vara bungas: Komandieri un bosi, tas jums.
Lasot Norman F. Dixon, in On the Psychology of Military Incompetence (1976) par militāro dolbojebismu un tā 14 izpausmēm, uzdūros citur krievu versijai no trim jaudīgiem punktiem, kas papildus ļauj saprast kā domā pretinieks, kā arī IDF pieredzes apkopojumam. Bet vispirms, ko saka Diksons par militāro nekompetenci rietumu armijās, kas visbiežāk izpaužas šādi:
- Būtiska cilvēkresursu neefektīva izmantošana, īpaši kā augsta tolerance pret personāla zaudējumiem.
- Izlūkdatu nepietiekama izmantošana — to ignorēšana, nepareiza interpretācija vai selektīva noraidīšana.
- Pretinieka spēju sistemātiska nenovērtēšana, paralēli pārvērtējot pašu spēku potenciālu.
- Ietiepīga pieķeršanās sākotnēji pieņemtajam darbības plānam, neskatoties uz pierādījumiem par tā neefektivitāti vai izgāšanos.
- Novatorisku tehnoloģiju un netradicionālu risinājumu noraidīšana, dodot priekšroku tradīcijai un ierastiem paņēmieniem.
- Organizatoriska un intelektuāla rigiditāte, kas izpaužas kā nespēja operatīvi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.
- Inerciāla orientācija uz pazīstamu un ierastu problemātiku, vienlaikus izvairoties no sarežģītiem lēmumiem ārpus ierastā kompetences loka.
- Neizlēmība un vilcināšanās, bieži aizsegta ar pārmērīgu procedūru ievērošanu vai birokrātisku piesardzību.
- Nepietiekama deleģēšana vai pārmērīga kontrolēšana, kas ierobežo padoto iniciatīvu un operatīvo elastību.
- Tendence pārlikt atbildību uz padotajiem, meklējot grēkāžus neveiksmju gadījumā.
- Pārmērīgs uzsvars uz ceremonijām, rituāliem un ārējo reprezentativitāti, kas aizstāj nepieciešamo uzmanību operatīvajiem jautājumiem.
- Pārlieka piesardzība un izvairīšanās no riskantas, bet militāri nepieciešamas rīcības, dodot priekšroku drošiem, bet neefektīviem risinājumiem.
- Nespēja institucionalizēt mācīšanos no iepriekšējām kļūdām, kā rezultātā tiek atkārtotas vēsturiski zināmas neveiksmes.
- Autoritāri vadības stili, kas bieži pavada psiholoģiska nedrošība, kritikas nepanesība un liela hierarhiskuma akcentēšana.
Nezinu, kolēģi, kā ir tagad, bet kad es atvaļinājos pirms gandrīz pārdesmit gadiem es būtu novērtejis tā laika situāciju NBS kā no 14 no 14. Tagad, protams, jaunā paaudze, NATO standarti utt un tjp noteikti uzlaboja situāciju, jo sliktāk kā bija graubēšanas laikā vairs nebūtu iespējams.
Pa to laiku krievu 3-punktu versija ir akadēmiski kodolīgāka un empīriski pierādīta, lai gan uz mums tā neattiecās ne tad, ne tagad. Tomēr aktuālās kaujas darbības laikā šie principi ir piemērojami, gan pretinieka komandieru nodoma analīzei, gan savējo spēku komandvadībai, jo efektīvie kaujas lauka risinājumi ir internacionāli.
Visbeidzot pastāv arī Izraēlas 7 punktu skatījums uz komandiera lēmuma (ne)pieņemšanas nastu. IDF atzīst, ka komandieris parasti pieņem lēmumus apstākļos, kuros trūkst laika, informācija ir nepilnīga, spiediens “no augšas un apakšas” ir augsts, pastāv risks savai un citu dzīvībai + situācija strauji mainās. Tā ir ideāla vide kognitīvajiem aizspriedumiem, kā rezultātā militārie lēmumi bieži tiek pieņemti intuitīvi, apejot sistemātisku analīzi, kas padara tos nepilnīgus un trauslus īstenošanā. Attiecīgi komandiera domāšanu var iedalīt divās sistēmās — intuitīvajā un analītiskajā. Intuitīvā sistēma ir automātiska, ātra, emocionāla, pakļauta kļūdām, tā atspoguļo “ātro priekšstatu par situācijas ainu”. Ir daži komandieri, kuri būdami talanti kopš dzimšanas iztiek ar intuitīvo sistēmu un sasniedz labus rezultātus kaujās. Bet šādu talantu ir ārkārtīgi maz un aktīvajā populācijā, vai konkrētā armijā tādu var nebūt vispār. Savukārt “analītiskā sistēma” ir lēna, prasa piepūli un loģiku, tādēļ tiek aktivizēta reti (smadzenes “slinko”), lai gan tā nodrošina racionālu lēmumu pieņemšanu, ko komandiera smadzenes ne vienmēr “pieņem”. Komandiera lēmuma izstrādes procedūra/algoritms (MDMP) ir labākais, ko NBS pārņēma no NATO, jo tas daļēji pasargā mūsu karaspēku no komandieriem, kuri ir iedomājušies sevi par intuītiem a la Čapajevs.
IDF izdala septiņus kognitīvos aizspriedumus, kas negatīvi ietekmē komandieru lēmumus:
- Nespēja pieņemt zaudējumu — cilvēki spēcīgāk pārdzīvo zaudējumu nekā ieguvumu.
- Pieredzes heuristika — cilvēki pārvērtē un visur “atrod”draudus, kurus nesen piedzīvojuši vai kuri spilgti aprakstīti informatīvajā telpā.
- Reprezentativitātes heuristika — tieksme saskatīt likumsakarības tur, kur to nav, un prognozēt pēc “virspusējas līdzības”, jo tā taču ir vieglāk.
- Apstiprinājuma kļūda — visbīstamākais kognitīvais aizspriedums. Komandieris ierauga tikai to, kas apstiprina viņa hipotēzi, ignorē pretrunīgus signālus un jaunus datus interpretē tikai savas pozīcijas apstiprināšanas virzienā. Klasisks piemērs no IDF vēstures – pirms 1973. gada kara IDF bija apsēsti ar augstāko militāro un politisko līmeņu pārliecību, ka Ēģipte neuzbruks Izraēlai, jo tai nav gaisa pārākuma, lai gan bija tieši pretēji signāli. Viss atkārtojās 2023.gada 7.oktobrī – Hamas veica vērienīgu iebrukumu, par kura iespējamību informācija bija (Hamas mācības), bet tā netika ņemta vērā.
- Neatgūstamu izmaksu kļūda — spītīga kļūdaina kursa turpināšana tikai tāpēc, ka tajā jau ir pārāk daudz ieguldīts, ko nevar tā vienkārši norakstīt zaudējumos.
- Grupas ietekmēta domāšana — bailes iebilst komandierim, grupas spiediens, vēlme neizcelties un būt kā visi.
- Informācijas pasniegšanas (framing) efekts — tas, kā informācija ir noformulēta, būtiski ietekmē lēmumu, pat ja dati paši par sevi ir identiski.
Šie kognitīvie aizspriedumi ir galvenais apdraudējums jebkuram komandierim, jo īpaši tad, ja viņš pats īsti neapzinās faktorus, kas viņu noved pie konkrētiem lēmumiem. Aizspriedumu rašanos var mazināt ar psiholoģiskā komforta vides veidošanu, komandieru apmācību kognitīvās psiholoģijas jomā, prakses notikumu cēloņu–seku loģikas ex-post izvērtēšana, kā arī uzdevumu strukturēšana.
Komandā jāizvirza īpaša persona(-s) “velna advokāta” lomai, kas vienmēr iebilst dominējošajai tēzei un piedāvā absurdas, bet realistiskas alternatīvas. Štāba darbā šādu lomu varētu uzņemties S2, ja tādi ir, jo tie ir speciālisti, kuru doktrinārais uzdevums ir pastāvīgi domāt “kā pretinieks” un modelēt viņa rīcību. Ja nav S2 var mēģināt MI rīkus, godīgi trenētus neirotīklus aizspriedumi ietekmē mazāk nekā cilvēku.
vara bungas 
vēl šim noteiktā līmenī var pielikt klāt politisko problēmu.
NBS pasaaka, ka dzelzceļu vajag norakt ar visiem uzbērumiem (brīnos, kur tur atradās pauti) bet Sprūds, Švinka un Siliņa mierīgi noraks jautājumu dziļajā izvērtēšanā.
Turpat atradās, kur 2%, OMD, Otava un citi mazāk zināmi paātrinājumi. Tikai šoreiz apejot korķi.
Droši vien evikai atkal mēstulēs iekrita
Pauti atradās, jo ir skaidrs, ka sabiedrība ļoti grib tos redzēt. Neviens nenometīs Pudānu vai kādu citu no augšām par to, ka pārāk daudz dara aizsardzībai, lai cik neērti tas arī nebūtu. Pēdējais brīdis, UA, iespējams, var iestāties vismaz uguns pārtraukšana, jo abas puses ir pārgurušas, trūkst cilvēku un naudas. Un pa vidu var notikt jebkas.
nekā jauna. Es kaut kā atceros par Otavu, kad Evikas kundze laipni skaidroja – nav jēga vieniem neko mainīt. Tas jāskatās kopā ar partneriem reģionā utt. Ok. dabūja ar dēli pa muguru, šņikt, šņakt – Otava nav.
Tagad būs v.2. Armija savu pateica. Ai, bet mēs nevaram nojaukt sliedes, jo EE un LT viņas ir un tā.
Finālā, kad EE un braļukas skrūvēs nost pēdējo gultni, Evika izsludinās iepirkuma izsludināšanas projekta darba grupas sekretāru sanāksmi.
Tik drosmīgi NBS izlēcieni nozīmē to, ka:
Saņemts zelta pendelis https://www.db.lv/zinas/eksperts-nojauciet-tacu-tas-krievijas-platuma-sliedes-524082
Lika runāt NBS, lai notestētu tautas reakciju.
Ja būs labi, tad Sprūds, Švinka un Siliņa teiks drosmīgas runas, ka vienmēr to atbalstījuši (tāpat kā bija pret Otavu, par 2%, par OMD utml.) un ir laiks rīkoties. Lēmumu pieņems.
Pipars lamās NA, ka lūk citi dara un NA tikai runā 🙂
protams, ka stāvēt maliņā un skaļi bļaustīties ir NA stilā, jo ne jau NA pieņem budžetu un pieņem reālus lēmumus, kas atsauksies uz iedzīvotāju labklājību. Bet tikpat vienoti, kā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, NA, AS, ZZS, lpp un stabilitātei droši var nobalsot par dzelzceļa norakšanu. Vai arī NA ir zarniņa par tievu, jo tomēr kkas tur īsti neklemmē ar jauniegūtajiem draudziņiem? 🙄 Tā kā NA ar savu paštaisno taisnvirziena domāšanu savos politiskajos lēmumos rezultātā realitātē saniegusi absolūti NEKO. Tramps arī vēlas viens pats iz.ist visu pasauli, bet kkā nesanāk, jo bijušie ciešie sabiedrotie sāk trampu caur puķītēm sūtīt .irst. Reālpolitika…
ostas un dzelzceļš sastāda ~2% no ikp, ko Latvija varētu atļauties. Sliktā ziņa, ka šādi mēs norobežojamies ne tikai no krievijas, bet arī no Vidusāzijas. Jebkurā gadījumā tas ir politisks lēmums, ko var pieņemt spēcīga valdības koalīcija. V un P kopā ir balsu par maz, bet antiStambulas konvencijas koalīcija diez vai piekritīs šādai NA idejai.
man prioritāte būtu sākumā noslēgt sauszemes robežu ar krieviju, jo neredzu tur vispār nekādu labumu Latvijai. Tur pārsvarā stāv serbu, vidusāzijas un kaukāza valstu mašīnas, kuras visdrīzāk daļēji velk preces uz ru.
Nu bet protams, tieši šādu “reālpolitisko” V tekstu arī gaidīju no Tevis. Tāpat kā par OMD, 2%, Otavu utml. 🙂 Ļoti paredzami.
tieši tā- omd ieviesa, Otavas konvenciju atcēla un tūlīt būs arī 5%. Diemžēl NA to nespēja. Arī ļoti paredzami… 🤷
Protams, ka NA to nespēja. Un V nespēja, un ZZS nespēja, un P nespēja utt. Jo neviena Latvijas partija nav 51% Saeimā. Līdz ar to tas tiek izpildīts, kad tiek saņemts zelta pendelis. Līdz tam NA var runāt cik grib. Un arī turpmāk NA varēs runāt cik grib par sliedēm, kamēr nebūs citu partiju atbalsta vai zelta pendeļa, tikmēr nekas nemainīsies. Tikai NA uz to uzstāj, bet pārējie peld pa straumi.
V spēja, jo nesa.irsās ar visām partijām, bet izveidoja koalīciju, kura spēja pieņemt šos lēmumus. NA spēj tikai runāt un nevis pārliecināt partnerus/kolēģus, lai izdarītu reālu darbu. Pliki .irst nav malku cirst 🤷
Nebija nekādu partneru pārliecināšanas par OMD vai 2%. Bija pendelis. Uzaicināja uz stratēģisko partneru vēstniecību partiju pārstāvjus un izdrāza. Paši tādu lēmumu nebūtu pieņēmuši. Jo pašiem citas prioritātes.
Tieši tā. Bez pendeles nekas nenotiek. Pirms OMD pendeles, visu krāsu “pieaugušie istabā” bija pret. Kariņš/Pabriks teica,ka dārgi,un no ekonomikas nedrīkst izņemt vīriešus. Progresīvie un Kustība Par vispār izveica antiOMD kampaņu,un “es arī bēgtu”.
kāds nevar tiem ģeniālajiem tautas reakcijas testētājiem pateikt, ka jebkura REĀLA darbība, kas palielina drošība tika / tiek / tiks uztverta ar ovācijām teju visā politiskajā spektrā = reitingi un tādā garā.
Kas tieši te vēl jātestē ?
manabalss.lv … Vajag iniciatīvu un jūtamu atbalstu.
Ķeries klāt. Pierādi, ka neesi mīkstais bļauris kā NA.
skuju!- tas ir politiķu vai biedrību lauciņš, lai aiz sevis masas vilktu. Diemžēl man nav tāda šarma. Bet nebaidies, es savu parakstu tur uzliktu.
Diemžēl neesam NVO tīkls, kas, ja tiešām kaut ko vajag, izsitīs pat velnam zobus, iniciatīva varbū arī būs, bet ar balsu lasīšanu ies pašvaki.
Diemžēl tā nav. Vidējā iedzīvotāja spriestspēja ir zem katras kritikas un ir neracionālu instinktu līmenī – jebkāda darbība indivīda apkārtnē vai informācijas telpā saistībā ar drošību un gatavību izraisa riebumu un nepatiku (kairinājums => dusmas un noliegums), jo traucē dzīvot uz savas iedomu saliņas, kurā problēmas tipiski tiek risinātas ar problēmas noliegumu nevis to risināšanu, attiecīgi, kairinātāja izraisītājs tiek vainots pie problēmas.
Manuprāt ar to tranzītu ir tāpat kā ar OMD – lielākā daļa var būt arī par izbeigšanu, bet tā ir padsmitā prioritāte vēlēšanās.
Garāmgājēj, toties plašās sponsoru un ekonomisko grupējumu masās ne tikai neskanēs ovācijas – tur jau tagad lamājas “blagim matom”. Pipars “Vidusāzijas vēstnesis” man piekritīs. Vājajai koalīcijai balsu par maz, un arī “prioritāte būtu sākumā” (Kādā, diez sākumā? Reāla iebrukuma sākumā?) “noslēgt sauszames robežu”. Vilcieni, kā zināms, sauszemes robežu nešķērso.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.11.2025-premjere-latvija-par-iespeju-nojaukt-sliedes-krievijas-pierobeza-velas-koordineties-ar-regiona-valstim.a623782/ jautājums ir jau skatīts. Tiltu uz pašas robežas uzspert gaisā ir ātri…
Tu taču saproti, ka šo tiltu ir jāsargā kā acuraugu, lai paspētu to uzraut (tieši tādēļ, ka tas ir pie pašas robežas). Ukraiņi arī plānoja “ātri uzraut” Antonovskij tiltu pie Hersonas un rezultātā pazaudēja pilsētu.
protams.
es tik domāju, kādi starptautiski likumi un vienošanās uz tiltu darbojas, ja tam ir viens laidums? Nevaram taču savu pusi nojaukt tā, lai ru puses tilts līdz upes vidum karātos gaisā…
starptautiskie likumi neeksistē, ir tikai vienošanās un līgumi, kas ir saistoši kamēr nav izbeigti (tsk de facto). Paskaties uz RB dzc tiltu, kad būsi Rīgā, būvnieku lobijs visu var.
lv pusē uztaisīs tiltam neplānotu remontu ar demontāžu, krievijas puse sagāzīsies pati no sevis.
interesantāk būs LT, kam tranzīts uz karaļaučiem ir atrunāts starpvalstu līgumos.
+ tā ir liela problēma, kas velk uz casus belli
Līgums pārtraucams ar vienu vienkāršu žestu – atsāksim pildīt līgumu tiklīdz krievija atsāks pildīt Budapeštas memorandu.
LT pati nepieņems šādu lēmumu. Kurš pieņems?
kāpēc , lai Lietuvā nepieņemtu tādu lēmumu?
es pat ieteiktu pašiem uzspridzināt sliedes … Un 2 mēnešus taisīt remontu
un tad pēc laika atrast vēl kādu spridzekli , vai tam ko pavisam tālu līdzīgu
un tad ataisītu līniju ar minimālu caurlaidību
1) Partneri neļaus. Jo tieši partneriem nāksies lemt par 5.pantu.
2) Tur tāda pati koalīcijas padome.
3) Vajadzīgs ārējais atbalsts, lai pārvarētu atsitienu.
Šo jautājumu var sākt risināt 1 cilvēks, burtiski. Vajag tikai pautus darīt.
Lietuvai pašai jāpieņem un punkts. Lai iepūš visi, kam nepatīk.
Saukļi. Tur politikums nav citādāks kā šeit.
sabotāža no dažādu līmeņu gaisā spērēju puses jau ir iespējama tikai UA.
Mums točno šis ir 100% izslēgts..
Par tiltu grūti nosaukt, drīzāk tiltiņš pāri grāvim 😀
Paliks laipa pāri grāvjupei ar vienu galu krievijas valnī un otru stutējamies pret betona pamatiem Latvijas pusē.
Tos 14 punktus faktiski vairāk vai mazāk var attiecināt uz jebkuru ierēdniecisku/birokrātisku aparātu. Bet tos Izraēlas 7 punktus – faktiski uz jebkura cilvēka lielāko daļu veicamo darbību un lēmumu pieņemšanu. 😀
Tāpēc arī rakstīju sākumā, ka info ne tikai “komandieriem”, bet arī “bosiem”. Gan kaujas laukā, gan civilajā ekonomikā/pārvaldē darbojas cilvēki, tādēļ kosjaki visiem vienādi.
IL 7 punkti ir no Daniela Kānemana grāmatas “Domā ātri, domā lēnām”. Autors pats esot strādājis ar IL gaisa spēkiem, vērtējot pilotu sniegumu; izmantotās metodes esot palīdzējušas ieviest skaidrību par atgriezeniskās saites sniegšanu pilotiem (proti, ka lamāšana par sliktu sniegumu nepalīdz tam uzlaboties, bet uzslavas par labu sniegumu nav tā pasliktināšanās cēlonis). Vērtīgs materiāls gan militārajā, gan ikdienas dzīvē.
Interesanti, es tos atradu kā IL zemūdenes kapteiņa atklāsmes.
Ļoti laba tēma. Es esmu (maza – 10 PAX) uzņēmuma īpašnieks. Esmu pieradis dot uzdevumu un atprasīt ziņojumu par izpildi. Kā tieši to manējie veči izdara darbu – man pa lielam vienalga. Iesaistos mikromenedžmentā kad man sāk stāstīt, ko tik nevar izdarīt.
Kad plānojam kaut ko jaunu, es sapulcītē iemetu savu versiju un burtiski kultivēju pretī runāšanu. Tajā pretī runāšanā ļoti bieži dzimst labas domas, atveras skaldnes, par kurām es nebiju padomājis. Un pretī runāšana nav manas autoritātes graušana. Pieturos pie uzskata, ka ja karalim jāatgādina, ka viņš ir karalis, tad viņš ir sūds, ne karalis.
Un man nav problēmas ar disciplīnu. Kad pasaku, ka šis nav diskusiju gadījums, bet ir jāizdara tā kā es saku tāpēc, vienalga kāpēc, bet tā vajag. Viss notiek tā kā vajag.
Par NBS neko nezinu, bet ZS pilnīga bēdu ieleja šajā aspektā. “da tavs viedoklis man ir pilnīgi pie dir$as, paturi to pie sevis un netraucē mani vairāk nekad ar to”. tas ir citāts no mūsu kaprāļa.
Es gribu teikt, ka jau no pirmajām dienām subordinācijas vārdā tiek nokauta jebkāda iniciatīva.
Pieļauju, ka vienkārši pietrūkst kaprāļa izpratne par štellēm. Viņš man derētu par dēliņu, bet, manuprāt, viņš iedomājas, ka mani jautājumi vai papildinājumi ir 18 gadīga zepera bērnības infantilisma izpausmes. Grūti teikt, kāpēc nav saprotama atšķirība, starp 18 g.v. iesaukto rebeli un 50-gadīgu brīvprātīgo.
Necik neraudu, vēl pāris wīkendi un es to fruktu vairs neredzēšu. Viss, ko es gribēju teikt, ka mūsu NBS-ā šajā rakstā pieminētās problēmas ir no pašām apakšām.
Un, protams, esmu redzējis arī daudz pretējus piemērus, kur mazie “virsnieka izstrādājumi” ar cilvēkiem runā ļoti saprātīgi, izskaidro, aicina būt radošiem, pieturēties pie vadlīnijām, nevis vilkt pirkstu pa paragrāfa rindiņām.
+++
“da tavs viedoklis man ir pilnīgi pie dir$as, paturi to pie sevis un netraucē mani vairāk nekad ar to”- izklausās, ka nesen kaprāli dabūjis, ja tik prasti izsakās. Tā ir slimība visiem jaunizceptajiem kaprāļiem. 😀 Bet viņi izaug un kļūst normāli. Daļa no viņiem pat kļūst par seržantiem. 😉
Bet nevajag arī jaukt civilo ar militāro sfēru. Un ja Tu pats neesi veiksmīgi izgājis visus šos militāros kursus, tad vien nāksies pakļauties “dēliņam”, kurš naktis nav gulējis, lai rakstītu kaujas pavēles un nodarbojies ar citu .uiņu.
Jo cilvēks tālāk no kaprāļu skolas, jo jēdzīgāks viņš ir. Seržanti vēl ir +/- klauni, bet tālāk jau ir ok 🙂
Un man nav problēmu ar pakļaušanos pavēlēm. Vienalga, kas tās dod, dēliņš vai meitiņa, opis vai babiņa. Kamēr viss skaidrs, nenotiek raustīšanās – es tikai par
Piemērs, konkrētais. Pēc nodarbības, pīpētavā.
– vai ir prātīgi visai nodaļai alfa somās nest katram savu lāpstiņu ? Varbūt kādam lāpstiņu aizstāt ar zāģīti, cirvīti ? Mežainā apvidū tomēr dzīvojam …
– da pie dir…..
Nu kāpēc tāda klaunāde vajadzīga ??!!
Vēlreiz. Es nekādā gadijumā nemēģināju blatot un atstāstīt sagrābstītas gatavnieku yūķūberu “gudrības”. Ļoti pieklājīgi pavaicāju, ārpus ierindas, gandrīz individuālā sarunā. Mierīgi būtu pateicis – mums tāds reglaments, to nevar apspriest. Punkts. Man pietiktu. Bet te tāds Forrest Gump vaibs…
izskatās, ka esi jau paspējis instruktorus izbesīt 😀
lāpstiņa katram karavīram ir primāri, jo ar zāģīti un cirvīti ir grūti ierakties. Papildu kravu ilgi nepanesīsi.
Bet… es saprotu, ka Tev tagad ir pamatapmācība un viss Tev ir jauns, bet iesaku katru savu jautājumu apdomāt un dozēt. Armija/Zemessardze ir specifiska vide, kur tēls ātri pielīp uz ilgu laiku, turpretī autoritāti vajag iekarot un tas nenotiek vienā dienā. Sākumā labāk paklusēt, pildīt uzdotos uzdevumus un ar laiku izrādīt arī iniciatīvu starp savējiem.
Man personīgi visvairāk tracina fakts, ka mūsu NBS vadība ar AM (nezinu kuru vainot vairāk, NBS vai AM vai abus kopā) būtība dzīvo un stradā un būvē mūsu militāro sfēru bez var teikt nekāda īsta plāna vai mērķa vai vīzijas ko tieši un kā mēs tad gribam sasniegt.
Nē nu teorētiski protams plāni ekseļos mums ir vareni un smuki, bet reāli ja paseko līdzi kas tieši notiek un kas mainās katrus 3 gadus, redzams ka planā armijai nav nekāda un visu laiku notiek kaut kāda izmisīgi improvizācija un reacija uz notikumiem, nevis jebkāda mēķtiecīga darbība.
Vienā gadā dārgas IFV kāpurķēzu mašīnas stulbas un dārgas un nevajadzīgas un stulbie igauņi ko jūs perkat tos sūda CV90 nevajag, otrā gadā Latvija brangi paziņo ka mums ar vajag dārgas IFV kāpurķezu mašīnas no Spānijas būs un baigi labs projects sen vajadzēja valdība un ministri smaidoši atbalsta………Tad OMD slikts un stulbs un noziedzīgs Pabriks sauc tevi par krievu agentu ja tu atbalsti OMD tas grauj Latvijas armiju, otra gadā OMD labs un vajag un tulīt ieveisīsim atpakaļ……vienā gada Otavas mīnu līgums mums vajadzīgs un bez tā nekā un kā tu vispār uzdrīksties teikt savadāk, nākamā gadā nafig mums riebjas Otovas līgums jāstājas ārā tikai idiotu atbalsta Otavas lūgumu. Un tā visu laiku, visus 30 gadus
Politikā Latvijā parasti ir peldēšana trendā. Par to balso. Tikai trendotāji parasti no ilgtermiņa plānotāji, domātāji un darītāji.
Jānem vērā, ka kopš esam NATO līdz kādam 2024.gadam NATO nebija nekādu 3B aizsardzības militāro plānu (atturēšana ar klātbūtni neskaitās). Tagad ir reģionālās aizsardzības plāni augstā detalizācijas pakāpē un tieši militārā izpratnē (tie ir sējumi ar pavēlēm, to pielikumiem, uzdevumiem, priekšrakstiem utml) , kas uzliek LT, LV, EE BS konkrētus resursu un spēju rādītājus/mērķus, kādus mums jāsasniedz, lai šie operāciju plāni būtu kaut vai teorētiski īstenojami. Ar to skaidrojamas visas pozitīvās izmaiņas NBS. Par spīti, nevis pateicoties vietējiem top menedžeriem.
Nebūtu NATO – skrietu runāt pie krievijas. Grūstītos ar elkoņiem un sacenstos mugurkaula lokanībā, lai par gubernatoru būtu. Tie būtu “konstruktīvie spēki”. Trendīgie. Pārējie būtu radikāļi un tukšrunātāji. Un Pipars stāstītu cik tas ir loģiski, viedi, pamatoti, miermīlīgi, reālpolitiski u.c. Un piedāvātu NA vieniem pašiem iet karot 🙂
kā reiz viens trendīgais no Ogres bija aizskrējis pie sankciju sarakstos iekļautā…
Bet, ja paskatās vēsturē, lai kāda reputācija nebūtu latviešu elektorāta partijām, visas ir virzījušās ES un NATO virzienā, jo latviešu elektorāts nekādu citu virzienu nepieļautu. Kamēr pipars sedza perimetru, tikmēr nevienu NA pārstāvi ierindā neredzēju, tāpēc es uz “urrā patriotiem” nepaļautos… 😎
latviešu elektorāta partijas visas ir virzījušās ES un NATO virzienā jā, bet vai tas notika tapēc ka viņi paši to gribēja vai tapēc ka tāda veidā spēja palikt pie varas?
Piemērs : Anatolijs Gorbunovs stūrēja PSRS politiku var teikt visu savu dzīvi , kļūdams pat par Latvijas PSRS galveno bossu, sabiedriskajos medijos nosodīja Latvijas Cilvēktiesību aizsardzības grupas Helsinki 86 ziedu nolikšanu un vēl visu kaut ko. Rūdīts kommunsits un krievu pakaļu bučotājs ar 30 gadu stāžu…….un tad pēkšņi kad sajuta ka tomēr vējš mainās un PSRS sāk ļobīties, pārmeta kažoku 5 minūšu laikā un kļuva par neatkarīgas Latvijas aizstāvi un patriotu un dibināja “Latvijas ceļš” partiju, pekšņi baigais demokrāts un latvietis izrādās (30 gadus pirms tam nebija)
Nu es neticu šādiem politiķiem un viņu ”pēkšnajām pārmaiņām”, un es ari saprotu ka ja ir šādi cilvēki mūsu starpā kas pēc 30 gadu krievu impērijas slavināšas pēkšņi pārtop par ”mūsējiem”, tad būs arī tādi cilvēki kas ar vieglu roku izdarīs to pašu tikai pretēji. Nav tur nekādas lojalitātes un nevajag izlikties , tur ir plika varas ķeršana un viņi nodos gan sevi gan mani un tevi lai to varu dabūtu.
ņemot vērā, ka es jau biju apzinīgā vecumā šajos pārmaiņu laikos, tāpēc redzēju un atceros kā šie “rūdītie komunisti krieviem pakaļas bučoja”. Pie pirmajiem pārmaiņu vējiem tieši ar viņu atbalstu tika pacelti sarkanbaltsarkanie karogi. Viņiem bija resurs un viņi mācēja masas vadīt. Diemžēl jebkuru bērnu padomju laikos audzināja kā oktobrēnu, pionieri un komjaunieti. Un, ja vēlējies kļūt vadītājs vai izbraukt uz ārzemēm, tad nācās stāties arī partijā. Un pateicoties tieši viņiem un nevis Pilsoņu kongresam, Latvija ieguva neatkarību.
Un ja tagad uzpūstu cits pārmaiņu vējš un atkal apkārtēja vide sāktu šobītiies, kas tad notiktu???? Gorbonovs un co mestu kažoku atpakaļ??? Ja Krievija piedāvātu garšīgu komosu tiem kas pārmet, kas notiktu??? Ko darītu piemēram Šlesers un Lembergs un Rosļikovs???
Minētajiem neko vairs nav jāmet, viņi jau ir “Gruzijas sapņa” Latvijas versija. Kumosus piedāvās ne viņiem, bet nacionālo konservu un nacionāli liberālo spēku līderiem, lai atšķeļ par labu “sapnim”vismaz daļu elektorāta. Vicošanās par/pret SK ir no tās pašas pasākumu sērijas.
https://x.com/0808Iveta/status/1993715851736879500
“kā reiz viens trendīgais no Ogres bija aizskrējis pie sankciju sarakstos iekļautā…”
Un kad šis sarakstos vēl neiekļautais staigāja pie prezidenta, MK un Saeimas frakcijām (pats redzēju, pirms 2014. gada staigāja gan viņš, gan vēl kaudze krievijas oligarhu), tad viss bija OK?
Neatkarības atgūšanas process bija blakusefekts konsensam PSKP vadībā, ka tā tālāk turpināt nevar – vai nu bads un sabrukums, vai nu bads un neostaļins, kurš lielāko daļu viņu pašu apšautu. Tāpēc nolēma veikt kontrolētu nobrucināšanu un garšīgākos kumosus paturētu sev, vienlaikus atbrīvojoties no atbildības par visu pārējo. Pie mums Latvijā bija labākajās komunisma tradīcijās – ja nevari iznīcināt (Neatkarības kustību), nostājies priekšgalā. ES un NATO bija populārie trendi uz kā dzīvot un palikt pie varas.
Ja atceramies, tad Avenu gribēja iebāzt vienā brīdī pat par ministru prezidentu un man tas noteikti nešķita ok. Tur varētu mēģināt izspēlēt gruzijas ivanašvili scenāriju. Tāpēc helmaņa čomošanās ar avenu tagad man arī nešķiet ok.
nekāds bads psrs 80.-to gadu beigās nedraudēja, tāpēc es nekādām sazvērestības teorijām par kontrolētu psrs nobrucināšanu neticu. Protams, atsevišķiem cilvēkiem un cilvēku grupām bija savas merkantīlās intereses, bet diez vai tas bija Gorbunovs. Es drizāk kā spilgtāko piemēru minētu lembergu.
Tik ļoti nedraudēja bads, ka pārtikas taloni tika ieviesti 🙂
no preču deficīta līdz badam ir tāls ceļš ejams. Ja grūti bija dabūt gaļu, tad varēja ēst grūbas, cik vien vēlies. Cukurs bija deficīts, jo lielākoties tas aizgāja brāgā… Un talonus Latvijā ieviesa 89.-90.gados, kad sarkanbaltsarkanie karogi jau 2 gadus plīvoja torņos. Teorētiski nevajadzēja obligāti sagraut valsti, ja varēja no plānotās ekonomikas pāriet uz tirgus ekonomiku reformu ceļā. Psrs sagrāva, jo sabiedrība sajuta brīvības vēsmas.
Bez reformām pārtikas trūkums iestātos 90-tajos. Varēja, tikai tie, kas bija pie varas, to nemācēja. Biedra Sjaopina nebija.
https://www.army.mil/article/289183/norway_wins_first_place_in_usareur_afs_european_best_sniper_competition
iesākumā var atstāt vienas sliedes
…caur baltkrieviju…
https://www.sargs.lv/lv/nbs/2025-11-27/reportaza-vad-karaviri-piedalas-pirmaja-eksperimentalaja-grupas-komandieru-apmacibu cepumiņš! 20 no viena iesaukuma. Kara laikā viņi būs uz izķeršanu…
Jau izteicos – uzskatu, ka otrajā gadā no labākajiem jāgatavo grupu un nodaļu komandieri (par nodaļas komandieriem māca visus atlasītos, bet par nodaļniekiem kļūst labākie), kas diena kā nodaļu un grupu komandieri ar nākamo iesaukumu, tad trešajā gadā gatavo rezerves virsniekus. Bonusiem jābūt pietiekamiem, lai rindā stāvētu. Beigās rezervē atvaļina visu vienību ar visu vadību. Izraēlas variants.
Tas nav cepumiņš, tas ir common sense, turklāt par kārtu nepietiekams. Ja tu gadā ražo kareivjus tūkstošos tev jāgatavo dizkareivjus simtos nevis desmitos. Desmitos var gatavot virsniekus.
25.-jā gadā kareivjus tūkstošos vēl neražo (~1k). 26-jā būs ~2k. Bet vienalga cepumiņš no manis, jo virziens pareizs. Sākumā vispār par šādu varbūtību neviens nerunāja. Piekrītu, ka vajag vairāk.
Var mēģināt motivēt VADistus dienēt ilgāk ar instruktora pakāpes iegūšanu, bet tas varētu būt max 3-6 mēneši vairāk… Ja jādien vēl viens gads, tad tur jau cilvēks visdrīzāk būs nolēmis palikt PD…
Izraēlā dien vairāk un PD nepaliek.
zemeņu sarg, Tu visu laiku runā vēlmju kategorijās, kur ar realitāti maz saistības. Ja vieni dien gadu, tad kāpēc gan citiem būtu jādien divi, ja vien viņi nav paši izdomājuši palikt PD? Es atceros sevi un savus biedrus, kuriem vienīgā vēlme bija pēc iespējas ātrāk noskočīt nost no šī pasākuma. Finālā no 20 pax uz 1-2 gadu ilgāku dienestu parakstītos kādi 3-4…
Es runāju vajadzību kategorijās. Objektīvi masu mobilizējamai armijai vajag arī rezerves instruktorus un virsniekus. Jeb Tu iztēlojies kādu citu modeli?
Tak no 20 pax ir vajadzīgi 2 instruktori un 1 virsnieks. Ok, jāgatavo 4 instruktorus un 1,5 virsnieku. Ne visi pabeigs un ne visi beigās būs derīgi.
Izraēlā dien? Dien. Jo (un Latvijai jārīkojas līdzīgi) – Sociālais prestižs. Rezerves instruktors un vēl jo vairāk virsnieks tiek uzlūkots kā labs līderis. Darba devēji uz jaunieša armijas CV ļoti skatās.
Jābūt virknei bonusu, lai būtu interese: atalgojums jau tāds pats kā PD. Studiju apmaksa. Lielāka stipendija vēlāk augstskolā. Subsidēts kredīts un pirmā iemaksa pirmā mājokļa un/vai auto iegādei. Subsidēts kredīts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Valsts pārvaldē (t.sk. valsts un pašvaldību uzņēmumos), ja grib ieņemt nodaļas vadītāja amatu – jābūt vismaz instruktoram mil. dienestā (OMD vai vēlāk jāpabeidz Zemessardzē). Ja par departamenta vadītāju – jābūt virsnieka pakāpei.
Vēl iespējamie bonusi – IIN atlaides (bet pretī ir jābūt gatavam, ka biežāk sauks uz mācībām).
Ja tas ir kkas ārpus VAD, tad tā ir rekrutēšana no jauna. To var darīt. Piem., var piedāvāt pēc VAD līgumu uz 3-6-12 mēnešiem, lai izietu instruktoru kursus. Var šādus kursus iziet arī caur ZS… Bet sasaistīt to ar ierēdniecības amatiem gan ir stulbi, jo jau tagad nav viegli piesaistīt darbiniekus valsts iestādēs.
Jā, var to saukt par rekrutēšanu no jauna. Ne terminos ir būtība. Pasaki man lūdzu – kur viegli piesaistīt darbiniekus? 🙂
NA varētu parādīt piemēru – ja gribi būt NA biedrs, tad obligāti jābūt militārajai pieredzei. Gribi kandidēt pašvaldības vēlēšanās un būt NA nodaļas vadītājs – obligāti jābūt zemessargam instruktoram. Gribi kandidēt Saeimas vēlēšanās – obligāti jābūt virsnieka pakāpei. Gribi kadidēt uz Eiropas parlamentu – jābūt starptautisko misiju dalībniekam ar virsnieka pakāpi. Gribi būt NA valdes priekšsēdis – jābūt ar augstākā virsnieka pakāpi un pieredzi misijās komandējot bataljonu, ar vismaz 2 kauju pieredzi un pautiem kā vecim.
👍😀
Zemeņu sargam būtu labas izredzes tikt ievēlētam vismaz Saeimā. Par augstākiem amatiem gan izvērstos diskusijas… Tā kā visu cieņu! 🤝
p.s. kaut man arī prieks, ka, neskatoties uz to, ko viņi gvelž tv ekrānos vai no Saeimas tribīnes, vismaz dažus no viņiem esmu redzējis ierindā (kaut ne vienmēr instruktora un virsnieka pakāpē). Ja nākamreiz neievēlēs, būs derīgi kaujinieki.
Atgādināšu, ka pakāpes esamība vēlētājam ir 101. prioritāte. Un es galīgi neesmu labs kandidāts, jo nepeldu trendā, neprotu izlikties, melot un solīt, aktieris no manis slikts.P.S. Rezerves virsnieka pakāpe man ir.
varētu arī bražes u.c. sociālo tīklu politzemessargus aicināt uz publiskiem fizo testiem
A kāda tam jēga? Lielākai daļai politzemessargu (biezais gals) ir amata atbrīvojums no mobilizācijas, jo kara gadījumā nepieciešami valsts pārvaldei. Turklāt ZS fizo prasības var būt zemas, jo ZS ir teritoriālais karaspēks, kuram jānodarbojas ar 2.-3. ešelona uzdevumiem (ENY SoF operāciju, reidu apkarošana, objektu apsardze), nevis jāatdarina krakenus vai jebkādas citas triecienvienības.
polītiskajā plānā ir jēga. Militārajā neliela – bražu neesamība atbrīvotu resursus reāliem ZS vai ietaupītu līdzekļus – we will be taupīgi taču atkal ir modē.
We will be taupīgi jāattiecina uz ideju par dāmu obligāto(!) iesaukšanu VAD. Lūk kur resursu izšķērdēšanas elles vārti paveras. Lai gan neapšaubāms ieguvums no tā ir excel tabulas, kas strauji pildās ar durkļu skaitļiem, bet neatspoguļo karaspēka muskuļu masu.
kad amats beidzas, šādam “polit”zemessargam jau ir militārās pamatiemaņas, un viņš var pilnvērtīgi stāties ierindā.
Varbūt mums šķiet, ka visi ukraiņu karavīri ir “krakeni”, drīzāk vecuma un fizo parametros viņi pielīdzinās mūsu zs. Tas nozīmē, ka tā arī karosim- kurš gribēs vairāk dzīvot, tas veiklāk paskries…
We will be taupīgi sadaļā joprojām likumā ir norma, ka ZS var iestāies pilsoņi no 18 līdz 65. Neredzu, kur būtu loģiski atrakstīts, ka teiksim vecāki par 40-50 nevar iestāties. Valsts iegulda līdzekļus apmācībās, pēc kurām jaunais (vecais) zemessargs, orķestrim skanot, aiziet pa taisno dembelī..
NA nevar iestāties vecāks par x, PD nevar, ugunsdzēsējos, policijas dienestos nevar. Tikai ZS var.
We will be liels exelis.
Jāpiezīmē gan, ka politzemessargs jau pie mums parasti mēdz samērā īss periods. Šodien tu esi politiskā zirgā, bet rīt vari vairs nebūt. Vari krist nežēlestībā un tikt visu aizmirsts. Tad mierīgi varētu kļūt par pilntiesīgu ZS.
Tiesa gan, motivāciju vajag tik un tā. Nav dzirdēts, ka Pabriks pēc politiskās karjeras beigām būtu ZS apmeklējis vairāk kā to vienu PR mācību dienu.
Austošā Saule jau sen izvirzīja tādu prasību – biedriem jābūt ZS, un par šo savulaik, kad Zeltīts vēl bija NA ģenerālsekretārs, viņu apzīmēja ar kāškrustiem un nosauca visādos sliktos vārdos, bet Jemberga goddevīgi uzklausīja kremļa aģenta Ragozina kritiku, ka ZS esot fašistiski nacistiska (pēc būtības) organizācija. “Ierēdņa” teksts, protams, ir ņirgāšanās, bet tikai daļēja – kaut kas līdzīgs, šāda “veterānu” partija jums, visdrīzāk, murgos rādās, bet nākotnē dažādu apstākļu ietekmē nemaz nebūs tik nereāla.
Vēlētiem amatiem parasti prasības neizvirza, bet es piekristu, ka tā vienkārši būtu tradīcija, ka vīriešiem, kuri kandidē ir jābūt vai nu bij. PD, OMD vai ZS. Savukārt ministriem vīriešiem jābūt rezerves virsnieka pakāpei. Kā Izraēlā.