vara bungas: must see
VB piezīmes pēc noskatīšanās:
- M113 joprojām rullē
- iekraušanās/izkraušanās no KKM/APC uz laiku drills N.1
- 2-4 žņaugi IFAKā must
- FF marķējums uz ķiveres kupola vai citādi atpazīšanai “no augšas” must
- ne tik daudz nestuves cik “vilktuves”
- tik ko par šo te runājām
- Gāzmaskas…
- Bunkurs uzbrukuma laikā – aizsardzība, bet kaps
- Tenti virs ierakumiem pret novērošanu no gaisa
- “karot un dienēt, nav viens un tas pats”(c)
- Mīnmetēji joprojām skaitās, neskatoties uz droniem. Kalašnikovs weapon of choice
- “Karogiebaksts” spēlē, ko spēlē visi (par godu mums – lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem)
- Meži kalpo abām pusēm nevis tikai vienai
- “Mūļi” 200 evakuācijai
- GoPro vēsturei (neaizmirstiet kaudzi ar aķiem, jo GoPro velk +- stundas video, ziemā mazāk)
vara bungas 
Noskatījos. Smagi skatīties, redzēt cilvēkus kuriem šim jāiet cauri. Vienīgais jautājums, kas mani jumdīja visu laiku, kas notiktu ar mums analogā scenārijā, it īpaši ņemot vērā dronu attīstību. Domāju, ka labi nebūtu. Bet šis jautājums jau vairāk tiem kuriem ir jālemj.
Šeit var noskatīties HD kvalitātē, atradu pēc VB pievienotā linka noskatīšanās:
https://1movies.bz/watch/movie-2000-meters-to-andriivka-4g2e52#ep=1
Atbilde uz šo jautājumu prasīs vai nu A: pretdronu risinājumus, kas samazinās apdraudējumu līdz pieņemamam/menedžējamam līmenim. Vai nu B: kaujas lauka depopulāciju, tas ir par “foot on the ground” cīnās attālināti vadāmās, semi autonomās vai autonomās sistēmas bez kājnieka tiešās klātbūtnes. Kā vienmēr kompromiss tiks atrasts kaut kur pa vidu A un B, tas ir, XXI gs jebkuras valsts armija vairs nevar paļauties tikai uz dzīva spēka priekšrocību (kvantumu) vai trulu ugunsjaudu (kaujas tehnikas krājumi), nepieciešams līdzsvars: cik vien var mazāk personāla pelēkajā zonā + cik vien var vairāk tehnisko risinājumu. NBS nav ne personāla rezervju, ne tehnoloģiskās attīstības priekšrocību. Līdz šim būvējām un uzbūvējām XX gs vidus vidusmēra līmeņa sauszemes karaspēku bez smagās bruņutehnikas, kaujas aviācijas un flotes atbalsta. Līdz ar to nāksies ātri adaptēties vai mirt, vai pareizāk sakot vispirms smagi ciest un tad spiestā kārtā adaptēties. Filmā reedzamā kaujas darbība 1:1 pie mums notikt nevar. Mūsu un arī pretinieka priekšrocība, ka nav jāturas pie krūmāju strēmelēm, lai nodrošinātu sev piesegu no novērošanas un tai sekojošas iznīcināšanas. Ej kur gribi, manevrē, atkāpies, uzbrūc no visiem virzieniem, jebkurā dziļumā. Tas daudz ko maina, bet ne vienmēr atvieglo uzdevumu.
Labi parāda, ka kāpurķežu tehnika tomēr var iebraukt tur kur riteņi nekad netiks (vienalga cik jauna un moderna ta riteņu mašīna nebūtu)……diez vai Patria tur spētu iebraukt un aizvest cauri tranšejām un kokiem ka tas vecais M113 spēj.
23.gads, kad droni vēl nebija tik masveidīga parādība. Ja krievi spētu operatīvi izsaukt mīnmetēju uguni vai fpv dronus sev atbalstā, tad tik klajā apvidū ukraiņiem būtu maz izredzes. No ukraiņu puses vajadzēja ātri piebraukt ar kkm un ar 30-40mm lielgabalu izhujārīt ru pozīcijas un kājniekiem tik pieskriet no aizmugures un iztīrīt.
man šķiet, ka cvrt būtu lielākas priekšrocības nekā m113, jo cvrt ir jestrāks. Pārvadāt uz frontes priekšu vairāk par grupu (4pax) vienā transportā, nav prāta darbs. Ja pirmais iesprūst pie atvērtām durvīm, tad apdraudēti ir arī pārējie un zaudējumi nesamērīgi.
mūsu priekšrocība ir mūsu apvidus, ko mums jāizmanto savā labā. Mežs ir labs, lai maskētos, bet papildus vajag mega daudz maskēšanās tīklus. Ja mežs nodeg, vienalga starp kokiem var iekārt jaunus maskēšanās tīklus, lai maskētos un aizturētu fpv dronus. Tāpat mums vajag daudz betonētus pagrabus/nocietinājumus, kur izvietot C2, pārapgādes punktus un nosacītas atpūtas zonas. Ja nebūsim laicīgi ierakušies, nāksies to pašu rakt ar sapieru lāpstiņām un nostiprināt ar kokiem, kas mēdz degt…