vara bungas: Intervija ar leģendāro NBS instruktoru, tagad augsta ranga administratoru. “Okai?”(c) … 🙂 Nezinu vai visi saprata par ko ir runa intervijā. Ideja ir tāda, ka ZS akūti trūkst jaunāko komandieru (nodaļas līmenis), jo ne visi “ārrindas” zs var atrast laiku iziet noteikto 9 nedēļu kaprāļa kursu Dobeles MC ( strādājošam zs tas nozīmē divus+ gadus bez atvaļinājuma). Bez “Dobeles” kaprāļa pakāpi piešķirt nedrīkstēja (ja tas nav apbalvojums par izciliem nopelniem). Bet, ja nedrīkst, bet ļoti vajag, tad drīkst. Tagad ZS nodaļu komandierus “ceps” pēc vienību virsseržantu ieskatiem, balstoties uz vērtēšanas vadlīnijām, kas orientētas uz kandidāta personības dotībām, spējām un uzkrāto pieredzi. Es piekrītu, ka situācija ir tāda, ka “vajag ļoti”, tomēr saprotu, ka sekas tam būs dzirksteļojošas attiecības starp “lauka kaprāļiem” un “karjeras kaprāļiem”, jo algas dienā pie kases lodziņa abi ir vienādi.
Te vajadzēja “augšām” saņemties dūšu un izveidot jaunu pakāpi “zemessardes kaprālis” vai ko tamlīdzīgu, kas tomēr ļautu ieņemt nodaļas komandieru amatus ZS ne tikai kaprāļiem “pēc Dobeles” vai “pēc Cēsīm”, bet arī (kaujas) mācību laukā identificētiem tīrradņiem, kuri tiešām var būt krutākie kutangu barveži. Tagad abas kategorijas saplūdīs vienā. Ja rīt paredzēts karš…okai, lai notiek, karā viss ir iespējams. Ja nostiprināsies miera laiks,šo jauninājumu atcels, drīzāk ātŗāk nekā vēlāk. Bet cilvēki ar pakāpēm paliks. Viela pārdomām par to, cik tuvu esam X stundai, ja jau kadru risinājumi ir kā kara laikā.
PS Apsveicama iecere analizēt UA pieredzi “lidojumā”, lai zibenīgi papildinātu ZS apmācības programmas. Tas gan ir uz palikšanu – “lessons learned”.
