Ļeņins lika mācīties


vara bungas: Ieteicams FT raksts (Dara Massikot). Ja nav laika vai iespējas izlasīt – zemāk ir konspekts.

Visiem vienādas problēmas. Izpratne, ko mācīt karavīriem par jaunāko laiku taktiku tā kā būtu (tostarp par TCCC). Bet “stagnātu” inerce ir liela, kā arī trūkst kārtības, plāna, laika un naudas. Var līdzēt pēķšņas mācību procesa un satura pārbaudes, inspekcijas un vienību sertifikācija uzspiežot reformas “no augšas”. Tas strādās pie nosacījuma, ka ir visaptveroša izpratne par kara nenovēršamību un patiesa vēlme samazināt personāla zaudējumus nākotnē. Un vēl tam ir nepieciešama regulārā armija. Jo lielāka, jo labāk(a).

avots

ChatGpt sagatavots konspekts:

Krievijas karš pret Ukrainu ir transformējies no haotiska, neveiksmīga iebrukuma par sistemātisku, ilgtermiņa mācīšanās procesu. Maskava, saskaroties ar sakāvēm un tehniskām problēmām, ir izveidojusi plašu “mācīšanās-industrijas kompleksu” — sistēmu, kas integrē militāro pieredzi, rūpniecību, akadēmiskās institūcijas un tehnoloģiju jaunuzņēmumus, lai pielāgotu armiju mūsdienu kara realitātei.


II. Krievijas militārās transformācijas posmi

1. No improvizācijas līdz institucionalizētai mācīšanās sistēmai

  • 2022.gadā Krievija sāka sistemātiski vākt un analizēt pieredzi no frontes.
  • Izveidota sarežģīta “mācīšanās ekosistēma”: militārie pētnieki, rūpnīcas, universitātes, militārās akadēmijas un vienības.
  • Izveidotas komisijas, semināri un konferenču cikli, kur tiek analizētas kļūdas un “veiksmes stāsti”.
  • Līdz 2024. gadam veiktas vairāk nekā 450 izmaiņas RU militārajos reglamentos.

2. Adaptācija kaujas laukā

  • Krievijas vienības ieviesa papildu bruņu aizsardzības risinājumus, atteicās no klasiskās bruņutehnikas izmantošanas taktikas, izvēlās piemērotāku maskēšanos un masveidā operē ar mazām triecienvienībām, kas izmanto UA aizsardzības nepilnības.
  • Droni kļuvuši par centrālu elementu – gan izlūkošanai, gan triecienu veikšanai.
  • Elektroniskā karadarbība (EW/REC) ir būtiski uzlabota.
  • Taktiskā līmeņa komandieriem tiek dota lielāka taktiskā brīvība (mission planning pieeja, kas aizgūta no NATO).

III. Militārās rūpniecības un inovāciju pārkārtošana

1. Militārās rūpniecības reorganizācija

  • Sākotnēji — ražošanas problēmas, defekti, kavēšanās.
  • Vēlāk — valdība atviegloja regulējumu, saīsināja R&D termiņus un nosūtīja inženierus uz fronti, lai uz vietas vāktu datus.
  • Aizsardzības uzņēmumi cieši sadarbojas ar universitātēm un pētniecības centriem.
  • Izveidots “Rubikon” — elites dronu izpētes un operāciju centrs.

2. Tehnoloģiskie uzlabojumi

  • Uzlaboti tanki un bruņumašīnas: jaudīgāki dzinēji, nakts redzes ierīces, REC sistēmas.
  • Strauji palielināta planējošo bumbu komplektu un Shahed dronu ražošana.
  • Samazināti elektronisko sistēmu defekti un palielināta to uzticamība.
  • Dronu un raķešu triecieni pret UA kļuvuši plašāki, koordinētāki un efektīvāki.

IV. Mācību un apmācības reformas

  • Frontes pieredze tiek integrēta apmācības programmās.
  • Rotācija: karavīri un instruktori tiek apgrozīti starp fronti un mācību centriem.
  • Ievesta realistiskāka taktiskā apmācība, kurā uzsvars ir uz droniem, kaujas vides simulāciju un reālistiskiem pirmās palīdzības (TCCC) treniņiem.
  • Jaunajiem RU virsniekiem mācīts no NATO aizgūts “uzdevuma plānošanas” princips — patstāvīga mērķa sasniegšana plānojot resursu izmantošanu noteiktam uzdevumam, bez centralizētām pavēlēm un vadības norādēm.
  • Tomēr apmācības kvalitāte joprojām ir nevienmērīga un nepietiekama, īpaši attiecībā uz brīvprātīgajiem un mobilizētajiem.

V. Sistēmiskās problēmas un ierobežojumi

  1. Vāja disciplīna un morāle – vardarbība, slikta koordinācija, komandieru patvaļa.
  2. Kvalitātes kontroles trūkums – tehniski uzlabojumi ne vienmēr tiek konsekventi ieviesti.
  3. Slikta higiēna un medicīniskā aprūpe – piemēram, HIV izplatība lauka slimnīcās.
  4. Nespēja pilnībā ievērot pašu rekomendācijas – “mācās, bet neievieš praksē”.
  5. Augsti cilvēkzaudējumi – mazās triecienvienības ir efektīvas, bet ārkārtīgi pārtērē cilvēkresursus.

VI. Stratēģiskā mācīšanās un nākotnes redzējums

  • Krievija plāno pēc kara līdz 2030 gadam veikt plašu revīziju – doktrīnas, stratēģijas, spēku organizācijas struktūrshēmas (ORBAT).
  • Tiek uzsvērta bezpilota un autonomo sistēmu nozīme: dronu spieti, mikrodroni, kas maskējas par putniem,  “robotizēti karavīri”.
  • Mākslīgais intelekts (AI) tiek uztverts kā izšķirošs faktors C2 lēmumu pieņemšanas ātrumam un kvalitātei, mērķu noteikšanai un ieroču vadībai.
  • Krievija cenšas panākt, lai līdz 2030. gadam MI vadība tiktu integrēta hiperskaņas raķetēs, pretgaisa aizsardzības sistēmās un dronos.

VII. Sekas Ukrainai un Rietumiem

  • Ukrainai būs jāsaskaras ar vēl intensīvākiem uzbrukumiem – dronu, raķešu, elektroniskajiem traucējumiem.
  • Maskava spēj turpināt karu ar lēnu, dārgu, bet noturīgu progresu Donbasā.
  • Krievija dalās pieredzē ar Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju, stiprinot šo autoritāro valstu sadarbību.
  • Rietumiem (ASV un Eiropai) jāsāk mācīties no kara, kas notiek UA, nevis ignorēt to:
    • analizēt Krievijas adaptācijas procesu,
    • pārskatīt savus iepirkumus un apmācības sistēmas,
    • attīstīt dronu un AI spējas, lai neatpaliktu.

VIII. Kopsavilkums

Krievija ir pārvērtusies no stagnējošas armijas par mācīties spējīgu organizāciju. Tā joprojām ir neefektīva, korumpēta un brutalitātes pilna, taču:

  • pielāgojas ātrāk nekā iepriekš,
  • uzlabo savus tehniskos un taktiskos risinājumus,
  • gatavojas ilgtermiņa transformācijai, lai būtu vismaz “vienā līmenī” ar pretinieku nākotnes karos.

Raksta centrālais vēstījums:

“Kari veido armijas tāpat kā armijas veido karus.”
Tādēļ Rietumiem jāstudē, kā Krievija mācās, un jāmācās pašiem — citādi tie riskē atpalikt un gala rezultātā zaudēt sadursmē.

16 domas par “Ļeņins lika mācīties

  1. es joprojām esmu skeptisks par ru armijas “ātro mācīšanos” un joprojām uzskatu, ka ru karo debīli.

    sūtīt kaujā rotas vietā grupu nav ru jaunā taktika, bet cilvēku trūkums. Ja krievijā būtu miljards cilvēku, tad viņi joprojām sūtītu uz priekšu rotām un nevis grupām.

    iespējams tas ir tikai mīts, bet visbiežāk paši krievi sūdzas, ka viņiem ir jānokļūst cik tālu vien iespējams (skriešus, līšus, ar motociklu, ar zirgu…) un tad jānocietinās. Tā nav kkāda advancēta taktika, bet tupa paļaušanās uz veiksmi. Taktika būtu, ja būtu sadarbība starp (apakš)vienībām, piesedzot vienam otru, nospiežot pretinieku ar uguni, virzīties uz priekšu.

    Jaunu ieroču izgudrošana un pielāgošana kara laikā ir normāla parādība. Domāju, ka Rietumiem šajā ziņā vienalga būs priekšrocības, jo viņiem nav ierobežojumi uz darbagaldiem un izejmateriāliem.

    Es tikai varu iedomāties, kā notiek ru sistemātiskais, ilgtermiņa mācīšanās process. Tur jānomainās paaudzei, lai kkas mainītos. Iemācīties kādai jaunizveidotai vienībai lidot ar droniem nav tas pats, kas, piem., rotai izsist pretinieku no ciema un nostiprināties tur. Lai apmācītu UA karavīrus, strādā daudzu valstu Nato instruktori un virsnieki, un tāpat tas notiek lēnām, a krieviem tas viss no jauna jāizdomā un jāievieš… Nu, gadi 20…

    • 1. karo labāk kā 2022.gadā
      2. sūta to pašu rotu tikai mazās grupās
      3. zaudējumu segšanai mēnesī rekrutē 20K-30K, tā pat nav mobilizācija
      4. laba ir nevis kkāda “advancēta” taktika, bet tā kas nodrošina uzdevuma izpildi
      5. viss vēl nav beidzies redzēsim arī sadarbību
      6. Rietumiem šobrīd ir priekšrocības, bet tās nav Dieva dotas, tās var laika gaitā pazust. Jo īpāši, ja iestāsies pamiers un pie šprices būs pipari.
      7. Ja tu izlasītu visu rakstu redzētu, ka nevienmērīga un nekvalitatīva apmācība ir atzīmēta kā problēma ar kuru cīnās.
      8. Jā, laiku tas aizņems, tādēļ plānota apmācības reforma, par kuru arī ir runa.
      9. Kad Rietumos notiks apmācības reforma, kas apsteigs RU reformu? Jo problēmas ir tās pašas.

        1. Nosacīti labāk. Vienkārši “piešāvušies”.
        2. nu, tur lielu gudrību nevajag. Ukraiņi tikpat labi var neturēt nomodā vadu, bet pietiks ar nodaļu vai grupu.
        3. 20-30k ir minimums, lai kompensētu mēneša zaudējumus.
        4. nez vai kā uzdevuma izpilde bija nodrošināt “bakstīšanos” uz frontes līnijas vai rāpošanu gliemeža ātrumā?!
        5. gaidam, gaidam- tāpat kā kārtējo vasaras ofensīvu…
        6. viss var mainīties, bet tāpēc pipariem jāiet uz vēlēšanām un jāvēl par politiķiem, kuri aizsardzībai atvēl pietiekoši daudz līdzekļus.
        7. vainīgs. 🙏
        8. tātad es prognozēju 20 gadus, lai veiktu un ieviestu šādu reformu. Ja viņiem tas izdosies, tad ru armija kļūs par reālu apdraudējumu. Mums šo 20 gadu laikā jāspēj demontēt ru pastāvošais režīms un jānomaina pret neitrālu vai mums lojālu.
        9. ļoti iespējams, ka man ir pilnīgi greizs priekštats par ru armiju un viņu apmācību. Es vados no saviem priekštatiem par psrs un UA armiju un iedomājos, tas varētu būt kkas stipri pietuvināts. Mums ir mācību un nodarbību plāni, bloki un kurss kursa galā. Kad pēdējo reizi kādam ir iedota pakāpe par izdienu vai labu dienestu, ja viņi nav nokārtojuši atbilstošu kursu (neskaitot dižkareivjus, vecākos zemessargus un virsleitnantus)? Un nav tā, ka kursi neapgreidojas ar novitātēm. Tur jau tā lieta, ka mēs daudz ko kavējam, bet tādā ru armijā viss notiks 5x lēnāk.
        • 4. Ja uzbrukumā teritorija tiek iegūta un noturēta nevis zaudēta, tad jā, uzdevums ir izpildīts. Laiks šajā gadījumā nav kritērijs. Cilvēkresurss nav tas, ko RU komandieri taupa vai augstu vērtē, tātad maksa par ieguvumiem RU sabiedrībai ir pieņemama.
          Kad es saku “laiks nav kritērijs” es nenoliedzu, ka ir gadījumi, kad laiks IR kritērijs, piemēram, lidlauka sagrābšana galveno spēku pārvietošanai jāpaveic tieši noteiktā laikā.

          • es teiktu, ka uzdevums ir bišķiņ izpildīts, jo diez vai ir uzdevums gada laikā pavirzīties uz priekšu pāris kilometrus. Esmu dzirdējis kko par donbasa, Zaporižjes, Hersonas un Harkovas ieņemšanu, bet līdz tam ir diezgan tālu.

            es rēķinu, ka ar psrs atstātajiem resursiem ru spējusi knapi ieņemt tikai donbasu un UA dienvidus. Var teikt, ka nākamgad šie resursi var izbeigties. Paļausies uz irānu un ziemeļkoreju (ķīna diez vai sūtīs krieviem artilēriju un tankus)? Tāpēc neticu, ka ru būs tik daudz mobilizējamo, lai ar gandrīz plikām triecienšautenēm ieņemtu UA lielpilsētas.

    • Nav jāiedomājas “Kā notiek ru sistemātisks, ilgtermiņa mācīšanās process”, ir jau aprakstīts – post-op infa tiek starpnozaru formatā analizēta un attiecīgi veiktas izmaiņas. Pats sliktākais, ko varam darīt, ir pieņemt, ka RU nemācīsies un neko nemainīs, lai varētu lepni uzsist pa krūti. Un dienas beigās Rietumu GDP ir nevis anormāls ražošanas komplekss, kā tas bija vēl ap 2.p.k, bet pakalpojumim autortiesības utt. Ar CN ražošanas kapacitāti EU var konkurēt? Kādam viss ir jāsaražo un mēs to pašlaik neesam spējīgi izdarīt. Rietumiem nav pieredzes karot ar pretinieku, kas netiek pamatā noslaucīts pirmajos pāris mēnešos un tad ntos gadus jāmedī pa kalniem 1-2pax. Mūsu sabiedrības nav gatavas tādiem upuriem, struktūras nav gatavas tādiem kadru zaumējumiem un vienkārši nav pieredzes ar droniem. Ru varbūt tiešām mācās lēni, bet mēs pašlaik nemācamies vispār.

      RU frontē pirms tam bija milzīgi zaudējumi un gandrīz 0 progress, tagad visā frontes garumā ir lēna, bet metodiska virzība pie tāda paša upuru skaita vai pat mazāka. Tu pašlaik domā kā vadinieks, kas visus čaļus grib mājās atvest, tāpēc liekas neiedomājami stulbi. Mēs nekad tā nedarītu, jo cilvēka dzīvībai ir cita vērtība. Bet rezultāts ir vēlamais, kurstība noteik visā frontē. Iedomājies, ka karo ar insektiem no Starship troopers, indivīdam 0 vērtības, spieta prāts visu izlemj. Un vietām esošā frontes līnija ir bijusi nocietināta jau no 22. gada, šur tur pat no 14. gada. Tātad kaut kādā brīdī UA nocietināšanās var netikt līdzi lienošajam progresam. RU veiksmīgi terorizē UA infrastruktūru, cilvēku rezerve lielāka nepaliek, esošie ir uz spēku izsīkuma robežas, rietumos arvien vairāk pie varas nāk iekšpolitiski centrēti politiķi.

      Vienīgā pozitīvā ziņa pagaidām ir par veiksmīgiem triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām,bet šeit nav zināms, vai to izdosies pastiprināt vai redzētais ir spēju griesti. Īsāk sakot, tāds optimisms var rasties tikai pilnīgi ignorējot reālo situāciju.

  2. pieļauju, ka Tev ir saistība ar NBS un Tu zini, cik katrā karavīrā/zemessargā tiek ieguldīts, lai viņš būtu apguvis pamatzināšanas. Tas ir ārprātīgi liels darbs no instruktoru un virsnieku puses. Lai apmācītu instruktoru, ieguldītajam darbam jāuzliek reizinātājs… To, ko esmu dzirdējis, šāda sistemātiska apmācība ru pusē nav. Tā nav pretinieka nomētāšana ar cepurēm. Ir man sanācis redzēt karavīrus ar instruktora pakāpēm (ne LV), kuri pakāpes dabūjuši dēļ izdienas vai varbūt nopirkuši, kas nu kļūst par nelaimi vienībā, ja nepārapmāca…

    un ko nozīmē, ka mūsu sabiedrība nav gataviem tādiem upuriem? Nākamās dienas pēcpusdienā pēc kara sākuma jau būs, jo jebkuram cilvēkam iestāsies izdzīvošanas instinkti un pieņems realitāti- gribēs izdzīvot, cīnīsies.

    ru tagadējie panākumi nav tik daudz uz know-how pārspēku, bet vairāk tupa dedzinot dzīvā spēka resursus, kas manā izpratnē nav neizsīkstoši. 20-30k personāla zaudējumi mēnesī ir daudz un atsauksies tautsaimniecībā, demogrāfijā un nodokļu ieņēmumos (kara finansēšanā). Kad es pirms pāris gadiem teica, ka drīz ru ekonomika būs .irsā, visi ķiķināja, jo viņiem tak algas kāpj, ikp aug… Varbūt esmu pārāk daudz saklausījies Milovu un Širjajevu, bet nākamais gads ru ekonomikā solās būt ļoti izaicinošs. Aiznākamais vēl izaicinošāks. Nafta ir redzamākā nozare, kura ir .irsā, pēc tam nāk ogļu ieguve, lauksaimniecība… Ķīna visus caurumus neaizbāzīs, jo nespēs un negribēs dēļ sankciju riskiem, bet Eiropa noteikti var ražot un ražot, ja būs patstāvīgs pieprasījums. Ja pietrūks strādnieki, ievedīs no Serbijas, Maķedonijas, Albānijas… Arī mēs labprāt strādātu divās maiņās, ja bik pie algas piemestu.

    • Viss pareizi, kājnieku apmācības ir dārgas, tādēļ RU acīmredzami izvēlas tās netērēt uz sev viena vai otra iemesla dēļ nevēlamajiem elementiem – pārmērīgi stulbiem, fiziski nespējīgiem un invalīdiem, minoritātēm no reģioniem un imigrantiem, alkoholiķiem un narkomāniem, ar visādām neārstējamām kaitēm kā HIV un hepatītu slimiem, zekiem un citiem antisociāliem elementiem – tos iemet gaļasmašīnā ar knapu izpratni, no kura gala sarusējušajam kalašam lido laukā. Spējīgos un saprātīgos pašlaik palielos apjomos patur rezervei, kur pieņemu, ka apmāca pienācīgi un atbilstoši pēc jaunajiem standartiem. Kāda jēga investēt mazliet vairāk apmācībā, ja tas uz izdzīvošanu praktiski nekādu iespaidu neatstās. RU diezgan acīmredzami veido paralēlu armiju, kas jau paredzēta putlers vien zin kam, tiek veidotas kvalitatīvas dzīvā spēka un tehnikas rezerves, frontē nonākot nevajadzīgiem krāmiem, gan tehnikas, gan cilvēku segmentā. Arī komandējošo sastāvu pašlaik drošvien patīra, sūdīgākiem komiem iedodot bīstamākus postus. Principā progresija caur dabīgo atlasi.

      Biju domājis rietumus vispārīgi. Vai spāņi vai angļi spēs pieņemt, ka mēneša laikā aiziet bojā, piemēram, 500 viņu karavīru un vēl kādi 1000 ir uz mūžu sakropļoti, karojot Latvijā? Protesti būs gandrīz uzreiz pēc pirmā KIA. Mums, aborigēniem, var ieslēgties da visi instinkti, lai gan vienai daļai tas neizbēgami būs “mukšu, padošos un ielīdīšu dirsā”, bet mums ir vajadzīga sabiedroto gatavība sisties pa īstam. Vjetnamā gāja bojā 50K US karavīru, tas pie UA intensitātes ir 2-3 mēnešu jautājums. Irākā+Afganistānā pa 20 gadiem labi ja 7k KIA, bet sabiedrība vienalga to negribēja panest. Mēs, rietumnieki, neesam tik noturīgi pret nāvi un tam ir izšķiroša loma jebkurā kārā.

      RU ekonomiskajām problēmām varam priekšā likt paši savas. Ja vienā brīdī AI akciju burbulis plīsīs, un tam ir jāplīst, ja jau sākuši cirkulāras transakcijas veikt kamēr US visi maksā par datu centru elektrību un ūdeni, akciju tirgus uzsprāgs un noteikti sāksies recesija. Ru un Cn šobrīd cenšas dažādiem līdzekļiem izveidot jaunu ekonomisko bloku, kas ir no mums maksimāli neatkarīgs, un ražošanas kapacitāte tam teorētiski ir krietni augstāka. Kā jau teicu, vidējais “frontinieks” RU pašlaik ir cilvēks, kas RU ekonomikai ārpus alkohola akcīzes neko daudz neienesa. Lielākā problēma varētu būt celtniecībā ilgterminā, kur nodarbina daudz “dzīves pabērnu” bet arī viņi var paņemt uzbekus, tažikus, kirgīzus un turkēņus, lai rukā. Un mums pastāvīgs pieprasījums no kurienes? Mēs lauksaimniecības produkciju pamatā importējam, arī no RU, mēslojums nāk no RU un BY. Tramps dara visu, lai BMW un Fiatu vietā pērk Fordus. Kam mēs ko tirgosim? Tie laiki, kad EU un US ražoja vairāk, labāk un ātrāk kā visa pārējā pasaule kopā, ir galā. Ne velti tas centrāleiropas bloks, kam par katru cenu vajag no krieva lēto naftu, aug lielāks un lielāks katru gadu, nu arī Čehija palikusi neskaidra.

      • arī deklasēts sabiedrības pabērns, kurš izgājis pilnvērtīgu militāro apmācību, ir daudz efektīvāks nekā neapmācīts.

        protams, viss var būt, bet es sliecos vairāk uz to, ka tas ir mīts par ru labi apmācītajām rezervēm un tanku rezervēm, kuras krājas labi nomaskētās novietnēs. Es neesmu par to neko ne dzirdējis, ne redzējis. Tāds pats mīts visai pasaulei bija radies par ru neuzvaramo armiju. Mani argumenti ir tādi, ka drīzāk ru šīs rezerves izmantotu Pokrovskas ieņemšanai un nevis glabātu Narvas vai Suvalku koridora šturmēšanai. Uzkrāt viņi var savas teritorijas aizsargāšanai, par ko putins varētu reāli baidīties. Tāpat uralvagonzavod tagad pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Var teikt, ka viņi ražo daudz ko un četras dienas strādā tikai vagonu ražotāji, bet tad būtu loģiskāk šos strādniekus piesaistīt tanku ražošanā un nevis atlaist mājās.

        Eiropas armijās pārsvarā dien profesionālā dienesta karavīri un tur visi apzinās savus darba pienākumus un misiju. Arī sabiedrība, ceru, saprot, ka nav vairs katra atsevišķa valsts tikai par sevi, bet gan ir Eiropa un tās ārējās robežas. Ja ru dronu nenotrieks poļi, tad tas aizlidos uz Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju… Tas pats attiecas uz ru tankiem un kājniekuem. Jā, karā mirst cilvēki, bet ja eiropieši neaizstāvēs 3B un Poliju, tad baltieši un poļi karos pret viņiem un fronte būs viņu pagalmā.

        recesija būs drīz un visvairāk no tā cietīs ķīna, ja Eiropa un US aizvērs viņiem savus tirgus. Bet to jau redzēs, kuram būs resnāka zarna- ru+cn+ir vai Eiropa+Kanāda+Japāna+D-koreja+Austrālija. Arī US drīzāk pievienosies Rietumu blokam, jo patstāvēt bez sabiedrotajiem ir īstermiņa projekts.

        p.s. mēs lauksaimniecības produkciju noteikti neimportējam. Importējam minerālmēslus, par ko tagad bik pārmaksājam, nepērkot no by un ru, bet tāda ir kara cena… 🤷

        • Ja 2 mēnešu pamatapmācība izredzes izdzīvot palielina par 5 stundām max, pieņemu, ka krievi ir sarēķinājuši, ka nav jēgas to darīt. Viņiem to cilvēku dzīvības ir pilnīgi bezjēdzīgas vai rezēm pat nevēlamas, kā ar narkomāniem un zekiem, un uz papīra ir sarēķināts, ka šāda pieeja ir ekonomiskāka kā mēneša intensīvais kurss. Pašlaik mērķis ir tikt pāri visām nocietinātajām teritorijām, tas pagaidām izdodas veiksmīgi, spiediens ir visā frontes garumā, visur ir virzība uz priekšu. Ja kādā punktā neizdodas pavirzīties, to apiet un izspiež no sāniem. UA vienkārši nav pietiekami PAX. Nesen no UA dzirdēju, ka esot bati, kuros ir nodaļa!!! kaujasspējīgu PAX, mobilizācija ir nepopulāra, visi karotgribošie jau sen ir pieteikušies un daļā gājusi bojā, jaunie piespiedu kārtā iesauktie lielais vairums ir fiziski nespējīgi un demoralizēti, esot 1 no 10 kaut cik pieņemams. Tas nav no RU, bet no UA avotiem. RU varbūt tiešām izšķērdē labāk izmantojamus resursus, bet mērķis nav karot tā, lai neviens neiet bojā, tikai lai UA pirmai beidzas cilvēki. Un RU, visdrīzāk, lielāko daļu gaļas viļņu veterānu negrib pēc būtības, kur nu vēl pēc kara, un vēl jo mazāk tiešām kaujasspējīgus, to arī jāņem vērā kā motivāciju neapmācīt. Čekai nepatīk, ka neīstajā brīdī kāds var izrādīties stiprāks.

          Par RU kaklu rezervēm šeit pašā sākumā: https://understandingwar.org/research/russia-ukraine/russian-offensive-campaign-assessment-september-21-2025/ Ir tikai loģiski, ka, turot rezervē, kaut ko arī liek darīt un mācīties, tātad kaut dēļ apstākļiem iznāks labāk apmācīti. Bet rezerve RU tiek veidota, tātad esošā taktika vai nu samazinājusi KIA/WIA kopskaitu,kopējo nepieciešamā personāla skaitu, vai arī UA izplucinātais personāls vienkārši neprasa tik lielu pretspēku.

          Par tehniku, jā, man arī ir daudz jautājumu, jo no vienas puses nāk infa, ka ražošana nav apstājusies, katru dienu saražo x tankus un y haubices, bet frontē neredz un nevienam nav satelīta foto, kur tas viss stāv, visi “skladi” pustukši. Es īsti neticu, ka Ru, kas stratēģiskos bumbvedējus glabā laukā zem riepām, iemācījusies lielus daudzumus tanku stratēģiski paslēpt. Bet skaitļi neiet kopā, sanāk Šrēdingera bruņutehnika – nezinām, īsta vai izdomāta.

          Par tā visa pielietojumu, nav ne jausmas, vai tā ir nākotnes dūre pret pašķidrajām UA aizsardzības līnijām, plāni uzsākt jaunu karu vai tiešām stratēģiskā rezerve pašas ru aizsardzībai, bet to bez mērķa nedarītu.

          UA šobrīd karo, lai mums tas nav jādara. Varbū Tev apkārt ir izteikti sakarīgi un patriotiski cilvēki, bet man ir gana daudz nācies klausīties vaimanas par to, kā tikai palīdzība UA nepadarot viņu dzīvi sliktāku un tas viss sen esot jābeidz. Par Šļesaru arī balso pietiekams elektorāts. Man vari neko neskaidrot, kāpēc viņi ir stulbeņi, es pats zinu, bet tie ir cilvēki šeit ar balstiesībām vēlēšanās. Un tas ir mums, frontes līnijai. Tad iedomājies, kas būs vistālākajā galā kur līdz viņiem vēl 10 valstis pa ceļam. Es, godīgi sakot, šobrīd ticu EU valdībām, izņemot atsevišķus gadījumus, bet ne cilvēkiem, draudu uztveres līmenis lielā mērā ir atkarīgs no problēmas tuvuma un tā brīža noskaņojuma, savs kabatas saturs un iekšpolitiskās dīvainības interesē krietni vairāk.

          Par ekonomiskajām problēmām, pēc Covid pakaļā ir visiem, jau tas, ka par katru ekonomisko zonu var pateikt 5 labus argumentus, kāpēc draud recesija, parāda, ka tā nav neviena individuāla problēma, un visdrīzāk krīze būs globāla, bet paļauties, ka viena vai otra ekonomika tūdaļ sabruks un piedevām izolācijā, nav laba stratēģija. RU ekonomikai bija jasabrūk jau piecreiz, bet joprojām čukstina uz priekšu, un liela daļa jau tagad ir nogriezta no apkārtējās pasaules. Protmas, joprojām Itālija, kur vairāk kā puse nāk no naftas, bet..

          EU lielākie eksporti ir autobūve (pašlaik problemātiski, ja ar TW kaut kas notiek, mūsu autobūve apstājas pilnībā kā kovida laikā), datortehnika (tikai ne jau dzelži, bet čipu dizains, autortiesības utt, visu svarīgo atkal ražo TW), ķimiskā ražošana (lauvas tiesa bija DE, kas lēto RU gāzi un naftu pāstrādāja), un lauksaimniecības produkti, kārtīgi ēdienu ražo Polijā un Holandē, Francija un Itālija vairāk nodarbojas ar spefiskām gaļām sieriem un vīniem, nevis graudiem un gaļas, visam beigās vajag RU un BY mēslojumu. EU jau sen nav ražošanas milzis, liels daudzums “mūsu” produktu tiek par 90% saražoti CN un šeit saliek kopā zemi apmaksātu imigrantu rociņas, lai izpildītu savus vai EU “made in” štampoga kritērijus. Vislielākā kategorija, kur tiešām vēl esam vērā ņemami, ir ražošanas iekārtas, bet CN min uz papēžiem katru gadu tuvāk. Un mēs nepaliksim lētāki. Tas nav “visslikti.lv”, bet ir jāsāk apzinaties, ka EU jau sen nav tā milzīgā daļa no pasaules ekonomikas, kas tā bija kādreiz.

  3. nav jau īsti svarīgi, ko krievi darīs…. Svarīgāk ir tas ko darīsim mēs….tad kad krievu droni nodedzinās mūsu tehniku, kopā ar personālu.

    kā mums ies ar busifikāciju, piespiežot karot tos ,kuri nevēlas…. Pēc tam kad būs beigusies tie, kuri vēlējās

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.