Debesu bānītis (papildināts 26.08.)


vara bungas: Tā kā tuvākajā laikā gaidāma ukraiņu FP-5 un iespējama orku Burevestnik spārnoto raķešu pirmizrāde, visiem ekspertiem būs noderīga lekcija no sērijas “spārnoto raķešu 101”. Galvenais, ko jāsaprot: pret attīstītu valstu PGA un REC sistēmām ne viens, ne otrs atsevišķs eksemplārs (ja bez kodolkaujas daļas) neveido izšķirošu priekšrocību. Efektu var panākt ar masu pielietošanu vienā zalvē (vairāki desmiti, ja ne simti raķešu vienlaicīgi). Koncepts nav jauns un XX gs PGA sistēmas tika veidotas, lai cīnītos tieši ar šādiem mērķiem.

UA gadījumā jāatzīmē, ka US ir lieli Tomahawk krājumi (4K+), kurus varētu vnk uzdāvināt vai pārdot UA (tāpat kā vācu Taurus) jau pirms gadiem trim, jo UA turēšana bada maizē stimulēja UA pašu spējas attīstību un tagad pieliekot nesējam kodolkaujas daļu situācija kļūs Rietumiem neregulējama. Tāda netālredzīga neeskalācija sanāk.

vēl

un

vēl

UPD1 kā pa sliedēm

[..] С учетом того, что по своим характеристикам, по дальности полета она превосходит даже американский «Томагавк», а по боевой части — даже самую мощную крылатую ракету Х-22, можно говорить о том, что она не имеет аналогов в мире. [..]

avots

21 doma par “Debesu bānītis (papildināts 26.08.)

  1. Piepildījies, tas ko Ukraiņi paši sākuma teica – agri, vai vēlu viņi sasniegs paritāti un sakaus Krieviju, jo alternatīva ir pašu sakāve.

    Rietumu palīdzība noteiks tikai to cik ilgi un ar kādu upuru skaitu tad būs un varēja dot iespēju to izbeigt ātri, nesāpīgi un bez iespējas Krievijai saprast kļūdas un izvērst kara ekonomiju un kremļa režīma varu.

  2. Viss ir ļoti jauki, bet ja pareizi sapratu no video, tad patreiz kā dzinēju izmanto būtībā lietotu/no kaut kurienes noskrūvētu vecu modeli, tāpēc jautājums vai šo dzinēju ir pietiekami un ko darīs kad visi ejošie beigsies?

    Un vai ir paredzēts sākt tos paralēli ražot vai visa cerība ir, ka pēc pārdesmit raķetēm visi skries pie sarunu galda? Salīdzinot ko šajā pašā video stātstīja par vācu ww2 saražotajiem raķešu apjomiem liekās tā kā pamaz.

    • Dzinēji fiziski jauni, UA ražojums, bet diezgan sena modeļa, kas izmantots cita starpā mācību-kaujas reaktīvai lidmašīnai L-39. Tā kā mācību-kaujas lidmašīnas tiek lietotas ļoti aktīvi, dzinēja resurss tiek izlietots ātrāk nekā planerim. Attiecīgi dzinēju saražots vairāk nekā pašu lidaparātu, lai būtu ko mainīt. 2PK vācu V (fau) sērijas raķetēm dzinējs bija primitīvs, kas negatīvi ietekmēja citus rādītājus, toties varēja ražot ātri. Mēs nezinām cik dzinēju AI-25 ir UA, bet tos var pirkt pa visu pasauli un pamazām pieražot. Visa cerība, ka RU PGA būs pietiekami caura un masu zalves nebūs vajadzīgas. Piemēram kremli ar šiem verķiem būs grūti sabumbot, bet atsevišķu naftas bāzi vai pārstrādes rūpnīcu ļoti iespējams, ja navigācijas sistēma būs veiksmīga. RU PGA vnk nevar izstiepties pa visu laukumu un nodrošināt vairāku slāņu aizsardzību tik milzīgā teritorijā.

      • Cerēsim, pagaidām tieši dzinējs manuprāt ir “pudeles kakls”, it seviški pie solījumiem ražot tādos apjomos kā stāsta. Pāris tukstoši būtu ļoti jūtams un pretiniekam sāpigs arguments.

        • Pudeles kakls būs navigācija. Inerciālā sistēma, jo tālāk lido, jo lielāka kļūda, GPS signāls traucēts vai izmainīts. Trāpot “ne tur” PR atsitien būs kā Geraņām. Pagaidām UA izdodas tālie un precīzie triecieni. Vēl jāskatās vai US un Masks nesāks manipulēt ar Starlinku un IMINT datiem. Viss uz naža asmens.

          • man šķiet spārnotās raķetes jau 70. gados bija ar digitālu karti un mācēja optiski piesieties zīmīgiem objektiem, precizējot savu atrašanās vietu. 70. gadu mil hightech tagad sasniedz lēts viedtālrunis.

            • Atslēgas vārds “digitālā karte” vai TERCOM, kuru vēl jāprot uztaisīt un lidojumā nolasīt. Ko tev līdz viedtālriunis, ja tajā nav offline kartes un GPS gļuko? Risinājums īstenībā ir visu trīs+ sistēmu kombinācija (INS, TERCOM, GNSS + AI), bet tādēļ arī saku, ka tā ir šaura vieta visā pasākumā.

        • nedomāju, ka ir vērts tērēt enerģiju diskutējot par zelenska vunderwaffēm. Kamēr vienā uzlidojumā nepacels 50 gabalus, tas ir lēts PR.

          • Pacels. 50 vai pat 500 gab ir reāli un UA ātri sasniedzams rādītājs. Koncepts pārbaudīts 2PK, dzinējs uzticams pašu ražojums, kaujas daļa tā pati PSRS FAB. Kas nekaiš?

              • Ukraiņu korupcija nav apturējusi Ukraiņu armiju, tās pašas Bogdanas haubices piemēram ļoti veiksmīgi tiek ražotas un lielos skaitos. BTR-4 arī tiek ražots un ne dažos eksemplāros. Ja viņi spēj saražot paši savus IFV un savas pašgājēju haubices, nav īsti iemesla kapēc savu spārnoto raķeti ar nevarētu

  3. Burevestņik nevar salīdzināt ar FP-5, kas ir parasta spārnotā raķete, jo pēc krievu ziņām Burevestņik ir stratēģiskā spārnotā raķete, kuru darbina kompakts kodolreaktors. Tā ir ar neierobežotu darbības rādiusu un pateicoties tam it kā var apiet zonas kur darbojas PGA. Tā nav paredzēta konvencionālam triecienam, bet tikai kodoltriecienam. Attiecīgi tā ir ļoti dārga un to neviens neizmantos, lai šautu zalvēs par simts. Tā ir tikai kodolkara raķete. Nav zināms vai krieviem vispār izdosies to palaist sērijveida ražošanā.

      • pagājušajā nedēļā baumoja, ka bija itkā burevestnik kārtējie izmēģinājumi, kas beigušies ne ar ko…

        līdzīgi ir ar orešņiku- lido ātri, bet man joprojām nav pārliecības, ka tur var ievietot kkādu spridzekli, kurš lidojuma laikā neuzkarstu un nedetonētu. Bija viens video, kur orešņiks skaisti lāsmoja debesīs, bet bija vēl viens video, kur bija nofilmēta “sabumbotās” rūpnīcas sēta, kurai nekādi bojājumi nebija. Iespējams, ka bija nodarīti niecīgi bojājumi ēku korpusiem, ko no ārpuses nevarēja redzēt. Tāpēc orešņiks ir vairāk pielīdzināms meteorīta gabalam, kurš nodara bojājumus ar kinētisko spēku, un nevis ballistiskaijai raķetei, kura eksplodē. Izklausās pēc sazvērestības teorijas, bet sliecos mazliet ticēt…

      • Nu, Burevestniks arī bez kodolgalvas par izraisīt pamatīgu radioaktīvu piesārņojumu. PSRS laikos bija gadījums kad nogāzās tā satelīts kuru darbināja kompakts kodolreaktors. Ja pareizi atceros tad nogāzās Kanādā un PSRS samaksāja kompensāciju par piesārņojumu. Burevestņik reaktoru it kā dzesēšot ar šķidru nātriju, kuru apstarojot rodas īpaši bīstams radioaktīvs izatops, līdzīgs kobaltam-60. Neliela netīrā bumba.

  4. ru ar iskanderu uzšāva pa neptūnu- ru kara veiksme vai likumsakarība, kā arī dižs PR gājiens, ja vien nebūtu nopūdelējuši pa ~100m. Protams, iskanders noteikti nodarīs kkādus bojājumus 100m radiusā neptūna palaišanas iekārtai, bet tas nav radars, kam šāds šāviens būtu ļoti kritisks. Neņemos spriest, kas pie vainas tik neprecīzam šāvienam, bet šis ir kārtējais gadījums, kas liek apšaubīt ru raķešu precizitāti un pārākumu pār Rietumu ieročiem.

    p.s. video var pat jūtūbā atrast…

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.