vara bungas: Vērtīgs indikators (viens no) izlūkiem par to kādas zortes vienība ir tavs pretinieks. Atkritumu disciplīna vai tās trūkums (plašā spektrā) daudz ko pasaka par karavīru morāli, apmācības līmeni, komandieru tvērienu. Pieļauju, ka latvieši savos mežos uzvedīsies kā mājās, bet okupanti kā jau okupanti. Attiecīgi mums rodas priekšrocība gan analizējot pretinieka ierakumu rutīnu nonākt pie secinājuma par tā profesionalitāti, gan iespēja maldināt pretinieka izlūkus veidojot viltus pozīcijas, kas izskatās tuvu tam, ko pretinieks sagaida redzēt. Diemžēl triks darbojas abos virzienos, bet ir vērts apdomāt.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Kara vešanā nekāds speciālists neesmu. Bet šajā sakarā atcerējos vienu pastāstu. Nezinu, cik tas patiess, bet lasot likās viss legit.
Pēc 09/05/1945 krievu armiju aizsvieda uz Mandžuriju. Izlūki spotoja lielu japāņu vienību. Nevarēja saprast, cik tieši PAX tur ir. Nu teltis un tā ..
Atrada atejas bedres, izmērija laukumu, noteica cik ātri pildās. Un pēc sūdu pieauguma ātruma aprēķināja, cik japāņu tur varētu būt.
Savilka pretī attiecīgi nepieciešamos spēkus. Izkāvās, uzvarēja. Pēc kaujas bija analīze. Un atklājās, ka japāņi ēd mazāk un attiecīgi sūdus ražo :)) mazāk nekā vidējais krievs.
Šajā gadijumā – labi ka tā. Nu – krieviem. Jo japāņi sitās kā zvēri. Ja būtu nosūtijuši pretī tik, cik parasti sāutija pret vāciešiem – krievi būtu dabujuši pa mizu.
Vēl senākos laikos skaitīja ugunskurus pretinieka nometnē, to ir vieglāk darīt nekā lavīties klāt un mērīt sūdu līmeni 🙂
tagad sūdus var izmērīt no satelīta.
Ar eholoti
“Jo japāņi sitās kā zvēri. Ja būtu nosūtijuši pretī tik, cik parasti sāutija pret vāciešiem – krievi būtu dabujuši pa mizu.”
Absolūtas, marazmātiskas pasakas, ja ir kaut kas lasīts par reducētās, novājinātās un demoralizētās Kvantunas armijas stāvokli un kaujas gaitām 1945. gada augustā.