FPV dronu dominēšana kaujas lauka gaisa telpā noriet. Iemesls tam ir vienkāršs: trieciena bruņotehnika tagad ir aprīkota ar pietiekamu el.ģeneratoru jaudu , kas ļauj uzstādīt automatizētas, optiski vadāmas kinētiskas iedarbības pretdronu sistēmas. Šīs sistēmas aktivizējas, saņemot agrīnās brīdināšanas sensoru signālus, tādējādi kaujas tehnikas apkalpes un automatizētā aizsardzība “zina”, kur atrodas FPV droni, pirms tie ir ieradušies. Brīdināts-bruņots. FPV tagad var izsekot optiski un akustiski, uztverot to motoru troksni, attiecīgi, izvietojot kaujas laukā pietiekamu skaitu šādu sistēmu (piesātinot) FPV apdraudējumu var samazināt līdz pieņemamam līmenim. Pateicoties šādai pieejai ZSU 3. korpuss (AZOV) savā operāciju rajonā attīrīja gaisu no RU FPV droniem, kas savukārt ļāva īstenot operāciju “Vivaldi”.
ZSU 3.korpusa (AZOV) know-how, kas ļauj turēt RU UAS “aiz gimbaliem”, slēpjas daudzpakāpju kaujas lauka pretgaisa aizsardzības arhitektūras koncepcijā, proti, 50. kalibra ložmetējam efektīvās darbības attālums ir aptuveni 1000 metri, kas nozīmē, ka katrs pretgaisa aizsardzības ložmetējs aizsargā apmēram divu tūkstošu metru diametru ap sevi. Ložmetējus aprīko ar vadības sistēmām, kas savienotas ar sensoriem un uzstāda uz transportlīdzekļiem, UGV, piekabēm vai paletēm, nogādā uz fronti un pievieno kopējai vadības sistēmai. Kad četras, sešas vai divpadsmit šādas iekārtas darbojas saskaņoti, tās tiek izvirzītas uz priekšu pa vienai, līdzīgi kā figūras uz šaha galda, katru brīdi nodrošinot savstarpēju atbalstu starp sistēmām un pārklājošos pretgaisa uguns sektorus (3D). Kombinējot šo risinājumu ar REC un citām pretdronu sistēmām, kas tāpat virzās uz priekšu kopā ar zenītložmetējiem, azovieši nodrošināja salīdzinoši vāju RU FPV dronu pretdarbību, neatkarīgi no tā, vai tie tika vadīti pa radio kanālu vai pa optisko šķiedru un panāca Limanas apkārtnē pretinieka izspiešanu plašā teritorijā. Tas gan nebija nedz ātri (4-5 mēneši), nedz viegli.
Attiecīgi, kad mehanizēto bataljonu kolonnas virzās uz priekšu ar mūsdienu karam lielu transportlīdzekļu blīvumu, kinētisko pretdronu sistēmu (uz dažādām platformām) kombinācija ar REC pretpasākumiem efektīvi attīra gaisa telpu no FPV. Šādas taktikas beta versija tika izmēģināta kaujās Kurskas apgabalā, kur operācijas pirmajās dienās ZSU nodrošināja RU sakaru kanālu traucējumus, kas gan zaudēja efektivitāti, kad parādījās optiskās šķiedras vadība un vairs nepietika tikai ar elektromagnētiskā spektra (traucējumu) izmantošanu. Tas, kas kaujas laukā notiek tagad, ir šīs pašas taktikas attīstības turpinājums: REC apvienojumā ar automatizētu kinētisko PGA samazina FPV efektivitāti līdz tādai pakāpei, ka tas ļauj pāriet no aizsardzības pie uzbrukuma. Sliktā ziņa: arī šo taktiku RU pārņems un adaptēs dažu mēnešu laikā.
FPV droniem arī nākotnē paliks sava niša kaujas laukā, taču kamēr to atrašanās vieta telpā ir identificējama, AI vadīto zenītložmetēju tīklojums var mazināt FPV apdraudējumu. Un tad, kad visā gaisa telpā vairs nevaldīs FPV, kaujas laukā atkal parādīsies tradicionālā artilērija (haubices) un raķešartilērija ļaujot ātri, efektīvi un lēti sašaut mērķus lielā attālumā.
Mūsu pretdronu cīņas arhitektiem jāiemācas apvienot situatīvo informētību (sensorus), lēmuma pieņemšanas vadību (tās ātrdarbību) elektroniskās (REC) un kinētskās iedarbības (ložmetējus) līdzekļus vienā sistēmā.
[..] Ultimately, the value of a C-UAS system is not measured by how much information it collects. It is measured by how effectively it enables operators to understand a situation, make a decision and then take action.”[..]
