vara bungas: Intersanta saruna izvērtās. Mūrniece kā opozīcijas pārstāvis pārāk uzmanīgi bakstās ar argumentiem pat tad, ja viņai ir 100% taisnība. Vispār cepuri nost, ka izgāja diskutēt pret profesionālu karavīru. Rajevs (pozīcija) runā puspatiesības, lai gan visu labi saprot. Galvenie pretargumenti nenopietni – vadāmās mīnas nekonkurē ar PK mīnām, tām ir atšķirīgas taktiskās nišas. Iegādes opcijas , ja nejaudājam ražot, neaprobežojas ar CN, ZK un RU, pulkvedim to būtu jāzina (un viņš to zina, bet nez kāpēc nesaka). Kā jau teicu, problēma nav PK mīnu militarā neefektivitātē, bet lēmēju politiskājās un ideoloģiskajās pamatnostādnēs, kuras pārkāpt ir bail vēl trakāk nekā uzkāpt uz PK mīnas “pēc kara”.
Papildus tam:
States not party that have stockpiled antipersonnel mines: Armenia, Azerbaijan, Bahrain, China, Cuba, Egypt, Georgia, India, Iran, Israel, Kazakhstan, North Korea, South Korea, Kyrgyzstan, Lao PDR, Lebanon, Libya, Mongolia, Morocco, Myanmar, Nepal, Pakistan, Russia, Saudi Arabia, Singapore, Syria, United Arab Emirates, US, Uzbekistan, and Vietnam.
Es cerīgi skatītos Izraēlas virzienā, man šķiet viņi sapratīs LV situāciju vislabāk.
UPD1 Trīszvaigžņu rakstnieks A.Ozoliņš komentārā “IR” cenšoties pamatot LV palikšanu Otavas līgumā saka tā:
[..] Varētu šķist pašsaprotami, ka Krievijas iespējamās agresijas apturēšanai der visi līdzekļi. Un armijas cilvēki jau nu gan zina, ka kājnieku mīnas ir efektīvs līdzeklis. Tātad, ja šādas mīnas var apturēt iebrucējus, Latvijai tās ir jāizmanto? Jā, to varētu darīt, taču tikai kopā ar sabiedrotajiem. NATO partneru atbalsts ir mūsu valsts drošībai nesalīdzināmi svarīgāks nekā jebkurš atsevišķs ieroču veids.[..]
VB: Tad kas sanāk? Mums, suverēnai neatkārīgai valstij vajag citu valstu atļauju nebūt ne visaptveroši aizliegtu ieroču iegūšanai un lietošanai sevis aizsardzībai? Ja tā, tad ejiet un strādājiet… iegūstiet mums šādu atļauju, ja tiešām vajag. Man gan par to ir lielas šaubas. Turklāt autors ģeneralizē un runā visu NATO valstu vārdā, lai gan viņam tā nevajadzētu darīt.
[..] Iegādāties šādas mīnas gan varētu varbūt tikai no Krievijas un Ķīnas, kuras konvenciju nav parakstījušas.[..]
VB: …Autors nav iedziļinājies tēmā un nelasa VB 🙂
vara bungas 
Lielakā problēma ir tā, ka politiķi nav tik gudri, lai spriestu par militārām lietām, bet bijušie militāristi laipo, lai viņus neuztvertu par asinskāriem nezvēriem.
Gribētu, lai uz šīm diskusijām uzaicinātu arī vidējo un zemāko komandējošo sastāvu (gan kājniekus, gan inženierus/sapierus), kuri būs spiesti aizstāvēties ierakumos un nevis tikai ziņot politiskajai vadībai, ka viss ir čotka.
P.s. lepestok analogs būtu diezgan piemērota mīna mūsu vajadzībām- mīnējama distancionāli un lielās platībās, ietatāma arī ar pašiznīcināšanos. https://youtu.be/c4MAKjZw1_s?si=W1BBxoLsReRyg87U
P.s.s. turklāt atceramies, ka mums kara laikā nav obligāti jāmīnē savas valsts teritorija, bet varam nomīnēt krievijas pusi. Vai arī mums doma doties arī pretuzbrukumā krievijas teritorijā?!
Kāds kaprālis vai dižkareivis, kas rēķina, ko var no trīsdiennieces aši izmest, lai ceļgali līdz izdienai novelk, ies publiski pret komiem debatēt? Armija nav demokrātija un publiskā telpa nav pīpētava. Varam anonīmi troļļot un ar pazīstamiem runāt.
Saeimas komisija ir pietiekoši slēgta vide, lai diskriditētu kādu militārpersonu. Turklāt viņiem nevajadzētu diskutēt, bet tikai parādīt prezentāciju auditorijai un atbildēt uz jautājumiem, lai lēmēji saprastu, kā praktiski pielietot pkm un kāds no tā labums. Kā piemērs tiek demonstrēta dažus km plata fronte, kura jānotur- tā varētu būt batkoma atbildība (~majors). Tur parādītu, kurās vietās mīnas izvietot, lai pastiprinātu vienību aizsardzību kritiskajos posmos. Vada seržants no inženieriem (~seržants) var noprezentēt, kā praktiski notiek mīnēšana.
Virzienmīnām, kuras definē kā parasto mīnu aizstājējus, nav ne vainas pirmajā kaujā, bet problēma, ka tās ir regulāri jāatjauno (pēc izlietošanas ir atkal jāpiesien pie statīva) un nepārtraukti jāuzrauga (operatoram jāinicē detonēšana).
Es arī esmu ļoti skeptisks par to, ka tagad vajadzētu mīnēt visā robežas garumā. Es domāju, ka jāmīnē kritiskie posmi un pieeja kritiskajai infrastruktūrai, lai atturētu un noturētu pretinieku. Kā piemērs būtu arī neķerlauki jaunizbūvētajiem bunkuriem, ja tādi būtu… Var jau teikt, ka nepareizi izvēlēta pozīcija, bet realitātē jau ne vienmēr visu ideāli varēs piemeklēt.
Ņemot vērā, cik mums bataljonu, atbildības zona būs par kārtu lielāka.
Saeima nav vieta diskusijām resora iekšienē – nbs atnes ziņojumu ar 3 varientiem:
Pkm 100Meur, x tūkst kaklu, vidēji 3 līķi gadā dēļ incidentiem
Gudrās mīnas 10mjrdeur, x tūkst kaklu, 0.1 līķi gadā
Mīnas nevaig, Pietiek ar patriotismu – 10mjrd, 5x tūkst kaklu, 0 līķi dēļ mīnu incidentiem.
Lēmumpieņēmēji izvēlas politiski pieņemamāko variantu balansējot kaklus-izmaksas-incidentu līķus un uz priekšu.
Doma jau pareiza, bet mūsu politiskā nacionālā īpatnība jau izsenis ir “ko par to mamma Maskavā/Briselē/Berlīnē teiks”.
Principā jau lakam ir “kara ģenerāļi” un “miera ģenerāļi”, kuriem ir, spriežot pēc visa, diametrāli pretējas īpašības. Leonīds ir tipisks karjeras iztaponis, kam vairāk interesē, ko “mamma Briselē, Ottavā teiks”, nevis kā paša armija karos vai ko teiks. Viņš kara plānus saskata kā kaut kādu birokrātisku nodevu mierīgai veģetēšanai, vienīgais, kas viņu atšķir no kaut kāda VID vadītāja ir ka kronis iedod bikses pa velti. Galvā mierīgs karjeras plūdums samenedžējot, lai visi, kas ir augstāki par viņu, smaida un ir apmierināti. Īpaši ārzemēs. Miera laika pasūdīgs ģenerālis. Novērtējiet, kā cilvēks bija gatavs uzburt klausītājos aš 3 gājienus uz priekšu, ka beigās teorētiskas valstis mums pat sprāgstvielas nepiegādāšot un uz mums būšot militāra sankciju pakete dēļ nevadāmām kājmīnām. Redz kā māk kaukulēt. Bet laikam paskatoties vēsturē būtu baigi dīvaini, ja pie NBS grožiem būtu kāds, kurš tiešām taisās karot. Ģen. Radziņ-veidīgos pie mums pacieš ar sāpošiem zobiem un uz kara laiku.
Žēl tikai, ka pret RU militāro spēku mums jaudas pa maz, lai varētu atļauties pēc sākotnējas sagrāves nomainīt ģenerāli/-ļus, kas kaut ko arī sajēdz. Pēc nokauta var arī galīgi nepiecelties. Vispār jau to sajēdz arī kremlī, tapēc jau viņiem ir tās lielās buferzonas vajadzīgas, jo kara ģenerālis miera laikos arī viņiem ir utopija.
+
Politiķi, kas reaģē uz trendiem pārsvarā uzvar vēlēšanās, bet pārsvarā viņi ir ļoti netālredzīgi (sekot trendam un domāt ilgtermiņā ir reti sastopama īpašība). Viņi risina šeit un tagad, par karu sāks domāt tad, kad karš atnāks. Līdz tam viņi imitēs to, ko vajag imitēt, lai dabūtu politiskos punktus. Un uz kara draudiem viņi skatās kā uz riskiem/iespējām dabūt otkatu/politiskos punktus. T.i. piem. par mīnām viņi šobrīd domā apmēram tā:
– Sabiedrībā ir diskusija. Kas man jāpasaka, lai dabūtu plusus un nedabūtu mīnusus? Kā es varu pateikt, lai maniem konkurentiem iedzeltu?
– Manam potenciālam darba devējam Briselē atbalsts mīnu ražošanai var nepatikt. Labāk būt pret vai vismaz paklusēt.
– Personai X varētu būt interese par mīnu ražošanu. Ja atbalstīšu, tad solīja pateicību. Jārīkojas, jo pateicība pievilcīga.
– Persona Y (Krievijas cilvēks) piedāvā vairāk, ja nepieļaušu mīnu ražošanu. Tad cīnīšos pret.
zemeņu sarg, man žēl, ka jūsu partijā ir šāda sistēma…
jebkurā gadījumā deputāti ir vēlēšanās maināmi un nevajag te visiem iegalvot, ka visi politiķi ir nolemti alkatībai, kukuļņemšanai un varaskārei. ar šādu domu gājienu var tikt līdz raganu dedzināšanai, kā arī “kulaku” un “žīdu” apšaušanai.
taisīt karjeru ir normāls pasākums, bet to noteikti var izdarīt arī bez pakaļā līšanas un klanīšanās. un mums ir tādi politiķi.
Nekur es neesmu apgalvojis, ka visi politiķi ir alkatīgi. Es aprakstu DOMINĒJOŠO VAIRĀKUMU no reāliem lēmuma pieņēmējiem.
Nē, nav nolemti visi tādi būt, bet neesība par tādu samazina gan ievēlēšanas, gan ietekmes iespējas. Pie tam nav gluži tā, ka tur baigi daudz varaskāro. Vairākumā drīzāk cilvēki, kuri vēlās silti iekārtoties. Viņiem pat reālo varu nevajag, viņi no tās pat izvairās. Viņiem labāk kādu amatiņu, kur miers, labi maksā, nekas nav jādara un ne par ko jāatbild. Un cilvēki, kas ienāk no malas ātri pielāgojas. Latvietis vispār ātri pielāgojas viss kaut kādiem apstākļiem, pieņem tur valdošās vērtības un ieņem traukam piemērotāko ķermeņa formu.
Drīzak izskatās, ka Tu atkārto, atkārto un atkal atkārto naratīvus, kuri piestāvētu politiķiem, pieradinot sabiebrību pie tā, ka tas ir normāli. Nē, tas nav normāli. Politiķus deleģē, lai viņi uzņemtos līderību un pieņemtu valstiskus lēmumus, kuri padarītu vēlētāju dzīvi drošāku un pārticīgāku. Ja politiķi to nespēj, tad ar to nav jāsamierinās, bet vēlēšanās jāievēl spējīgāki.
Atgādinu: piektdienas deputātiem ir paredzētas, lai viņi tiktos ar vēlētājiem- izmantojiet izdevību, lai pārrunātu sev interesējošos jautājumus, neļaujot viņiem ieslīgt rutīnā!
Nē, es atkārtoju šo naratīvu, lai vēlētāji saprastu, ka tieši tādus viņi pamatā ievēlē. Un mainīt ievēlāmo izvēles kritērijus. Ja turpinās balsot par to, kam labāka frizūra, kas izskatās labai un runā to, ko gribās dzirdēt, tad tādi turpinās dominēt.
Ja grib līderību un valstiskus lēmumus, tad šādi līderi bieži vien ir asi, nepatīkami, nelaipo un neglaimo nevienam. Tai skaitā vēlētājam. Kā skarbs sporta treneris, armijas seržants vai uzņēmuma vadītājs, kurš nolēmis sasniegt vislabākos rezultātus.
“Vairākumā drīzāk cilvēki, kuri vēlās silti iekārtoties. Viņiem pat reālo varu nevajag, viņi no tās pat izvairās. Viņiem labāk kādu amatiņu, kur miers, labi maksā, nekas nav jādara un ne par ko jāatbild”.
Komuņagu laika atraugas.
Kamēr nebūsim dabūjuši pa dirsu,nekas nemainīsies.Bet,kad mainīsies,nāks jauni iznireļi.Vai ne?
Problēma ir krietni dziļāka. Šādi cilvēki šeit ir vēsturiski selekcionēti no svešu varu puses 100tiem gadus. Tos, kam mugura stīva un taisna, ātri politiskie vēji aplauza un baltajā smiltājā nogādāja.
Cepiens jau par to, ka vienam lielam virsniekam nepietiek godaprāta pateikt kā ir. Tā vietā uzvedas kā politiķu prezervatīvs, lai tos pasargātu. Piekam nemaz nekaunās.
Jautājums no kurienes nāks iznīreļi? No mūsu pašu vidus. Pat ja esošie vienu dienu kaut kur izgaisīs un sabiedrība nemainīsies, tad nākošie būs līdzīgi, jo viņi ir sabiedrības produkts. Cilvēki nobalsos par līdzīgiem.
Esmu stingri pārliecināts, ka izsēdināti neapdzīvotā salā 100 amerikāņi radīs mazu ASV ar rančo, vietējo mēru un šerifu.
Latvieši savas viensētas ar lembergiem un kariņiem vietējā domē.
Krievi savu ģerevņu ar pahanu priekšgalā.
Labi uzrakstīts par “DOMINĒJOŠO VAIRĀKUMU”. Jeb kā es saku – kritisko masu. Tā arī ir.
Tikai pietiekami lielai šī DOMINĒJOŠĀ VAIRĀKUMA daļai trauka forma, ko nāksies ieņemt, būs sākumā pārpildītas brasas cietuma kameras, vēlāk līķu maisa forma. Un man ir liela mistērija, kapēc kritiskā masa vēl jo projām domā, ka “sarunās”, “tas tak vēl pēc gadiem”, “gan jau nebūs traki”. Paniku celt jau, protams, nevajag. Bet akūtam valsts drošības apdraudējumam pieiet no sērijas “10 gadus celsim, apspriedīsim mobilitātes ierobežošanas pasākumus” vai “sāksim apdomāt mīnas kad visi citi izstāsies, lai nedabonam pa galvu” … man ir zināmā mērā mistērija, kapēc Leonīds, Sprūds, Siliņa un pārējie domā, ka viņi kaut kādi nemirstīgie, kuri kaut kā izdzīvos, kad krievs atnāks. Tak no vēstures lai paskatās, ko at vietējo politisko eliti lielāko daļu izdarīja. Aj, bet ko es te vāros, sāks rosīties tad, kad būs jau par vēlu.
Tieši tā.
Tas pats attiecas uz žurnālistiem, Stambulas konvencijas aizstāvju masām, un ļoti daudziem. Pat neskatoties uz vēsturi, bet uz to, kas notiek Ukrainas okupētajās teritorijās. Kur, ukraiņi vēl itkā skaitās brāļu tauta.
“Ja šie klusētu, akmeņiem būtu jākliedz”. Bet nekliedz.
Un, varu pievienoties savā neizpratnē.
30-to gadu Latvijas elite arī zināja (ja kaut cik interesējās) kā Staļins izrēķinās par ar saviem tuvākiem līdzgaitniekiem un kādos kvantumos sūta tautu uz gulagiem. Un tik un tā nepieleca…
Daudzi bijušie pietiekami augsti virsnieki (kam pēc amata pienācās zināt kas PSRS notiek un viņi zināja kas notiek) pēc tam Rietumos memuāros rakstīja, ka “ja nu zinātu, kas būs, tad pretotos par katru cenu”. Turpināja cerēt, ka šeit nu gan tā nebūs. Vai arī atgriezīsies cara laiki. Vientieša ordeni viņiem. Ja parastā tauta domāja, ka līdz ar krievu atnākšanu atgriezīsies 1914. gada vasarā un tautai tas piedodams, tad elitei – nē. Mums arī daļa tic, ka ja ienāks Putins, tad atgriezīsies 1985. gads un desa pa trīs rubļiem. Ja tauta tam tic, tad daļa no elites diemžēl arī domā, ka sliktākais kas būs ir palikt par kādu kolhoza partorgu. Spriež no savas, labākajā gadījumā radu/paziņu ierobežotas dzīves pieredzes un aprobežotās domāšanas. Ukrainas Buča tikai nedaudziem domas maina un arī tad turpina cerēt, ka “pie mums gan tā nebūs”.
Zintniek, apsveicu, tu kļūsti populārs Xā. Labprāt tev piesekotos
Soc. tīkli nav manos plānos milzums iemeslu dēļ.
Vispār man te dažreiz kaut kāda sāpe sakāpj un tad es pagaudoju uz mēnesi un paklausos kā kaut kur tālāk vēl kāds neredzams tumsā vilks uzgaudo uz to pašu mēnesi.
Kaut ko uzrakstu, paliek vieglāk. Piemēram, kad NBS komandieris, pretēji vispārzināmiem un pieņemtiem atbildības dalīšanas principiem, vispirms ar šņukuru ielien iekšpolitikas druvā un gadiem ilgi sarok cūku rakumus par nevajadzīgo OMD, kas beigās tomēr uztapa kā VAD, pēctam ielien un sāk šņakarēties pa ārpolitikas druvu un rok zem lētākā un efektīvākā līdzekļa pret pēkšņu uzbrukumu tiem, kam nav daudz liekas naudas – nevadāmām mīnām. Nu man tas liekas kaut kāds astrālais vājprāts, kuram apakšā ir acīmredzamas personiskas intereses un karjerisms “overdraivā”. Iespējams, ka cilvēks ir iespītējies visiem par spīti principa pēc – ZS + PD vai nekas nebūs. Kas zina. Bet šāda uzvedība NAV pieļaujama NBS komandierim akūtā drošības krīzē. Politiķi atkal simbiozē to izmanto un saka – redziet, ļausim profesionāļiem izlemt. Viņi jau nesaka – ļausim NBS komandierim izlemt. Kaut kā griezīgi skanētu šķībi. Tad nu pacepos un pagaudoju.
Uz datiem balstīta lēmumu pieņemšana pie mums nestrādā. Tā nepalīdz noturēties pie varas. Tāpēc nepatīk padotie, kuri atnes šāda veida dilemmas. Jo tad uzskatāmi kāds būs zaudētājs un vainīgs būs konkrēts deputāts.
Atceros no savas pieredzes pašvaldībā vajadzēja optimālāk sadalīt ceļu remontu naudu. Izrēķināju satiksmes blīvumu, sabiedriskā transporta maršrutus, lauksaimniecības zemju un uzņēmumu atrašanās vietas utt. Deputāti tik un tā balsoja tā, lai koalīcija proporcionāli deputātu kvotām, savukārt deputāti dalīja “savējiem” uzņēmumiem vai vietām, kur kompakti ir viņu vēlētāji. Nevalstisks lēmums, bet par valstiskiem lēmumiem nebalso.
P.S. Valstiskie lēmumi un interesēšu grupu intereses mēdz sakrist.
Par Rajevu viss skaidrs, laipo un laipos, motivācija nezināma. Jautājums – kādēļ kā variants netiek izskatīts visas robežas savlaicīga nomīnēšana, pamīšus kājinieku un prettanku mīnas kopā, līdzīgi kā to izdarīja Krievija Ukrainā? Varam atvēlēt šim mērķim pārsimts miljonus vai vairāk, ja nepieciešams. Kara gadījumā iegūsim laiku un uz potenciālo zaudējumu fona izmaksas ir niecīgas. Humānie apsvērumi un dzīvnieku aizsardzība šoreiz vairs nav nopietns arguments.
Mūrniece pati varēja iniciēt otavas izstāju, pirms gada bija krēslā
Punktualitātes labad, LTV1 diskusijā viņa gan teica, ka esot jautājumu par PK armijai pacēlusi, runājot par robežas nostiprināšanu. Nav jau arī gluži vienas dienas jautājums un komiem būtu jāprotas pateikt, ka kaut ko vajag,
+
Interesanti, kā šo lasīt https://nra.lv/latvija/445070-prezidents-robezas-drosibas-jautajuma-norada-uz-nepieciesamibu-palielinat-kaujas-uguns-jaudu.htm , un kāds vispār robežas nostiprināšanai sakars ar ugunsjaudas palielināšanu.
Mīnu sakarā tas liek vienīgi aizdomāties par to, ka mēs nekādos apstākļos bez sabiedroto palīdzības nevaram īsā laikā palielināt ugunsjaudu tā, lai tā būtu kaut cik samērojama ar krievu. Pat pieņemot, ka mēs šinī virzienā iepriekš būtu nopietni strādājuši.
Šeit vienīgais jēgpilnais risinājums tiešām būtu austrumu flangam (LV, LT,EE, FI un PL) vienoties un kopīgi jautājumu risināt, bet tam vajag politisko gribu, tāpēc sociālā šūmēšanās ir vajadzīga vēl aktīvāk. Tikai arī pretreakcija no kvīru adīšanas mazpulka uzreiz paliks skaļāka.
Mīnas ir efektīvas tikai kopā ugunsjaudu, kas tās piesedz
Dārgā redakcija, 3b klases skolniece nesaprot – mums pk mīnas nevajag, jo :
– nav ugunsjaudas, ar ko piesegt mīnu laukus
– mums ir tik daudz ugunsjaudas, ka varam pulverizēt pretinieku bez sabremzēšanas un kanalizācijas, ko veic pk mīnu lauki
– mums ir pietiekami daudz gudro vadāmo mīnu (600M izskanēja, bet priekš simtiem tūkst-miljoniem hightec izsrādājumu ar milspec sakariem, baterijām, vadības datoriem izklausās stingri par maz)
Dumjo un gudro mīnu variantā papildus visam personālam no ierindnieka līdz ģenerālim jābūt izskolotam mīnu taktikās uz stratēģijās
Nav iebildumu pret ugunsjaudu, bet, ja tās nav, PK mīnas rada pretiniekam šķersli tik un tā. Tas ir kā lietojot degvīnu ar alu. Labāk abus kopā, bet var arī tikai alu.
Vissūdīgākais nepiesegtais mīnu lauks aizturēs pretinieku uz desmitiem minūšu, kas rezultējas tajā, vai NBS vienība paspēja aizskriet līdz savām aizsardzības pozīcijām savos skāņos, patrijās, vai krita varonīgā cīņa pret pārspēku sastopoties ar krievu meh. kājinieku ķīli kaut kur uz šosejas vai lauka.
Mīnas ir veids, kā aizkavēt un iegūt zelta minūtes pret neprognozējamu uzbrukumu. Krievs savus tankus pirms uzbrukuma rūcinās pa naktīm mēnešiem ilgi, karavīri izvirzīsies, grupēsies, atgriezīsies(un tā katru trešo nakti) un īsto uzbrukuma laiku zinās tikai maza cilvēku grupa. Kur nu vēl kaut kādi pretinieka izlūki. Tā tak klasika. Un palīdz šeit autonomas mīnas, kuras nenogurst. Nolasīt nepiesegtas prettanku mīnas, kas nav piesegtas ar nevadāmām kājninieku mīnām, var diezgan aši.
Tā vēl vienkāršāk. Mīnas vajadzīgas lai paši karavīri, kuri iekārto sev pozīcijas, pirms savām pozīcijām mīnas saraktu. Viņi jau to teritoriju piesedz. Tur jau ir uguns jauda. Tikai papildus šķērsli tiek radīti.
Otavas konvencijas pamešanai pretvējš varētu pūst ne tikai no Kanādas vai R-Eiropas, bet arī no ASV, kas gan (vēl) nav dalībvalsts. Tieši Demokrātu partijā ir ietekmīga zaļi-pacifistiska frakcija, kura spiež gan uz p/k mīnu, gan kasešu munīcijas aizliegšanu. Grūti pateikt, vai Baidens sirds dziļumos viņiem piekrīt, bet viņam ar tiem jārēķinās.
US pagaidām vēl ir Pentagons, kas nepieļaus. Arī mūsu AM varēja nepieļaut LV iestāšanos, galu galā tas notika jau PĒC iestāšanās NATO. Nevienu valsti citas valstis nevar un arī nedrīkst spiest vai šantažēt stāties starptautiskajā līgumā, ko šī valsts uzskata sev par neizdevīgu. Tas ir pamatprincips, ko Rietumi aizstāv “turot ES un NATO durvis atvērtas”. Ja sāks vilkt iekšā brēka būs lielāka par jēgu.
Kaut kur iezogas citreiz doma, ka varbūt tas NBS tiešām ir tik nopietni degradēts, ka bez 110% sabiedroto atbalsta, ir auzas pilnīgas. Attiecīgi tie, kam uz rokas plāni un papīri, saprot, ka bez vieskaravīriem balle ir beigta un pat 10% atbalsta zaudējums ir fatāls. Var jau būt arī tā. Bet diezvai. Drīzāk konjunktūra pēc inerces vadās no 2 punktiem: 1) dari ko darīdams, nesadusmo kādu rietumu galvaspilsētu; 2) 5.pants ir absolūts un kara nebūs. Kaut kur sāk šķobīties pamati šiem 2 punktiem – Tramps & esošās reālijas apkārt, ielūkošanās kartē, bet pagaidām konjuktūra braši tur savu līniju. VAD jau pagaidām drīzāk aizpilda PD rekrūtēšanas robus. Parasti jau šāda veida dienests ir 100% vīriešiem, kam sasniegts vecums. Tur citas mob. rez. tiek kaltas.
Man viens atvaļināts ģenerālis jau pasen teica “kādu tev vēl tur 2.Kājnieku brigādi? Mums pat ar pirmo par daudz? ….??? Jo vai nu mūs aizstāvēs nato saviem spēkiem, vai balle beigta”
Nez cik dienas prasa “ātro reaģēšanas spēku” nogādāšana Latvijā kaujas spējīgā nodrošinājumā, ja Suvalkos kārtīga balle un vates Baltijas flote nav paaugstināta par zemūdenēm. Lai nebūtu pēkšņi uzbrukums, bet nedēļa un vairāk spēku vilšanas, lauka hospitāļu pumpēšana ar asins rezervēm un propagandonu ņarkstēšana, vajag radīt apstākļus, kur tas nav iespējams arī pie esošajiem resursiem vispirms, lai ir vēl ko glabt.
NRF Recce gatavi reaģēt 3-5 (2-7) dienās, galvenie spēki 30K +- 30 dienās. Vēl pie NRF ir VJTF , kas ir Inf brigāde (+), kas gatava reagēt dažās dienās.
Problēma ir tā ka VJTF var vispirms aizmāņīt uz citu krīzi. Bet pa īstam uzsist citā vietā un laikā.
Neesmu mācīts smalkās Pēterburgas karaskolās, bet frontāli pārlauzt nocietinātas pozīcijas ar jaukto mīnu lauku laikam prasa vairāk kā vienu brigādi, spec un hibrīdoperācijas cits jautājums. Ja krievam 3 nedēļas uzskatāmi jāvācas, drošvien kaut kāda izlūkinfo sāk nākt, reağēt laika pietiek. Tāpēc komu domāšana arī pie “NATO glābs” scenārija mani mulsina, jo tur visam būtu jākoncentrējas ap laika pirkšanu, liedzot teritoriju visiem līdzekļiem. Nav tā, ka viena daļa komu vispār gribētu likvidēt NBS un funkcijas airsofta klubiem nodot, kamēr paši pensiju davelk?
Nu komiem gluži likvidēt nav prāta darbs, jo pašiem nebūs ko darīt. Daļa politiķu gan no 2004.gada līdz 2014. gadam NBS labprāt likvidētu, lai naudu izmantotu politiski rentablāk. 2008./2010. gados reāli tika skatīti piedāvājumi no visa NBS atstāt krasta apsardzi un mīnu meklēšanu, dažus helīšus ugunsgrēku dzēšanai un slimnieku vadāšanai, SUV – pretterorismam un vienu vieglo kājnieku bataljonu, no kura rotu sūtīt misijās. Visu pārējo piedāvāja likvidēt, ZS ieskaitot.
bez orķestriem un palielas MP arī neiztikt. Ko tādu piedāvāt var tikai tad, ja startēģiskā līmeņa izlūkdienesti galīgi neko neredzēja tālāk par 5-10 gadu horizontu.
ja konkrēto izlūkkantori vada nosacītais Leonīds, why not ?
Leonīds toč nevada. Ne tas līmenis. Pat AM nevada. Tie tur ziloņkaula tornī paši pa sevi.
Nu OK, orķestri, labāk divus arī vajag, jo tautai patīk 🙂 Vēl kādu kori.
Izlūkdienestu kaut 100 gadu super prognoze un horizonts nedod politiskos plusus tuvākajās vēlēšanās un sponsoru naudu, tāpēc nafig tādas prognozes. Toties naudas atdošana sporta zālēm, skolas jumtam, pensijām un autoceļiem gan dod politiskos punktus uz nākošajām vēlēšanām.
Drošības dienestu ziņojumi, neatkarīgi no satura, kas tāļāki prognozēs par gadu, pilnīgi noteikti politiķiem nonāk “zinātniskās fantastikas” plauktiņā. Kopš pielaides noņemšanu var apstrīdēt tiesā, tur pierādījumus vajag krimināllietas līmenī, tas vairs nav dienestu ietekmes līdzeklis. Tieši otrādi – tiesā tos var izģērbt plikus un likt norādīt avotus, metodes utjp. Tapēc padomās divreiz.
es nebiju domājis Leonīda tiešu vadību.
Ja NBS krēslā var ielikt “Leonīdu”, tad ziloņkaula torni arī var pieskatīt tik pat motivēts un advancēts kaujas virsnieks.
Piemēram skaidri saskatāmo regulāri ekstra dārgo ekipējuma iepirkšanu sen jau varēja apturēt. Taču ir sajūta, ka šis jautājums ir neaizskarams pilnīgi visos sistēmas līmeņos.
Jā, tāda ir realitāte. Un tās radītājiem ir konkrēti vārdi, uzvārdi un personas kodi.
Man sajūta – ka LK galvenās bailes ir – mēs būsim pirmie un vienīgi, kas izstāsies. Ja to darītu piemēram Baltija+Somija nebūtu problēma, sēņotājiem draudu nebūtu.
Bailes no kā? Par ko? Par karjeru, kas ir sasniegusi virsotni un tuvojas finišam? 3B+ pierunāšana nav Leonīda, bet diplomātu un politiķu uzdevums, viņa uzdevums ir skaļi un pārlieconoši pateikt “NBS vajag PK mīnas, jo….” vai “NBS nevajag PK mīnas, jo….” un viņš pateica to, ko pateica – politiķi un diplomāti pārmeta krustu. Kāpēc?
Var būt pēc pensionēšanas vēlās iet maklakova pēdās un turpināt karjeru citur?
Vecums vecuma pensijai.
Krēsliņa lomai vēl ilgi derēs
NBS komandierim jādomā kā pildīt savus uzdevumus, nevis ārpolitikā jālien. To, vai viņa ieteikumus ņems vai neņems aubē tas ir cits stāsts. Savukārt šeit politiķi mazgā rokas nevainībā – Leonīds tak saka ka viņam viss ir čiki.
+ es arī domāju drīzāk inerce. Ne tolaik kāds Otavu dikti spieda, ne šoreiz kāds dikti pamanīs.
Kopš pierakstījos šeit un ar laiku sapratu,kas mums te notiek(militārajā ziņā),tā “doma” pastāv visu laiku.
Baidens=Brežņevveidīgā stāvoklī, ko Obamas administrācija pielemj, tas ir.
Upd1. “Varētu šķist pašsaprotami, ka Krievijas iespējamās agresijas apturēšanai der visi līdzekļi. Un armijas cilvēki jau nu gan zina, ka kājnieku mīnas ir efektīvs līdzeklis. Tātad, ja šādas mīnas var apturēt iebrucējus, Latvijai tās ir jāizmanto? Jā, to varētu darīt, taču tikai kopā ar sabiedrotajiem. NATO partneru atbalsts ir mūsu valsts drošībai nesalīdzināmi svarīgāks nekā jebkurš atsevišķs ieroču veids.”- pilnībā piekrītu šim autora citātam! Sabiedrotie būs izšķirošais faktors, bet par to primāri ir jādomā Ārlietu un Aizsardzības ministriem un nevis NBS komandierim. Leonīds tomēr varētu nebāzties par korķi un paskatīties, kā Krišjānis un Andris spētu vai nespētu izvingrot šo situāciju. Šajā brīdī Leonīds ir Krišjānim un Andrim izsitis beņķīti zem kājām, pīpē maliņā un noskatās, vai šamējie spēs uztaisīt trīskāršo atmugurisko salto vai nespēs. Nu, tākā Krišjānim bija lielas ambīcijas līdz pat NATO ģenerālsekretāra amatam, lai tad rāda, ko māk!
Lūdzu šeit esošos Nacionālās apvienības pārstāvjus komentēt šo situāciju!
https://www.delfi.lv/193/politics/56294762/kirsteins-vairs-nav-na-biedrs-pazino-dzintars
Mošķis vismaz 2 reizes vilcis krustiņu šim godavīram vēlēšanu listē. Kā var atļauties viņu izmest no partijas……?
Elementāri. Kiršteins vienmēr visās partijās ir bijis Kiršteins un viņam vienmēr sava politika. Noteiktā brīdī tā sāk pārāk atšķirties no partijas politikas.
Bet ko tādu Saša Jums nodarījis tieši tagad? Viņš tak pret visām stambulām, kvīriem utt.
Nebaro trolli
Tu domā, ka Kiršteins ir trollis? Dažreiz vinš ļoti labi troļļo piemēram progresmeņus.
Piemēram šādi:
https://nra.lv/pasaule/401164-kirsteins-debates-ieklavis-vardus-negeri-pederasti-un-zidi-pret-vinu-ierosina-etikas-kodeksa-parkapuma-lietu.htm
Turklāt, kas nav maznozīmīgi – viņš ir pret armijas parādēm.
https://xtv.lv/rigatv24/video/MV9N6RnWN4X-kirsteins_neredzu_jegu_militarajam_paradem_ta_ir_padomju_tradicija
Vai tad NA ir kādreiz bijusi “sava politika” no kuras ir iespējams neatšķirties!???
https://www.youtube.com/live/175outM_PZ8?si=7CHHG_2BJ2F2GMFY intervija ar Sprūdu. ~12:00 viņš izsakās, ka apsveic diskusiju, bet NBS viedoklis ir ļoti svarīgs. Galavārds jebkurā gadījumā ir parlamentam. Bet šis tikai pierāda, cik nozīmīga bija ķeblīša izsišana zem kājām izpildvarai un lēmējvarai no Leonīda puses, norādot lēmējiem virzienu. Te ļoti liela līdzība Kalniņam ar Kūtri, kurš uzbūra ainiņu, ka Abrenes apkārtne tika iegūta pārrunu ceļā, tāpēc mēs to varam mierīgi atdot krievijai…
Šito gan esmu palaidis garām, ka “Abrenes apkārtne iegūtu pārrunu ceļā”. Ja var ticēt ģenerālim P.Radziņam, tad par to notika vissmagākās cīņas Latgalē.
Lielākā daļa bija to palaidusi garām, tāpēc bija ļoti izbrīnīta par šādu tiesas lēmumu:
“…Satversmes tiesa secina, ka Abrenes apvidus Satversmes izstrādāšanas brīdī netika uzskatīts par Latgales neatņemamu sastāvdaļu, bet gan par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc Miera līguma spēkā stāšanās. Tādējādi robežlīgums neaizskar Latvijas teritorijas, kuru veido četri novadi, nedalāmību, un atbilst Satversmes 3.pantam”.
Tagad būsi atkal palaidis garām, ka pk mīnas armijai nevajag… 🤷
Autors nav iedziļinājies tēmā un nelasa VB
Čukča ņe čitatjeļ, čukča pisatjeļ
Laikam sen nav šeit citēts mūsu izcilais militārais teorētiķis un praktiķis!!!
“”Tas nav īsts karavīrs, kurš dzen politiku un, ne ar savām militārām spējām, bet ar veiklu politikas dzīšanu, cenšas taisīt karadienesta karjeru, piemēroties stiprāko politisko partiju ieskatiem.”
“Pēc ilgāka laika, politikas vadītāji pierod pie tā, ka visus konfliktus var novērst miera ceļā, vajaga tikai būt veiklam, asprātīgam, apķērīgam un izveicīgam politiķim, tad miera laikā armija nespēlē nekādu lomu. Tādam izveicīgam miera politikas vadītājam kara vadonis top par nepatīkamu kavēkli. Tādēļ bieži vien miera laikā arī nostāda armijas priekšgalā personu, kura ar visiem politiķiem prot labi sadzīvot, bet kura par kara vadoni nav derīga.”
/Ģenerālis Pēteris Radziņš”.
Jā, skaties vēsturē un saproti, ka nekas jau nav mainījies. Es esmu pārliecināts, ka Leonīda un pārējo funkcionāru sabūvētā sistēma tiks pārbaudīta dzīvē, varu tikai novēlēt, lai viss ir tik gludi kā ģenerāļi stāsta.
Te vēl laikam ir arī tāda problēmas šķautne ir Leonīda izpildīšanās nodarītā skāde NBS personālsastāvam. Piemēram, Pipara k-gs ir palicis pūcīgs un tas jau vien ir rādītājs. Pat aklais redz, ka viņam vairāk interesē, ko par NBS apkārt runā, nevis ko NBS iekšā runā.
Bet nu štāba PR humanitārās grūpijas šķietami priekš sevis to arisinās uztaisot Leonīda fotosesijas ar nosaukumu “Ugunsjaudas jauda 2024”, kuros Leonīds kā airbaltic stjuarte ar platu smaidu pozēs pie svešiem visādiem uz laiku viesos atbraukušiem lieliem stobriem un braucamajiem. Iedvesmu cilvēka simbiozei ar ugunsjaudu var smelties no Cher video If i can turn back time.
“Pēc ilgāka laika, politikas vadītāji pierod pie tā, ka visus konfliktus var novērst miera ceļā, vajaga tikai būt veiklam, asprātīgam, apķērīgam un izveicīgam politiķim, tad miera laikā armija nespēlē nekādu lomu.”
Par šo +1000 punkti. Pat tajos laikos, pēc milzīgiem zaudējumiem karos, vēlētāji šādus te veiklos vēlēja. Ko tad gaidīt šobrīd, kad šādas kara pieredzes nav.
Pēc kariem gribēja mieru,tāpēc arī vēlēja.Naiva cerība.
Tikmēr aizsardzības ministra krēsla sildītājs ziņo, ka viss ir čotka un potenciālie draudi tiek neitralizēti ar vēlmju un apņemšanos tiražēšanu, to realizēšanu izsakot nākotnes izteiksmē:
https://nra.lv/latvija/445180-aizsardzibas-ministrs-nacionalie-brunotie-speki-ir-profesionali-kaujas-spejigi-un-gatavi-aizsargat-latviju.htm
Staķis par ZS ieroču glabāšanu dzīves vietā trivializē līdz absurdam (reāli mācās no Leonīda)- cik simptomātiski…
https://www.la.lv/seifs-nedrikst-but-zem-gultas-nomests-stakis-skaidro-kapec-katram-zemessargam-majas-nevajadzetu-turet-ieroci
Šis:”Aktīvie ir tie, kuri vismaz 20 dienas gadā ir aktīvie zemessargi, ir kuri 60-70 dienas…Es arī knapi tās 20 dienas aizvelku, bet es sevi vēl lieku pie aktīvā gala,”
Pilnībā piekrītu šeit Staķim un šeit viņš neko netrivializē- ieroci zemessargs var dabūt glabāšanā pēc noteikta dienesta laika (ne pārāk ilga) ar sava komandiera piekrišanu.
Ja Puga gribētu vērsties pie zemessarga ar ieroci sadzīviska konflikta laikā, kā viņš apgalvo, tad tas būtu nonsens. Lai izvairītos no šādām situācijām, patreizējā ieviestā kārtība ir ļoti samērīga un saprātīga. Sadzīves konfliktu gadījumā ir jāizsauc policija un nevis jāpielieto triecienšautene.
Jekurā gadījumā, ja esi zemessardzē, ir piemērota glabāšanas vieta (seifu tev iedos) un neesi ambālis, tad ieroci varēsi dabūt turēšanai mājās.
Piparam.
Par Staķa trivializēšanu.
Viņš trivializē vispirms jau ieroču glabāšanas apstākļus- tak katram celmam ir skaidrs, ka glabāšanas seifam jābūt pareizi piestiprinātam, un nevis “jāmētājas pagultē”.
Tālāk viņš trivializē iespējamo scenāriju, ka zemessargs, kurš uzšauj no stūra vai bēniņiem, ir nolemts, vienlaicīgi izceļot grupu taktikas apmacības priekšrocības. Skaidrs ka taktika pārī, grupā, nodaļā ir efektīvaks risinājums (tikai pie normāla komandiera) nekā vientuļa atšaudīšanās- par to strīda nav. Tikai vai kāds var garantēt, ka nenokļus situācijā, kad ir viens un kaujā jāuzsāk “vienītī”- neatkarīgi no tā, vai grābjot plinti mājās pēc trauksmes izsludināšanas, vai tiekot atdalītam no savas apakšvienības uzdevuma izpildes gaitā?!
Tas,ka ieroci glabāt uztic apmācītam zemes, arī ir pašsaprotami.
Tevis pieminēto situāciju par zemessarga iesaistīšanos sadzīviska konflikta risināšanā ar dienesta ieroča piesaistīšanu nav vajadzības komentēt- tādam zemessargiem ierocis nav jāļauj glabāt dzīvesvietā un punkts.
Piekrītu, ka pilnīgi VISIEM zemessargiem ierocis nav jāglabā dzīvesvietā. Bet nospiedošajam vairākumam gan.
“Stabiņu Epopejas Varonis” paironizēja par zemessarga pārvietošanos autobusā ar TŠ plecā. Ironija nevietā- skatīt Izraēlas pieredzi.
Kāpēc?
Lūk,tāpēc:
Gvardes Leitnant, visu cieņu Tev, kurš varbūt katru dienu tur rokās vismaz pistoli, bet… vienmēr atceramies, kas ir auditorija. Ja auditorija ir militārpersonas poligonā, tad noteikti tā ir trivializēšana, ja TV24 (mazāk VB blogā), tad nē, jo tur lielakā daļa ir sabiedrības, kura nekad mūžā varbūt nevienu patronu nav izšāvuši. Diezvai šādu jautājumu būtu tv uzdevis kāds no zemessargiem, jo viņš visdrīzak būtu šo jautājumu risinājis ar savu rotas komandieri. Pārējiem Staķis populārzinātniski atbildēja saprotamā valodā.
Tāpēc, lai varētu turēt mājās ieroci, visiem gribētājiem iesaku- stājieties Zemessardzē! Tur jums ne tikai atļaus ieroci turēt mājās, bet arī iemācīs ar to rīkoties (atklāsi sev WHT), kā arī visu pārējo.
“Iedomājaties, ja zemessargi uz mācībām dotos ar ieročiem sabiedriskajā transportā? Tas varētu būt diezgan satraucošs skats,”
Izraēlā nabadziņš būtu galēji satraucies – tur beibes ar sarkaniem nadziņiem diskotēkā lēkā ar pagalēm uz muguras, pie tam ar kaujas munīciju.
Staķis ir maigais zemessargs-latentais pacifists, būtu labs duetā ar maigo mentu Nikolaju Puzikovu
Esmu daļēji vīlies Kostandā- viņam redziet, žēl nabadziņa naivā un labticīgā Leonīda, kuram ” nepareizo papīrīti” Ļaunie Spēki nelaikā pagrūduši priekšā.
Nabaga Odisejs… Tā vien gribas iesaukties: “Эх, Ты- старый, лысый, а в сказки веришь!…”
https://www.la.lv/kostanda-par-otavas-konvenciju-mes-nespejam-pienemt-politisku-lemumu-sis-minu-lauks-mums-ir-vajadzigs
Bet kopumā Ok pateikts. Pietiek baksīties vismaz vajadzību definēšanā. Lai gan šaubos, ka likumptojekts (ja būs) izturēs pirmo lasījumu pie pašreizējās koalīcijas.
šeit 2.daļā ap 00:11:00 Kostanda piemin ļoti svarīgu problēmu “kaujas spēju un gatavības pārbaudes”, kuru viņa laikā mēģināja risināt ar komisijām, kas veica “negaidītas” pārbaudes. Atceros- bija. Čeklistes bija primitīvas orientētas uz ārišķībām (nosacīti: dežurvirsnieks skaidrā jā/nē, prezidenta un ministra portreti karājas taisni, ugunsdzēsības spainis nokrāsots utt). Mūsdienās jāiet dziļāk veicot katras vienības sertifikāciju, kas ir komplekss pasākums – kājnieku bataljonam ir jāpierāda, ka visas tā apakšvienības no HQ līdz katrai rotai atbilst saviem uzdevumiem, jo ņemot vērā nodrošinājuma ar personālu, MTL un apmācības līmeņa kritērijus spēj darboties tā kā tas šai vienībai ir paredzēts reglamentos. Tas nav vienas pārbaudītāju vizītes darbs, tā ir kompleksa un vispusīga izvērtēšana, kuru veic profesionāļi no ārpus NBS struktūrām (vismaz daļa) un iespējams tās ir sabiedroto valstu virsnieku komisijas – savējie neder, jo esam maza valsts visi visus pazīst – vērtējums nebūs objektīvs. Attiecībā uz Kbr šāds process notiek eFP ietvaros, bet ja šādi paņems priekšā ZS būs zili brīnumi. Un tas ir labi. Pirmkārt civilajiem lēmējiem būs priekšstats par to ar ko viņi var rēķināties, otrkārt vērtējums “neapmierinoši” nav spriedums, bet motivācija komandiera darbam. Uz nākamo pārbaudi-sertifikāciju pēc dažiem gadiem vienībai ir jādemonstrē progresu, citādi tai būs cits komandieris un brigādei arī. Un tā cikliski, kamēr netiks sasniegts kaujas gatavas vienības vērtējums. Zinu, sākumā būs grūti, bet mums noteikti nav vajadzīgas vienības, kas ir bataljoni/brigādes tikai pēc nosaukuma uz šiltes pie KCP.
Kad biju batiņa es- trijnieks 90-to vidū, mums brigādē bija i kara spēles uz kartēm un apvidus maketiem ( spēlēju pret kaimiņu batiņa es- trijnieku), I “sarkanās aploksnes” kā mācību, tā kaujas versijā. Pašrocīgi apzināju iespējamās batiņa štāba RDV kara gadījumam, apsekoju un piedalījos rotu mācībās pagastos, noteicama kaujas uzdevumus atbilstoši spējām un situācijai, sākotnējās apziņošanas spējas. Vismaz 2x nācās izspēlēt mācību kaujas trauksmes, vienreiz ar brigādes štāba kontrolieriem,un otrreiz ar LR ZS štāba kontrolieriem: ieradās viņi batiņa štāba dežūrdaļā dežūrvirsniekam pateica: ” Kaujas mācību trauksme! Laiks aizgāja!!!”
Tad seko apziņošana štābam un rotu komandieriem. Štàba darbinieki ierodas štābā, savāc savācami un transporta kolonnā dodas uz rezerves dislokācijas vietu, kuru jau ir uzlūkojis, nodrošinājis un sakarus no turienes parbaudījusi SUV nodaļa. Pa to laiku īrnieki uz vietām ir pacēluši rotas un ieradušies rotu RDV. Batiņa štābs ierodas savā RDV, izvietojās,ierokas, maskējas,nodibina sakarus ar brigādi un saviem rotniekiem. Tālāk kontroleētāji ( kuri opā ar štāba kolonu I
ieradās RDV,kur dod vairākus uzdevumus štābam kā mācību scenārija sastāvdaļas- piemēram, meža ķemmēšana, izlūkošana un slēpnis.Ta mans uzdevums ir izvēlēties izpildītājus – rotas, SUV nodaļa utt.
Tāds bija mācību scenārijs.
Tieši tāda pati sarkanā aploksne man bija sagatavota reālajai klopei- sakaru tabulas, apziņošanas shēmas, apgādes plans, kodu tabulas utt. Zīmīgi, ka kontrolētaji no brigādes/ republikas štābiem jautāja, vai ir vismaz 2 RDV batiņa štābam apzinātas reālajai klopei (protams,ka bija), bet NEKAD neuzspieda tās atklāt.
Tāda lūk, par 85-90% mana Pipara “nemīlētā” Padomju skola ( vairāk Bn štāba darba metodika un nedaudz speciālo nažu ( gan armijnieku, gan BB МВД raudzes piešprice)un tas noderīgums- kas bija,to likām lietā. Plus vēl likām klāt toreiz tikko uzsākto britu kājnieku taktiku.
Tāda m un Ms toreiz sanāca batiņa “kvalifikācija”, kas balstījās pašu entuziasmā.
Vēl tajā laikā viskautko darījām reālistiskas apmācības labā, par ko priekšnieki nezināja un ko nebūtu “akceptējuši” 😉
Tieši tas, kas vajadzīgs- atbalstu gan ar vārdiem, gan ar darbiem par visiem 100 “and then some”.. Bet kamēr ZS batkomi aizņems savas vietas ar galveno motivāciju davilkt līdz pensijai, alas’ – “zemnieks nepārkrustīsies”…
Piekrītu- kopumā par tēmu OK ir 15000% taisnība.
“Kostanda nepiekrīt argumentam, ka mīnas vajadzēs apsargāt 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, jo mīnu laukus izveido tikai tad, kad ir kara situācija, un neviens viņas netaisās likt tagad. Vispirms vajagot izplānot, kur šīs mīnas likt, uzkrāt krājumus, apmācīt cilvēkus, nevis pielikt pilnus mežus ar mīnām tagad.” – šo (ar mazu labojumu) vajadzētu ierāmēt zelta rāmītī katram, lai visi saprastu lietas būtību. Precizējums ir tāds, mīnas jebkurā gadījumā apsargā 24/7, bet noliktavās uz paletēm.
Krievi var diezgan brīvi eskalēt līdz 5min līdz iebrukumam – uz katru Zapad raksim mīnas iekšā, un rudenī vāksim nost kā kartupeļus?
Katrs zapad neeskalējas līdz tādam līmenim, ka jārok mīnas iekšā. Katram savi pienākumi, tāpēc būs vīri, kuri ar pirkstu norādīs laiku, kad tāds pienāks. Nojaušu, ka te ir speciālists, kurš varētu pastāstīt sīkāk par pazīmēm… Kkādi raksti, šķiet, šeit jau bijuši. 😎
Ja mēs uzadzēsim pautus (lasi, leiši vai poļi pateiks, ka “mīna vaig” un politvadība paziņos, ka vienmēr uz to ir uzstājuši), būts jāizlemj, izmantosim kasetes vai nē. Teorētiski ātri varam lielas teritorijas noklāt, arī talu, tālu Zilupes otrā pusē (man ideja aizdirst uzreiz krieva teritoriju, kā Rajevs teica, “dziļumam” ļoti patīk, bet te noteikti viedokļi dalīsies.). Bet nu ētiskās sekas tam ir, dzīvā daba un civilie cieš, nedrīkst priekšlaicīgi ejakulēt, no kā politvadība noteikti mīž aukstu.
Alūksnē joprojām ir lielas bijušās armijas noliktavas no padomju laikiem, tieši tur kur tagad izbūvēja jauno šautuvi, galīgi ne visas viņas tiek izmantotas pēc pilnas programmas bet tik un tā visas viņas tiek apsargātas 24/7 un atrodas tālu prom no pilsētas un visiem ”ziņkārīgajiem sēņotājiem”……līdz ar to kad dzirdu visas šitās atrunas par ”nevaram pirk to un šo, jo redz daudz maksās apsardze un mums nav kur likt”, gribās runatājam kraut pa seju ar ķeblīti. Melo acīs skatīdamies
Jo lielāka saimniecība, jo lielākas izmaksas. Maza saimniecība, mazas izmaksiņas.
Jebkuras jaunas tehnoloģijas, ko mēs iepirksim, tāpat būs jāsargā un jāapkopj. Tā ka, ja neveic salīdzināšanu, tad “dārgi msksās” ir tukša runa
Es pat teiktu, tas ir galīgi tukš attasinojums, jo kas īsti šobrīd tad tiek un tika glabāts tajās betona NBS noliktavās Strautiņos pēdejos 15 gadus??? Ne jau baigie stratēģiskie munīcijas kalni un artilērijas lādiņi dievs pasargi (pats esu redzējis), tur vairāk stāvēja visādi šaušanas mērķi un finiera statīvi, teltis, vēl visādas prastas saimniecības huiņas kuras godīgi sakot mierīgi sen varēja iebāzt prastākajos šķūņos un noalgot G4S lai ik pa laikam pieskata.
Nekas pat nav baigi jābūve no nulles (būvnieku lobijs protams strīdēsies pretī), vienkārši jāpārdala prioritātes ko un kā glabājam un kādas mantas ir reālu betonu būvju un apsardzes cienīgas un kādas nav. Scaniju riepas un humpalu teltis nav tik stratēģiski svarīgas mantas ka viņas vajadzētu apsargāt 24/7 ar bruņotu zemessargu rotu un novērošanas kamerām 🙂 , bet tas tika darīts entos gadus un kaut kā nevienu šāda resursu tērēšana baigi neuztrauca.
Papildus noliktavas noteikti ir jābūvē vai jārenovē un tas būs tikai apsveicami. Var jau būt, ka kādā no tām noliktavām (ne tikai Alūksnē) glabā arī finiera statīvus, teltis un prastu h.iņu, bet parasti tur ir kkas sprāgstošs vai šaujams. Ja runājam par “Alūksni”, tad izbūvētās nolikravas nav vienīgās. Tuvākajā apkārtnē ir vēl daudz psrs laiku noliktavas, kuras, sīki renovējot (tai skaitā ierīkojot ventilāciju un apsildi) varētu atsākt lietot, bet tās noteikti ir atzīmētas ru militārajās kartēs. Kaut sputņikos jau viss tāpat redzams…
Protams, apsardzi var optimizēt ar drošākiem vārtiem, signalizāciju un videonovērošanu.
Netērēs krievi savas dārgās Iskander raķetes lai uzspertu gaisā vecu noliktavu meža vidū ar mūsu mīnām un finiera statīviem……..plus ja karš jau sācies, tad tām noliktavām jau principā ir jābūt tukšām un visām mīnam un finiera statīviem sen saraktiem ap zilupi
Uzspers gaisā tāpat, lai varētu atskaitīties, ka iznīcinājuši 20 Abramsus, 3 F-35 un 10 NATO ģenerāļus.
Atļauju mīnēt raškas teritoriju dabūsi tad, kad fronte būs kaut kur dziļi mūsu teritorijā, un tam vairs nebūs jēgas.
Ļoti dziļi ru teritorijā pk mīnām nav jēgas , tur bataljoni ar kājām nepārvietojas, ja nu vienīgi ļoti uzmanīgi ap teltīm apmīnēt, lai uzraujas no rīta ierindā srājoties
Noderētu spējas izsēt gan PK gan PT mīnas, lai smuki saliktās PT “sēņotāji” nenolasa. Kaut vēl raškas teritorijā, lai iet pie velna. Kamēr loba vaļā, būs iegūts laiks reaģēt, uz savas zemes jau viss piesegts, arta strādā, droni dūc. Citādi, cik dziļi laidīsim? Kurš to pēc tam dabūs atpakaļ? Aizsardzība “no pirmā centimetra” ir vai nu pasaka bērniem vai tas nozīmē, ka tas sākas jau robežas otrā pusē. Ja izdarām mājasdarbus, krieva priekšspēle būs gana ilga un nepārprotama – būs klope. Galu galā, mēs par organizētu slepkavošanu lielos apmēros runājam, jo vairāk domāju, jo mazāk saprotu, no kurienes tā nebeidzamā čurāšana biksēs pie scenārija, kur vissliktākais jau ir noticis. Tad filozofēt, kas ko ļauj vai neļauj, ir leiki. Teritorija ir jāliedz uzreiz visiem līdzekļiem.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka bez komentāriem jāizvēŗš patronmīnu ražošana. Uzreiz komplektā ar mācību patronu. Uz stulbiem jautājumiem jāatbild, ka tās ir signālmīnas.
To Zemeņu Sargs. “Spriež no savas, labākajā gadījumā radu/paziņu ierobežotas dzīves pieredzes un aprobežotās domāšanas.”
Pilnīgi piekrītu par aprobežoto domāšanu:es vienkārši nevaru saprast-ar galvu nedraudzējas,neanalizē,negrib saprast(jo tas nozīmē iziet no “komforta zonas”).Visnotaļ neuzskatu sevi par baigo analizētāju,bet,tak katram ir sava dzīves pieredze,un,ja kas neiet kā gribētos,tak, maini sevi vai apstākļus.Vieglāk,protams,neko nemainīt.Jā,desa nebūs “pa trīs rubļi”,bet tūkstotstrīs,ja vispār būs
Mēs gan neesam diez ko unikāli. Arī Ukrainā vēl 2022. gada sākumā bija gana daudz tādu, kuri uzskatīja, ka ar krieviem varēs visu sarunāt pat okupācijas apstākļos.
Tieši tā dzīves pieredze – neatkarība iekrita klēpī kā sviestmaize, nebija kara ar rašku par iestāšanos ES/NATO.
Ja mums būtu tikpat lieli 90-94.g. brāļu kapi blakus oriģinālam, būtu citādāka attieksme.
Infantils elektorāts neko citu kā saldas pasakas nepērk
Vispār arī pirmskara Latvijā ar visām pieredzēm elektorāts lielā vairumā balsoja par sociķiem, kuri solīja mieru un ar padomju krieviju visu sarunāt.
Svarīgākais no ievainota latviešu izlūka- ložmetējnieka par kaujām un pārējo Ukrainā:
Spriņģe varēja šo čali nointervēt.
Spriņģei riebjas karš, nacionālisms un izsauc šausmas šie agresīvie, karojošie vīrieši. Viņa “netaisās mirt Putina dēļ”. Viņas tips ir foršais, progresīvais krievs, iznesīgs un nedaudz glumjš. Kāpēc, netaisoties mirt Putina dēļ, viņa apkaro vienīgos, kas ir gatavi par viņu karot un krist par to, lai viņa un viņas bērni dzīvotu – nacionālistiski noskaņotus patriotus, nav saprotams.
klīniskas gara slimības nav jēga analizēt racionāli
Es tā saprotu, ka mums robežu būvēs poļu ātrumā ar somu kvalitāti?https://twitter.com/visegrad24/status/1752599589121667233