vara bungas: Nav daudz ko piebilst. Pie šādas notikumu dinamikas UA var ar grūtībām noturēt placdarmu Kurskas apgabalā līdz 20.janvārim un varbut mazliet ilgāk, bet ne vēl 6 mēnešus kā pēcvēlēšanu režīmā iegājis Tramps TAGAD rēķina. Bija vērts? IMHO bija kā pierādījums tam, ka UA ņēma nopietni Trampa agrākos solījumus un no savas puses darīja visu, lai dotu “brīvās pasaules līderim” maksimālos argumentus sarunām ar RU. Ja no placdarma Kurskas apgabalā UA nāksies aiziet pirms iespējamā pamiera, UA iekšienē pastiprināsies kritika pret Zeļenski un Sirski pamatoti saistot zaudētu trumpi RU teritorijā ar zaudētu UA teritoriju Donbasā. Zeļenskis varētu aizbildināties ar Trampa patentēto neprognozējamību, bet tā ir visiem redzama puspatiesība (kurš gan šo krāsoto fruktu nepazīst) un būdama izteikta, attiecības ar US arī neuzlabos. Tas nozīmē, ka visticamāk Zeļenskim nāksies iekšpolitiski izstrebt radušos situāciju vienam pašam. Joprojām saglabājas iespēja, ka pēc 20.janvāra UA atļaus apdraudēt ar Rietumu raķetēm un droniem jebkādus militāros mērķus jebkur RU teritorijā, lai sagatavotu labvēlīgu augsni nākotnē iespējāmajām sarunām, tas izriet no sarunu vešanas loģikas. Vadoties no tās pašas loģikas šajās dienās RU darīs visu iespējamo (pāri tam, kas redzēts līdz šim), lai demonstrētu iniciatīvu un panākumus kaujas laukā. Eurostratēģiskās ballistiskās raķetes ar salūta pildījumu, nebaltai dienai krātā bruņutehnika un droni, Z-koreješu bruņojums un gaļa – viss tiks likts lietā. Tādēļ mums ir jābruņojas ar pacietību, ticību uzvarai un veselīga cinisma devu. Iesākumam jāatzīst: ko nevar celt, to nevar nest, jo īpaši ar palīgiem, kuri tik dziļi izprot Putina motīvus.
CNN raksta šādi: “Administration (mana piebilde – runa par tagadējo Baidena administrāciju) officials argue that both the US and Ukrainian administrations anticipated that there could be negotiations with Moscow in the first part of 2025 – regardless of who won the US elections – and their goal was to further empower Ukraine ahead of potential talks.”
Citāts no šī raksta – https://edition.cnn.com/2025/01/09/politics/us-ukraine-aid-biden/index.html
Tas ir tas ko vēl lirms ASV vēlēšanām airākās arunās paziņām esmu teicis (neatceros, varbūt arī šeit kādā komentārā minējis) – 2025. gadā karstā kara fāze beigsies (būs kaut kāds pamiers, aktīvā karadarbība apstāsies) neatkarīgi no tā, kas uzvares ASV vēlēšanās.
Ja es būtu kremlis, es maksimāli ilgi demonstrētu sarunu nevēlēšanos un to nevajadzību, jo viss notiek saskaņā ar plānu. Interesi par sarunām sāktu izrādīt tikai sasniedzot Doņeckas apgabala admin.robežu, tas ir “uzvara” tiktu sasniegta par spīti sarunām nevis pateicoties tām. Attiecīgi RU gatavību sarunām noteiks resursu/rezervju pieejamība un stāvoklis frontē nevis kalendārs. US var sarežģīt RU ekonomisko stāvokli palielinot RU motivāciju runāt vai to nedarīt un gaidīt. Gaidīšana var ievilkties uz 2026., 2027. Trampam tulīt pēc inaugurācijas būs jālemj par 2,5 jardiem, kurus UA iezīmēja Baidens, tad arī būs redzam who is Hu.
Nu teorētiski jau tuvākajos pāris mēnešos vajadzētu redzēt vai Krievija ir spējīga vēl uz kaut ko, vai arī ir jau pietiekami ekonomiski papluinīta, vai Tramps kaut ko var vai nevar. Gan jau kaut kas interesants tajā visā procesā izlīdīs arī Eiropā.
Tramps tagad runā par 6 mēnešiem, Kellogs par 100 dienām. Uz kaujas lauka šobrīd ir sezonālais aktivitātes kritums, kas ļauj ietaupīt spēkus vasarai. Ja US nedarīs neko īpašu lai piespiestu RU sarunām es neredzu RU nespēju turpināt karu 2024.gada formātā vēl kādu gadu vai divus. Putins centīsies pasniegt sarunas kā uzvarētāja labo gribu, nevis kā soli kuram viņu piespieda – “”nakloņiļi”. Attiecīgi vienkāršiem, nepastiprinātiem aicinājumiem viņš neatsauksies. Savukārt pastiprinātus uzaicinājumus UA klubam vēl būtu jāsagatavo un jāīsteno.
100 dienas sanāk līdz 30. aprīlim. Domāju, ka šajā laikā jau būtu jābūt redzmam vai ASV nopietni spiež krievus uz kaut ko vai nē, un vai viss process kaut kur virzas vai nē.
Kas notiks ar Kurskas izvirzījumu līdz maijam? Par to ir mans uztraukums šobrīd. 2025.gada end state, kas ir izdevīgs RU: UA atkāpjas no Kurskas apgabala un neizveido jaunu izvirzījumu jebkur citur RU teritorijā. Zeļenskis nonāk smagās krustugunīs iekšpolitiski. RU kā minimums sasniedz Doņeckas apgabala admin.robežu. Tikai TAD viņi var sākt gribēt runāt.
VB: “Tikai TAD viņi var sākt gribēt runāt.”
Ja ASV/Tramps viņus nepiespiež kaut kā savādāk. Un to tad vajadzētu varēt redzēt tuvākajos mēnešos – vai spiež vai nespiez, un ja spiež – tad vai spēj piespiest.
Un diez kā šīs krustugunis Zeļenskim personīgi varētu kaitēt? Ze jau sākumā nodefinēja, ka kandidēs tikai uz vienu prezidenta termiņu, tāpēc būšu izbrīnīts, ja būs kkas mainījies.
Bet runājot par spēju karot turpmākos divus gadus, tas nozīmē, ka, lai atkoptos ekonomiski, pēc tam ru vajadzēs desmitgades. Jau tagad, lai iegūtu pārdesmit tūkstošu kājnieku, prastus dronus un 2.šķiras artilērijas lādiņus, ru iztirgo savas raķešu un kodoltehnoloģijas. Jā, ru karot varēs, bet tas rēķins augs matemātiskā progresijā…
Par matemātisko progresiju nepiekrītu – Domāju, ka Kimam tirgot tautas ienaidniekus pa 30k USD gabalā vēl ilgi var būt izdevīgi, un lādiņus ar notecējušu derīguma termiņu arī izdevīgāk pārdot, nevis utilizēt.
bet vispār – kā Sji izlems, tā būs
Matemātiskā progresija veidojas no saspridzinātajām/nodedzinātajām ru rūpnīcām, neiegūtās peļņas no ogļūdeņražiem dēļ sankcijām, smadzeņu un naudas aizplūšanas, darbaroku utilizēšanas utt. Ja vēl pirms pusgada daudziem šķita, ka ru ekonomika (arī algas) tikai pieaug, tad tagad daudzi ļoti izbrīnīti par lielo inflāciju, kas visu iepriekšējo nonullē. Arī komunālās avārijas pieaug, kas ir rādītājs tam, ka nauda kā pievienotā vērtība galvenokārt tiek utilizēta kara vajadzībām. A darbagaldi ta ar laiku nolietojas, tāpēc daudziem šķitīs, ka rūpnīcas vieglāk likvidēt līdzīgi kā 90-to gadu sākumā…
Var jau cerēt, ka ķīna visu krievijai izrullēs, bet mana prognoze ir tāda, ka turpmāko 2 gadu laikā ķīnu skars liela ekonomiskā krīze, kas tai liks primāri domāt par sevi un nevis ru. Protams, krīze līdz ar to skars visu pasauli, bet man šķiet, ka mēs to pārdzīvosim daudz vieglāk.
Krievijā katru gadu plīst caurules un muhosransku ielas līdz ceļiem sūdos. Jāpēta, vai/cik liela ir augšupejošā tendence.
dīzelis ru benzīntankos netrūkst – dronu triecienu efektivitātes primārais indikators. Degvielas eksports gan esot aizliegts, gaidām un turam īkšķus
+++ Z-Koreja neko neizlemj bez CN, jo pilnībā no tās atkarīga. CN bija jādod spec atļauju Z-Korejai satuvoties ar RU un vēl (pagaidām)nav zināms vai CN nepludina savu militāro palīdzību RU izmantojot Z-korejas “bačoku”, jo tiešā veidā to darīt vēl kautrējas. CN neļaus Z-Korejai izslīdēt no savas kontroles, ja Kims pēkšņi nolemtu mainīt saimniekus. RU arī to neveicinās, jo tāpat kā Z-Koreja ir pilnā CN kontrolē (tagad galvenais noieta tirgus RU ogļūdeņražiem).
Es domāju, ka ir pat sliktāk, nekā ka vnk puķins nevēlās beigt karsto fāzi. Viņš to nevar izdarīt. Iekšējās drošības dēļ
Ko darīt ar 500k kakliem, kuri tagad ēd vitamīnus donbasa grāvjos ? Vai rosgvarģija tiks ar viņiem galā ?
Jau tagad pilns runets ar stāstiem, kā “svo veterāni” “izklaidējās” dzimtajās sādžās.
Var arī tā teikt tikai mērogu jāpalielina. RU ir spēki no siloviku bloka, kas neuzskata ka sasniegts maksimums. Viņi jūtas apseglojuši vilni un viņiem nav jādomā par ārpolitiku un ekonomiku.
Krievu kultūrā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ka kara veterāni ir pelnījuši īpašas privilēģijas. Tas ir pabalstus, pensijas un atlaides. Ja tagad 1M “veterāni”, atnākot no frontes pieprasīs sev īpašas privilēģijas (pie tam armijas izdevumi nesamazināsies), tad krievijas sociālā sistēma vnk sabruks. Viņus var ielaist atpakaļ tikai pa nelielām grupiņām.
Staļins kaut kā tika galā. Uzreiz pēc 2PK veterānus neslavēja, Uzvaru nesvinēja un īpaši nopelniem bagātus ģenerāļus čmorīja (Žukova keiss).
Staļina laikā nebija uzvaras (pobedobesijas) kults, uz ko šobrīdējā Krievija turas kopā (tajā laikā bija komunisma celtniecības kults), to šobrīdnevar atļauties krievi atmest. Un Putins vēl nav arī ticis līdz Staļina represiju līmenim.
Norakstot veterānus vai atstumjot tos malā, Putinam var noiet lietas greizi, izņemot varbūt, ja tiešām represijas nonāk līdz Staļina represiu līmenim.
Pobedobesije nav jāatceļ, to vnk nav jāaizstāj ar jaunu saturu. Kādu jaunu pobedobesije mēs redzējām pēc uzvaras par Ičkeriju? Nekādu, lai gan arī tur bija daudz veterānu. Tiesa mērogs cits, bet RU ir Rosgvarde 300K+, kas kā vienība nekaro ibo menti, tos arī uzrīdīs, ja vajadzēs.
Putins pamieru var kontrolēti parakstīt, kad lielākā daļa svo varoņu ir ielaisti gaļasmašīnā. Pie reizes vēl kādus gabalus mīnētas stepes pievāks sev
1.p.k rkievu tautas apziņā ilgu laiku bija kā ļauns murgs, ko vajag aizmirst. Jebkādas idejas par svētkiem bija neiedomājamas, krievi Saļinu būtu uzkāruši Kremlī. Vēl 80tajos tas bija vairāk atceres pasākums, kur sirmi vīri gāja uz skolām un mācīja, ka karš ir kaut kas nepieņemams. Popedabesija kā to šodien saprotam radās tikai pēc Putina nākšanas pie varas kā instruments nacionālās identitātes nostiprināšanai Ru un ārpus tās robežām. Nedomāju, ka tie, kas Bahmutu forsēja gaļās viļņos un par to var pastāstīt, kaut ko gribēs svinēt.
Patiesībā dilemma – visiem no frontes attālinātajiem vatņikiem vajag uzvaras svētkus iebarot, jo citādi cars slikts un kāpēc sviests tik dārgs?! Pašiem orkiem gan ne pārāk gribas svinēt, ka viņus kā lopus dzina uz nošaušanu.
Tieši tā- tas mes redzesim, Who is H.j (:))
pretinieka teritorijā vienmēr ir lietderīgāk karot. Par sudžu bija interesanta informācija, ko ukraiņi ieguva/varēja iegūt pieslēdzoties dzelzceļa sistēmai. Tā ka risks diezgan adekvāts un diez vai tās pāris brigādes, kas tur Sudžu ,spētu noturēt Krievijas spiedienu Ukrainā.
Ja Ukraiņu uzbrukuma smaili slēdz ārā ar fiber lēnajiem fpv droniem …. Šeit būtu jautājums par gaisa aizsardzību ar saviem droniem? Kā tas ir iespējams? Tik grūti būtiskam uzbrukumam nozīmet pāris dronu apkalpes kas lidinās virs savas kolonas un sargā “lidmašīnu bāzes kuģi”…… Šai taktikai jau 80 gadi
Sudžas operācijai ir militāra vērtība (infokaru neskaitu), ja tās ieguvumus var velāk sarunās iemainīt pret piemēram pazaudēto Vuhledaru. Ja nevar, tad ar Sudžai iedalītajiem spēkiem labāk būtu noturēt to pašu Vuhledaru. Citādi lose-lose situācija. Aprēķins bija, ka sarunas (spēle) sāksies NLT teiksim 25.janvāris un Sudžas salients būs masta dūzis.
“Zeļenskim nāksies iekšpolitiski izstrebt radušos situāciju vienam pašam…”
Vemt gribas, lasot tik naidīgu vēstījumu attiecībā uz Ukrainas prezidentu.
Ideja, ka Putins varētu saskarties ar problēmām visa šitā rezultātā, nav apspriežama. Priekš kam par to runāt?! Nav aktuāli. Pie visa vainīgs Zeļenskis, un viņam arī nāksies izstrebt radušos situāciju vienam pašam.
Manuprāt, šās vietnes autors pamazām zaudē saikni ar realitāti.
Iemesls – pārmērīga vēlme pierādīt savu [Arestoviča] prongozi, ka Ukrainas situācija ir vienlīdzīga ar PSRS – Somijas kara situāciju. Wishful thinking.
Bet šermuļus uzdzenošais, emocionālais naidīgums pret Ukrainas prezidentu nav noslēpjams. Ja kāds cilvēks pauž emocionālus vēstījumus, tad izpaužas tā cilvēka attieksme.
Tev viss labi? Baigi esi uzskrūvējies…
Ko teiksim par emocinālo naidīgumu pret esošo prezidentu no veterānu, reto kara korespondentu (Butusov) puses?
Nekvalificējas? Svētās govs statuss?
VB nav obligātā literatūra, pārslēdz uz telemaratonu vai LSM un guli mierīgi
Augstākais valsts vadītājs parlamentāri-prezidentālā valstī, kāda ir UA, vienmēr par visu atbild. Tāds amats, tāda politiskā iekārta. Savu prognozi izteicu šķiet pirms O.A., bet jebkurā gadījumā tās pierādīšana notiks ar novērošanu. Nez kurā vietā es biju emocionāls (man pārmet tieši pretējo), bet fizioloģiskā organisma rekcija “vemt gribas” gan liecina par tavu emocionālo nestabilitāti. Saudzē sevi, nelasi tik daudz.
aizsargājoties karu nevar uzvarēt…. Un vēl jautājums vai Sudžas spēki spētu noturēt esošo fronti bez atkāpšanās.
Pēc Sudzas operācijas deva atļauju ar rietumu ieročiem uzbliezt pa Krieviju.
Un starp citu kas ir/bija Vuhledara ? Rajona nozīmes pilsētele ? Ukrainai ir operatīvais dziļums un vēl īsti nekur krievi nav tikuši.
Un infokaru nevar neskaitīt…. Tas tāpat ietekmē visas nākošās operācijas un tām iedalītos resursus. Gluži kā politiķim pateikt ka viņam ir pie kājas visi reitingi.
Vai UA šobrīd kāds runā par militāru uzvaru karā? Nav vairs 2023.gads. Sudžā izlietotie spēki nespētu noturēt VISU fronti, to neviens neapgalvo, bet šie paši spēki varētu noturēt kādu svarīgu UA “Sudžu”, kam būtu paliekoša vērtība, jo jebkāds pamiers notiks gar esošo FEBA as-it-is. Atļauja sist pa RU teritorija bija Rietumu reakcija nevis uz Sudžas operāciju, bet gan uz Z-Korejas regulārā karaspēka iesaistīšanos karā.
Vuhledaru minēju kā piemēru, bet iesaku rūpīgāk pētīt kartes. Vuhledara kontrolēja valdošās augstienes, kas ļāva UA artilērijai apdraudēt svarīgu DNR dzelzceļa mezglu Volnovahu (R=25 km), kas btw lika RU būvēt jaunu alternatīvo dzc atzaru. Tagad vairs neapdraud.
Ok, infokarš, tas ir svarīgi, bet viss krējums no Sudžas operācijas ir jau nosmelts, apēsts un izdirsts. Ja Sudžu nenoturēs līdz pamieram diez vai tam būs kāda paliekoša nozīme.
un kāpēc ziemeļkorejiešus iesaistījā Kurskā? tāpēc , ka tur gadījumā ne/bija Ukraiņi? Ir lieliski iebliezt visur kur negaida (tipa ar elkoni pa olām). Krievu lādiņi sprāgst Krievijā un tas vien jau ir labi, ja salīdzina, ka varēja sprāgt Ukrainā.
cik diez spēku atvilka no frontes, lai aizsargātu vēl visur citur cauro Krievu robežu, kur Ukraiņi varēja uzbrukt, tikai tādēļ ka īsti nebija , kas sargā? Pēc Sudžas taču varēja būt vēl 17 citas Sudžas, gluži kā viduslaikos siro kur gribi, jāj iekšā…. jāj ārā … jāj atkal uz kaimiņu sādžu.
Un piekrītu, ka 2024. jau ir pagājis un jādomā, kaut kas jauns.
Runājot par uzvaru…. diez vai kāds 2022. februārī gaidīja šādu rezultātu.
ir interesanti paskatīties uz vēsturi 20-50-80 gadu perspektīvā.
kas varētu būt jauns? piemēram, katru dienu uz Maskavu sūtīt 100 pašus lētākos dronus.
lai visus notriec, lai krīt uz galvas, un lai pretgaisa aizsardzība strādā… piemēram lidostas tuvumā katru stundu atlido viens…. lidosta tiek slēgta. draudu īsti nav , bet civilie vairs lidot nevar
starp citu apdraudot galvaspilsētu , tā atvilks no frontes arvien vairāk pretgaisa aizsardzību. tipa neviens negribēs atskaitīties šefam, kāpēc kaut kas atlidoja šefa dārzā…. a tas kas notiek tālu prom frontē – tur jau var izlocīties, papīrs visu pacieš.
Imho nevis teritorija, bet zaudējumu proporcija ir svarīgākais rādītājs. kurskā domājams nav/nebija industriāli ražoti betonēti nocietinājumi, no kuriem likvidēt orkus ir daudz ērtāk un drošāk. Īstos ciparus uzzināsim ilgi pēc kara beigām ja vispār.
Ukrainā arī daudz kur nav, ar aizdomām uz korupciju, bet tas cits temats
sēdēt betona bunkurā nemaz tik daudz nepalīdz modernajos karos, līdz ar to es arī baigi neredzu argument par ”labāk sēdēt tranšejā un aizsargāties, nekā iet kaut kur uzbrukt”, jo to darot tu atdot visu kaujas iniciatīvu pretiniekam un viņs tevi var močīt tā kā viņs to grib un kad viņš to grib……..uzbrūkot Kurskā, UA piespieda krievus mainīt viņu plānus un reāgēt uz UA rīcību, tā veidā darot to ko UA grib nevis tikai kā paši krievi grib. Tas ir nozīmīgs efekts kuru nekādi nevar dabūt sēžot aizsardzībā, vai tas ir zaudētu karavīru dzīvību vērts? Nezinu, varbūt ir.
Redzēsim kāds būs sausais teritoriālais atlikums uz sarunu (ja būs) brīdi. Ja noturēs, vismaz kko maināmu, tad pasākums atmaksājas.
Nu nez vai var tik viennozīmīgi. Arī kara pārnešana uz RU jau ir savā veidā bilances plusā ierakstāma. Ja vēl dabū papildu sviru sarunās – bonuss.
Tak pa to ir tas stāsts. Ja ticam Trampam sarunas sāksies 21.janvārī. Ja neticam – nesāksies un svira pārvērtīsies par ķirbi.
Nebija vērts! Centieni noturēt placdarmu Kurskas apgabalā ir kļūda, jo krievi tikmēr iet uz priekšu citur frontē kamēr UA labākie spēki aizņemti Kurskas apgabalā. Arī Kurskas apgabalā RU iet uz priekšu, bet lēnām. Toties RU tur ir iespēja ekonomēt dzīvo spēku un sūtīt triecienos ziemeļkorejiešus. Kā te jau rakstija, tad Tramps nolēmis nesteigties ar mieru vai pamieru. Pa to laiku RU tiešām var paņemt atpakaļ Kurskas apgabalu. Piekritīšu VB, ka priekš Zeļenska un Sirska tas būs liels nesmukums, jo uz Kurskas apgabalu tika liktas lielas cerības, ka tas būs nopietns arguments sarunās. Kurskas operācijas sākumā UA armijai izdevās parādīt RU vājumu, pacelt armijas kaujas garu, iedvesmot tautu un sabiedrotos, bet tas viss tiks izniekots, ja RU atgūs teritorijas. Vajadzēja atrast kādu smuku iemeslu un iet prom no Kurskas apgabala tiklīdz palika skaidrs, ka tur vairs neizdosies nopietni pavirzīties uz priekšu. Nevajadzēja paļauties uz Trampa tukšajiem solījumiem panākt ātru pamieru. Tad psiholoģiski UA paliktu uzvara pie Kurskas kuru UA gribot labu neizmantoja. Teiksim samainīt apgabalu pret visiem sagūstītajiem ukraiņu karavīriem.