vara bungas: UA izdzīvojušā ne-gatavnieka bēdīgas pieredzes rezultātā radusies ieteikumu sērija-versija:
- Sākoties aktīvām kaujām (tiešā tuvumā) visi, kuri mēģinās izbraukt no kauju zonas ar autobusiem, ar 90 % varbūtību būs beigti. Tas ir, evakuēties vajag plānoti un savlaicīgi.
Ikvienam, kurš vēlas pārlaist kauju periodu pagrabā/patvertnē, vajadzētu:
- Ūdeni, 3 litrus uz cilvēku dienā, rezervē uz 30 dienām. Ēdiens ar tādu pašu aprēķinu – min 300 grami uz vienu cilvēku dienā. Pārtika gatavā veidā, konservi, proteīna pulveri vai bērnu pārtika.
- Ļoti svarīga manta ir 10 litru vai lielāka tvertne ar platu atveri un cieši pieguļošu vāku, lai noglabātu fekālijas. Vajadzību kārtošanai dzelzs katls vai spainis.
- Atibiotikas, antiseptiķi, zāles pret caureju.
- Pārsienāmie materiāli. Mitrās salvetes, pamperi.
- Individuālās zāles.
- Jaudīga powerbanka. Tālruni izmantot tikai īsām sakaru sesijām iepriekš norunātā laikā. Ideālā gadījumā ģenerators un degviela tam.
- Iepriekš norunāta rezerves slēpšanās/tikšanās vieta ar tuviniekiem, gadījumam, ja jūsu patvertne tiks sabumbota vai jūs pašķirsieties ceļā.
- Apvienot resursus ar kaimiņiem, slēpties kopā.
- Ja apšaude vai kauja šķietami beigusies, neiet ārā, nesaukt pēc palīdzības. Pēc dažām stundām var mēģināt uzmanīgi vērt vaļā patvertnes ārdurvis ar piesardzību apzinoties, ka tās var būt mīnētas (palīglīdzekļi: striķis, garš kāts, masīvs skapis vtml ).
- Netuvoties, neaiztikt, nepārvietot nekādus militāra rakstura priekšmetus, tsk. kritušos karavīrus.
- Neuzrunāt karavīrus ar jebkādām atšķirības zīmēm (tas var būt pārģērbts pretinieks).
- Nevilkt mugurā neko kamuflētu, neko, kas pat attālināti atgādina militāru apģērbu.
- Ja jūs patvertnē uzrunā kāds no ārpuses atbildiet skaļi, ka te ir sievietes un bērni, vēlams, lai atbild sieviete.
- Ja aiz jūsu mugurām slēpjas pretinieks, norādiet uz to savējo triecienvienības karavīriem ar diskrētu zīmi.
- Ja neesat kombatants nemēģiniet apiet blokposteņus vai aizbēgt no patruļām. Izpildiet norādījumus bez asām kustībām. Kaujas saskarsmes līnijas tuvumā arī savējie var būt potenciāli bīstami.
- Pa ielām pārvietoties tā, lai atrastos ēku aizsegā no tā virziena, kur notiek kauja. Laukumus un klajumus šķērsot skriešus.
- Krājumos jābūt šķiltavām, sērkociņiem vuml, vēlams tūrisma gāzes deglis ar gāzes baloniem. Noderēs metāla katliņi un bļodas.
- Radiouztvērējs uz akumulatoriem.
- Ja ir iepakojuma plēve, to var uzklāt uz šķīvja, uzlikt ēdienu, paēst, plēvi izmest – nebūs jāmazgā šķīvis.
- Ja ir opcija no daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļa pārvākties uz vienģimeņu tipa māju – dariet to.
- Dokumenti ne tikai mākonī, bet arī papīra kopiju veidā. Krāsainās kopijas glabāt ar paroli aizsargātā zibatmiņā.
- Gādāt malku.
- Nauda tikai skaidras naudas veidā.
- Alkoholu un cigaretes noglabāt vairumā, tā būs jauno laiku nauda.
- Lieti noder autoakumulatora un 12V LED lampiņas vai virtenes kombinācija.
- Ja sēta palicis auto izņemiet no tā kādu braukšanai svarīgu detaļu un paslēpiet labi – tālu. Atslēgas, lai ņem, kas grib.
- Patvertnē jābūt laužņiem, lāpstām, veseriem uc demontāžas instrumentiem, gadījumam, ja ieieja/izeja apšaudes rezultātā tiks apbērta ar sienu atlūzām/gružiem.
- Jārēķinās, ka sabiedrisko pakalpojumu jomā nestrādās nekas, kas agrāk strādāja.
vara bungas 
Krieviņš no ASV smalkāk izstirzā daudzus ieteikumus izdzīvošanai.https://www.youtube.com/watch?v=9WkpNRx62YA
Jakovina ir foršs brīžiem, bet propagandists.
Varbūt stulbs jautājums, bet ja tik daudz jāinvestē patvertnē un lietās, lai varbūt paglābtu savu ģimeni un citus nekombatantus, vai nav izdevīgāk nopirkt par to naudu ģimenei mazu motorlaivu/kuģi? Līdz Zviedrijai tikai 200km. Diez vai kāds tērēs laiku metot bumbas pa maziem civilo kuģiem Baltijas jūrā.
Nav optimāla risinājuma, vienam der laiva, citam pagrabs. Atkarīgs no dzīves situācijas.
Zinu cilvēkus, kas to arī ir izdarījuši.
Tepat VB blogā mums viens lietotājs ir sludinājis laivu Kurzemē, ka vienīgo drošības garantu civilistiem. Kurzemes iedzīvotāji vispār ir priviliģētākā situācijā šeit, jo karadarbības gadījumā Kurzeme būs tas placdarms ko centīsies par katru cenu noturēt. Vismaz ostas pilsētas, kas ir vitāli svarīgas papildspēku saņemšanai. Vidzemes vidienē dzīvojošajiem, nemaz nerunājot par Latgali ir vai nu jāpārceļas uz Liepāju vai jādomā individuālas izdzīvošanas stratēģijas.
Pa lielam reti kurš paspēs noreaģēt, vēl retāk kādam izdosies. Atsevišķi gadījumi. Masām visvairāk der plāns “paliekam un cīnāmies.”
Viena daļa, kas varēja atļauties, jau panikā noreaģēja pašā kara sākumā, aizbauca uz Spāniju vai uz kādu lēto Āzijas valsti pāris mēnešus pasēdēja, pastrādāja datorā un tagad mierīgi sēž mājās.
LV gadījumā pie pirmajiem zemestrīces priekšvēstnešiem 3B katra aizslēgs robežas. Nevienam nevajag savā bardakā vēl svezemnieku bēgļu bardaku. Oficiāli paziņos, ka tas ir – lai pastiprinātu drošību. No valsts vadības puses tam pasākumam ir tikai plusi.
3B nav UA, kur kāds var baigi pa sauszemi aizbraukt. Mēģinot apiet, apbraukt kaut kādus blokpostus, savus, vai svešus, pārlīst pāri robežai “pa kluso” ar augstu ticamību saņemsi svinu. Arī no vietējiem lauķiem, kas vietējo apkaimi mēģinās pieskatīt un turēt.
Var arī neaizslēgt, jo būs citas prioritātes nevis ES iekšējo robežu kontrole.
Paspēs vai varētu paspēt? Vai prognozē, ka karš tuvāko 3 – 10 gadu perspektīvā jau ir neizbēgams?
Nav neizbēgams. Bet iespējams vairāk nekā jebkad. Relokācija ES robežās vispār nav risinājums. Stand and fight
Esošais stāvoklis ir monētas metiens – visi scenāriji ir iespējami. Ja kāds teiks, ka karš būs 100% – sviests, ja kāds teiks, nebūs – arī sviests. Ja kāds sevi un ģimeni pakļauj monētas metienam – lai padomā divreiz par to.
+
Vispār jau nekas nav mainījies – treileris pie mājas laivu + RIB laiva 5+ m ar papildus mazu rezerves motoru, ja galvenais noklapē, degviela, ūdens, hidras, snaki. Sākas šaizes – maucam līdz tuvākajai upei, kas izbraucama(Gauja, Lielupe, Venta), no treilera iemetam laivu -> jūra un vainu FI caur gleznaino EE arhipelāgu, vai pa taino SWED. RIBam ir cieta apakša, ja uzvelk motoru krāčveidīgajos posmos, tad var caur Gaujas akmeņiem tikt un atkal bliezt tālāk. Ja labs laiks – SWED virziens, ja vētra – caur EE arhipelāgu uz Somu līci, kur nekad nebūs tādi viļņi, kā var gadīties uz SWED virzienu.
Vēlams pastudēt EE arhipelāga dziļumus kartēs, kā arī Kolkas šaurumu – tur arī ar motoreni nogriežot tuvāk kā 8km EE krastam, var motoru nolauzt, ja nepaveicas. Baigais sēklis ar akmeņiem tālu jūrā iespiežas.
Bet šādas vietas priekš RIB ir retas uz kopējās bildes.
Es nesaprotu, ko te cilvēki vibrē – ir elementārs risinājums, naudas ziņā gan nebūs baigā lemonāde. Ja to vāc gadiem, tad sīkums, ja pamostas kara priekšvakarā – neko darīt, nāksies investēt. Protams, savākt 72h somu, iztīrīt pagrabu, pieliet bāku(kur ta brauks?), nopūties no sērijas – “kur ta muks, tāpat nepaspēs”, aprīt šādu kombinēto placebo efekta tableti ir krietni vieglāk, lētāk, modernāk un ilgtspējīgāk.
Ja viss galīgā pakaļā – ekstrēmais ļimonadņiku variants – 4m piepūšamā laba laiva, labs motors 20 ZS, degviela, braucam Tallinas virzienā kamēr čušs, aiznesam laivu līdz jūrai – akmeņainais krasts, ņemam vērā, sariktējamies un caur arhipelāgu līdz FI. Labāk izkāpt ātrāk, iemest komfortabli, kur apdzīvota vieta, nekā iestrēgt uz Tallinas šosejas kur, kad līdz jūrai nekādīgi.
Ja kādam ienāk doma par moto kuteri vai, nedoDies – burulaivu, tad atmetiet.
Moto kuteri dīzeļi ir cimperlīgi uz apkopēm, vainu visu turi pa dārgo tip-top ar daudz apkopēm un lielām investīcijām, vai arī, manuprāt, ar tipisko Daugavā braukājošo balto, smuko motorjahtu, kaut kur Rīgas jūras līcī arī paliksi par peldošu spaini. Tie LV motorjahtas-kuteri tiek izkustināti reti, bet kad tiek kustināti – normāli lauzti lupatās, bet apkopēm naudas nav. Buras ir tiem, kas to to meditāciju jau sen nodarbojas un ir atsevišķa cilvēku katrgorija, kas dzīvo citā dimensijā, iekļūšana tajā pirmskara apstākļos var būt neproduktīva un bīstama. Un pat tiem, kas jūtas “tankā” – viena lieta ir izgāzt šķībajā ar spota buru tupeli pa Daugavu un sajusties jahtsmenim, otra lieta ir kaut kā viena gabalā nokļūt jūras otrā pusē – tur, tālāk uz ziemeļiem – ir akmeņi un sēkļi citā apjomā.
Normāls RID ar labu piekaramo motoru – diena un esi no Ķūķu klintīm jau skandināvijā. Tur gan vajadzēs Ķūķu gadījumā džipu, lai tiktu garām barikādēm, kas sabūvētas, lai atpūtnieki nebūtu pārāk motorizēti.
Jau izsenis te pa LV teritoriju visi ir izmantojuši upes + jūras, atgriežamies, draugi, pie pārbaudītām, senām vērtībām un viss būs čill.
Ko es saprotu ar RIB laivu?
Kaut ko šādu – https://www.ss.com/msg/lv/transport/other/the-sailing-charter/motorboats/ccogcn.html
Es gan kā SHTF gatavnieks pieskrūvētu tam motoram būri dzenskrūvei, lai nesasitu pa ka kaut kādu Gauju. Bet tas tāds krīzes variants maukt pa krācēm ar kaut ko tādu. Bet var. Ja motoru paceļ. Tālāk ar 150 ZS jau vispār pasakains lidojiens kurp vēlies.
cik tieši šeit ir svarīgi zirgi ?
Piemēram šis 90zs variants ir 6 k lētāks, kas attiecīgi arbrīvo resursus hidrām un vēl daudz kam noderīgam..
un varbūt tīri izdzīvošanas mērķim pietiek ar vēl zemākiem zirgiem, attiecīgi atbrīvojot resursus. Mukt jau ir tikai viena lielā stāsta fāze.
Citiem vārdiem, kāds būtu motora ZS minimums lai normāli nokļūtu, kur jānokļūst.
Vislabākais ir jauns, vislielākais motors, ko konkrētās laivas ražotājs atļauj likt.
Bet tā man liekas bija 1 ZS uz 20 kg svaru. Tāds RIBs ar saviem loriņiem gan jau pie tonnas sver, ja vēl salej simtus litrus ar degvielu – pāri tonnai. Tad vēl salien cilvēki un tad jau arī 120 ZS motors, kas pavelk 2400 kg jau sāk likties diezgan ok ar rezervi. Bet tādam klucim kā avārijas rezerves motors ir jāliek vismaz 20 ZS, nevis 6. Kaut gan 6 ir labāk kā airi, bet airi ir labāk kā nekas.
Vai var uzlikt mazāku motoru? Gan jau ka var, jebkurā gadījumā veciem motoriem zirgi būs aizbēguši, un tie var noklapēt. Tad jau labāk jaunu.
Bet tā ir kārtīgu jūrnieku strīdus tēma. Mazāk likt kā 1 ZS uz 10 kg kopējās stumjamās masas gan laikam nevajadzētu. Nu bet kad ļipa trīc, ka nenoķer kāds slikts kuģis, tad katrs ZS ir no svara, bet ja jāizvēlas starp nekādu laivu un kaut kādu laivu – laikam kaut kāda ir labāka.
Tas viss ir māksla sakombinēt. Tās bēgļu laivas jau no kurzemes senajos laikos bija 10m garumā un 2m borti, tas tā mērogam. Tiesa, piesmeļas un buļbuļ, RIB jau tādā ziņā nenogremdējams.
Lai nebūtu tā, ka es kā viens pats te kaut ko izdomāju, vakar palasīju kāda tad ir pieredze grupai cilvēku, kuriem vaļasprieks ir ar RIB laivām kapāt pa Ziemeļjūru, Atlantijas okeānu, starp Britu salām. Te gan jāsaka, ka, ņemot vērā lielās ūdens masas un okeāna tuvumu, tur ir stipras straumes, kas, pūšot vējam pretējā virzienā rada diezgan nelāgus viļņus un situācijas, kuras pie mums nav sastopamas.
Top laivas, lai gāztu vētras 8 ballēs pa okeānu ir 6.5-8.5m RIB ar motoriem no 150-250 ZS. Sakāpj tajās vairāki veči ar mantām un gāž garus maršrutus. Garākas vai īsākas nav labas īpaši sliktos apstākļos.
Ir arī atsevišķi askēti, kas velk līdzīgus gabalus ar 6.5m RIB un 60 ZS, bet tie ir jāvērtē kā izlēcēji no kopējās bildes.
Ņemot vērā, ka naudu nedrukājam, Baltijas jūra, lai gan nav nekāds Usmas ezers, nav arī Atlantijas okeāns vai Ziemeļjūra, nav paredzēts bliezt regulāri pa pašu pekli, tad minimālā kombinācija krīzei būs 6.5m RIB ar labu vismaz 60 ZS motoru. Un kaut kāds 6 ZS rezerves. Ja gribas vest mantas, baigo rezervi un vispār izbaudīt to, ka jūrā nav ātruma ierobežojumu, tad limits ir tikai ražotāja maksimālais atļautais motors/-i.
Bet, kā visi braucēji apstiprinās, jo vairāk ZS, jo labāk, RIB viena no īpašībām ir, ka ar to var izmantojot brutālu spēku izkļūt no visām situācijām.
Kopumā mazāku laivu un mazāku motoru var kompensēt lielāka prakse un māka – jo mazāks motors un laiva, jo vairāk pašam ir jāpraktizējas. Gala beigās svarīgākais posms ir cilvēks.
Labāk būs jauns/kopts un uzticams mazāks motors, kā liels un vecs/nojāts/nekopts. Trakākā lieta, kas var notikt uz ūdens – pazūd iespēja manevrēt un sākas dreifs.
Nedaudz atkārtošos, bet tomēr vēlreiz paskaidrošu, ko domāju. Ar laivu bez ķīļa VAR šķērsot Baltijas jūru. Tas izdodas pat ne katram profesionālam zvejniekam, turklāt ar ķīļa laivu (2PK laikā daudzi gāja bojā), bet tas ir iespējams, ja ir saliedēta komanda hidrotērpos, kas spēs noreaģēt pareizi un atstrādāti, ja laiva apgāzīsies, atsviesiest atpakaļ, nekrītot panikā nakts tumsā, kad mutē smeļas 2m augsti viļņi, bet krasts nav redzams, utt. Tas viss ir iespējams, bet tas NAV iespējams vidusmēra pilsonim. Savukārt, ja patiešām spēj izveidot un saliedēt tādu super-profesionālu komandu, tad jau labāk veidot partizānu nodaļu. Nekādi krievu DVD spēki tai nebūs šķērslis.
Nu par šito es gardi nosmējos. Ja nav zināšanu par jūrniecību, nav ko te rakstīt. Pastudē teoriju un praksi pirms sāc te kaut ko rakstīt. Sarakstījis te kaut kādus briesmu stāstus.
Nabaga mūsu Kārlis Bardelis apairējās apkārt pasaulei, viens pats šķērsoja Kluso okeānu(kas gan, protams, nav salīdzināms ar nāvīgajiem Baltijas jūras 2m viļņiem naktī).
Un, iedomājies, nebija viņa finiera laivai ne ķīlis ne saliedētas komandas un vēl, Dies’ pas’, šis vēl gulēja pa vidam! Un bez motora!
Ķīlim ar jūrasspēju nav tieša sakara. Ķīlis pilda vairākas funkcijas, tomēr svarīgākā ir buru jahtām nodrošināt virzību uz priekšu kursos “pie vēja”.
Neesi sajaucis RIB ar IMOCA 60 okeāna klases buru sporta jahtu, bet Baltijas jūru ar Dreika šaurumu? Kāda vēl saliedēta komanda? Starp citu IMOCA 60 tāpat kā praktiski visas mūdsienu buru sporta jahtas zēģelē pa okeānu bez ķīļa. Tas te tā padiskutējot par ķīli.
Ar RIB var pāris stundās pārbraukt pāri jūrai bez kaut kādas drāmas. Fool proof aparāts. Saraksta te kaut kādus palagus itkā pārgājiens te ar IMOCA 60 būtu, kur bez komandas nevar 100 kg buras pārnest no viena gala uz otru. Un vispār 2m viļņi nav tipiska situācija, tas būs pie vēja 4-5 balles, kas nav gluži katru dienu.
Vispār peldlīdzekļu jūrasspēja ir interesanta tēma.
Dažādas metodikas pastāv, kas principā izskatās tādi, ka tiek apmērīts peldlīdzeklis un tad saskaitīti koeficienti ar formulām. Piemēram, dažas. Jo zemāks – jo vairāk punktu – stabilāks. Jo mazāka garuma/platuma attiecība – vairāk punktu, sāniski stabilāks. Smagumcentrs tiek ņemts vērā. Jo zemāks, jo stabilāks. Noturība tiek rēķināta, testēta. Bet tas ir tikai viens no faktoriem.
Tajā pašā laikā lieka zemūdens masa noņem ātrumu, plata pīle nebūs ātra. No vētras var arī izvēlēties aizkuģot prom.
Tradicionāli jau jūrniecībā vienīgās situācijas, kad ir jāgatavojas jebkam ir pārgājienos, kas ir nedēļām ilgi – Klusais okeāns, kad neviena prognoze nepateiks, vai nenāk zema spiediena apgabals. Bet kaut kādā Baltijas jūrā jau tā nav problēma.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Notur%C4%ABba_(ku%C4%A3niec%C4%ABba)
Bet jebkurš peldlīdzeklis ir kaut kāds kompromiss. Katamarāniem ir augsts smaguma centrs un nekādu ķīļu nav, tas ir stabils dēļ platuma, bet, kad apmet otrādi, tad tāds arī paliek – ar stūrēm gaisā.
Ļoti daudz punktus dod tas, ka pat pie pilnīgas piesmelšanās konkrētais peldlīdzeklis paliek peldot. Tādā ziņā RIB ir jūrasspējīgs citus faktorus nemaz nerēķinot. Izsmel ūdeni un brauc tālāk. Visādas jahtas vētrā var piesmelties – izsisti iluminatori, masts nokritis, izsitis caurumu sānos, sūknis netur un viss – buļ, buļ. RIB no tā imūns.
Tajā pašā laikā braucot ar jebkāda izmēra mašīnu nevajag braukt zem sarkanā, tas tākā saprotams. Tāpat ar RIB nevajag braukt vētrā, ja ir iespēja, vai vētrā braukt nevis pāri viļņiem pa diognāli, bet stūrētjot ļaut, lai tie gāž apkārt – stūrēt paralēli utml stulbi izpildīties.
Bet jebkurā gadījumā ir http://marine.meteo.lv – var redzēt pāris dienas uz priekšu viļņu prognozes. Pirms stundas X pierakstam vairākas dienas uz priekšu – kādi būs viļņi. Kad pienāk stunda X un nav interneta, izņemam blociņu un pieņemam lēmumu pēc pierakstītajām prognozēm. Nekad nav tā, ka jūra trako dienām ilgi. Ir arī dienas, kad līdz pat Stokholmai ir jūra mierīga un gluda.
Baltijas jūra bezvēja laikā mazā peldlīdzeklī pa vidu izskatās kā savdabīgs portāls ar bālganu virsmu, pirmo reizi ieraugot liekas ka smadzenes gļuko. Pilnīgs tāds dīvains bālgans spogulis, kas apņem visu līdz pat horizontam.
Negribu neko nevienam iestāstīt vai pārliecināt. Gribi šķērsot Rīgas līci un Baltijas jūru gumijas laivā – karogs rokā! Pie tam ir iespējamība, ka Tev tas patiešām izdosies, tiesa tas ļoti atkarīgs no ekipējuma, sagatavotības un prasmēm. Cilvēki, kas ar tādām lietām nodarbojas, gatavojas tam gadiem.
Kā liepājnieks, esmu bijis jūrā uz antikvāra zvejas kuģa klāja, apmēram šāda: https://irliepaja.lv/mda/img/type_articles/33456/64b926e179db93c801d463269d9148c225de4a55_m.jpg
Pat mierīgā laikā (krastā bezvējš), atklātā jūrā bija viļņi, kas mēdza skaloties pāri kuģa bortiem. Viļņu augstums 2m ir normāla parādība Baltijas jūrā.
Ja man piedāvātu šķērsot Baltijas jūru ar Zintnieka norādīto peldlīdzekli (pat ja tas aprīkots ar GPS, kartēm, transponderi, satelīttelefonu, un visu citu absolūti nepieciešamo elektroniku, par ko es šaubos), es tomēr visdrīzāk tam piekristu tikai tad, ja alternatīva ir stabila bojāeja vai dzīve okupācijā.
Mani ir nelabas aizdomas, ka ļaudis, kuri domā, ka ar gumijas laivu var tā vienkārši šķērsot Baltijas jūru, visticamāk jūrā nav bijuši nekā citādi, kā uz milzīga prāmja klāja vai vispār nav bijuši un domā, ka atklātā jūrā ir apmēram kā pludmalē, tikai nevar redzēt krastu.
Kam satelīttelefons? X stundā civilais SAR baltijas jūrā diez vai tiks nodrošināts
Zviedrijas ūdeņos, ja spēsi nosaukt koordinātas, glābēji ieradīsies. Savukārt, ja arī Zviedrijā jau arī iet tik karsti, ka dienesti ir paralizēti, tad kāda jēga vispār uz turieni braukt?
hvz, SE vairs nav neitrāla, arī ir NATO un jūra būs karadarbības teātris.
Uz gotlandi gan nekuģotu, var noturēt par rusņas specnaz un dabūt lodi ribās
Tak es pat ne par to, tos riskus pat neņemot vērā, kāds iepriekš teica – nopērc gumijas laivu, tad eleganti nolaidies pa Gauju līdz Rīgas līcim, tad pāri līcim līdz Monzundam, un tad jau līdz Zviedrijai kā divi pirksti. Bet, ja vērta, tad uz Tallinu. Tas ir pilnīgi atrauti no realitātes un lētāk būs nopirkt striķi un pakārties bēniņos, jo tas ir aicinājums uz pašnāvību.
Nē, protams – Tūrs Heierdāls šķērsoja okeānu ar antīkiem peldlīdzekļiem – gan ar Ra, gan Kontiki (iesaku izlasīt). Un pirms 100 gadiem cilvēki iekaroja Dienvidpolu suņu pajūgos, un arī tagat ir ekstrēmisti, bet vai esi tik ļoti pārliecināts savās prasmēs, lai liktu uz spēles ne tikai savu, bet arī savas ģimenes dzīvību?
Man šķiet kādus 10m gadā vidējā sieviete neizturētu kuģojumu RHIBā sausajā hidrotērpā bez elektriskās apsildes, par vecūkšņiem un bērniem nerunājot.
Tomēr 2PK bēgļi pārcēlās vadmalas mēteļos. Kāds tur bija izdzīvojušo %? Fronte gan kustējās lēni un varbūt varēja izvēlēties mierīgākus laikaapstākļu logus
Tā, kungi un dāmas. Atlikt histēriju par striķiem.
Pirms te celt brēku, vajadzētu vismaz pakonsultēties ar kādu kas no jūrniecības kaut ko saprot nevis gvelzt neirotiskas atraugas par striķiem.
Seš-septiņmetru ribs ar ar motoriem un mantām sver pie tonnas, kāda, pie velna, “gumijas laiva”?
RIBs ir profesionālu glābšanas dienestu vienīgā izvēle, kad ir kapitāla vētra, klinšains krasts un helo nelido. Tas ir vienīgais peldlīdzekļu tips, kas okeānā nav nogremdējams pat piesmēlies un dreifā. Jā, SAR izmanto tieši RIB, lai makšķerētu cilvēkus ārā no ūdens vētrās. Atšķirībā no jebkā cita RIB var būt piesmelts, apgāzies un apdauzīts un peldēs virs ūdens.
Jā, mežā, vazinies ir koki un jūrā viļņi. Ar zvejas traleri un velkoni, kad vējš blietē, dabūsi ūdeni pāri bortiem un šļkatas un tas ir normāli. Cilvēki tā kuģo. Tā ir jūra nevis ķīšezers. Viss ir slapjš un šupojas.
RIB ir nekomfortabls un paredzēts profesionāļiem. Tā nav vieta kur rīt kruasānus ar kafiju. Tāpēc ar famīliju un pašam ir jādodas regulāros izbraucienos. Arī galīgu ofisa tanti var pieradināt gulēt mežā ar rolmatu un snugpaku ziemā bez pončō. Viss ir prakse.
Ja arī Zviedrijā būs karadarbība, tad 90% krievu okupācijas tur nebūs. Pabombardēs lielās pilsētas un stratēģiskās ražotnes. Protams, ja neaizies līdz kodolieročiem.
ja runa nav par morāli, tad jā.iš prom jau tagad!- kamēr jauns, paspēs iedzīvoties jaunajā sapņu mītnes zemē un vēlāk nebūs jāpārdzīvo par pazaudēto mantu un ieguldīto laiku…
kā alternatīva ir kļūt par kolaborantu. Idēlā variantā būtu, ja tev jau būtu uzvārdā Kalnbērzs vai kkas tamlīdzīgs…
viens ir saglābt ģimeni, bet otrs ir nodot savu valsti un zemi. Ja spēj nopirkt laivu un apmācīt to vadīt savu sievu vai kādu vecāka gadagājuma radinieku, tad tas ir ok, bet aiz.ist pašam prom ir pielīdzināms nodevībai.
p.s. es nevienam neko nepārmetu, neaizrādu un nedodu padomus. katram ir sava morāle un izvēle…
p.s.s. ļoti iespējams, ka Zintnieks arī ir domājis cīnīties un laiva ir tikai atkāpšanās ceļš. Arī padomi bija vērtīgi. Varu tik norādīt, ka izdzīvot kā vientuļajam vilkam ir daudz grūtāk nekā kolektīvam.
p.s.s.s. negribu, lai šo kāds uztvertu kā apvainojumu, bet kā pārdomas par tiem ukraiņiem, kuri tagad ir frontē ierakumos, kamēr citi viņu tautieši spēka gados laiskojas Rietumu demokrātijas valstīs.
Pārāk dziļi roc. Man laiva un ieroči mājās ir nevis tāpēc, ka es gatavojos kaut kur noteikti aizbraukt ar laivu un kādu nošaut, bet tāpēc, ka man patīk, ka ir opcijas. Ir laiva, ir opcija, nav laivas, nav opcijas. Tieši tik vienkārši.
Man nav pietiekama apjoma domāšanas potenciāls, lai teiktu, ka būs tā un tāpēc darīs šā. Ja redzēšu, ka no manis ir jēga – ir statiska situācija +/-, kur var saprast kas kur atrodās, vai ir kaut kādi girkini, pieslēgšos, ja redzēšu, ka notiksies kā 2022.gadā februārī starp Dņepru un Krimu, kad uz šosejas abas puses brauc pretējā virzienā, bet uz Hersonas tilta sēž desantnieki ar smēķi zobos, tad būšu prom, jo tādā situācijā es varu tikai papildināt pretinieka apmaiņas fondu labākajā gadījumā, sliktākajā – vienkārši apraks.
Vspār pārāk bieži šādas situācijas tiek reducētas līdz kaut kādam pilnīgi absurdam bināram pasaules redzējumam – vainu esi prom bēdzējs, vai kaut kāds moceklis.
Es, kā arī lielākā daļa citu veču, esmu kaut kur pa vidu, nevis šajos divo ekstēmos – nedomāju uzreiz bēgt, bet negrasos arī bezjēdzīgā situācijā doties nomirt kā moceklim.
Problēma ir vilkt visu uz šādām mākslīgām 2 kastēm, kurā katrā ir jāierakstās. Ir grupa ar sludinātājiem, kuriem tā doma ir: tad jau kā būs kā būs, mirsim kā mocekļi. A tie, kas nav kaut kādi šādi fundamentālisti – nu prom bēdzēji, kuriem jākaunās. Ja tā padomā – tas zināmā mērā atgrūž kaklus, kas pieliktu roku.
Tos, kas pa vidu, mobilizēt var tikai masīvi, izmantojot burkānu + pātagu. Nevis tikai burkānu.
Protams, bardi izsenis dzied par varoņiem, kas veica visādus suicīdus, tāda jau tā kultūrtelpa ir. Bet ir jāatšķir dziesmas no realitātes.
A tagad sanāk, ka parastajam vecim ir jāskrien karot kopā ar saujiņu aktīvistu PD un ZS izskatā, kuriem nav gaļas uz kauliem, jo tā vajag. Kritiskā masa pavilksies ja redzēs, ka tiek likti ierindā visi pēc kārtas. Tikai parastais čmobiks nodrošina gaļu uz kauliem visai kara mašīnai.
ja valstī notiek mobilizācija, bet pilsonis parauj fraku, tad tajā brīdī viņš pārkāpj likumu, jo mobilizācija visdrīzāk attieksies arī uz viņu. Argumenti, ka “valdībā” ir muļķi, kuri pārējos laidīs lielgabalgaļā, ir tikai atruna pašam sev, lai slēptu savu gļēvulību sargāt savu valsti. Ja mēs negribam sargāt, tad mēs savu valsti neesam pelnījuši. Ja negribi būt lielgabalgaļa, tad jau tagad stājies VAD vai ZS-ē un mācies!
šeit nav vidusceļa. LV pilsoņa pienākums ir sargāt savu valsti.
Kādi desantnieki sēdēja uz Hersonas tilta? Ukraiņi?
Formāli kauja par Antonovskij tiltu 2022.gadā notika. Cita lieta, ka šādas (zaudētas) kaujas fakts ir viens no lielākajiem UA feileriem. Tiltam bija jābūt uzspridzinātam par katru cenu. UA nedrīkstēja ļaut pretiniekam ieiet Hersonā nesaslapinot kājas. Viss tam nepieciešamais UA rīcībā bija ieskaitot laiku. Tiltu ieņemšanas operācijas ir klasisks uzdevums desantniekiem.
https://www.bbc.com/russian/features-64706630
Konkrētaja lokācijā pirms desantniekiem kauju bija uzvarējuši RU izlūkdienesti.
Gan jau uzvārdi ir zināmi un pēc kara viss tiks publiskots.
Izlasīju BBC rakstu. Cerams, ka NBS ir sagatavoti vismaz plāni tiltu un dzelzceļa mezglu mīnēšanai un arī spridzināšanai pie noteiktām indikācijām, negaidot priekšniecības pavēli. Ja ukraiņu atbildīgie bija savervēti, liela iespēja, ka daļa no mūsējiem arī ir.
Izvērst iepriekš neizziņotas militāras mācības arī būtu labs variants, kā izvairīties no panikas celšanas un mobilizēt lielāku masu.
Kur problēma ar laivu braukt no Vidzemes piekrastes?
Atkarīgs cik tu tuvu jūras krastam……ja esi kaut kur dziļi Vidzemē vai dievs pasargi Latgalē, tad tu līdz jūrai netiksi. Latvijā ceļu nav nemaz tik daudz, kara apstākļos tur viss būs pilns
Kā variantā dzīvoklis Rīgā vs plāna privātmāja 5km no lielas bāzes ar 100% atkarību no pilsētas komunikācijām?
Un kā situācijā ar naidīgiem blokpostiem kur acīmredzami visus interesantos apbižo ( vīriešus savāc gaļai pretējā pusē, vai arestē, bērnus nošķir un “evakuē” utml )?
Kāda jēga uzdot jautājumus uz kuriem pats labi zini atbildes.
Es būšu skeptisks, ka mūsu dienesti pabrīdinās latviešus, ka tūlīt būs mēsli. Neviens mūs Latvijā nebrīdinās.
Jāskatās uz ASV un tad jāreaģe. Pirms tam pases, nauda utt. Un tad arī ģimenes jāsūta prom tiem, kas paliks karot. Aizsardzības dziļuma mums nav nekāda. Ar savu 72h somu varat iet šobrīd mežā ar dēlu padzīvot, pamācīt izdzīvot līdz mcdonaldam. Neviens te nekaros kā plānots un grāmatās rakstīts. Varabungas jau deva atsauci.
tie kuri grib braukt kāpēc uzreiz nemeklēt rotāciju darbu skandināvijā? 😏 Tā teikt sagatavot normālu ekonomisko bāzi arī tajā pusē.
ja ļoti gribēsies tērēties, gan jau būs kas par lielu naudu iesēdinās laivā.
un vēl jau protams Dankirkas operācija. Visiem, kuriem bija laivas bija aicināti no Anglijas kuģot uz Dankirku. Gan jau biški skandināvi arī atbrauktu. Ja vēl tas tiks materiāli novērtēts atbrauks vairāk.