vara bungas: Uz savas 50 gadu vecas inženiera – konstruktora pieredzes pamata Soloņins ticami pierāda kādēļ lāzera C-UAS ieroči nav iespējami pat teorētiski. Darbojošos prototipus (piemēram) viņš skaidro ar korupciju un mānīšanos. Atļaušos nepiekrist. 50 gadu laikā lāzera t.sk. stara fokusēšanas tehnoloģijas ir krietni pavirzījušās uz priekšu. Korupcija ir visur, bet arī tai ir robeža – ir bijuši neveiksmīgi vai sākotnēji koruptīvi projekti, kurus (apgūstot finansējumu) vnk slēdza, komersantiem nav nekādas nepieciešamības viltot rezultātus, tas būtu kontrproduktīvi attiecībā uz nākotnes pētījumiem par valsts naudu. Tā kā šoreiz ticu progresam un neticu vecajam krabim.
Vērts palasīt komentārus pie video.
UPD1 Asimetriska C-UAS: apdraudēt vadību nevis pašus dronus. Kas, protams, veicinās dronu vadības MI autonomizāciju .
vara bungas 
Termoizolācija un reflektīvi materiāli nav tik dārgi, noteikti jau tiek strādāts pie lāzerdrošiem risinājumiem raķešmunīcijai. Ja dronu spietā simtiem iekārtu, ko vada AI, jāzina, kādu % paspēs iznīcināt, un kopējais skaits jāpieskaņo staitsikai – tas pats PGA pārslodzes princips. Par to, ka ar lāzerstariem var iznīcināt objektus, šaubu nav, bet pratiski vairāk izskatās pēc dārga wundervaffe.
Runa ir par dronu lēto, masu izmantošanas galu, kas spieto. Protams ka var radīt aizsargātus dronus.
Nu, tur arī ir atbilde – dārgiem aizsardzība, lētiem lielāks skaits, lai vajadzīgais atlikums tiek cauri. Pārslogot ar skaitu var visu. Te var krievu taktiku lietot – lēti mēsli, ko atpakaļ neviens negaida, lazerierocis atklāj pozīciju, to piefiksē un lido lādiņš. Vai nu jāmūk un droni tiks cauri, vai ierocis iznīcināts. Un pašus dronus var automātiski uz lāzerieroci novirzīt.
Joprojām jautājums – priekš kam lietot dārgo lāzeru, ja kinētiski ir manāmi lētāk?
Kinētiski: ja skrotis – nav drošas distances/par tuvu/ pēdējā robeža, ja lodes no droša attāluma – sarežģīta tēmēšana/trāpīšana arī munīcijas patēriņš, un ja uzbrūk spiets – vispār čau. Ja pretraķetes/izīcinātājdroni – tie arī dārgi, + mazefektīvi pret spietu. Piekrītu ka lāzeru gabarīti pagaidām ir problēma, bet lodes/skrotis arī nav uz nākotni vērsts risinājums. Granātšāvējs ar speciālu munīciju mb, lāzers ņemot vērā pliku cenu par šāvienu un precizitāti arī varētu būt labs variants. Nākotnei. Bet nemēģinot nekas neattīstīsies.
Kādreiz bērnībā ar sajūsmu skatījamies filmu “Inženiera Garina hiperboloīds” un meklējām matemātikas grāmatās (interneta nebija) un rēķinājām, kas ir hiperola un no kā šamo uzteisīt un kā ar spoguli pārklāt 🙂 Tomēr sliecos piekrist Soloņinam – jā, adaptīvā optika un viss pārējais visu laiku attīstās, bet tas ir šausmīgi dārgi. Jā, litija jons arī nesen bija dārgi. Bet no šodienas redzespunkta neliekas, ka kaujas lauku varētu piesātināt ar lētiem 100kW lāzeriem. Viss koncentrējas uz šāviena cenu, bet vai tas 10 miljonu vērtais aparāts paspēs izšaut kaut 1000 reižu? Un galvenais, tam 100kW lāzeram vajag ellīgi ilgu laiku, lai aizdedzinātu vienu mērķi. Tās sekundes ar kārtu viens vai pat vairāki desmiti sekunžu varjadzētu samazināt 10, bet labāk 100 reizes. Un tas jau ir nereāli – izlaist tādi enerģiju caur mobilajai iekārtai saprotama diametra objektīvu liedz fizika.
Soloņins ir izlaidis jaunu video kā atbildi uz dažiem komentāriem. https://www.youtube.com/watch?v=5_KzxDqwe2w
Pirms kādiem 25 gadiem, kad man parādījās nets, pirmo reizi atradu info par nenukleārajām elektromagnētiskā impulsa bumbām. Bet publiskajā telpā kopš tā laika ir klusums. Fizikas galvā ir parmaz un tā pati pietiekoši aizmirsta pa šo laiku, lai pats varētu izrēķināt :), piemēram, cik lielā rādiusā varētu izdedzināt drona elektroniku ar zināma daudzuma enerģiju litija baterijā un zināmu daudzuma sprāgstvielas. Netā infas ir apbrīnojami maz. Skaidrs, ka tanka, bmp, btr, pat helīša vai ļetaka korpuss droši vien būtu pietiekošs šķērslis un, varbūt, arī tāpēc tas viss noklusa. Bet stiklaplasta drona elektronika varētu būt ievainojama. Protams, šis viss ir nespeciālista slapjie sapņi.
Princips apmēram šāds.
https://science.howstuffworks.com/e-bomb3.htm
+++
EMP iekš EW noteikti ir visdaudzsološākais un, vismaz publiski, neizpētītākais virziens. Izskatās pēc visreālākās atbildes autonomu dronu problēmai.
Raytheon pēdējos 10 gados ir ieguldījuši padaudz lai izveidotu uz drona bāzētu emp ģeneratoru, bet fiziku neviens nav atcēlis un jauda krītas eksponenciāli pret attālumu. Attiecīgi viņu risinājums ir tieši lai risinātu dronu swarm problēmu mazā rādiusā kā last resort metode.
eksponenciāli diez vai, domājams kubiski
Nē, nē! Te nav runa par ģeneratoru. Man pašam daudz kas no fizikas ir aizmirsies, bet tā doma ia apmēram – ielaiž spolē strāvu (toreiz no kondensatoriem, tagad varētu no litija) un tad uzspridzina sprāgstvielu. Rezultātā, deformējot spoli, daļa no sprādziena enerģijas pāriet uz emp. Tajā saitē, ko ieliku, tas apmēram ir aprakstīts.
Jāuzprasa chatgpt, lai izskaidro 🙂
Paspīdzināju nedaudz čatiņu. Sākumā locījās, bet pēc tam nonācām pie piemēra ar 10Ah un 200A bateriju, optimālu spoles un pārējo konstrukciju un 100g TNT… ~50m rādiusā varētu pabojāt neaizsargātu elektroniku. Pašam sāk palikt interesanti 🙂 Protams, TNT man nav :), bet spoli var mēģināt arī mehāniski “sabojāt”. Galvenais, cik sapratu, ir ātrums, ar kādu spole tiek “bojāta”.
Ok, man gan neticās, ka varētu būt tik labi.
Patentē.
VB agrāk par šo
Sveiks, XIX gadsimt