Līguma lamatas


NBS atbilde par pretkājnieku (PK) mīnām un LV dalības Otavas līgumā lietderību  mani pārsteidza tikai daļēji. Nepārsteidza saturs, jo tas bija nolasāms no ministra uzdotā jautājuma toņa, pārsteidza, ka par izvērtējuma nesēju pieteicās  pats NBS komandieris.   Tas ļauj saglabāt cerību, ka ir vēl mūsu NBS virsnieki, kurus nevar pielauzt runāt pretī viņu profesionālai pārliecībai. Savukārt PD, mobilizētiem rezerves karavīriem un zs ir tas labums, ka nu ir skaidrs, kam tieši pateikties par savu pozīciju nepiesegšanu par PK  mīnām, ko nāksies kompensēt ar citiem, mazāk efektīviem un bieži vien nepieejamiem līdzekļiem. Šķendēties varētu vēl ilgi, bet labāk pievērsīšos NBS komandiera argumentu preparēšanai citējot pēc  LETA ziņas:

[..] Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt[..]

VB: Nezinu kā tieši NBS ekspertiem tika formulēts jautājums, bet tam nevajadzētu būt “vai jūs atbalstāt izstāšanos….”.  KĀ IZSTĀTIES UN VAI IZSTĀTIES tas nav NBS ekspertīzes lauciņš. Jautājumam BIJA JĀBŪT “vai pretkājnieku mīnas ir efektīvs un NBS nepieciešams aizsardzības līdzeklis”.

[..]Leonīds Kalniņš vērš uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām – kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja.[..]

VB: Sekoju  diskusijai par PK mīnām ļoti cieši jau 11 gadus, bet neesmu redzējis nevienu nopietnu viedokli, kur kāds aicinātu “koncentrēties tikai uz PK mīnām”. Tieši otrādi tiek uzsvērts, ka PK mīnas papildus pastiprina jebkāda veida aizsardzības inženiertehniskos šķēršļus un kājnieku stacionārās pozīcijas, kas šobrīd ir uzmanības centrā kontekstā ar kara laika aizsardzības līnijām un rajoniem. Kalniņš šeit pārkāpj labas retorikas un loģikas  principus (sk.zemāk).

[..] “Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements.[..]

VB: tātad, ja atmetam uz brīdi  epitetu “neliels” Kalniņš atzīst, ka PK mīnas ir pretmobilitātes šķēršļus pastiprinošs elements. Ja tā, tad kā vārdā NBS ir gatava atteikties no šī elementa? Humānie apsvērumi? Spēka pielietošanas samērīgums ar apdraudējumu?  Īpašības vārds “neliels” zaudē nozīmi, ja uz problēmu skatās karavīra nevis ģenerāļa acīm. Karavīram aizsardzībā ir liela un svarīga pat viena PK mīna kurai uzkāps pretinieks ejot uzbrukumā. Ģenerālis to atmet kā maznozīmīgu faktoru.

[..] Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām.[..]

VB: Šeit Kalniņš acīmredzot domāja kājnieku desantu, kas pārvietojās kājnieku kaujas mašīnā vai bruņutransportierī, kuriem PK mīnas tiešām (gandrīz) nav šķērslis. Bet, ja kāds nezināja, tad atkarībā no apvidus dažus simtus metru pirms aizsardzības pozīcijām kājnieki pamet bruņumašīnas un izvēršas uzbrukumam – kājām. Tieši šo joslu, kā arī neaizsargātus flangus  parasti mīnē ar PK mīnām un tas ir efektīvi.

[..] “Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi,” skaidro Kalniņš. [..]

VB: Sekoju  diskusijai par PK mīnām ļoti cieši jau 11 gadus, bet neesmu redzējis nevienu  nopietnu viedokli, kur kāds aicinātu izvietot PK mīnas miera laikā. Robežas mīnēšana būtu IeM nevis NBS  izvēle.  Mums ir jābūt PK mīnu  spējai un miera laikā tai ir jābūt noliktavās.  Kārtējo reizi Kalniņš  pārkāpj labas retorikas un loģikas  principus (sk.zemāk).

[..] jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.[..]

VB: Ar ko” vairākus gadus” nodarbojās Kalniņš mēs nojaušam, jo ziņojums par  Militārās mobilitātes plānu tapis tikai pērn. Katrā gadījumā “uguns jaudas palielinājums” nav sasniedzis tādus apmērus, kas nodrošinātu izšķirošu pārsvaru par pretinieku un ļautu NBS atteikties no citām svarīgām spējām. Vadāmas virzienmīnas nav konkurents PK mīnām un otrādi. Nav korekti salīdzināt gurķus ar āboliem vai PK mīnas ar prettnaku vai virzienmīnām.  Kārtējo reizi Kalniņš  pārkāpj labas retorikas un loģikas  principus (sk.zemāk).

[..] no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā.[..]

VB: Likumiskie aspekti acīmredzot nav NBS stiprā puse, jo nav strīda par to, ka Otavas līgums NEaizliedz  nedz rokas granātas, nedz masu iznīcināšanas līdzekļus, nedz tabakas smēķēšanu. Otavas līgums aizliedz PK mīnas, bet šim aizliegumam nav jēgas, ja līguma nosacījumi nav vienādi saistoši abām karojošajām pusēm, bet tikai vienai, turklāt tādai, kas neuzbrūk un nebauda izšķirošu pārsvaru citās bruņojuma jomās. Civilo cilvēku ciešanas no pašu PK mīnām varētu būtiski samazināt vienkārši uzlabojot to konstrukciju atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju spējām. Savukārt Krievijas agresora XX gs ražojuma PK mīnas radīs “cilvēku  un dzīvnieku bojāeju” jebkurā gadījumā būsim mēs ievērojuši Otavas līgumu vai nē.

[..] Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas nekā kājnieku mīnas – ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat vēl jaudīgāku efektu.[..]

VB: Iespējams tādas kaut kur ir, bet noteikti ne NBS rīcībā. ASV armija nevar sūdzēties par mūsdienīgu  ieroču sistēmu klāstu, bet arī Pentagons atzīst PK mīnas par efektīvām un nepieciešamām aizsardzībai. [..] Landmines, including APL, remain a vital tool in conventional warfare that the United States military cannot responsibly forgo, particularly when faced with substantial and potentially overwhelming enemy forces in the early stages of combat.  Withholding a capability that would give our ground forces the ability to deny terrain temporarily and therefore shape an enemy’s movement to our benefit irresponsibly risks American lives. [..] avots

Komentāri lieki.

[..] Otavas konvencijā ir 164 valstis, tāpēc šādu kājnieku mīnu iegāde, ņemot vērā to pieejamību un iespējamo izcelsmi ārpus konvencijas esošajās valstīs, būtu neracionāla, neparedzama un ļoti sarežģīta.[..]

VB: Atvieglošu uzdevumu. Izstājoties no Otavas līguma mēs varam paši ražot PK mīnas, jo tas atbilst mūsu nacionālās aizsardzības interesēm un mums ir jābūt vienalga, ko par to domā pārējās 163 valstis. Tomēr šis ir atzīstams par vienīgo derīgo  NBS argumentu. Tomēr ASV dzīvo bez Otavas līguma, tāpat Izraēla un arī Ukrainai nepārmet Otavas līguma ignorēšanu. Bet atkārtošu: tā nav NBS problēma.

Mans secinājums, ka NBS vārdu un autoritāti  kārtējo reizi rupji izmantoja, lai pamatotu politiķu uzstādījumus, to politiķu, kurus mēs paši esam ievēlējuši. Tātad mēs to vēlējamies un par to maksāsim ar savām asinīm.

PS Šeit būs neliela labās diskusijas prakses pamācība, ko pat ģenerālim  būtu jāievēro

PPS Un visbeidzot VB viedokļraksts speciāli delfi.lv , kas tapa pirms es iepazinos ar Kalniņa argumentiem.

Pozitīva tēla lamatas

Pirms dažām dienām ir noticis diezgan negaidīts, bet zīmīgs pavērsiens Latvijas aizsardzības politikā. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas  tika pieļauta teorētiska iespēja Latvijai vienpusēji izstāties no kāda starptautiskā līguma, tādēļ, kas tai ir kļuvis īpaši neizdevīgs. Runa ir par tās saucamo Otavas līgumu vai pilnā nosaukumā  Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, kurai Latvija pievienojās tikai 2006.gadā pēc vairāku gadu atturēšanās, par ko tika saņemta dusmīga  “neizpratne” no kāda atvaļināta Kanādas ģenerāļa,  un ar pamatojumu, ka dalība Otavas līgumā  “[..]dotu Latvijai plašākas morālās tiesības akcentēt humanitāro dimensiju Latvijas ārpolitikā, līdz ar to būtu uzskatāma par ieguldījumu pozitīva Latvijas tēla veidošanā.[..]

 Šogad Latvijas Valsts prezidents, aizsardzības ministrs un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs publiski  atzina – ja karavīri uzskatīs to par nepieciešamu Latvijas aizsardzībai no Otavas līguma jāizstājas. Aizsardzības ministrs par to gan vēl diskutēs ar citu valstu kolēģiem.

Ņemot vērā, ka sekoju Otavas līguma tēmai jau divas desmitgades, esmu piedalījies kā oponents daudzās neoficiālās diskusijas ar šīs konvencijas un kājnieku mīnu aizlieguma aizstāvjiem,  esmu gatavs ieskicēt galvenās tēzes, kas man kā rezerves karavīram  šķiet  pašsaprotamas, bet kuras nepieciešams skaidrot sabiedrībai, kas kopumā ir noskaņota pašierobežot sev militārās aizsardzības līdzekļus vadoties no līdz galam neizprastiem argumentiem. Piemēram,

Arguments: “Kājnieku mīnas ir absolūts ļaunums, kuru jāaizliedz, tāpat kā kasešu munīciju, artilērijas šāviņus, rokas granātas un vispār visus ieročus”

Gatavs piekrist ar vienu nosacījumu – no kājnieku mīnām var atteikties, bet ne ātrāk kā to izdarīs mūsu potenciālie pretinieki. Krievija nav parakstījusi un ratificējusi Otavas līgumu un neplāno to darīt. Krievijas rīcība Ukrainā rāda, ka Krievija nerespektē to, ka tās pretinieks ir parakstījis Otavas līgumu (piemēram Ukraina) un bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem nostiprina savas aizsardzības pozīcijas ar kājnieku mīnām vai bloķē pretinieka manevru izmantojot speciālās iekārtas uzstādot mīnu laukus attālināti. Aizsardzības karš ir nepieciešams un tolerējams ļaunums, lai nodrošinātu tautas izdzīvošanu un  sodītu agresoru. Ieroči ir kara instrumenti, bez instrumentiem nevienu darbu nepadarīsi.

Arguments: “Kājnieku mīnas ir novecojusi ieroču sistēma, tagad visu darbu izdara raķetes, droni, roboti, artilērija, tanki un aviācija”

Gatavs piekrist ar vienu atrunu – formula “artilērija iekaro, kājnieks ieņem” nav mainījusies. Tas ir kamēr kaujas laukā saglabāsies nepieciešamība izmantot antropomorfos   kājniekus, tikmēr saglabāsies nepieciešamība pēc kājnieku mīnām, kas ir vienlaicīgi lēts un ļoti efektīvs ierocis, kuram turklāt piemīt izteikts aizsardzības raksturs. Reti kurš  cits ierocis spēj  apturēt vai vismaz būtiski palēnināt pretinieka kājnieku pārvietošanās ātrumu laukā ar to vien, ka pretinieka ceļā parādīsies zīme “Uzmanību mīnas”. Ir konkrētā apvidū mīnas vai nav, tas ir cits jautājums, bet vēlamais psiholoģiskais efekts tiks sasniegts jebkurā gadījumā. Krievijas t.s. “Surovīkina līnija” Ukrainas dienvidos ir nostiprināta cita starpā ar plašiem kājnieku mīnu laukiem, kā arī kombinētiem prettanku un kājnieku mīnu laikiem, kas padara tos nepārejamus kaujas apstākļos nedz cilvēkiem, nedz tehnikai. Ja mēs plānojam aizstāvēt Latviju no “pirmā centimetra”, tad kājnieku mīnu spējas neizmantošana aizsardzībā tiks faktiski kompensēta ar paaugstinātiem mūsu karavīru  zaudējumiem, no kā mēs varējām izvairīties, bet tā vietā izvēlējāmies veikt “ieguldījumu pozitīva Latvijas tēla veidošanā”.

Arguments:  “Bet kā tad būs ar sēņotājiem , tūristiem un bērniem? Pēc kara viņi turpinās ciest no kājnieku mīnām”

Ar nožēlu gatavs piekrist, bet tur var nebūt mūsu vainas, pat tad, ja mēs izstāsimies no Otavas līguma. Pašreizējie konvencijas nosacījumi ir radušies nekontrolēta mīnu kara iespaidā, kas notika trešās pasaules  valstīs un bijušajā Dienvidslāvijā XX gadsimta vidū līdz gadsimta beigām. Šajā mīnu karā tika izmantotas galvenokārt PSRS, Ķīnas, Vācijas uc valstu mīnu modeļi, kas izstrādāti 2.pasaules kara laikā vai  Aukstā kara laikā. XX gadsimta kājnieku mīnu konstrukcija ir ļoti vienkārša, drošības risinājumu gandrīz nav, jo galvenais uzdevums šādu mīnu iepirkuma specifikācijā bija nodrošināt lētu un ātru masveida ražošanu. Tagad XXI gadsimtā nekas mums neliedz saražot tehniski uzlabotās kājnieku mīnas, kas aprīkotas ar vairāku līmeņu drošības risinājumiem, kas ļautu attālināti aktivizēt, deaktivizē vai iznīcināt mīnu laukus, kā arī kartēt katras mīnas atrašanās vietu ar precizitāti līdz dažiem centimetriem. Izaicinājums militāri rūpnieciskajam kompleksam? Protams. Ticu, ka mēs to varam pieņemt. Proti, risks civiliedzīvotājiem pēc kara, kurā mēs bez šaubām uzvarēsim, no mūsu pašu mīnām var tikt  samazināts līdz minimumam. Tas protams neattiecas uz pretinieka izmantoto XX gadsimta sprāgstošo drazu, kas nonāks mūsu vidē jebkurā gadījumā, esam mēs Otavas līguma dalībvalsts vai nē.

Arguments:  “Gan jau, kad karš pienāks, tad arī izstāsimies no Otavas līguma de facto. Ja izstāsimies  tagad  “Eiropa mūs nesapratīs””

Šeit nevaru piekrist, jo dzīvojam  tiesiskā valstī. Starptautisko saistību nepildīšana varētu novest pie t.s. estoppel  tiesību principa pārkāpuma (kas aizliedz pretrunīgu rīcību, kam otra puse ir uzticējusies sev par sliktu). Proti, uzticība Latvijai kā nopietnam līgumpartnerim tiktu sagrauta. Turklāt pati Otavas konvencija pieļauj dalībvalsts izstāšanās opciju, bet ar svarīgu atrunu:  “ [..] Katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no konvencijas. [..]  Izstāšanās stājas spēkā tikai sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Ja šī sešu mēnešu perioda laikā dalībvalsts, kas izstājas, iesaistās bruņotā konfliktā, izstāšanās stājas spēkā tikai pēc šī bruņotā konflikta beigām. [..]” Kā redzat, tiesiski izstāties no Otavas līguma kara laikā nemaz nav iespējams, kas faktiski nozīmē, ka kara laikā Latvijai būtu gribot negribot jāievēro Otavas līguma ietvaros uzņemtos ierobežojumus. Lieki teikt, ka šādas situācijas rašanos nedrīkst pieļaut, kamēr ir šāda iespēja.  Vēl ļaunāk, ka par šo mūsu apņemšanos un ierobežojumiem ir labi informēts mūsu potenciālais pretinieks, kurš var plānot savas operācijas Latvijas teritorijā neatskatoties uz risku, ka Latvijas NBS valsts aizsardzībai izmantos kājnieku mīnas. Mazāk risku – mazāk jāatvēl resursu to pārvarēšanai – ātrāka virzība uz mērķi. Kāpēc mums pašiem būtu jāpalīdz pretiniekam uzliekot sev nepamatotus ierobežojumus?

Arguments: “Atmīnēšanas darbi pēc kara prasīs gadsimtus un miljardus”

Gatavs piekrist, bet tā būs mazākā, turklāt risināma problēma, salīdzinot ar  savas valsts zaudēšanu uz visiem laikiem. Gan jau pieminētās trešās pasaules valstis un bijusī Dienvidslāvija sadzīvo ar nesprāgušo sprādzienbīstamu priekšmetu problēmu jau desmitgadēm, vairāk vai mazāk veiksmīgi to risina un vienlaicīgi attīstās. Arī Latvija šeit nebūtu izņēmums.

Pieļauju, ka strauja un viennozīmīga izstāšanās no Otavas līguma kādam var šķist nepieņemama. Tad var runāt par to, ka būtu iespējams iegrozīt Otavas līgumā moratorija iespēju, kas ļautu apdraudētai dalībvalstij sagatavoties karam iegādājoties, saražojot un noglabājot nepieciešamo kājnieku mīnu daudzumu. Lietot vai nelietot šos krājumus tad noteiktu konkrēta taktiskā nepieciešamība.  Jebkurā gadījumā, pat tad, ja mani pretargumenti un priekšlikumi nešķiet pārliecinoši, Latvijas dalība Otavas līgumā jaunajos reģionālās drošības apstākļos ir pelnījusi plašu sabiedrisko diskusiju, kura iztrūka brīdī, kad Latvija spiediena rezultātā iekāpa Otavas līguma lamatās.

UPD1 Bezkompromisa parlamenta opozīcijas zemessarga komentārs. Citreiz viņš prot būt konkrētāks.

92 domas par “Līguma lamatas

    • US nav Otavas līguma dalībvalsts. UA ir , bet neievēro. IL, GE nav. Ko tas maina? Bet galvenais neviena valsts nedrīkst jebkādā veidā ietekmēt citas valsts tiesības slēgt vai neslēgt starptautiskos līgumus. RU-UA karš notiek tieši par šīm tiesībām (ES, NATO). Ja no LV pieprasa vai šantažē slēgt vai neslēgt kādu līgumu šādus mēģinājumus rupji un ātri jācērt saknē. Vai ne? Kanādu (tāpat kā US) nekas neapdraud no sauszemes, ne viņiem liegt mums tiesības izstāties, ko btw paredz arī pats līgums.

    • Ukraina lieto šobrīd kājnieku mīnas uz nebēdu (kaut gan ir konvencijas loceklis, līdz ar sanāk ka Ukraina šo konvenciju tupi pārkapj un/vai ignorē)……Kānādiešiem baigi vienalga un visam pārējam NATO arī. Izdaram secinājumus

    • Cik lielam stulbeņiem jābūt NATO, lai laikā kad notiek karš Ukrainā, sāktu pievērst uzmanību Otavas konvencijai?

  1. Izcīnījām OMD cīņu, izcīnīsim arī šo. Tas mums maksās daudz laika, bet agrāk vai vēlāk mēs vienkārši būsim spiesti ķerties pie pēdējā salmiņa.

  2. Ļoti labs komentārs no Varabungas! Gaidīsim, kurš/kuri būs šie: “Tas ļauj saglabāt cerību, ka ir vēl mūsu NBS virsnieki, kurus nevar pielauzt runāt pretī viņu profesionālai pārliecībai.” Gan jau parādīsies publiski.

    Interesanti, kā izsakās Sārts, Graube un Pabriks. Sprūda uzdevumā jau bija iekļauta vēlamā atbilde. Vara bungas ļoti pareizi atzīmēja, ka Latvijai bija laba iespēja izcelties uz EST fona. Neizcēlāmies….

    Kols spridzina ar pārliecību par “stratēģiskajiem militāristiem”. Nacionālā apvienība bieži raisa neizpratni par savu sajēgu, kas notiek.

  3. Nu, tagad Sprūdam kko pārmest būtu nevietā, ja NBS ir nodefinējis, ka viņiem pk mīnas nav vajadzīgas!.. Bet te tiešām ir kkāds neloģiskums, tāpēc vajadzētu noskaidrot, tieši kurš šo atzinumu rakstījis- vismaz kura inženieru vienība? Ja tas būtu tikai kalniņa atzinums, tad tas būtu saprotams, jo viņš ir dienējis un studējis psrs karaskolā, šķiet, pretgaisa profesijā. Tas arī izteiktu visu.
    Politiķu tagadējā atbildība būtu saprast, ka kalniņš ir mazspējīgs un nekompetents komandieris, kuru ar steigu vajadzētu nomainīt. Tam kā pamatojums ir atzinuma argumentācija, kas ir no gaisa paķerts murgojums. Tā var argumentēt tikai kkāds civilists, kurš nekad nav bijis armijā.

    • Pārmest var a) tiem kuri ievilka mūs lamatās, kad draudu šķietami nebija b) kuri nelaboja kļūdu, kad draudi kļuvuši taustāmi Nezinu, kurš no viņiem ir ļaunāks. AM cīnās par palikšanu līgumā ar tādu sparu un argumentāciju it kā lieta būtu viennozīmiga, lai gan tā nav – daudzās NATO dalībvalstīs notiek diskusija par Otavu, kuras asumu nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis – robežojas valsts ar RU vai nē. Viegli būt humānistam Maltā vai Francijā. Protams progresīvajiem galīgi nepiestāv fanot par kinētiskiem ieročiem, viņu lauciņš kiber-šmiber, eko-šmeko, mazākumu intereses, bet no nacionālo saukļu nesējiem gan gribētos redzēt lielāku atbalstu, galu galā viņi vairs NAV KOALĪCIJĀ, kādu laivu viņi tagad baidās šūpot?

      • Ja NBS nodefinējis, ka viņiem nafig vajag tās mīnas, tad man grūti saprast, ar kādu argumentāciju politiķiem piespiet karavīrus tās lietot. Tikpat labi politiķi var nobalsot par zirgu kavalēriju, špagām un nezin ko vēl. Vienīgais loģiskais risinājums ir NBS vadības maiņa un atzinuma pārskatīšana.

        • Tu tiešām domā, ka politiķi nezina pareizu atbildi? Mokās neziņā, kad UA pieredze ir kā uz delnas? Visa šī apspriešana un viedokļa prasīšana ir teātris (slikts turklāt), lai nonāktu pie vēlamā rezultāta. Kam vēlama un kāpēc tas ir cits stāsts, ne obligāti kremlis pie vainas, bet kreisā ideoloģija.

          • Pēc šādas nbs argumentācijas politiķu atbilde ir mazsvarīga. Kāda jēga atteikties no konvencijas, ja nbs pk mīnas neiepērk, neuzglabā un neapmāca tās pielietot? Jā, ļoti iespējams, ka politiķi norādīja uz pareizo atbildi, bet “komandieris” tak televīzijā iznāca un pateica, ka mums to nevajag. Jā, ierindniekiem ir pretīgi uz to noskatīties, a kas no tā?- tik cik riebums…

            • Jēga atteikties no konvencijas tāda, ka NBS nebūs ierobežots šādas mīnas pirkt un izmantot, ja vajadzība radīsies.

    • Kalniņs ir divtik liels melis……pirmkārt, ja viņu gribās kvalificēt kā ”PSRS skolas” produktu, tad Kalniņam principā būtu ar visiem pirkstiem jāfano par PK mīnām , jo tieši PSRS armijā PK mīnas bija aizsardzības inženierijas pats pamats. Ja viņs grib izlikties ka ir ”Rietumu” armijas pārstāvis , tad arī lūdzu piemēri ar tiem pašiem ASV kuri mīnas joprojām lieto un glabā un nemaz netaisās tikt vaļā. Sanāk ka viņš nav ne šis ne tas un vispār nekas

  4. Manuprāt būtiskākais arguments, ko neredzēju – izstāšanās nevienu nespiež tās mīnas obligāti lietot.
    Ja tik labi strādās un skaitā pietiks tie nenosauktie brīnumlīdzekļi, atkrīt bažas par mīnu draudiem. Bet ja tā jābažījās par atmīnēšanu gan jau ir skaidrs, ka nepietiks to gudro mīnu.

  5. Mārtiņ, tavs Delfu raksts, ko iekopēji citos komentāros ir maksas raksts. To ir lasījuši ļoti maz cilvēku. Pamēģini līdzīgu dabūt la.lv vai jauns.lv. Būs lielāka atsaucība un diskusijas sabiedrībā.
    Ja Kalniņam ir PSRS karaskolas izglītība, neparasti, ka viņš ir NBS. Likās, ka mūsu drošībnieki tādus ravē ārā, acīmredzot ne visus.

  6. https://www.la.lv/artis-pabriks-kapec-es-atbalstu-izstasanos-no-otavas-konvencijas

    Pilnīgi neiesaistīta eksperta viedokļraksts 🙂

    Ātrumā neatradu nevienu rindkopu, kāpēc pats Pabrikkungs neierosināja izstāšanos no Otavas konvencijas, kad bija lēmumpieņēmējs??? No 22.g februāra līdz 22.g decembrim bija gana laika. Ļaunais kariņa-levita režīms neļāva, un vēlaizvien neļauj par to ne pušplēsta vārdiņa iepukstētues?

    Paša iebīdītais nbs kom bija cieti pret mīnām??? Varēja tak pensionēt ārpuskārtas, čiks un gatavs

    • Pabriks rīkojas kā kārtīgai opozīcijai pienākas – kritizē pozīcijas lēmumus. Lai gan nav ne opozīcija ne vispār politikā (vismaz tā postulēja). NA var mācīties, nedrīkst kavēties ierasties ne uz diskusiju ne uz karu.

      • Ironisli, ka daļēja atbilde uz Pabrika “kurš lohs bremzē izstāšanos no Otavas” ir “pats lohs”

        • Pasažiere.
          Zinu tādus,viņi neslēpjas un pat lepojas ar savu nostāju. Sabiedrība to tolerē. Tomēr viedokļu līderiem kāda ir šī mūsu pasažiere vajadzētu tomēr filtrēt tekstus, ar šo frāzi viņa iedvesmoja daudzus(-as), tā jau ir kaitniecība.

          • Viņa skaļi pateica visa ofisa planktona vidējo aritmētisko viedokli, nedomāju, ka kāda domas tas pamainīja. Viņa ir gana precīzs pašpasludināto “augšu” termometrs. Ja cilvēkam nepieder viņa dzīvesvieta un nav bērnu, kāda sūda pēc viņam jebko aizstāvēt, viņš “dzīvo sev”. Nezinu, ir vai nav konkrēti viņai sīkie, bet demogrāfijas rādītāji visā pasaulē saka savu. Personīgās attiecības visiem formālas, uz izdevīguma pamata, ne par vienu galva nesāp, jo es jau po ruski protu, ar visiem runāju tā, kā man izdevīgāk, gan sarunāšu. Aizstāvēs vati, jo tas tagad ir modē – visiem bārenīšiem galvu noglaudīt.

            Par vati skaidrs, labos artu un ziņos par izvietojumu.

            Un tad paliek visi tie rūgtie, sažuvušie, izskalotie kolhoza izstrādājumi, kas pēc LPSR sabrukuma palika plikāki kā bija, jo neko jau lāga darīt neprot un dzer daudz par daudz, pie visa vainīgs “režīms”, mūžīgā sāpe, ka neko nepaspēja prihvatizēt, visu buķeti nodod bērniem. Pašlaik aktīvi brēc, ka tūlīt viņiem mazdārziņā kāds visu nomīnēs, biju pie radiem laukos, gandrīz uzsprāgu no dusmām par stulbumu.

            Patriotisku latviešu ir sauja. Ja mūs kaut kādā brīnumainā kārtā liks mierā, problēma sevi ar laiku atrisinās, jo patriotiskiem cilvēkiem parasti bērnu ir 2+, jaunie vates izstrādājumi aizbēg cik nu tālu kājas nes, demogrāfija arī viņiem švakāka, par planktonu nerunājot. Bet pagaidām nav ko brīnīties par “pasažieriem”. Jābūt organizētiem gan aizsardzībā, gan publiskajā telpā, lai savas intereses pārstāvētu. Patriotiskais gals visādu mistiskiem mērķiem radītu fondu naudas nesaņem, tāpēc ir reti sūdīgi organizēts.

        • Lai atsakās no pilsonības un p_š nah__.

          Pēc šādiem izteikumiem viņai vieta atrastos tikai satori tml vai neomarksistu klubiņos.

          Viņa cīnīsies informācijas frontē, bet otrā pusē, turpinot apmelot varabungas, azov un NA

          • Timurs un viņa komanda turpināja darbu arī nacistu okupācijas apstākļos un atzīmēja ar sarkanām zvaigznēm tās mājas no kurām kāds aizgājis partizānos 😀
            Sprinģe arī kara laikā Latvijā turpinās meklēt un atmaskot “fašistus” NBS rindās.

    • Var linciņu? Pieslēgta patiesības ministrija – otra puse paaugstina likmes. Nākamais solis ir kādi kaktu kantoru rietumu eksperti

    • Tas labi ka ir pretrunas un viņas normāli apspriež. Tā var atrast labāko variantu. Citādi ir totalitārisms un notiek, kā sanāca jau visi klanās caram.

      Es arī ceru, ka tas NBS vērtējums praksē ir detalizētāks par vienu teikumu un vēl analizēs, ko lemt. Pagaidām esmu dzirdējis trūkumus tikai mīnu lietošanai ( ka varbūt nemaz nevajadzēs ), bet neredzu būtiskus trūkumus līguma apturēšanai.

      • Galvenais arguments burtiski “Eiropā mūs nesapratīs”. Lai gan a) Eiropa, US un CA klusē b) spiest pievienoties kādam brīvprātīgam līgumam ir liels grēks pret demokrātiju c) Otavas līgums paredz opciju izstāties/neiestāties, bet ievērot (iespēju robežās) nosacījumus (kā US). Ārpus Otavas mēs varētu paši razot uzlabotās/gudrās PK mīnu versijas, tā nav raķešu zinātne, vienlaicīgi apņemoties tās neizmantot līdz pēdējai iespējai.

  7. Kalniņš,, Graube un tagad pat Pabriks arī savu melīgo muti ver vaļā…….pirms tam visi ar visiem vienoti ”veidajā aizsardzība”, tagad viens otram dunci mugurā pie pirmās izdevības. lol

    • “Mūs sagaida nopietnas problēmas ar mīnu iegādi, un jā – arī ar iespējamo to ražošanu Latvijā, kas nebūs realizējama,”

      Runā cilvēks, kam ir 0 kompetences ražošanā.

      • 😀 Latvijā bija uzņēmums, kas bija gatavs mīnas ražot. Gudrās un negudrās. Birokrātija velk procesu gadiem. Tepat kaimiņos Igaunijā ražo.

    • ” Šis aizliegums ir ieviests humanitāru apsvērumu dēļ. ” – tātad ne militāru apsvērumu. Humānisti nosaka kā mums karot.
      “Pirmkārt – ir grūti pat iztēloties, kā mēs varētu iegādāties šāda veida pretkājnieku mīnas.”- ražot pašiem, risināma tehniska probblēma
      “ja mums budžetā būtu tiešām pieejami papildu līdzekļi šo te neselektīvo mīnu iegādei, ir neskaitāms daudzums citu, svarīgāku bruņojuma elementu” – PK mīnas ir īpaši efektīvas tieši “bang for the buck”kategorijā
      “būtu pavisam reāls risks, ka mēs no sabiedrotajiem vairs nespētu iegādāties sprāgstvielas, uzspridzināšanas materiālus un veselu virkni citu militārā jomā akūti nepieciešamu lietu, jo viņiem būtu pamats bažīties, ka mēs no šīm izejvielām ražosim Otavas konvencijā aizliegtās pretkājnieku mīnas.”- pieņēmums, turklāt vairāk negatīvi raksturo mūsu sabiedrotos, nevis “ļaunos” mūs. Līgumus (arī starptautiskos) slēdz bez spaidiem un maldiem.

      “Mēs nonāktu attiecīgos sabiedroto valstu sarakstos un ticiet man – mūsu sabiedroto uzticība ir daudz, daudz svarīgāka par kaut kādām lētām, novecojušām pretkājnieku mīnām” – nemilitārs arguments. Turklāt kjāds ir kādreiz dzirdējis par “sarakstiem”? “Ticiet man” – manipulācija.

      “Kas attiecas uz šādu mīnu izvietošanu uz robežas – tad mums nepietiktu ar vienu vienīgu žogu.” – piekrītu, tikai tas nav NBS, bet IeM atbildības lauks. Mēs runājam par PK mīnu izvietošanu veidojot pretmobilitātes šķēršļus.

      Vadāmās un nevadāmās PK mīnas nevar salīdzināt, katram veidam ir savs taktiskais pielietojums, priekšrocības un trūkumi.

      Kopumā neviena militārā argumenta. Viss no ārlietu jomas apelējot pie sabiedrotajiem, kuri mūs it kā nesapratīs.

      • Nevajag obligāti pirkt lētas un novecojušas pkm, ja var dabūt jaunas un spīdīgas. Pietiek, ka cvrt nopirka lētus un novecojušus.

        Milzīgi daudz pielādētu īpašvārdu – aktrise nevis virsnieks.

          • “Lai šo visu noskaidrotu, sazinājāmies ar NBS Apvienotā štāba priekšnieku operacionālajos jautājumos brigādes ģenerāli Egilu Leščinski.”

            • Kas tas par amatu : “apvienotā štāba priekšnieks operacionālajos jautājumos”?!

              Ir vai nu “apvienotā štāba priekšnieks”, vai nu “apvienotā štāba operacionālās daļas/ pārvaldes priekšnieks”.

      • ” Šis aizliegums ir ieviests humanitāru apsvērumu dēļ. ”

        Cilvēki ar augstāko izglītību nejauc humanitāri(ar sociālajām zinātnēm saistīti) ar humāni(cilvēktiesības utt).

        Mani pārņem šaubas par kadru izvēli nbsā

    • Pag, komandieris atsaucas uz autoritatīvāko avotu – jauns.lv??? Izskatās, ka cīņā palicis viens, pat gēla nagu pr meitenes ir aizgājušas itāļu streikā

    • ”Novecojušas mīnas” lol, pats viņš novecojis…….mums zemmessargi joprojām skraida apkārt ar novecojušiem AK4 un pirmās sērijas Carl Gustaviem, 60. gadu ražojumi.

      • Mums ir otrās sērijas (60-to gadu…) CG, bet domu sapratām. 😉
        Turklāt ak-4 ir labs pierādījums, ka “veciem” ieročiem reizēm nav ne vainas. Izcilākais piemērs tam ir browning smagais ložmetējs, kas ir izstrādāts pirmā pasaules kara beigās. Tas pašlaik ir topā Ukrainā un arī pie mums.

  8. Vispār Latvijā vajadzētu aizliegt arī prettanku mīnas, jo kārtīgs latvietis sākas no 100 kg. Šāda vidējā latvieša masa var radīt pietiekamu spiedienu, lai aktivizētu daļu prettanku mīnu. Ja šāds spēka vīrs ir ielikts par granātnieku un pilnā ekipējumā, tad jebkura prettanku mīna kļūst par pretkājnieku mīnu.

  9. un šodien Sprūds turpina ar inženieršķēršļu izbūver bremzēšanu.
    projekts kopumā prasīs desmitgadi (c)
    Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību. (c)

    ej tu nost…..

    man liekas, ka LT un EE var jau sākt plānot izbūvēt arī savas Latvijas robežas.

  10. To VB.
    Kad Tev paredzēta “iziešana tautās”?
    Var palūgt uzdot tiešu jautājumu(politkorekti🙂),augstajiem kungiem-kas notiek,kāpēc jāklausās šitā -uiņa?

    • Neiešu tautās. Politikā savi likumi. Tur melot ir ok process, tā politiskā kursa ietvaros, kas ir pie varas. Kad amatpersonas iziet no spēles (piem.Gaisons, Pabriks, pat Graube un daudzi daudzi citi) tad tikai atkļaj, ko īstenībā domāja un arī ne visos gadījumos, bet tad kad atpakaļceļa nav. Par tām aizkulisēm zemeņu sargs ir eksperts.

      • Jāaudzē līdzīgi domājošo skaits (“politiskā audzināšana”🙂).
        Kā jau teicu savulaik 30/70.No tiem 70 proc. kādi vēl pievienosies(cerams).

      • Man stress nav tik daudz par mīnām kā par komandējošo sastāvu “štābos”, kuri ir aizlidojuši mākoņos. Iespējams, ka kko iepīpējuši…

        • Viss čiki.
          Cilvēki uztraucas, ka hibrīdkarš pret Latviju varot būt jau šoruden. Nieki, atbild rezerves pulkvedis Rajevs, tas jau sen ir sācies.
          https://www.la.lv/igors-rajevs-krievijas-hibridkars-pret-latviju-nepartraucas

          Un – neko neiebildīsi. Hibrīdkarš tiešām sen jau ir sācies. Tātad, iespēja, ka rudenī tas varētu eskalēties nākošajā fāzē, nav apspriešanas vērta. Jo, ja būsim godīgi, tad tikpat labi tas var notikt arī citā laikā – gan agrāk, gan vēlāk.

          Ommmmmm.

          • Uztraukties nav vērts, bet mums pašiem ir jāizpilda savi mājasdarbi. Vienīgi tajā sūdu brīdī visvairāk gribētos komandierus, kuri nestumtu tuftu par cilvēces “humanitārismu”, bet gan spētu pieņemt adekvātus lēmumus un nodrošināt vienības ar nepieciešamo.

            • Uztraukties pilnīgi nav vērts.

              Tie mājas darbi, par kuriem mēs runājam – laikam ir kādus gadus 20 veci?

              Bet, kā jau vakardienas burbuļošanas liecina, tas, ka cilvēks ir “kļūdījies” vienreiz, nenorāda, ka viņš kļūdās vienmēr. Tāpēc, varbūt tie daudzie gadi ir vienkārši pārpratums, nevajag nodarboties ar ad hominem argumentiem, un X stundā mūs pretī uzvarai vadīs Zalužnijs / Napoleons / Maķedonijas Aleksandrs vienā personā.

              Vai Latvija ir drošībā? Jā.

      • Es arī domāju, ka burbuļo tikai burbulī, pārējiem tā Otavas konvencija ir apmēram pie tās pašas vietas, pie kuras Stambulas konvencija. Sadauzītās Rīgas un pārējo pilsētu ielas un ceļi, nebraucošie vilcieni ir aktuālākas problēmas.

        • Vajadzēja jautājumu formulēt tā: mums vajag atteikties no vienas konvencijas. No kuras jūs gribat – no Stambulas, vai no Otavas?

Leave a reply to Nctb6cr4 Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.