vara bungas: Raidījuma dalībnieks : “[Situācija] katastrofāli mainījusies uz labo pusi”(c)
AP raidījums kā vēl viens pierādījums, ka individuālai, DIY gatavniecībai pagaidām nav alternatīvas. Žurnālisti un diskusijas dalībnieki joprojām pielīdzina visus LV iedzīvotājus “omītei no Balviem”, kurai būs nepieciešama visa veida palīdzība spektrā no pārtikas un ūdens līdz pašas un kaķa evakuācijai. Turpretī VB šķiet, ka pašvaldību CA plāniem (vismaz pašreizējā situācijā) jābūt fokusētiem tikai uz tiem, kuri nevar palīdzēt sev paši (galvenokārt sirmgalvji, vientuļās mātes, bērni, dienestā esošo policistu, ugunsdzēsēju, karavīru un zemessargu ģimenes). Visiem pārējiem jādod nevis zivs, bet makšķere – praktiskie, UA pārbaudītie un noderīgie ieteikumi – metodoloģija un vadlīnijas kā sagatavot sevi un savu mājsaimniecību karam vai evakuācijai. Valstij un pašvaldībām mēģinot CApkalpot pilnīgi visus drošāks nekļūs neviens. Ja ir veikta plānošanas apmācība tālākā SHTF (ģimenes CA) plāna izstrade un īstenošana ir gatavnieku pašu rokās. To ir skaidri jānokomunicē sabiedrībai, lai atvēras iekšējās rezerves. Pāri visam stav tikai viens universāls valsts pakalpojums – maksimāli agrīns brīdinājums par kara briesmām, tas ir, šūnu apraidei bija jābūt iepirktai un izvērstai jau aizvakar.
Degviela pārdomām
Valsts varai jābūt stratēģiskajiem plāniem, bet iedzīvotājiem jāveido sava taktiskā rīcība. Tas tak ir normāli, ka ne jau valsts iekārtos katras mājas pagrabā gultasvietas un tualetes. Valsts gan, piem., varētu noteikt, ka katras mājas apsaimniekotājam būtu jāiziet kursi, kuros mācītu, kā iekārtot pagrabu-patvertni, kā organizēt sadzīvi, kā jāsniedz pirmā med-palīdzība utt. Tādus pašus varētu rīkot arī privātmāju īpašniekiem vai jebkuram valsts pilsonim.
tie, kuri braukā pa ārzemēm, ar šūnu apziņošanu saskārušies. Secinājumi- ne visus dronus noķersim, ne visus apziņosim…🤷 Ne vienmēr visiem (un arī ne vienlaicīgi) atnāk īsziņa ar brīdinājumu un ne vienmēr tur ir kkāda konkrētība. Ja atnāk, ne vienmēr nosakāms precīzs valsts reģions. Reizēm brīdinājumi nāk vēl pusgadu, kopš šo valsti esi pametis. Bet doma tāda- ja saņem Alert īsziņu, padalies ar apkārtējiem, jo viņi varbūt tādu nav saņēmuši; esi vērīgs un kļūsti piesardzīgs, pieskati savējos. Man patika, ka dažās valstīs īsziņas nāca vairākkārt ar intervāliem un spalgu skaņas signālu, kuru noteikti nevar palaist garām.
Jebkurā gadījumā, būs vienmēr cilvēki, kuri izliksies, ka nekā nezina, neko nemāk un nevar. Nu, tāpēc ir dabiskais atbirums…
No otras puses, pilsētas daudzdzīvokļu māju pagrabos bez pašvaldības koordinācijas nekas nenotiks; iedzīvotājiem mēdz būt grūti vienoties pat par caura jumta salabošanu, kur nu vēl par kaut ko vairāk.
Individuālai gatavībai problēma, ka viņa vienmer konfliktēs ar valsts plāniem. Bet laikam labāk konfliktējoša gatavība, nekā vispārīga negatavība, situācijā, kad izradàs valstij nekādu plānu un iespēju nav.
Kaut vai vēlmei norakstīt un evakuet kādu reģionu a tev tur dziļo lauku izdzīvošabas nometne. Vai sarunājat savākties pie radiem kurzemē, bet valstij gribās komandantstundu un sadali pa rajoniem. Nerunājot vispār, par kādu organizētu bruņošanos u.c. idejām, ko daži Rembo te svaida. Radīsies haoss…
Es lieku uz to, ka valsts CA plāni paliks tikai plāni. Gatavniekiem un īpaši aktīviem pilsoņiem būs brīvas rokas, ne vienmēr svētīgiem darbiem. Džungļu likumi utml. Pašorganizācija, kaimiņu apvienības welcomed. Kā klasiķis teica: “slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās”
Mums ir fragmentēta sabiedrība arī draudu un tam gatavošanās ziņā.
Ir mazāka daļa, kas ir kapitāli 5. panta kargo kulta sektanti, ar tiem viss skaidrs, tad ir tādi, kas vienkārši ir lunķiki-pamuļķi, kuriem viss būs labi, NATO atlidos, bet, ja ne, tad krievi jau ar drošivien nav nezvēri, tad ir liels skaits ar tiem, kas labi saprot kas un kā, bet arī saprot, ka nav vērts muti dzesēt pret sektantiem abāsu pusēs un abu pušu pamuļķiem, tad, protams, tie, kas “sarunās” visu ar jebkuru varu – varētu pieskaitīt pie pamuļķiem, bet, tie bieži vien ir biznesmeņi un menedžeri ar ne zemu IQ, tādi ar nav maz, un visbeidzot tanku bučotāji. Tie visi arī formē LV sabiedrību. Diemžēl pa vidu ir gaisa maisītāji-patrioti, kuri ir tieši vai netieši valsts maizē – Slaidiņš un visādus apbalvojumus saņēmuši žurnālisti, kuri vienkārši betonē to, ko jābetonē. Pārāk maz kritikas betonē mūsu pašu virzienā. Bet vajadzētu. Tas rada vēl tādu tā kā miglu starp šo fragmentēto cilvēku grupām un vēl vairāk taisa potenciālo sajukumu. Protams, ja Slaidiņš sāks betonēt par to un šo nepatīkamu, tad tas būs pēdējais viņa mēnesis valsts maizē. Es negribētu būt viņa vietā, kapitāla disonanse viņam galvā.
Te nav jābūt augstās kara skolās sēdējušam vai kaut kādam īpaši intelektuālam subjektam, pietiek paņemt no UA šablonus par to, kas notika 2022.feb., par to, kas notiek tagad, attālumus, iesaisītos kaklu skaitus no abām pusēm, iesaistīto atbalstu no abām pusēm, abu pušu pieredzi un apgādi, tad to šablonu pārcelt uz mūsu pusi un pavērot kā graubētāji varētu izskatīties pret pretiniekiem. Secinājumi ir diezgan acīmredzami.
Jāņem vētā tas, ka prakse pret teoriju uzvar un vislabākais profesionālis, kas pa īstam nav karojis, sākumā pieļaus īstā kaujā daudz kļūdas.
Bet tā visa ir lirika. Tuvāk pie tēmas. Un lūk, NRA ir raksts “NBS galvenais militārais mediķis: Militārā medicīna Latvijā attīstās, bet ne karadarbības dēļ”. Principā jau amatpersonas N.Vaivada teksts ir diezgan skaidrs – starp rindām nekas labs, bet man vairāk iesitās acīs beigas:
“Ķirurgs Mārtiņš Malzubris apliecināja, ka ar Normundu Vaivadu viņš ir labi pazīstams, taču ciešas sadarbības neesot. “Militārā medicīna un civilā medicīna ir visai nošķirtas lietas,” saka Malzubris, “un tam, ka mēs operējam Ukrainas karavīrus, ar NBS nav nekāda sakara. Tas viss iet caur civilo sektoru.”
Nošķirtība saistīta ar militārajiem noslēpumiem. “Taču mēs, mediķi, gribētu zināt vairāk. Ja pienāks sliktā stunda, militārais sektors var izbeigties, un tad tik un tā civilajam sektoram viss būs jāvelk. Mēs gribētu zināt, kādi resursi pieejami militāristiem, lai saprastu, ko tālāk darīt.”
No Vaivoda es sapratu, ka NBS medicīniski taisās stabilizēt un tālāk uzkraut visu civilajiem.
Par Malzubri komentāri lieki – tas cilvēks kara medicīnā un izpratnē par X stundu ar visām tās sekām ir … laikam mūsu gudrākais cilvēks.
Tas viņa teksts par to militārā sektora izbeigšanos ir skaidrs pravietojums mums visiem.
grūti uzturēt militāros mediķus miera laikā, tāpēc daļa, lai uzturētu iemaņas, tagad strādā kā civilie. Nekāda noslēpuma tur nav- civilajām med-iestādēm būs jāuzņem militārpersonas. Protams, Nbs-am ir savs rol1 un rol2. Tas tiek trenēts gan “Namejā”, gan “Panacejā”. Vai tas ir slikti?
+Tikai medicīnas personāla mobilizācijas sistēmai jāstrādā tā, ka zināms, ka noteikti cilvēki būs ārā no civilām iestādēm un vienlaikus medicīnas personāls, kas ir zemessargi ne mediķu amatos, kara gadījumā paliks medicīnas iestādē, nevis zemessardzē.
Un kur problēma mums ķirugus(piespiedu brīvprātīgi ar treknu burkānu) sūtīt uz UA par valsts naudu, lai tur griež un šuj un apgūst nereālu praksi? Pie reizes tiktokā nofilmēties bonusam? Kur? Nākošajā parādē piesoļo lielajam čiekuram klāt un pajautā ceremoniāli. Efekta radīšanai iesmērē acis ar sīpolu, lai vairāk no sirds vārdi nāk.
Vecīt, tur par tādām lietām neviens no izaudzētās graubētāju konjunktūras nedomā. Pasarg Dies’. Karot sataisījies vai?!
Daži ķirurgi uz savu galvu brauc. Šobrīd pat karotāju pieredze netiek sistemātiski apkopota.
Domā ar lielu novēlošanos un pateicoties spērieniem. Es rakstu par to kā vajadzētu būt (~20 gadus jau rakstu bez efekta).
diez kā Tevi valsts varētu piespiest braukt uz Ukrainu strādāt? Un cik būtu jāmaksā, lai iekārdinātu? Ja būtu brīvprātīgie, tad gan jau arī šādu ideju izbīdītu cauri.
Tieši tā pat kā 100 citas lietas – samaksājot labi un piespiežot ar neērtībām. Un brīvprātīgie kara lietās diezgan ātri beidzās gan starp ārstiem, gan starp ložmetējniekiem. Kara postu uz muguras masīvās klopēs iznes nevis visādi LARPeri, bet tādi krietnie kareivji Šveiki.
Latvijas gadījumā arī nebūtu loģiski veidot kādu nošķirto militāro medicīnu. Mēs netaisāmies ar lielu armiju karot kaut kur tālu no mūsu robežām. Mums tāpat kā Izraēlā jebkura civilā medicīnas iestāde turpina strādāt arī kara laikā. Pie tam kara laikā karavīriem ir prioritāte. Attiecīgi tīri militāra medicīna ir tik daudz, ka stabilizēt (Role2), lai tālāk vestu uz civilo slimnīcu. Optimāli būtu konservēt slēgtās slimnīcas, uzskaitīt un minimāli uzturēt iemaņas cilvēkiem ar medicīnas izglītību, kas medicīnas jomā vairs nestrādā un blakus profesiju speciālistiem, piem. vetārstiem.
Tas viss ir forši parunāt par kaut kādu hipotētisku Izraēlu un stiprināšanu, bet es kaut kā neesmu dzirdējis, ka tiktu veiktas reālas mācības “Hipokrāts 2024”, kur tiktu reāli iztestēta ievainoto plūsma no kaujas laukiem pilnvērtīgu 2 UA apgabalu(kas varētu atbilst LV mērogam) klopes ietvaros – tie varētu būt simti smagi ievainoto katras 24h ar politraumām komplicētām. Neskaitot vieglos un stabilos, kurus var apsmērēt ar zeļonku un nolikt gaidīt kuģi Liepājā. Tad arī mēs redzētu ko var vai nevar medicīna. Tur vajadzētu mobilizēt praktiski visus ārstus un operāciju zāles taisīt improvizējot iespaidīgos apjomos. UA un RU ir lieli izmēri, tās var absorbēt lielu skaitu cietušo ar civilo sistēmu vien.
Neviens pat šo sistēmu netaisās pa īstam testēt. Rituāli pa laikam uztaisa testu “20 jūrniekus vai 10 aviopasažierus Lielvārdē NBS nodod civilajai medicīnai tālakai apstrādei”. Ķeksis ir, sistēma tiek stiprināta. Prezentācijas top un darbs notiek. Neesmu pat dzirdējis ka būtu kaut kādas vadlīnijas vai ceļa karte priekš mediķa-parastā kā stabililizēt operējamu, bet vēl dzīvu pacientu, kad jāstabilizē dienas 4 no vietas.
Un liela daļa sabiedrības nav muļķi, kas neko nesaprot un nevar A un B salikt kopā. Attiecīgi tiek grauta ticība valstij no amatpersonu puses, kas turpina “stiprināt” un “attīstīt”.
Nezinu kā citiem, bet manis minētās hipotētiskās mācības krietni samazinātu manu pesimismu. Bet no otras puses tās parādītu, ka karalis ir pliks un mācību iniciators(arī vienlaicīgi atbildīgais par jaunatklātajiem defektiem) lidotu ārā. Un tāpēc tādas netiks veiktas. Kurš gan būs naidnieks savam amatam.
Mums ir te dažas bij. amatpersonas, kuras pārkāpjot AM slieksni pēkšņi nokāpa no siev. hormonu terapijas, pāris nedēļās izaudzēja spalvainas olas un attapās, ka, redz, kādas šausmu lietas tur darās, to jādara zināmu sabiedrībai no grimšanas tankiem(sink tanks). Kas gan būtu domājis un to visu stūrējis.
Ja šādas mācības nevarēs pasniegt sabiedrībai kā uzvaru, tad tādas netiks rīkotas (ja sabiedrotie neiespers). Tāda ir politiskā loģika un vēlētāju izvēle.
Liela daļa sabiedrības pat nemēģina galvā salikt A un B. Daļai vispār bail pa to domāt. Lai vispār sāktu ko likt, jāsāk pētīt jautājums, kas prasa laiku un pacietību. Mēģinājums salikt A un B bez noteiktām zināšanām noved pie stulbiem secinājumiem. Sadzīviskā loģika nestrādā, jo, ja nav bijusi saskarsme, tad abstraktā domāšana piemīt mazākumam. Tāpat arī loģika piemīt mazākumam. Vairākums spējīgs vienkārši kopēt labus risinājumus.
Nokāpšana no sieviešu hormonu terapijas pieļaujama pēc tam, jo vēlētājs ir sievišķīgs un retorika jāpielāgo. Nebūsi uz terapijas, tad vispār tur netiksi. Ja nu tiki, tad ilgi nesēdēsi.
Nameja laikā Rīgas dome pat rīkoja savas CA mācības. Vienīgi, manuprāt, tas viss bija stipri pārāk mazskaitlīgs.
Kara medicīnā ir citi algoritmi, pēc kuriem strādā. Tur katru neizglābs un šķiros pa skarbo.
es jau teicu, ka ir “Panaceja” mācības. Domāju, ka visi apzinās savas spējas, kapacitāti un trūkumus. Viss ir naudā- palielinam slimnīcu un ārstu skaitu, maksājot par to lielākus nodokļus.
Nedzen purgu. Stāsts nav par algoritmiem vai pašrefleksiju kaut ko apzinoties vai neapzinoties savās spējās un garīgajā ceļā, vai arī mistiskā naudā un nodokļos.
Stāsts ir par to, ka spriežot pēc mācību tvēruma un kopējās bildes, neviens negatavojas nopietnai klopei ar krieviem. Gatavojas kaut kādai Dvinskas Republikai utml līmenim.
Problēma ir tur, ka tautai pūš miglu acīs radot iespaidu ka mēs te gatavojamies īstai klopei, kaut arī negatavojamies. Tā vietā lai pateiktu tā – lai ar krieviem karotu mums vajag to un to un to, tas maksā tik un tik. Lūdzu, tauta, izlemiet – gruzijas sapnis un viss pa lēto, vai kaujamies un viss pa dārgo.
Un staigā pipari un visādi, kas vitus dziesmu dzied, ka mēs jau patiesībā esam gatavi krievus sist, bet viss slepeni un notiek, kaut arī pat bērns redz, ka nopietni scenāriji mācībās netiek izspēlēti.
Tagad kaut kāds pamatskolas līmeņa intrigu līmenis un makaronu karināšana, darbības imitācija.
Vajag patiesībai acīs skatīties. Tas, ko es redzu – tiek savilksti vieskaravīti, nevis lai LV aizsargātu, bet uzsistu cenu, savukārt LV NBS un konjunktūra stāsta murgus par visaptverošām aizsardzībām, kuru mācībās pa īstam neizspēlē, bet faktiski gatavojas COIN pret RU diversantiem.
Ja RU atnāks ar īstu klopi, tas viss izjuks kā salmu šķūnis. Problēma ir tur, ka to labi saprot RU, jo māk skaitīt, bet visādi viltus dziesmu dziedātāji, kam galvenais ir noturēties pie krēsla, maldina tautu, ka viss ir čotka un pēc plāna. Ar ko šī kombinācija var beigties – nav baigi jāmin.
Mūs sargā tikai tas, ka RU divi galvenie mērķi ir: 1) Somu līča atbloķēšana – gājiens uz Tallinu; 2) koridors uz Karalaučiem +maisa radīšana 3B pa asi Viļņa-Kauņa-Karalauči. Un Rīga viņiem pati iekritīs klēpī.
ļoti labi, esi indentificējis lielāko ļaunumu- viltus dziesmu dziedātājus. Tagad nodefinē, kā izskatās mācības, kurās izspēlē nopietnu klopi, kādus elementus tur atstrādā, ko iemācās iesaistītie un kāds tām ir mērķis? Tas, ka jaudas ir par maz, to zin visi un nav nekāds jaunums. Pietiekošas medicīniskās jaudas pietrūkst gan Ukrainā, gan krievijā, gan Vācijā, gan UK utt, tāpēc ka miera laika medicīna nav paredzēta ilgstošai karadarbībai. Kara medicīnā ievainotos ar uzšķērstu vēderu visdrīzak nemaz nedakterēs jeb atstās kā pēdējos, ja nu galīgi nebūs, ko darīt… Vai tas kādam bija noslēpums? Tā ir šķirošana, kas ir normāls process…
Es, atšķitībā no visādiem tukšdirsējiem, varu skaidri pateikt to, kas ir jādara.
Iesaistītajām pusēm ir jāuztaisa konkrēts 3 dienu izmētāts non stop MASCAL ar 300 cietušajiem katras 24h. Atved sabintētus statistus ar busiem, izkrāmē ārā ar leģendu ka šie subjekti ir iznesti no sarkanās zonas, kur šauj, lūdzu, godātie dakteri – šancējam – tālāk visus pēc vadlīnijām pa visām ROLE. Ir pa laikam palūdz pārcelties no vietas A uz B, jo arta/droni/specnazs nāk uz šo lokāciju. Var piemest klāt vēl kaut ko.
Ko tas dos? To, ka atklāsies 100 lietas kas nestrādā. Un varēs sākt novērst no smagākajiem defektiem uz vieglākajiem.
Tagad viss notiek pašplūsmā – pērk kaut kādus loriņus, kaut ko apgūst, stiprina, nav nekādas kontroles, pārbaudes, viss slepeni un čau. Uztaisa kaut kādu komēdiju ar 1 busu cietušajiem. Pilnīgs BRĀĶIS un KAUNS.
Lai to manis minēto panāktu ir cilvēkiem amatos jāpaceļ savs dibengals un jāsāk šancēt uz to, ka paši dabūs konktēti pa galvu, jo defekti būs. Tas esošajā konjunktūrā nenotiks, ja nebūd mega pendeļi.
Bet tagad Leonīds un pārējie vienkārši uzraksta 100 iemeslus kāpēc tādas mācības nevar taisīt un vispār ka atņems profesionāļiem 3 dienas un kas tik vēl ne, šādas mācības sagraušot medicīnu, budžetu, tauta trakos.
Taspats kas ar OMD, kas sagraus NBS lupatās pēc šo funkcionāru domām. Sagrāva. Sliņķi un karjeristi, kam tikai alga un medaļas rūp, ne valsts. Fuj. Ja kaut ko nodemonstēja COVID, tad to, ka ja grib, tad var visārprātīgākos cilvēku ierobežojošos un dārgākos pasākumus izbalsot cauri, vajag tikai gribu.
A te izlien pipars un šos dabotierus-slīmestus aizstāv – sak, nešūpojam laivu, visi tak visu saprot. Da neko nesaprot, lai saprastu, vai ar ķerru var aizvest ozola bluķi, vajag to bluķi iemest ķerrā un kaut kur paprovēt aizvest. Tikai tā sapratīsi, ka riepa caura un mugurā krika iemetusies, abas lietas risināmas, ja tās risina.
Zintniek, es neapgalvoju, ka esi pilnīgs dalb-obs, bet nes konkrētu huiņu.
pirmkārt, es neko/nevienu neaizstāvu! Savas simpātijas vai antipātijas vari paturēt pie sevis, jo man ir diezgan pajāt, ka nespēj savas emocijas pievaldīt.
otrkārt, es neesmu mediķis, bet es šādās mācībās esmu piedalījies, kur “sarkanais” pārvēršas par “melno”, jo mediķiem pietrūkst kapacitātes. Karā tā notiek un tā ir tikai statistika. Par sadali jau Tev izstāstīju un to jāzin katram karavīram. To zin visos līmeņos un tas nav nevienam noslēpums. Ja gribam vairāk, lūdzu- sāc štancēt medpersonāla pārprodukciju miera laikam, kas kara laikā par daudz nebūs!
treškārt, mācībās atstrādā, izvēršanos, loģistiku, koordināciju, sakaru procedūras, ziņojumu aizpildīšanu un citas procedūras, par kurām es mazāk zinu, jo neesmu mediķis. Pajautāt man visus mācību secinājumus būtu tas pats, kas apjautāties VB vai jebkuram citam karavīram/zemessargam, nu, kas jauns jums štābā, ar kādām rācijām strādājāt un kā veicās S-2? Arī ģenerālis nekad neiznāks kameras priekšā un nestāstīs, kā viņš čpokājis ausī batkomu, jo kāda no viņa apakšvienībām norāvusi konkrētus ūdeņus. Samierinies ar to. 🤷
+++
Savulaik tak čiekurblogs visu jau saskaitīja. (toreiz vēl nebija ROLE1, 2 ienākušies), bet citādi nekas jau nav mainījies. Lielajās civilajās slimnīcās reaminācijas gultas ir ļoti ierobežotā skaitā. Liels konflikts, kas ģenerē simtus smago ievainoto dienā aizsitīs ciet civilos slimnīcu resursu 1-2 dienās.
Tālāk ? Tālāk viss, kungi.
Tā brīža Sprūds ar Kalniņu iznāks televīzijā un stāstīs kaut ko par procedūrām, klasificētu informāciju un pirmo centimetru. (c) Ja TV vēl būs.
Labā ziņa 😀 Sistēmai vajadzēja tikai 20+ dienas no šaheda nokrišanas līdz mobīlo PGA kaujas grupu izvietošanai pierobežā. Protams, neviens, kā parasti nezin, cik km robežas šīs grupas nosedz.
Protams, ka civilā medicīna rīsies ciet. Ne velti gan Ukrainā, gan ru ir tik daudz amputāciju.
Pga mobilo grupu izvietošana pierobežā ir vairāk kā žests. Drīzāk tas ir bezjēdzīgs pasākums. Pga grupas vajadzētu izvietot tikai pie stratēģiskajiem objektiem- radariem un munīciju noliktavām.
Kāpēc viss, kungi? Ja kārtīgi pa īstam taisa visaptverošo(TM), tad mācībās izdrillē masīvās MASCAL visu tā, ka var to ievainoto skaitu pavilkt. Problēma, ka tautai pūš miglu acīs un nekādu visaptverošo netaisa, bet stāsta, ka taisa.
Tas viss beigsies ar “latvijas sapni”, jo kādā brīdī tauta sapratīs, ka graube, pipari un pārējie ir to brutāli mānījuši un tiks pasludināti par ienaidniekiem, kā Saakašvilli. Izvēlēs sev par vadoni kādu, kurš “novērsīs briesmīgu karu”.
Iespējams, ka graubētājiem un pārējiem tas arī ir tas LIELAIS PLĀNS. Un tauta ar muguras smadzenēm piespēlē – nekādai lielai klopei neviens nemaz negatavojas, atskaitot pāris LARPerus, kuriem pusmūža krīze iemetusies galvā.
Vīrs tuklai sievai stāsta kāda viņa smuka, sieva ķiķinot izliekas, ka tas tā arī ir. Abi saprot, ka tukša diršana, bet, neko darīt. Pieaugušo dzīve.
Arī mums uz to iet. Un Pipara teksti neko nepalīdz.
Var tik gadīties, ka krievi negrib runāt, bet grib kārtīgi visiem sadot pa muti, “lai zinātu”.
Un tad grāvī nonāks graubētāji, sarunātāji un visi pārējie. Krievi vienkārši principa pēc visus pieliks pie sienas. Par to laikam neviens pa īstam nav dadomājies.
Škrobe par to, kur ejam.
Dadomājies ir, tikai viņi jau neredz variantus ko darīt un ja arī redz, tad iekšas pietrūkst darīšanai. Pārsvarā viņi domā, ka varēs sarunāt, jo viņi pārsvarā tik tālu nonākuši, jo mācējuši viss kaut ko sarunāt. Viņi domā, ka visās dzīves situācijās viņi nu gan varēs sarunāt. Daļa jau sarunājusi (vai vismaz viņiem šķiet, ka viņi sarunājuši) vai mēģina to izdarīt. Ja nu šaus nost? Nepagūs aizbēgt? Nu neko, ko tad viņi tur var izdarīt? Cīņa ir absolūti pret viņu dabu, jo atlase uz augšu notiek caur spēju sarunāt, mīdīt ar kājām vājāko un laizīt zābakus stiprākam. Ja kāds mēģina cīnīties pret izteikti stiprāko, tad pašu apkārtne atgrūž kā nekonstruktīvu personu. Konstruktīvi ir laizīt un sarunāt.
Pēc maniem novērojumiem >50% no sabiedrības kaut ko par gatavošanos dzirdēja, var būt kaut ko arī padomāja, bet neko praktisku nav darījuši.
Tas pats stāsts ar žīdiem un koncentrācijas nometnēm. Visi bija dzirdējuši, bet izvēlējās neko nedarīt un sagaidīt savu galu. Vai atlika kaut ko uz to brīdi, kad jau vairs neko. Klasika, kuru laikam sadragāt cilvēku galvās ar kaut kādiem komentāriem internetā – nav iespējams. Tāpēc arī neko nerakstu daudz.
Man jau liekas, ka Slaidiņš īsti uzbraucienus nav pelnījis, jo CA īsti nav viņa tēma.
Rīgā ir iesākušās šādas tādas aktivitātes, webināru sērija par CA tēmu. Manuprāt – stipri par maz, stipri par vēlu, un stipri par klusu. Bet, lai arī ne visur kvalitāte ir pietiekoša, tomēr, ir arī labas lietas. Piemēram, šī Lienes Cipules uzstāšanās. Visiem vajadzētu visam būt skaidram.
pārāk liela neticība valstij… 🤷
https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/plavinas-gatavojas-pludiem/ jā, šī ir standarta situācija, bet kara gadījumā cilvēku evakuācija un izmitināšana ir tāda pati. Pašvaldībām ir resurs ar transportu (skolu autobusi, sabiedriskais transports, komunālo dienestu transports…), izmitināšanu (skolas, kultūras nami…) un sabiedriskās kārtības uzturēšanu (pašvaldības policija). Evakuācija visdrīzāk notiks uz Rīgu vai Kurzemi, ko koordinēs MK deleģēta organizācija. Militāro aizsardzību visdrīzāk organizēs Nbs (ZS) pārstāvji, bet tas jau ir cits stāsts.
Cilvēkam parastajam ir pašam jāsaprot, ka pašam jāveido pārtikas krājumi un jābūt gatavam doties prom uz vietu, kas ir krietnā frontes aizmugurē.
Uz Rīgu nekādā gadījumā. Jo tālāk no lielām apdzīvotām vietām un maģistrāliem ceļiem, jo labāk. Ir jābūt skaidram, kas paliek uz vietas veikt kritiski svarīgas funkcijas un kas var evakuēties.
Viss ir relatīvs ar uzticības pakāpes. Ja ņem tevi par uzticības mērauklu, tad sanāk “pārāk liela neuzticība”, ja kādu citu, tad “rozā brilles detected”. Neiespējami izpatikt visiem.
Pipar nevis ”neticība valstij”, bet neticība konkrētajam organizāciju vadītajiem kuri ar savu darbību vesturi ir jau sen visiem parādijuši ko viņi var vai nevar. Tas ka man nepatīk Leonīds vai Graube vai Pabriks, nenozīme ka man nepatīk Latvijas valsts vai NBS. Viņi nav nekādi ”tautas līderi” vai armijas iemiesojums cilvēka ķermenī, tādi paši ofisa žurkas kā visi pārejie un var tikt izmesti ārā un aizvietoti ar citiem tā pat kā visi pārējie. Nemaz nēmēgini šeit pendelēt savus bullšitus par armiju kā kaut kādu ”svēto govi” kura nekad nav nekādu kļūdu izdarījusi un karas vadītāji ir enģeļi un kā tu vispār uzdrīkties kaut ko te kritizēt nodevējs tāds 🙂
ja visus apkārt saukāsim par .idarasiem, tad kaujas laukā paliksi viens kā karotājs, jo pārējie domās par tevi tieši to pašu. Finālā sanāks tā, ka viens otram neuzticēsimies. Man šī situācija ļoti līdzinās tam, ka karavīri zemessargus uzskata par lohiem, kaut dažiem zs ir n-tās misijas Afganistānā vai Irākā (protams, SzS sastāvā); zemessargi/nbs neuzticās robežsargiem un otrādi. Bet manā dienestā vienmēr ir bijusi laba sadarbība gan ar robežsargiem, gan ar (pašvaldības) policistiem, gan Nmpd. Es ceru, ka arī pašvaldībās nesēž tikai kkādi smalkā galdiņa urbēji. Būs arī tādi, bet tādus krīzes laikā ātri izravēs.
nē, armiju es noteikti neuzskatu par svēto govi. Visbiežākais jautājums par viņiem ir “ko viņi tur štābos pīpē, bļ…?”, bet tas mani neattaisno, lai es pagrieztos un ietu mājās. Tāpēc man gribētos, lai te daži tiešām nomestu ” rozā brilles”, kuri domā, ka noķersim katru dronu, izglābsim katru ievainoto, apziņosim katru “kurlo” utt. Mēs izdarīsim tik, cik esam gudri un apmācīti. Un tās izvēles “šaut vai nešaut” štābos un “ierakumā” nāksies izdarīt gandrīz katram no mums.
”Es ceru, ka arī pašvaldībās nesēž tikai kkādi smalkā galdiņa urbēji. Būs arī tādi, bet tādus krīzes laikā ātri izravēs.” – tieši tagad miera laikā viņi būtu jāizravē ārā, tad kad sāksies reālas krīzes jau būs pa vēlu un viņu dēļ kritīs cilvēki.
To visu var izravēt tikai pēc smagām mācībām, kur tiek izdarīti secinājumi. Pēc kaut kāda uzspiesta plāna no AM+MK. Piem, 1x gadā mācības, kur 3 dienu laikā tiek evakuēti 20% iedzīvotāji, bet 2% ir med. cietuši. Pensionāru, kurus var evakuēt šurpu turpu mums vispār netrūkst. Mācības novērtē VK, dod rīkojumus, kas jāuzlabo. Un tā uz riņķi. Ja labi rezultāti, mācības dod atkārtot pēc 5 gadi. Ja viss pakaļā – drillējam ik gadu. Pašvaldība var pati izvēlēties laist luni un trennēt muskuļu atmiņu, vai to visu sakārtot un aizmirst uz 5 gadiem.
Tagad vispār svētais Dieva miers – paši kaut ko taisa, paši kontrolē, paši izraksta sev prēmijas un tas viss nesūda nestrādās X stundā, jo tā nekad nedara, ja grib panākt īstu rezultātu.
COVID laikos visa valsts vingroja, taisīja špagatas, pārkārtoja visu sadzīvi. Ja grib, tad var.
Cilvēkam-parastajam jābūt plānam kā ar DEPO laivu pārcelties Lielupei pāri, lai tiktu uz laukiem pie radiem, kuri, kā visiem pilsētniekiem liekās, ir gumijas pagrabi, bezgalīgi kartupeļi un malka. Un tie ar atplēstām rokām sagaidīs Rīgas radiņus. Tas tā – sākumam.
Par sižetu. Pašvaldība tiešām nevar sniegt universālu atbildi ko darīt. Jo rīcība atkarīga no notikumu attīstības.
Par šūnu apraides problēmu. Viss bremzējās, bet varēja taču līdz tam brīdim uztaisīt Signal un Whatsapp grupas, Youtube kanālu gan valsts, gan pašvaldību līmeņa civilās aizsardzības ziņu sūtīšanai.