Tikai mieru – 213

vara bungas: pēdējā laikā labākā komandējuma atskaite no Kofmana.

[..] Overemphasis on drones overlooks that the current dynamic is due to a combination of mining, use of drones, and traditional artillery fires. Hence maintaining adequate supply of arty and mortar munitions remains important despite drones doing much of the lifting[..]

avots

• RU ofensīva palielinās, tomēr UA frontei vēl nedraud sabrukums, lai gan aizsardzībās līnijās ir izveidojušies “kabatas”. Lielākas bažas rada tas, ka RU uzlabojumi UAS izmantošanā ir samazinājuši UA agrākās priekšrocības.
• 2024.gadā UA paplašināja bezpilota lidaparātu vienības spēkos. Tas palīdzēja kompensēt RU priekšrocību, vienlaikus kompensējot UA hronisko personāla deficītu.
• UAS nodrošina lielāko daļu RU ikdienas zaudējumu frontē, iznīcinot RU spēkus jau līdz 15 km attālumā un kalpojot par galveno UA spēku pavairotāju . Tas ļāva UA ar zema blīvuma spēkiem noturēt vairāk nekā 1200 km garu frontes līniju, izveidojot iznīcināšanas un atturēšanas zonas.
• RU zaudējumi pret iegūto teritoriju pieauga. Tomēr nav skaidrs, vai ar UAS pietiks, lai stabilizētu frontes līniju, ņemot vērā UA personāla problēmas, RU spēju aizstāt zaudējumus un to, vai Krievijas spēki spēs pielāgoties.
• RU sāka veidot savu uzbrukuma “bezpilota lidaparātu līniju” un uzlabot UAS vienību izmantošanu. RU UAS vienības Rubicon ir atrodamas visos RU karaspēka grupējumos, un tās ir izteiktākais izaicinājums UA visā frontē.
• “Rubicon” apakšvienības koncentrējas uz UA loģistikas traucēšanu ar optiskās šķiedras droniem, kas darbojas līdz pat 20-25 km aiz frontes līnijas, UA “droņītāju” pozīciju iznīcināšanu un UA smago dronu pārtveršanu. Kopumā RU UAS vienības ir kļuvušas labāk organizētas. Tas nenozīmē, ka UA ir zaudējusi kvalitatīvo pārsvaru UAS izmantošanā, bet gan to, ka UA pārsvars ir samazinājies, RU turpina pielāgoties, un UA ir jāatrod veidi, kā saglabāt pārsvaru.
• Situācija Sumos ir stabilizējusies pēc tam, kad UA tur izvietoja gaisa desanta vienības, lai cīnītos pret RU virzīšanos, noturot to nelielā buferzonā 200 km2 platībā. RU spēki lēni progresē pie Kupjanskas un uz austrumiem no Oskilas upes, turpinot virzīties uz priekšu.
• Tūlītēja problēma ir Pokrovskas aplenkšana, ap Kostantinivku izveidotā “kabata” un pasliktinās situācija pie Dņepras/Doneckas robežas pie Novopavļivkas. Krievu vienības arī cenšas izstiept UA spēkus, mēģinot virzīties uz Zaporižje gar Dņepras upi.
• RU spēki joprojām ir nepietiekami, pat ņemot vērā RU vispārējo pārsvaru personāla un materiālo līdzekļu ziņā. Zīmīgi, ka UA spējuši tik ilgi ir noturēt Pokrovsku un Chasiv Yar. Taču situācija ir pasliktinājusies, un, iespējams, pasliktināsies vēl vairāk, pirms RU ofensīva izsīks.
  
• Pašreizējā dinamika ir tāda, ka aizsardzības līnijas bieži vien tur “trīs vīru” pozīcijas ar lielām atstarpēm starp tām. Tās nav ne uguns pozīcijas, ne novērošanas punkti. Tās veido porainas līnijas, kurās UA kājniekiem bieži vien tiek ieteikts, lai tie neatklājas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
• RU uzbrukumi dažkārt notiek 4-6 pakšu grupās, bet daudzos gadījumos tie ir samazinājušies līdz daudzām 2-3 pax grupām, kas cenšas iekļūt starp ukraiņu pozīcijām. RU kājnieki cenšas virzīties pēc iespējas tālāk aiz Ukrainas sākotnējās līnijas un tur nostiprināties. Lai gan daudzi var tikt zaudēti, daži no izkļūst cauri un nostiprinās, gaidot RU papildspēkus. To pašu var teikt par RU motociklu un bagiju uzbrukumiem, mēģinot apiet sākotnējās “līnijas” un iekļūt UA aizmugurē. Lielākai daļai tas neizdodas, bet ne visiem, kas noved pie RU neliela taktiskā progresa.
• Mehanizēti uzbrukumi tagad tiek novēroti daudz retāk. Daļēji tāpēc, ka RU bruņotie spēki cenšas taupīt tehniku, bet arī tāpēc, ka UA jau sen ir pielāgojušies tradicionāliem mehanizētiem uzbrukumiem, kas neizbēgami cieš neveiksmi ar lieliem tehnikas zaudējumiem.
• Tāpēc RU bruņutehnikas pieejamības kā rādītāja novērtēšana joprojām ir lietderīga, bet mazāk būtiska, ja RU spēki virzās uz priekšu straujāk nekā 2024. gadā ar daudz mazāku bruņutehnikas skaita izmantošanu. Līdzīgi artilērijas uguns ātruma asimetrija bija kritiski svarīga 2022.-2023. gadā, bet vairs nav tik būtiska.
• Lai gan ir paveikts liels darbs uzlabojot UA nocietinājumus, lielākā daļa novēroto pozīciju ir izbūvētas atklātā vietā, un tās nekad netiks izmantotas. Tās ir vieglie mērķi un ātri iznīcināmas. Turklāt UA trūkst kājnieku, kas varētu apkalpot lielāko daļu no tām.
  
• Šis nav tranšeju karš. Tas ir individuālu kaujas pozīciju karš, nocietinātu un labi maskētu vienību karš aiz koku līnijās, ēkās, pagrabos vai biezos mežos. Nocietinājumus atklātā vietā UA karaspēks parasti uzskata par pašnāvību.
• Tā kā ISR un ugunsjauda nosaka priekšējo pozīciju uguns kontroles pakāpi, nav iespējams tur uzturēt lielu skaitu karaspēka vai rotēt to. Tagad dažas apakšvienības atrodas uz 0 līnijas vairāk nekā 90 dienas, un bieži vien ir nepieciešamas vairākas dienas, lai rotētu pozīciju kājām.
• Neraugoties uz to, ka UAS ir galvenais ierocis, kas rada upurus (vairāk nekā 80 %), artilērija joprojām ir svarīga, un daudzās vienībās artilērijas izmantošana saglabājas nemainīga vai dažos gadījumos palielinās. Artilērija kanalizē uzbrukumus, nospiež, darbojas jebkuros laika apstākļos un joprojām ir aktuāla.
• Pārāk liela uzmanība tiek pievērsta UAS, taču netiek ņemts vērā, ka pašreizējā dinamika ir saistīta vienā kompleksā arī ar mīnēšanu, UAS izmantošanu un tradicionālo artilērijas uguni. Tāpēc, neraugoties uz to, ka lielu daļu darba paveic bezpilota lidaparāti, joprojām ir svarīgi uzturēt pietiekamu artilērijas un mīnmetēju munīcijas apgādi.
  
• RU taktika nav piemērota operatīvi nozīmīgu izrāvienu sasniegšanai, taču, ņemot vērā cīņas raksturu, teritorijas maiņa pret laiku ir stabils rādītājs tam, kas notiek. Līdz ar to ir iespējamas RU taktikas izmaiņas virzienā “pakāpeniski, un tad pēkšņi” .
• UA aizvien aizstāv savas pozīcijas, bet RU UAS vienības cenšas ierobežot loģistikas piegādi šajās zonās, lai sagrautu spēju aizstāvēties “kabatās”. Tādējādi kaujas lauka ģeometrija ir slikti piemērota stabilizācijai.
• Galvenais vaininieks ir UA politika, kas paredz noturēt katru metru pat tad, ja vienība ir gandrīz aplenkuma stāvoklī vai atrodas neizdevīgā apvidū. Tā vietā, lai apmainītos ar vietu pret zaudējumiem vai veiktu mobilo aizsardzību, UA komandieri ir spiesti censties turēties neapskaužamās pozīcijās.
• RU UAS uzlidojumi arvien vairāk koncentrējas uz civilo struktūru un jo īpaši UA MRK bombardēšanu, cenšoties apspiest vietējo ražošanu. Šahed (Geran) bezpilota lidaparāti tiek izmantoti arī pret mērķiem frontes pozīciju tuvumā.
• RU triecienu skaits pret Ukrainas infrastruktūru ir strauji pieaudzis. Tomēr Ukraina strauji paplašina uz droniem balstītu pārtvērējdronu PGA, kas apvienoti ar vieglajiem radariem, izmantošanu.
• Lai paplašinātu C-UAS ražošanu, modernizētu mobilo pretgaisa aizsardzību un izveidotu pretgaisa aizsardzības vienību aizsardzības līniju, UA būs nepieciešams laiks, taču tehniskais risinājums Shahed/imitatoru dronu piesātinājuma problēmai ir, un tas ir jautājums par resursiem šī risinājuma ieviešanai.
• UA bezpilota sistēmu spēkus tagad vada Madyar vadītājs Roberts Brovdi, un tiek uzsākti plāni, kas ļaus labāk integrēt un sistematizēt dronu izmantošanu. Šie plāni ir daudzsološi, jo UA bezpilota lidaparātu izmantošanai ir nepārtraukti jāattīstās, lai noturētos priekšā.
  
• Viena no jomām, kurā Ukraina joprojām ir nepārprotami priekšā RU, ir UGV izmantošana loģistikā un medicīniskajā transportā. Veiksmes stāsts ir vairāk saistīts ar jaudīgu navigācijas tīklojuma izveidi, lai nodrošinātu UGV izmantošanu apvidū, līdz ar to sakaru izmaksas var viegli izlīdzināties ar pašas UGV platformas izmaksām.
• UA arī cenšas novērst plaisu raķešartilērijas tāldarbības munīcijas jomā, kas aptver 30-100 km attālumu, un raķešu sistēmu, kas paredzētas darbības dziļumam virs 300 km un ir daudz efektīvākas nekā lētie vieglie bezpilota lidaparāti.
• Ukraina beidzot atbrīvojas no OTU un TG komandvadības līmeņiem, kas nodarbojās ar brigāžu mikromenedžmentu un izvirzīja nereālus kaujas uzdevumus. C2 pārņems korpusi, kas tiks sakārtoti divās apvienotajās operatīvajās grupās (austrumu un ziemeļu), kas pakļautas OSUV.
• Jaunie korpusi ir daudzsološi, bet struktūras veidošana notiek pārāk ātri. Lai tās kļūtu par saliedētu apvienību, būs nepieciešams laiks, un diemžēl korpusiem būs jākomandē vienības kas fiziski atrodas apkārt , nevis tiem piešķirtās vienības, jo brigādes nevar viegli pārvietot.
• Tomēr nav skaidrs, cik lielas būs korpusa, JTF vai pat OSUV komandieru pilnvaras pieņemt lēmumus, ja ģenerālštābs mēģinās veikt mikromenedžmentu taktiskā līmenī, saglabājot pilnvaras atļaut atkāpšanos no jebkurām pozīcijām vai izdot pavēles veikt izšķērdīgus pretuzbrukumus.
• RU turpina saņemt lielus artilērijas munīcijas un artilērijas sistēmu apjomus no ZKorejas, un to atbalsta CN. Tomēr RU ekonomika palēninās, un pieaugošais personāla zaudējumu temps ir piespiedis atlikt spēku paplašināšanas plānus 2025. gadā.
  
• Kopsavilkums: Neraugoties uz problēmām, UA spēki turpina noturēt RU spēkus ierobežojot ar pakāpeniskiem teritoriālajiem ieguvumiem, pretī iekasējot augstu cenu par šiem ieguvumiem. UAS vienības ir galvenā UA risinājuma daļa, taču ar tām vien var nepietikt, lai stabilizētu fronti.
• Ukrainai ir nepieciešams hi-low spēju apvienojums (tostarp paplašināt triecienuzbrukuma spējas), stabils Rietumu atbalsts un investīcijas tās aizsardzības sektorā, kā arī nepieciešamās reformas UA bruņoto spēku pārvaldībā, organizācijā un spēju attīstībā.