Salas ritmā


vara bungas: RUSI ziņojumu “Taivānas krīzes ietekme uz Eiropas aizsardzību” ir vērts lasīt, lai gūtu priekšstatu par to, kā potenciālais US-CN konflikts par Taivānas salu varētu ietekmēt Eiropas drošības situāciju pat tad, ja Eiropa tur nekādi nepalīdzēs US. Jautājums ir par to vai un kā US spēs palīdzēt ES šeit pret RU, ja būs nofokusēta uz CN?

Galvenā baža ir par to, ka US varētu pārvirzīt uz Klusā okeāna reģionu savus militāros resursus veidojot robu Eiropas aizsardzības spējās. Šī roba platums būs atkarīgs no tā, kādu militāro stratēģiju US izvēlēsies Taivānas krīzes gadījumā. Stratēģija, kas fokusētos tikai uz CN agresijas atvairīšanu (pārsvarā ar US Navy un AF spējām, bez plašiem triecieniem CN kontinentālajā daļā), radītu mazāku ietekmi uz Eiropas spējām aizstāvēties pret RU, nekā stratēģija, kas ietvertu ievērojamus US triecienus CN iekšzemē ar CN kontinetālās teritorijas daļas okupāciju.

Galvenās jomas, kurās Eiropas aizsardzības spējas šādā gadījumā varētu ciest:

  1. Pretinieka pretgaisa aizsardzības spēju nospiešana (Supression of Enemy Air Defence – SEAD):
    • US gaisa spēku un jūras spēku resursu pārvietošana uz Klusā okeāna reģionu būtiski samazinātu Eiropas armiju spēju apspiest RU PGA sistēmas, kas ir būtisks priekšnosacījums gaisa pārsvara nodibināšanai, kas, savukārt, ir obligāts priekšnosacījums veiksmīgām jūras un sauszemes operācijām.
  2. Integrētā pretgaisa un pretraķešu aizsardzība (Integrated Air and Missile Defence – IAMD):
    • Kara gadījumā US IAMD sistēmas būtu ļoti pieprasītas gan Eiropā, gan Klusā okeāna reģionā, kas radītu PGA un PRA kompleksu hronisku deficītu un ierobežotu sabiedroto spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru Eiropā.
    • RU šobrīd trūkst kontinentālā darbības rādiusa ballistisko raķešu, kas atvieglo situāciju, bet šo iztrūkumu RU ar laiku novērsīs.
  3. Pretzemūdeņu karadarbība (Anti Submarine Warfare – ASW):
    • Eiropas armiju jūras spēku pašu spējas cīnīties pret RU zemūdenēm, īpaši kodolzemūdenēm ir ļoti ierobežotas, lai neteiktu neeksitējošas.
    • Eiropas valstīm nepieciešams ar steigu attīstīt savas ASW spējas.
  4. Sauszemes spēki un to atbalsts:
    • US sauszemes spēki, visticamāk, netiks pārvietoti uz Taivānu, taču to atbalsta infrastruktūra (gaisa transporta platformas, jūras transporta platformas un to pretgaisa aizsardzības infrastruktūra) kara gadījumā varētu tikt novirzīta uz Klusā okeāna reģionu.
    • Tas, savukārt, varētu ļoti palēnināt US (un Eiropas sauszemes spēku, kas balstās uz US militārā transporta spējām) vienību pārdislokāciju uz reģionālā konflikta zonu un to izvietošanu, kā arī apgrūtināt loģistikas atbalstu, tāpēc, lai saglabātu kaujas gatavību, Eiropai nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas militārā transporta (jūras un gaisa ) stratēģisko spēju attīstībai.

Ziņojumā uzsverts, ka Eiropai jāņem vērā iespēja, ka US nevilcināsies novirzīt savus resursus uz Klusā okeāna reģionu, ja tur draudēs saķeršanās ar CN, jo Eiropas aizsardzība vairs nav US prioritāte. Lai mazinātu US plūstošo prioritāšu krīzes ietekmi, Eiropas valstīm ir jākoncentrējas uz spēju trūkumu novēršanu SEAD, IAMD, ASW un jūras/gaisa militārās mobilitātes stratēģisko spēju jomās. Paši varat iedomāties cik tas maksās un cik laika paņems… par 30 gadiem ar “draudu nav”(c) premisi būs jāsamaksā.

avots

12 domas par “Salas ritmā

    • Es atvainojos, bet kas par na*uj?! Problēma ir instruktoru skaitā, nevis “programmās”. Manis pēc kaut 50 programmas, ja rezultātā ir apmācīts vajadzīgais kaklu skaits. PD cita intensistāte, rezultātā augstākas kalves durkļi (ja ceļi un mugura iztur).

      Un kur šajā diskusijā bija a.god. kapteiņa Vērdiņa kungs? 😀

    • Kapteinis vai nu pārprasts vai nu ne līdz galam noformulēja savu tēzi.
      Sāksim ar to, ka mušas pasniedz atsevišķi no kotletēm.
      1) PD var būt bez OMD, bet OMD nevar būt bez PD.
      2) OMD nedublē PD, bet sagatavo mobilizācijas rezervi un kopā ar PD veido regulāro karaspēku (iesaukumi, kas kazarmās)
      3) ZS nedublē OMD vai PD, ZS ir teritoriālās aizsardzības karaspēks un tam nav jākonkurē ar regulāro karaspēku, katram savi uzdevumi.
      4) Tiesa gan, Jaunsardze dublē VAM pēc būtības, bet VAM sākotnēji bija iecerēts kā ersatz-OMD. Attiecīgi kontekstā ar VAD te ir pilns ar pretrunām (nabaga Mirbahs). Būtu mana vaļa VAM kļūtu par CAM – obligātu civilās aizsardzības un sadzīves drošības mācību, ko apmaksā IeM un IZM, bet jaunsardze turpinātu kā interešu izglītība ar daudz lielāku militarizācijas pakāpi, ok no AM budžeta.

  1. US nopietni apsver iespēju okupēt daļu CN kontinentālās teritorijas? Un šādā kontekstā mēs apspriežam, ka US ir nobijusies no putina, ka tas varētu izmantot kodolieročus? Varbūt es nesaprotu kaut ko būtisku, bet manās pieres daivās šie abi uzstādījumi nesavienojas..

    • Jā, bridgehead var būt nepieciešams, lai ierobežotu pretinieka gaisa, ballistisko un spārnoto raķešu triecienus pa salu “atstumjot” dziļāk kontinentā to palaišanas iekārtas un lidlaukus. US prezidenti operē ar informāciju, kuras nav mūsu rīcībā. Ļoti iespējams, ka RU veiksmīgi iespēlēja US pārliecību, ka ir gatava pielietot MII. US baidās nevis no pašiem MII, bet no nepieciešamības uz to pielietošanu kaut kā reaģēt pret RU, kas izraisīs tās pretreakciju uz kuru atkal nāksies reaģēt utt. CN šādus signālus (par gatavību ņukot pie katras sūdu situācijas) nesūta, ar to var karot KONVENCIONĀLI, jo īpaši, ka US nav un nebija mērķa okupēt visu CN vai tās kontinentālās daļas daļu.

  2. Es vēl varētu saprast, ja US uz papīra “okupētu” Taivānu un pārvērstu to par juridiski nostiprinātu, ne tikai faktisku, protektorātu, lai atbaidītu kontinentālos ķīniešus, bet reālu US jūras kājnieka zābaku uz kontinentālās Ķīnas zemes nespēju iedomāties.

  3. Kaut ko tādu WW2 laikā Sabiedrotie izdarīja ar Grenlandi, Islandi un gribēja arī ar Norvēģiju, tiesa Ādolfs pasteidzās, lai tas nenotiktu.

    • Pag, viss vēl priekšā. Tomēr spriedzes kāpināšana ir par daudz teatrāla. Iedomāsimies, ka Lato izspertu to informāciju raksta veidā pietiekkomā skaidrā latviesu valoda. Protams, krimināllieta no tā visticamāk nesanāktu,bet LV sabiedrība uzzinātu par šmuci pirmā kā ģimenē jābūt. US vēstniecība tāpat garām nepalaistu (drošībai verētu nodublēt papīra formā). Tā butu vismaz pieklājīgāk pret tautu. Tagad tā pati infa nonāks LV no US ar kāda tur MAGAS Fukera starpnecību, kā US izmeklējošās žurnālistikas produkts. Ja nonāks, protams.

      • Ja info tiešām ir jauna, Lato izvēlējies gan pareizo taktiku, gan taimingu.

        Pietiekcom un visi citi iekšējie info laukumi izraisa tikai nervozu pēcpusdienu čiekuriem un “komunikāciju kļūdu”. Sliktākajā gadījumā noziedos kādu zemākā stāva virsnieku, kurš gāja garām kabinetam laikā, kad lika parakstus.

        Cik saprotu, tieši tā beidzās arī pārtikas šmuce.

  4. 30-35 procenti, par ko lai vispār balso, visi varianti izmēģināti….. Var Lato nepatikt, bet…..

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.