vara bungas: RU blogeris par padomju kaluma generāļu domāšanas vektoru. Netieši skaidro, kāpēc mēs joprojām “testējam”(c).
Ideju netrūkst
Bet kamēr pretdronu nanodihlofoss vēl top, tautas līdzekļi ir šādi:
Dienas grauds
vara bungas: RU blogeris par padomju kaluma generāļu domāšanas vektoru. Netieši skaidro, kāpēc mēs joprojām “testējam”(c).
Ideju netrūkst
Bet kamēr pretdronu nanodihlofoss vēl top, tautas līdzekļi ir šādi:
vara bungas 
Ļoti labs raksts.
Mūsdienu realitāte. Tas, ka cilvēks ir veltījis laiku, lai izmācītos augstskolā, un karjeras laikā daudzus gadus darījis kaut ko praktiski, nemaina faktu, ka tehnoloģijas var visu stipri izmainīt. Nu un tad – izglītība ir tas, kas paliek pāri, kad esi aizmirsis to, ko mācīja augstskolā. Prasme domāt.
Domāju, ka tas viegli var attiekties arī uz mūsu ne-padomjlaika virsniekiem, jo vēlme palikt savā komforta zonā ir visnotaļ cilvēcīga.
15 “kaujas komandiera” pazīmes, kuras priekšniekiem gandrīz nav pamanāmas
Citāti krājums no Kanādas bruņoto spēku taktikas un kaujas operāciju organizācijas pētnieka kapteiņa Maika O’Līrija raksta “Auftragstaktik”, kas veltīts Kanādas armijas kaujas efektivitātes paaugstināšanas analīzei, radot motivāciju neatkarīgai darbībai. un visu līmeņu komandieru proaktīvas darbības.
“Pavēlēt ir spējīgs tikai tas, kuram ir drosme un tieksme uz nepaklausību. Neuzticieties virsniekiem ar ideālu vai gandrīz ideālu dienesta stāžu. Tas nozīmē, ka viņš noliecas zem esošās vērtību sistēmas un nav ieinteresēts neko mainīt.
Virsnieks, kurš neizceļas ar “lojalitāti”, ir īpaši vērtīgs, jo nav tendēts klusībā bez argumentiem nodot savus principus. Visticamāk, viņš var domāt neatkarīgi. Pievērsiet īpašu uzmanību ikvienam, kurš nav “taktisks” un kurš “atkāpjas no pieņemtās doktrīnas”. Viņš var būt radošs.
Superkompetentiem darbiniekiem ir lielāks risks tikt atlaistam no darba nekā nekompetentiem. Šeit mēs definējam virsniekus kā kompetentus, kuri spēj veikt jebkuru tiem uzticēto uzdevumu, bet kuri nespēj attaisnot hierarhiskās cerības attiecībā uz “normālu uzvedību”. Armijā šādus cilvēkus pacieš (līdz noteiktai robežai), taču viņiem nav ļauts pacelties pa hierarhijas kāpnēm – viņi saņem visu “netīro” darbu, kas vienā vai otrā veidā saistīts ar karjeras risku, jo : (a) viņi to noteikti darīs; (b) vecākie sistēmiskie konformisti neiebilst tos izmantot kā iztērējamu resursu.
Armija strukturāli un ideoloģiski veidota tā, lai būtu sagatavota un reaģētu uz krīzes situācijām, taču, lai tas notiktu, morālei, formācijai un līdzsvaram starp disciplīnu un militārpersonu labklājību ir jāpaliek stabilam. Mēs nevaram pieļaut, ka sistēma miera laikā birokratizācijas dēļ stagnē līdz pilnīgai atrofijai.
Gatavība atkāpties no pavēles izpildes, ja tā pārstāj būt kaujas misijas interesēs, kļūst ļoti svarīga, un tai pēc noklusējuma ir jābūt raksturīgai jebkura ranga cīnītājam. Armijai ir jāsamierinās ar to, ka vairs nav pieņemama karavīru un virsnieku apmācība, lai viņi bez domāšanas pildītu pavēles.
Es neiestājos par noteikumu pārkāpšanu vai nepieprasīšanu karavīriem paklausīt pavēlēm, kā arī nesaku, ka risks vienmēr ir pamatots. Taču mums ir neskaidra izpratne par pieļaujamā robežām. Esmu saskāries ar daudzām situācijām, kad komandieri izvairās no taktiskām mācībām, kur karavīriem jāšauj. Viņi ļauj savām prasmēm pasliktināties, nepārtraukti nododot sarežģītus uzdevumus tiem nedaudzajiem spējīgajiem un labprātīgajiem cīnītājiem, kuri vēlas tos uzņemties. Teorētiskam pamatojumam bieži nav seguma – un bieži vien tas ir viss, kas attiecas uz karavīru apmācību. Uz risku gatavie izaicina komfortablu status quo; Viņi ir gatavi apmainīt iespējamo izaugsmi armijas hierarhijā pret personīgās atbildības daļu, ko birokrātiskā sistēma uzskata par kaitīgu.
Bezdarbība ir daudz sliktāka nekā situācijas izvēle, kas vēlāk izrādās nepareiza. Un vēl ļaunāk par pavēles neievērošanu.
Daļēji panākumi joprojām ir veiksme, nevis neveiksme. Pat tad, ja daļēja veiksme ir saistīta tikai ar kāda zemāk esošā cilvēka drosmi uzņemties mērķtiecīgu iniciatīvu. Iniciatīva, kuras mērķis ir izpildīt formulēto kaujas misiju, noved pie panākumiem, tāpat kā iniciatīva neizpildīt pavēli, ja tā vairs neveicina kaujas misijas izpildi.
Treniņu popularitāte kā reakcijas uz komandām prakse ir tieši tas, kas kājnieku rindās grauj iztēli, radošumu un garīgo veiklību.Taktikas kā zinātnes mērķis savukārt ir izveidot pārdomātu plānu briesmu pārvarēšanai. Tāpēc pirmais nav savienojams ar otro.
Esiet aizdomīgs pret virsnieku, kurš saņēmis apbalvojumus par varonību bez ievainojumiem. Purpura sirds medaļas īpašnieks (par kaujas ievainojumu) – ticiet.
Nevajadzētu uzticēties virsniekam, kurš “visur ir bijis un visu redzējis” un kuram ir acīmredzama aizraušanās ar apbalvojumu vākšanu. Visticamāk, viņam armijas sistēma ir tikai spēle iedomības dēļ.
Esiet aizdomīgs pret virsniekiem, kuri lieto žargonu un kuriem ir ierobežots vārdu krājums. Viņi parasti ir pieklājīgi. Patiesa vadība nav priekš viņiem.
Uzticieties karavīram, kurš vēlas cīnīties pie lielgabalu skaņas un kuram ir pieredze gan komandēšanas, gan kaujas apmācībā. Šādu cilvēku nevajadzētu apgrūtināt ar štāba darbu.
Uzticieties virsniekam, kurš ir bijis kaujā ar saviem karavīriem, kura vienībā ir zems narkotiku lietošanas līmenis, zems uzbrukuma līmenis vienības virsniekiem utt.
Meklējiet virsnieku, kura gatavības ziņojumos norādīts, ka trūkst liela aprīkojuma daudzuma. Šis cilvēks ir uzticīgs patiesībai.
Mani šajā visā visvairāk pārsteidz, ka nevaram paņemt lētus krāmus treniņiem. Dronu/pretdronu vienību apmācībai, protams, vajag strādāt at kaut ko pietuvinātu reālajām iekārtām. Bet tas netraucē sākt darboties, lai visos līmeņos saprastu, kā tas ir, ka visu laiku jāskatās arī uz augšu. Tas apmēram kā paziņot, ka LKI ar salūtenēm nemācīsimies, kamēr nav noslēgts līgums un piegādātas kaujas patronas.
Tak par droniem tas pats – jābūt iepirkumam, sertifikācijai, iekļautiem 5 gadu plānā, izstrādātām vadlīnijām utpj. Kamēr to visu dara frontē jau nomainās dronu paaudze.
es uzskatu, ka tas ir tīri ZS komandiera lēmums, katrā ZS bataljonā (ne)izveidot Kaujas atbalsta rotā vadu ar visa veida dronu operatoriem. 30 dronu operatori un to atbalstītaji bataljonā būtu optimāli.
Bez pavēles nekas nenotiek. Kā teikuši klasiķi: “Iniciatīva dr*ž iniciatoru” Suņ-Dzi, ja nemaldos…
bļeģ, viņš tak pats ir komandieris, joptvai!- gaida pirksta norādi no Pudāna? Lai tak atbrauc un pasaka, mums tur Anglijā mācīja vot šitā! Es pat pieļauju, ka Krjukovs ar Pudānu ir diezgan labi pazīstami, tapēc nav ko mīzt!.. 😎
Es pieļauju, ka štatu tabulu izstrādā visiem bataljoniem štābs un tiek apstiprināts kā minimums ar štāba priekšnieka pavēli.
Otrkārt – Latvijā šobrīd nelieto FPV dronus, jo nav sertificētās munīcijas.
ZS Štāba priekšnieks var apšaubīt ZS komandiera pavēli?
hmmm, kā tas domāts “nav sertificētas munīcijas”? Jebkurš gmg vai mīnmetēja lādiņš ir sertificēts, prettanku mīna ir sertificēta… Risinājumu vajag tikai detonācijas palaišanas mehānismam.
Nav tik vienkārši, tikko Tu pamaini detonātoru, tā vajag sertificēt visu kompleksu. T.i. sertificē konkrēto detonatoru ar konkrēto lādiņu. Nedrīkst lietot detonatorus, kas ir sertificēti darbībai ar citiem lādiņiem.
protams, ka nav vienkārši. Dzive pati par sevi nav vienkārša. AM varētu izsludināt grantu uzņēmējiem, kuri gatavi rosīties šajā jomā, šādi ierosinot un paātrinot procesu.
Tev ir aptuvena nojausma cik Ukraiņu dronu operatori ir aizgājuši bojā izmantojot pat kaujā aprobētas detonatoru modifikācijas?
Nē, nav. Pieļauju, ka šādi incidenti ir bijuši, bet tas nemaina lietas būtību. Ja armija dronus uzskata par efektīvu pretinieka iznīcināšanas līdzekli, tad ir jēga šo jomu attīstīt. Turklāt ukraiņi bieži vien savus dronus-kamikadzes meistaro “garāžas” apstākļos un nevis rūpnīcā, kā mēs to varētu darīt.
Nav izsludinājusi.
Nav iedevusi piekļuvi poligonam.
Joprojām nav izstrādājusi sertifikācijas kārtību.
Ukraiņi daudz iet bojām, modificējot munīciju droniem.
No kanādieša citāta: “Esiet aizdomīgs pret virsniekiem, kuri lieto žargonu un kuriem ir ierobežots vārdu krājums. [..] Patiesa vadība nav priekš viņiem.”
Bataljona komandieris nevar mainīt štatu sarakstu.
ja ir ZS komandiera pavēle un štāba akcepts, kapēc nē?
Nu lūk, štābam jāsagatavo grozījumi štatu tabulā un komandierim jāparaksta.
nu, bļ…, viņi tak ir apmacīti, lai darbotos ar datoru un rakstīt arī māk!.. 🤦
Es par to, ka bataljona komandieris savā līmenī štatu sarakstus mainīt nevar.
ZS koms nevar pats izdomāt un mainīt štatu sarakstu uz savu galvu. Tam vajag CHODa akceptu + pārējo AŠ dep. saskaņojumus. Zemessardze ir NBS sastāvdaļa nevis kaut kāds atsevišķs organisms.
+ ZS štābs ir admin, nevis kaujas laukā veidojums.
Nesaku slikti vai labi, bet vnk tā viš i.
ZS komandieris – ģenerālis kaut ko saskaņo ar rangā zemākiem departamentu priekšniekiem???
Esi sveicināts realitātē. Nevajag absolutizēt ģen. pakāpi. Dienesta pakāpe nepiešķir pilnvaras. Amats piešķir pilnvaras un paraksta tiesības. Un jā, viens klerks, kurš AŠ līmenī kaut ko nesaskaņo var un arī uzkarina procesus.
Un jā, ZS komam operacionālā loma faktiski ir 0.
es arī zinu, ka mums iepriekš rotā nedeva otru PDšņiku, jo bata PDšņiku limits bija jau izsmelts… 🤷
Taja pašā laikā batā parādījās vēl viena rota, kuru kāds “tur augšā” tomēr izmenedžēja! Nedrīkst būt situācija, ka ZS komandieris ir “einuhs” bez iniciatīvas un varas. Pretējā gadījumā mēs pēc 100 gadiem joprojām karosim ar “zirgu kavalēriju”, jo “štāba gramatvedei tā ir ierastāk un ērtāk”. Ja komandierim ir saprātīga iniciatīva, viņam tā jācenšas realizēt.
kāpēc pārsteidz? drīzāk sarūgtina vai izraisa smeldzi.
Lēto salūteni un sapierenes nopirka, tagad skola rokā – visu vajag milspec. Sūdu gadījumā ir papīri, ar ko droši piesegties, bet ja baigi dārgi un budžetā nepieliek – vēl labāk, jo mazāk darba pie iepirkumiem, glabāšanas un uzskaites. Kaujasspējas neietilpst KPI.
pedējā drumfestā (pirms pilna mēroga kara UA) mēs pysnakti ar VB gaišākajiem prātiem apspriedām tēmu par droniem kamikadzēm. Toreiz bija topā izraēļu harpijas un arī poļu izstrādājumi. Jau tad teicu, ka mums vajadzētu kko lētu, var būt arī ne pārak ātrs lidaparāts, kas aizlido uz pretinieka pozīcijām un tur detonē. Nepagāja ne daži gadi un tas pārvērtās par masveida realitāti. Tāpēc es atkal vēršos pie mūsu gaišajiem prātiem, lai uzražo mašīnu-kamikadzi, kura spēj pārvietoties pa tranšejā un ēkām, a to zadalbala tā stūru vēršana, katru reizi riskējot ar savām dzīvībām. Tas tak būtu daudz vienkāršāk, segt operatora 360, kamēr tas braukā pa tranšejām vai telpām un spridzina pretinieku. Var uztaisīt arī vienkāršu izlūkmašīnu, lai pārbaudītu blindāžas, telpas, jo arī granātas iemešana pirms ieiešana ne vienmēr neitralizēs pretinieku. Protams, var salikt tranšejās šķēršļus, bet to ne vienmēr dara, lai paši nepakluptu.
Jau pamēģinājām spēļu mašīnītes ar kamerām. Ar sprāgstvielu tas pats – vajag būt sertificētai, lai sertificētos jābūt telpām, lai izstrādātu jābūt poligonam. Neviens nebūvēs telpas bez ilgtermiņa līgumiem, izstrādi nevar veikt bez poligona, poligoni nav pieejami…
Vai pēc FOX sāgas visi uzņēmēji beidzot ir sapratuši, ka sasieties ar aizsardzības nozari nav biznesa lēmums – milzīgs risks un neliela potenciālā peļņa
Ar FOX vēl samērā vienkārši, tur nav letālo komponenšu.
foxī ir sagrūsti daudz AM grantu un privāto līdzekļu, ar tukšiem solījumiem dzenot uz priekšu ultraspecifisku augstas veiktspējas aparāta projektu, kamēr lielāka vajadzība ir pēc oriģinālā jeep vai pikapveidīga transporta.
principā DDM, iztērējot miljonus vienreiz nobrauca pa krastmalu – kilometra cena diezgan ekskluzīva
Tāpat kā bēdīgi slavenajā 4×4 iepirkumā, kur neskaidru vai mainīgu prasību dēļ Humvee bija vienā sacensībā ar MRAP begemotiem
Par AM grantiem Vaģi uzbūvēja 2 prototipus, tieši to ko solīja un kam tie granti domāti. Tālākais jau cita opera. 4×4 tēma joprojām nav nosegta, bet ar Foxi tā nekonkurē. Konkurss bija uzzīmēts Hamvijam, bet kautkas aizgāja greizi un labi, ka tā. Štukotu tagad šķūņus tam virsū.
nu, ar tādām atbildēm vari sēdēt mājās un adīt zeķes… 🤷
Bet, zināšanai, Ādažu poligonā civilie ir veikuši produkta testēšanu spridzinot, tapēc viss ir normāli sarunājams.
Būtu labāk izstāstījis, vai taktika ar spēļu mašīnītēm stradāja?
Sarunājams n gadus uz priekšu. A vajag pastāvīgu poligonu, kur var strādāt mēnešiem ilgi.
Ne pārāk, mašīnītes slikti brauc pa gružiem un garo zāli.
Ar riteņiem (izmērs, attālums) jāpaeksperimentē. Kaut kas ar “kāpurķēdēm” varētu būt labāk pa gružiem.
Jā, bet tad zūd lētums. Tad vienkāršāk izmantot kaut ko lidojošo.
Nosacīti, galvenais no sākuma saprast, kas vispāŗ strādā, pēc tam var domāt, ko ar 3d printeri piedzīt.
LV pērk spāņu-austriešu 42 ASCOD. Mēs atkal izceļamies? Visiem šajā reģionā ir CV90, kas pārbaudīts kaujaslaukā un ziemeļos, bet tā vietā, lai būtu visiem vienāda tehnika un mazāk problēmas, atkal mēs domājam, ka esam gudrākie un vajag pa savam?
Es dodu 99%, ka visu izšķīra piegādes laiki. CV90 vieglāk savienot ar tuvākajiem sabiedrotajiem, bet ar noteikumu, ka tie ir uz vietas. CIk lasīts, abas šasijas esot +/- līdzvērtīgas. Ja darbs būtu darīts laicīgāk kopā ar LT, būtu visiem vienoti CV90. Kad ar steigu jādara, labi ir tā, kā sanāk.
lasot wikipēdiju USA (96 ordered, 504 planned
Teorētiski iespējams 40 lv mācību mašīnas, un jenķu dumpji mazpisānu noliktavā ar atslēgām aizdedzē
Papēti dziļāk to US booker modifikācijau.
es pieļauju, ka savu lomu nospēlēja 30% vietējo ražotāju iesaiste. Varbūt konkurenti uz to nepavilkās?..
30% nav standarta prakse? Vnk par 100M nopērc zāģmateriālus ar piegādi un uzreiz nopārdod tālāk biržā.
Nevar būt, ka 40 gabalu ražošanai kaut ko reālu darītu lv uz vietas
mēs esam 30+ reizes nīkulīgi par Poliju???
Poland’s Defense Ministry announces it will sign a contract with Polish defense industry giants in a few days to buy 1400 top-modern Polish produced Borsuk infantry Fighting Vehicles
pie tam poļiem pašlaik IFV ailē nav nulle kā mums, tas ir 14000 papildus mašīnas
Mēs esam 22x mazāki…