Izskatās pēc “nau vērc” jeb “kāpēc man jāmaksā nodokļi?” manifesta. Pēc uzvārda spriežot, autors varētu būt ukrainis – sēžot 4 gadus zem droniem vājuma un pesimisma brīži ir vairāk ka saprotami. Tomēr kopumā cilvēce “uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks” ideoloģiju ir pārbaudījusi tūkstošiem gadu ilgi, un kaut kā tomēr dzīvot civilizācijā ir daudz patīkamāk. Protams, plānam B – ja civilizētas savstarpējās attiecības nobrūk – ir jābūt, taču, ja katrs sāks rūpēties tikai par savu bankas kontu un ģimeni, kā autors, šķiet, iesaka, tas haosa iestāšanos tikai paātrinās.
Cita lieta, ka nākotne ir tiešām neparedzama, un saistībā ar šo arvien absurdāki liekas ikvakara dažādu “jūtūberu” “ēteri”, kur ar gudrām sejām tiek spriests par “stratēģiskām telpām manevram”, pasaules līderu sanāksmēm, to, ka ES un NATO gaidot nenovēršams gals, ka “Ukrainai sarunās ar ES jāsit dūri galdā” utml. Ja mēģinātu saskaitīt, cik stundu ir notērēts, klausoties tukšumu, aš vai nelāgi samestos. Bet nu tāda ir cilvēka daba – cerība, ka būs kāds delfu orākuls videoblogera paskatā laikam nezūd nevienam. Un katrs cer sagaidīt labas ziņas.
iegrimstot dziļāk filozofijā, pieķerot klāt mazliet depresiju, sentimentu un fatālismu, šķiet, ka ukraiņi karo par galīgi eksistenciālām lietām aiz inerces… Tā diez vai ir cīņa par gaišāku (sakārtotāku, eiropiskāku…) nākotni. Viņi (liela daļa) joprojām nesaprot, ka nevar nemaksāt nodokļus un nevajag dot kukuļus tikai tāpēc, lai būtu ērtāk, ātrāk un lētāk. Mēģinājām pārliecināt- nesanāca… Tajā pašā laikā viņi nesaprot, kāpēc nevar pārbūvēt apmali, kura visiem traucē gadiem, bet pārtaisīšana prasītu pāris dienas pāris pakšiem, kamēr nav noticis oficiāls iepirkums…
Visi ir noguruši. Ukraiņi karo 4 pilnus gadus bez brīvdienām. Tāpēc turam buru un turpinām iesākto!
vara bungas
Izskatās pēc “nau vērc” jeb “kāpēc man jāmaksā nodokļi?” manifesta. Pēc uzvārda spriežot, autors varētu būt ukrainis – sēžot 4 gadus zem droniem vājuma un pesimisma brīži ir vairāk ka saprotami. Tomēr kopumā cilvēce “uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks” ideoloģiju ir pārbaudījusi tūkstošiem gadu ilgi, un kaut kā tomēr dzīvot civilizācijā ir daudz patīkamāk. Protams, plānam B – ja civilizētas savstarpējās attiecības nobrūk – ir jābūt, taču, ja katrs sāks rūpēties tikai par savu bankas kontu un ģimeni, kā autors, šķiet, iesaka, tas haosa iestāšanos tikai paātrinās.
Cita lieta, ka nākotne ir tiešām neparedzama, un saistībā ar šo arvien absurdāki liekas ikvakara dažādu “jūtūberu” “ēteri”, kur ar gudrām sejām tiek spriests par “stratēģiskām telpām manevram”, pasaules līderu sanāksmēm, to, ka ES un NATO gaidot nenovēršams gals, ka “Ukrainai sarunās ar ES jāsit dūri galdā” utml. Ja mēģinātu saskaitīt, cik stundu ir notērēts, klausoties tukšumu, aš vai nelāgi samestos. Bet nu tāda ir cilvēka daba – cerība, ka būs kāds delfu orākuls videoblogera paskatā laikam nezūd nevienam. Un katrs cer sagaidīt labas ziņas.
Priecīgus visiem svētkus!
iegrimstot dziļāk filozofijā, pieķerot klāt mazliet depresiju, sentimentu un fatālismu, šķiet, ka ukraiņi karo par galīgi eksistenciālām lietām aiz inerces… Tā diez vai ir cīņa par gaišāku (sakārtotāku, eiropiskāku…) nākotni. Viņi (liela daļa) joprojām nesaprot, ka nevar nemaksāt nodokļus un nevajag dot kukuļus tikai tāpēc, lai būtu ērtāk, ātrāk un lētāk. Mēģinājām pārliecināt- nesanāca… Tajā pašā laikā viņi nesaprot, kāpēc nevar pārbūvēt apmali, kura visiem traucē gadiem, bet pārtaisīšana prasītu pāris dienas pāris pakšiem, kamēr nav noticis oficiāls iepirkums…
Visi ir noguruši. Ukraiņi karo 4 pilnus gadus bez brīvdienām. Tāpēc turam buru un turpinām iesākto!