Off topic

Šeit var likt komentāros visu ko sirds vēlās. Kas zina, varbūt tas būs iemesls jauna ieraksta/topika tapšanai. Ja off topic ir vairāk kā viens links + paris teikumi un velk uz pāris rindkopām – sūtiet uz VB e-pastu, ieliksim kā ierakstu, kas sāks jaunu tēmu.

8 191 doma par “Off topic”

  1. Turpināt tēmu par to, kā krieviem iet ar fosilo kurināmo un citu izrakteņu tirdzniecību.

    Vakardienas ziņa: “Iran will receive 300 million cubic metres of Russian gas daily, the official IRNA news agency reported Iran’s oil minister Javad Owji as saying on Wednesday. Russian energy giant Gazprom signed a memorandum in June with the National Iranian Gas Company to supply Russian pipeline gas to Iran.”

    BET, vai nu es kaut ko nesaprotu no skaitļiem, vai arī tiešām tā ir? Vācija 2021. gadā no Krievijas it kā saņēma gāzi aptuveni 1000 TWh apjomā, kas atbilst aptuveni 102,5 miljardi kubikmetru. Savukārt 300 miljoni kubikmetru dienā, ko saņems Irāna, sanāk gadā aptuveni 109,5 miljardi kubikmetru (vairāk nekā Vācijai).

    Nezinu, protams, cenu, un nezinu, cik Irāna saņēma līdz šim (lai zinātu, cik būs pieaugums), bet Irānai zem pašizmaksas visticamāk nepārdos (daļa varbūt kaut kādā barterā), un apjoms tomēr ir iespaidīgs. Iedzīvotāju ziņā Irāna ir aptuveni vienāda ar Vāciju (bik bik lielāka), tomēr ekonomika pēc nominālā GDP ir 10x mazāka, kaut gan pēc pirktspējas paritātes GDP atšķirība ir tikai 3 reizes. Tomēr daļa ekspertu apšauba šos Pasaules Bankas, Starptautiskā valūtas fonda un ANO datus par Irānu un uzskata, ka tās ekonomika realitātē tomēr ir ievērojami lielāka, nekā parādās oficiālajā rietumu statistikā.

    Bet tik un tā – vai Irāna tiešām tādu apjomu kā Vācija var paņemt pretim?

    Atbildēt

    • Atvainojos. Nepamanīju, ka ziņai ir turpinājums. Ar cipariem es nekļūdījos. Te būs;

      “”We currently produce between 840 to 850 million cubic metres per day of natural gas in Iran. Under the agreement, 300 million cubic metres of gas per day will be transferred from Russia through the Caspian Sea,” Owji said, adding that the cost of creating the necessary infrastructure would be borne by Russia.

      As part of the 30 year agreement, any surplus Russian gas not used domestically by Iran will be exported to other countries, Owji said, adding the annual value of the contract ranges between 10 billion to 12 billion dollars.

      The Russian energy ministry did not immediately reply to a request for comment. Gazprom has seen its gas supplies to Europe, once the source of two thirds of its gas sales revenue, plummeting to post-Soviet lows over the conflict in Ukraine. Last year it incurred losses of almost $7 billion, its first annual loss since 1999.

      The amount supplied to Iran would translate into around 110 billion cubic metres of gas supply per year, on par with the combined capacities of Nord Stream 1 and Nord Stream 2 pipelines — a total of four pipelines laid on the bed of the Baltic Sea from Russia to Germany. Three were damaged by blasts in September 2022 and one remains unscathed.

      Iran sits on the world’s second-largest gas reserves after Russia, and Moscow has long sought to make inroads into its natural gas business. U.S. sanctions have hindered Iran’s access to technology and slowed the development of its gas exports.”

      Atbildēt

  2. Reuters šodien:

    A REUTERS INVESTIGATION – Years of miscalculations by U.S., NATO led to dire shell shortage in Ukraine

    https://www.reuters.com/investigates/special-report/ukraine-crisis-artillery/

    The causes of the shell crisis began years ago. They are rooted in decisions and miscalculations made by the U.S. military and its NATO allies that occurred well before Russia’s 2022 invasion, a Reuters investigation found.

    A decade of strategic, funding and production mistakes played a far greater role in the shell shortage than did the recent U.S. congressional delays of aid, Reuters found.

    Since Russia seized Crimea in 2014, policymakers in America and Europe repeatedly failed to address warnings about the sorry condition of the West’s munitions industry. The result: an inability to adequately supply Ukraine with a key weapon, and a shift of the war in Russia’s favor.

    Atbildēt

  3. No augšminētās Reuters izmeklēšanas:

    The reporting found that:

    Production of the 155mm shell dropped so dramatically that, from summer 2014 to fall 2015, the U.S. added no new shells to its stockpile.
    Manufacturing defects and safety violations triggered repeated production-line shutdowns. The 2021 discovery of cracks in shells cut production capacity in half for months.
    A U.S. decision to change the type of explosive used in those shells hasn’t helped the war effort and, to date, has been an expensive flop: The Army spent $147 million on a facility it doesn’t use.
    And a plan to replace an antiquated plant in Virginia that produced propellant to launch the shells has fallen a decade behind its scheduled completion and has almost doubled in price. That delay has created a greater U.S. reliance on raw materials from overseas than is publicly known. One internal U.S. Army document from 2021 details “foreign dependencies” on at least a dozen chemicals made in China and India, countries with close trade ties to Russia.

    Šis ir ipaši labs:

    Particularly ironic: The U.S. pre-war plan for sourcing the explosive TNT from overseas included contracts with a factory in eastern Ukraine. The plant was seized by Russia early in the war.

    Atbildēt

  4. Krievijas naftas pircēju pulciņš palielinās… 😦

    Indonesia seeks Russian oil for the first time in years, sources say

    Indonesian state-controlled refiner Pertamina has added Russian oil grades to its tender lists to buy September crude, three traders said on Monday.

    Pertamina last purchased ESPO Blend and Sokol oil from Russia more than 10 years ago, LSEG data shows.

    Atbildēt

      • Bet tā pamazām pa vienam, pa vienam nāk klāt un viss palēnām ieiet krieviem normālās sliedēs.

        Lielākie naftas pircēji no Krievijas ir Ķīna, Indija un Turcija, un pērk stipri, stipri vairāk kā pirms 2022. gada.

        Būs brīvs brīdis, būs jāpapēta, cik Krievija naftu ir eksportējusi pēdējā desmitgadē pa gadiem. Baidos, ka nekāda kritums šobrīd vairs nebūs apjomā. Vienīgais, uz cenas rēķina krieviem ir nedaudz jāpiekāpjas, bet nu jau viņi neko daudz arī vairs nezaudē, jo ar sankciju cenas “enforsmentu” neviens nenodarbojas, un pelēkā tankeru flote un tās izmantošanas shēmas arī ir nostabilizējušās. Tikai tik daudz krievi zaudē, cik ķīnieši un indieši nospiež uz zemi cenu zinot krievu situāciju. Bet nu jau vairs arī ne daudz.

        Vēl interesanta pozīcija būs jāsalīdzina – izmaiņas proporcijā starp pārdoto naftas daudzumu, kopējiem pārdošanas ieņēmumiem un budžetā ienākušo naudu. Domāju, ka krievi šobrīd daudz efektīvāk nomenedžē naudas nonākšanu budžetā kā agrāk.

        Atbildēt

        • Vispār mana pasaules izpratne saka, ka petrostates (visas) un petromafijas šobrīd izmisīgi cīnās pret naftas gāzes alternatīvām, kas apdraud šo valstu un mafiju pastāvēšanas pamatus. Pasaulei vajag vairāk enerģijas, bet ogles, nafta, gāze nevar to nodrošināt neaprokot šo civilizāciju kā tādu. Cīņa ir ekzistenciāla un tāpēc karš neizbēgams.

          Atbildēt

          • Ceru, ka to bildi var redzēt.

            Diez vai šo apjomu var tik ātri ar kaut ko aizvietot. Nu ar tādām muļķībām kā vēja ģeneratori un saules paneļi – toč nevar. Tukai masveida kodolenerģija, turklāt nākamās paaudzes. Tad varbūt uz šī gadsimta beigām sanāks. Un vēl ņemot, ka kopējais enerģijas patēriņš pasaulē visu laiku aug, tad tiešām nekas tik ārri nesanāks.

            Bet par to sevis norakšanu – neesmu tik pārliecināts, vairāku iemeslu dēļ. Apmātās klimatpropagandas un CancelCulture eksistences dēļ neviens reāli neriskē pētīt kāda ir proporcija starp cilvēka ietekmi uz klimata izmaiņām un citu apstākļu ietekmi. Kā arī – visādas šausminošas prognozes ir bijušas jau kopš septiņdesmitajiem – astoņdesmitajiem gadiem, un dažādās jomās, ne tikai klimata. Un faktiski nekad nekas nav piepildījies. Jo gandrīz vienmēr visas prognozes nez kādēļ ir lineāras vai tuvu tam, bet dabā nekad tā nenotiek.

            Tādēļ klimathistēriķus es īpaši vērā neņemtu. Bet lielāks risks tiešām ir no tā, ka klimathistērijas rezultātā ciest drīzāk varēs no kariem ar naftas valstīm, jo klimathistēriķi nerēķinoties ar sekām pārāk kardinālā veidā mēģina tās izspiest no ekonomikas.

            Atbildēt

  7. Perplexity AI man uzrakstīja šādu kopsavilkumu par to WSJ dronu video:

    Summary of the Video

    The video compares the United States and China in the race to build AI-powered combat drones. It highlights key differences in their approaches and capabilities:

    United States:

    • Relies on advanced AI algorithms and machine learning to develop autonomous drones
    • Focuses on precision strikes and minimizing collateral damage
    • Faces challenges in deploying AI systems due to legal and ethical concerns[1]

    China:

    • Prioritizes speed and scale in drone development
    • Employs a “human wave” approach with swarms of cheap, expendable drones
    • Faces fewer restrictions in deploying AI systems due to different legal and ethical standards[1]

    The video suggests that while the US leads in AI research, China’s more aggressive approach and fewer constraints may give it an advantage in the race to build AI combat drones[1].

    Sources
    [1] aHR0cHM6Ly93d3cud3NqLmNvbS92aWRlby9zZXJpZXMvdXMtdnMtY2hpbmEvaG93LXRoZS11cy1hbmQtY2hpbmEtY29tcGFyZS1p https://trk.wsj.com/click/36375696.109717/aHR0cHM6Ly93d3cud3NqLmNvbS92aWRlby9zZXJpZXMvdXMtdnMtY2hpbmEvaG93LXRoZS11cy1hbmQtY2hpbmEtY29tcGFyZS1pbi10aGUtcmFjZS10by1idWlsZC1haS1jb21iYXQtZHJvbmVzLzI4RDkyNzdFLUE4N0EtNDg2NS04NjQ2LTY2R

    Atbildēt

        • Vienu KBr batu varēs uzsēdināt. Nauda iezīmēta. Iepirkums ir plānā. Kā izvēlējās hvz, nato secret. Bet mūsu situācijā jebkas būs labāks kā nekas. .

          Atbildēt

            • Mašīnā kā tādā problēmas nav, problēma ir atkal tehnikas zooparka paplašināšanās Baltijas valstu armijās…….atkal tehnika kura nav ar neko unificēta, un kura pietam lieto mūniciju kas pilnība atšķiras viena no otras (katrai baltijas valstij tad būs IFV kurš šauj ar savu atšķirīgu muņu, igauņiem 35mm, leišiem 30mm, mums 40mm). Loģistikas bezsakars, pie tam tas pat būtu risināms jautājums ja mūsejie paprasītu lai ielikt citu stobru (redzēsim vai tas tiks darīts, manas likmes ir ka netiks).

              Atbildēt

              • tieši 40 mm paliks, uguns jaudas dēļ ,2022 tika runāts ka kkm jabūt ar lielu uguns jaudu lai nākotnē varam cīnīties ar pretinieka modernākajam kkm 40mm ir arī zviedriem ,tas pats lielgabals tikai ražots D- Korejā

                Atbildēt

                • loģistikas jautājums ir svarīgāks par marģināli labāku kalibru…….ja muņa beidzas kaujas vidū, tad visie tie teorētiskie plusi par ugunsjaudu ir bezvērtīgi. Kas mums to 40mm atvedīs kara vidū? Zviedri? Ukraiņi pat tagad sūdzas ka viņiem trūkst muņas ko lādēt CV90 stobros, munīcijas piegāde un esamība un unificēšana ar sabiedrotajiem ir mega svarīga lieta kuru nedrīkst ignorēt. Principiāli būtu jāperk tadi ieroči, kuru munīcija ir lielā mērogā pieejama NATO valstu armijās un kura tiek aktīvi ražota vairākās fabrikās vienlaicīgi lielā kvantitātē. Šobrīd tāds standarta IFV stobrs NATO Eiropas blokā ir 30mm Mk44 Bushmaster II , patīk vai nepatī tāds arī būtu jāņem mums. Tie munīcijas krājumi kas mums pašiem te stāvēs būs gana varbūt 1 nedēļai kaujas , pēc mūsu IFV stobri būs pilnīgā sabiedroto piegāžu žēlastībā

                  Atbildēt

                  • ja vien leiši neigādājas tādaus pašus ifv kā mums 😅, plāno 1batu uz kāpurenēm , mums tagad būs baigā soļanka katram savs ifv plus 40 mm,35,30 auzas pilnīgas

                    Atbildēt

                  • Starp 30mm un 40mm stobru kalibriem un munīciju ir ļoti liela starpība, nekā margināla. Amerikāņi jau pirms gadiem 8-10 sāka nopietni uztraukties ka Stryker Dragooniem būtu bijis jāliek 40mm, nevis mazāku.

                    EE gadījumā viss vienkārši – tāpat kā ar mūsu CVRT – nopirka to, ko varēja dabūt, tādēļ paņēma NL 35mm CV90. Par leišiem cits stāsts, neesmu pētījis, kādēļ saviem Boxeriem neņēma jaudīgāko kalibru, varbūt iepirkuma brīdī nebija nekas jaudīgāks piemērots/gatavs tirgū pieejams, ko uzkrāmēt Boxerim, nezinu.

                    Atbildēt

  12. Pēdējā laikā redzēts:

    – Droni, kas met termītu (iespaidīgs skats);– Droni, kas šauj ar kalašu;– Droni, kas saslēgti ar pretgaisa aizsardzības radariem un uzbrūk helikopteriem un citiem lidojošiem pretinieka objektiem;– Droni, ka lido vairāk nekā 500km

    Ja godīgi, paliek žēl NBS kam tagad šis viss maksimāli īsā laikā būs jāievieš arī pie mums.

    Atbildēt

      • Izcila stratēģija – paiet mazlliet malā un pagaidīt kad beigsies karš. Pēc tam iestāsies kara tehnoloģiju attīstības stagnācija un tad mierīgi pīpējot ieviesīsim kas nu tajā brīdī būs aktuāls un labi izskatīsies.

        Atbildēt

    • 🤣🤣 aceros ar putām uz lūpām muldēja par scimitar munīciju,taisīsim uz vietas beigas viss noklusa

      Atbildēt

    • Pīlei ūdens. Bet zīmīgi un raksturīgi. Jūtama gerasimova skola. Galvenais noziņot to ko no tevis vēlas dzirdēt, pārējo noslepenot. Tomēr manāma kārtējā kļūda komunikācijā apgalvojot, ka nu tagad viss ir nosegts ar mobilajiem radariem un rbs-70, zinātniskumam piepinot klāt nepiegādātus IRIS-T. Aizmirsa pateikt, ka arī tas nedod 100% garantiju pret kaujas droniem. Šīs atrunas neesamība ir kā aicinājums RU patroļļot mūsu AM iesūtot kārtējo Gerāniju, lai paskatītos kā PRisti locīsies. Efektu dos tkai kompleksi risinājumi saslēdzot vienā centralizētā tīklā vairāku valstu PGA no UA līdz Somijai. Un stingerus kompensēt neaizmirstam pieprasīt. Tos vajag daudz un NOW, nevis ” kad saražos”.

      Atbildēt

      • dīvaini ka neviens nerunā par PG artilerijas sistēmu iegādi,maukt pa dronu ar raķeti var tikai bezizeja,ja nemaldos vecos bofors L70 atdeva Ukraiņiem

        Atbildēt

        • RBS ir ok “negadījumu” atrisināšanai. PG Artilērija tas tad, kad raķešu maz, bet mērķu daudz – normāls karš. Jā, atdeva. Draudu nav. Saražos-piegādās. Spējas ir. Bet ierobežotas.

          Atbildēt

    • Ko simbolizē «ž» uz postamenta? Cenzēts krievu vārds “žopa”? Cik dronus UA var iepirkt par 185k, kamēr sospalīdzība ukrainas armijai vāc pa piecītim.

      Atbildēt

    • tiko arī gribēju postot to pašu………Prasās iedot pa purnu tiem pipariem kas šādu izšķērdības ideju pacēla, un ar otru roku tiem pipariem kas viņu akceptēja. Mums zemmsargiem optikas joprojām nav, bet sūda tanka postamentu pa 185k varam atļauties

      Atbildēt

      • limpenei izsniegta optika vai normāli zābaki nav ziņa – cilvēki vēl padomās, ka mazie un profesionālie ir pēdējie bomži.

        Akūti vajag pozitīvo ziņu pūdercukuru, ar ko pārkaisīt drona caureju. Būs ziņas par pupuķiem, leonīds tantiņām skaldīs malku utt

        Atbildēt

        • Jau sen tracina, ka parastais zemītis izskatās pēc bomža. Vienam piparam pajautāju, vai viņam arī ir tikpat skaista forma un tāds ekipējums, kā parādē soļojošajiem. Viņš kļuva kaut kāds domīgs 😀

          Atbildēt

    • Srakanie pulkveži iet uz visu banku. Krieviski sakot “rasčehlilis”. Profiņi noskurināsies vai nospļausies, bet šlesera, osļikova, kasturvēl elektorātam ideja par “nafig vajag” aizies. Aizardzības līnijas ir vienigā infra, kuru tiešām jābūvē, sev vai sabiedrotajiem (ja būs).

      Atbildēt

    • ”“Mums jau sen ir sagatavota spēcīga armija,” ir pārliecināts viceadmirālis Gaidis Zeibots…….tā viena frāze kas visu uzriez pateica visu par šo dārgo viceadmirāli. Kaunējies būtu vecais krabis

      Atbildēt

  20. vecums nenāk viens 😁 ne to vien izspļaus, mūsu aizsardzības līnijai ir jābūt tādai lai pat domās negribas iebrukt Latvijā,un tādu būve ilgu laiku nevis nedēļas laikā

    Atbildēt

  22. Nabaga veco T-55 izvilka ārā lai pārādītu Sprūda līnijas betona brīnumus…..kamērām un žurnālistiem protams patīk, bet reālitāte ir tāda ka pliks betons un būvnieku lobijs nevienu armiju nav nekad apturējis. Bez kārtīgas kajnieku un artilērijas klātbūtnes, pretinieks bez stresa pievedīs klāt buldozeru un ar lāpstu tos trīstūrīsus vienkarši nostums malā

    Atbildēt

    • Visiem zināms, ka VB ir patentēts un ilggadējs NBS orķestru nedraugs, bet Vuškāna gadījumā šaubos par lietas nesafabricēšanu vai nepievilkšanu aiz ausīm (jebkurš NBS vienības komandieris vajadzības (!) gadījumā ir uzvelkams uz desas par pārkāpumiem saimnieciskā jomā, jo pildot visas instrukcijas un priekšrakstus vienības vnk apstāsies). Viņa laikā orķestris bija vienīgā NBS vienība, kas bija pilnībā nokomplektēta, apbruņota ar instrumentiem un darbojās/spēlēja kā paredzēts :). Ceremonijām NBS pietiktu ar vienu orķestri, kuru veidotu militārie darbinieki (nevis PD vai nedod D VAD karavīri) kostīmos, kas atgādina NBS uniformu. Punkts un āmen.

      Atbildēt

      • nez cik izmaksā izmeklēšanas un tiesas procesi pret iespējamo nodarījumu – 10x vairāk? Te pietiktu ar dienesta izmeklēšanu, nav jau kaujas vienība savu ekipējumu palienējusi Ķīnas viesmāksliniekiem, ne arī piehaltūrējuši pie reketieriem.

        Atbildēt

    • Pamazām sāk “dalekt” (arī man), ka puse, ja ne vairāk, no štāba procedūrām, ko mums mācīja UK, US, DE un kurus nekritiski pārņēmām copy paste režīmā nav paceļāma/izpildāma NBS apstākļos, jo mums ir n-reizes mazāk resursu visās jomās. Līdz ar to HQ SOPi tiek radoši apgraizīti, kā kurš XO māk, kas nekādi nesanāk standartizēts process. 3B NAA un Baltdefcolam būtu jāpiestrādā pie abreviētām versijām no US vienību plānošanas procedūrām sakausējot tās ar ZSU Bn un BDE HQ kaujas pieredzi. Kas tur augstāk notiek vai nenotiek ir pilnīgi pofig.

      Atbildēt

  29. Play video on YouTube

    Play video on YouTube

    Labs sižets , šādus vairāk vajadzētu…….un kā redzam, ja vajag pilnībā var iztikt ar teltīm, būtu biežāk jāsaka lai būvnieku lobijs iet papīpe stūrī 🙂

    Atbildēt

    • cik ilgi būtu gatavs ieteikt būvnieku lobijam stūrī papīpēt, balsojot ar tieši savu gulēšanu teltī? Pagulēt teltī var nedēļas un mēnešus, bet diez vai Tu pats būtu gatavs gulēt teltī gadiem ilgi. Diemžēl daudziem instruktoriem gulēšana teltīs un diršana zilajās raķetēs ļoti bieži ir ikdiena, un tā noteikti nav motivācija karjerai.

      Atbildēt

        • armija jau tagad izmanto konteinermājas, bet nedomāju ka tas vidējā termiņā būs daudz lētāk, jo apkures, kanalizācijas un elektrības nodrošināšana, tam visam maksā kaudzi naudas. Ilgtermiņā kazarmu būvēšana noteikti būs lētāka. Konteineri un teltis ir tikai pagaidu risinājums īstermiņā.

          Atbildēt

          • Mazāk diršot kanalizācija kļūst lētāka.

            Moduļu pilsētiņas iespējams var saukt par pagaidu risinājumu, kamēr nauda ir vajadzīga IEROČIEM. Tā vietā, lai pirktu ieročus burtiski visi ministri grūž miljonus kapitālajā infrastruktūrā, kas a) tiks sabumbota lupatu lēveros, kad sāksies vai b) kalpos ienaidniekam kā Jēkaba kazarmas vai ēka Valdemāra ielā 10. Savukārt NBS kinētisko spēju trūkums tieši tuvina a) punktu. Vispirms bruņojums, kapitālās ēkas pēc tam.

            Vēl viena moduļu pilsētu priekšrocība ir iespēja tās pārvietot un konfigurēt pēc vajadzībām, kuras mums ir ļoti mainīgas, jo drošas aizmugures, kur varētu puslīdz droši būvēt kapitālas ēkas, mums nav. Ja gadījumā pēc tam (miera laikā) moduļus nezina kur likt, var nodot bērnudārzu vajadzībām.

            Atbildēt

            • dirš visi- gan es, gan Tu, gan arī pārējie…

              lielākā problēma ir tajā, ka karavīri paši pasūta, reizēm arī būvē un remontē. Cilvēki, kuriem māca karot un kuri savos amatos nokļuvuši tikai, lai varētu turpināt savu militāro karjeru, visbiežāk paši ir analfabēti būvniecībā, tāpēc finālā līdzekļi tiek tērēti bezjēdzīgi, neracionāli utt. Un tur nav ko pārmest arī būvniekam, jo pasūtītājs “pasūta mūziku”- celtniekam, ka tik darbs! Protams, es šeit nemetīšu iekšā nekādas konkrētības, bet es bieži vien tikai noelšos par “speciālistu” lēmumiem “a davai tā būs lētāk”. Ja NBS spētu jēgpilni menedžēt savas vajadzības, tad naudas pietiktu gan infrastruktūrai, gan ēkām, gan ieročiem. Diemžēl viendienīšu domāšana (a ja nu rīt karš), nespējot savilkt kopā ciparus, arī iznieko ierobežotos līdzekļus. Ir vietas, kur var izmantot teltis un konteinerus, bet ir vietas, kur jābūvē stabilas ēkas, tāpēc pliki .irst par būvnieku lobiju ir kaitinoša. Ja var daudzmaz ticami pamatot būves sadārdzinājumu, nepiemērotību utt, tad ok- kritizējam! Tajā pašā laikā es arī varu (bet nedarīšu) pārmest, nafig uz to un to vietu nav izbūvēts daudzmaz normāls ceļš, šādi laužot transportu, nafig uz to un to vietu nav aizvilkta elektrības līnija, šādi tērējot nejēgā dīzeli ģeneratoriem, kāpēc tur nav uzbūvēta prasta nosiltināta mūra ēka, šādi tērējot resursu, laužot (uzceļot un nojaucot) teltis + karavīru/zemessargu alga/dui un atkal nejēgā darbinot dīzeļsildītājus. Jākritizē NBS un nevis kkāds mistiskais “būvnieku lobijs”. Varbūt pie katras konkrētas lietas ir vainīgi konkrēti cilvēki, varbūt sistēma, bet varbūt pašam kritizētājam ir pilnīgs neķerlauks?!.. 🤷

              Atbildēt

              • Nobrauc gar Ādažu bāzes pakaļpusi un apskaties dāņu LSA. Un beidz visu laiku muldēt par tām stacionārajām kazarmām.

                Atbildēt

                • Aizbrauc uz 17-to un redzēsi kanādiešu…

                  pieņemu, ka esi pilnīgs analfabēts būvniecībā un neko neesi dzirdējis par siltināšanu, tāpēc nav jēga turpināt šo diskusiju 🤷

                  p.s. starp citu, dāņi savu pirmo nometni nojauca, lai uzceltu kko stabilāku, turklāt viņu kontingents rotē.

                  Atbildēt

                  • Nav strīda ka būt veselam un bagātam ir labāk nekā slimam un nabagam. Te ir jautājums par prioritātēm. Uzvesties kā bagātie to dara vai kļūt par tādiem. Jau 10 gadus NBS nav nekā primārāka par personālu un ieročiem, tā vietā AM ieguldās kapitālajās būvēs it kā viņiem būtu “kristāla bumbas”TM, kas saka ka mums priekšā ir 100 gadi mierīgas attīstības.

                    Atbildēt

                    • es piekrītu, ka jāizvērtē prioritātes un ieroči ir akūti vajadzīgi. Tajā pašā laikā nevajag ieslīgt galējībās, ka neko nevajag būvēt. Šādi taupot žogs jau trīs reizes pārbūvēts un teltis labotas n-to desmitu tūkstošu vērtībā, un personālu nevar apmācīt, jo nav šautuvju. Mana nostāja, ka jābūvē, bet tas jādara izsvērti un ekonomiski.

                  • Nu un ko tad dāņi vietā uzcēla? Ar ko tas atškiras no kanādiešiem? Ar stāvu skaitu? Vienalga, abos ir konteineru pilsētas.

                    Mums prioritāte ir bruņojums un pamata LSA nevis superpuper energoefektīvas kazarmas, štāba ēkas, sporta centri u.tml., kas tiek attālināti vadītas ar mākslīgo intelektu un atbilst nulles enerģijas ēkām.

                    Atbildēt

                    • bagātie var apkurināt arī malkas šķūņus… Visdrīzāk, ka konteinerpilsētas tiek celtas, jo līdz galam nav zināmi tuvākie plāni par sabiedroto lokāciju un karavīru skaitu.

                      vēl viens arguments mūra ēkai ir tas, ka tās nevar nokapāt ar pāris ložmetējiem un pāris iskanderiem. Ja kāds gribētu nonest tūkstoti karavīru telšu pilsētiņā un konteineros ar dažiem ložmetējiem, tad tas nesagādātu nekādas grūtības. Kazarmās to neizdarītu. Tāpēc man nav izprotama loģika, par katru cenu nebūvēt kazarmas, kuras ir energoefektīvākas, drošākas, ērtākas un vajadzīgas desmitgadēm, turklāt bieži vien sponsorē sabiedrotie. Jā, esmu pārliecināts, ka tuvākajā piecgadē pretinieks tās neiznīcinās.

                      un vēlreiz atgādinu, ka nevajag būt tādai situācijai, ka būvē tikai kazarmas vai pērk tikai ieročus. Pamatā jābūt veselajam saprātam un plānošanai

                    • Ir vēl viens arguments par labu dzelzsbetonam priekšā un pakaļa. Būvnieki apgroza lielas summas, daudz pelna, līdzfinansē politiskās partijas, kuras nodrošina būvniekus ar lielajiem valsts pasūtījumiem, lai tiem būtu liels apgrozījums un peļņa, cikls atkārtojas, bezdarbs krīt, būvnieki pieprasīti, m2 cenas aug, vajag ievest darba spēku. Neviens nevar pārmest, ka kapitālās kazarmas uc infra uzbūvēta slikti vai acīmredzami koruptīvi. Cits jautājums vai tas ir tas, kas šobrīd LV ir vajadzīgs. Būtu mums ieroču ražotāji ar vērienu, tie tad spētu pacīnīties ar būvniekiem par kroņa kapeiku, a tā, viss vienos vārtos.
                      SM pasūtīja pāli, pālis tika uzbūvēts, nauda apgūta, būvnieks savu dabūja. Vai pālis tiltam nav vajadzīgs? Būs vajadzīgs! Kad? Kaut kad.

                    • Ja mans pieņēmums ir nepareizs, tad kāpēc cilvēki siltina mājas? Cik nenosiltinātas dzīvojamās jaunbūves esi pēdējās pāris desmitgadēs uzcēlis? Un cilvēki nerēķina, ka tas atmaksāsies kkad pēc n-tām desmitgadēm, bet visdrīzāk pēc 7-10 gadiem.

                    • es tikai gribēju kautrīgi norādīt, ka tavs pieņēmums par manu analfabētismu un pie tam vēl būvniecībā, ir kļūdains, bet to saku nevis tāpēc, ka esi mani kaut kā aizskāris, bet gan tādēļ, ka tava spriedelēšana par siltināšanu, energoefektivitāti, fundamentālām ēkām, būvēšanu, nebūvēšanu u.tml. šī brīža situācijā ir nevietā.

                      ing. DeWolf

      • Rezervistiem vai OMD karavīriem armijā ir jauzturas ”gadi’??? Kāda tev ”karjera”, viņi formu panēsā knapi dažus mēnešus vai pat nedēļas un aiziet prom.

        Atbildēt

        • rezerves karavīru apmācīšanai speciāli nebūvē jaunas kazarmas, bet izmanto jau esošās…
          ja notiek nometne un dzīvošana ir teltīs, tad instruktori arī visbiežāk dzīvo teltīs kopā ar vienību. Un ja instruktors apmāca gadā vairākus iesaukumus un kursus, tad sanāktu, ka lielākā daļa viņa darba laika notiek kkur poligonā izbūvētās teltīs, kur nav slapjās tualetes un pēc nodarbībām mazgāšanās notiek ar pet pudeli…
          vai var dienēt spartiskos apstākļos?- var! bet vairs negribās…

          Atbildēt

    • A bad system will beat a good person every time.
      W. Edwards Deming

      Katrā gadījumā varam priecāties, ka sarkano pulkvežu krājums beidzot ir izsmelts, bet analafbēti pagaidām pastumti malā.

      Atbildēt

      • Nu, principā piekrītu, Pudāns noteikti nav vissliktākā no atrodamajām kandidatūrām. Pieņemu, ka tieši pieredze vadīt ZS tīri cilvēku skaita dēļ bija izšķirošais faktors. Bet šeit daudziem bija padomā šim laikam atbilstošāka kandidatūra. Diemžēl iztiksim bez asiem (ļoti vajadzīgiem) pagriezieniem.

        Atbildēt

      • Šis ir viens faktors, kuru es neatbalstu. Protams visiem mums Latvijas patriotiem sentimentāli gribās ”lai pērk savējo” un tā tālāk, bet ja skatās no striktas loģikas un finanšu perspektīvas, tad Fox nav attaisnojams pirkums priekš armijas vajadzībām……..nu ko viņš tādu dara labāk vai lētak par G-wagen lai attaisnotu savu cenu kas ir lielāka par G-wagenu??? Maksāsim extra tūkstošus no armijas budžeta, par ko? Tikai par to ka ”ražots Latvijā”??

        Būs daudzi kuriem to nepatīk dzirdēt, bet NBS uzdevums galīgi nav stutēt vietējo ekonomiku vai būt vietai kur audzēt savējo biznesu. Tas nav Armijas darbs un tam nevajadzētu būt iemeslam kapēc mēs pērkam noteiktu tehniku armijas vajadzībām

        Atbildēt

        • tādā gadījumā divritenis ir tas pats kas mopēds, mersis to pašu neizdarīs,ja kas Kanādieši jau vasara savām vajadzībām iegādājas līdzīgus tikai Kanādā ražotus,limpene tu esi savā elementā 😅

          Atbildēt

          • Nu oke, labi neņemsim mersi salīdzinājumam, paņemsi lielo Polaris MRZR-4 bagiju ar 4 sēdvietam (kuru mums ir daudz un kurus dabūjām var teikt pa brīvu)…….ko Fox dara labāk par Polaris MRZR-4 lai attasinotu Fox pirkšanu?

            Atbildēt

            • fox ir jaudīgāks (ātrāks, ar lielāku kravnesību), ar lielāku darbības radiusu ar vienu bāku, spēj pārvarēt dziļākus ūdens šķēršļus un, šķiet, ka klīrenss ir augstāks. Pieļauju, ka SUVam (izlūkiem) tas ir svarīgi.

              Atbildēt

                • atkal varam izvērst bezgala garu diskusiju par “kas ir kas un kāpēc ne nekādā gadījumā cits”. Tas no sērijas “boxer ir ifv vai tikai labi aprīkots apc?” vai “kāpēc cvrt nedrīkst izmantot kā m-atv?”.

                  gan mrzr4, gan fox ir atv, bet tāpat mrzr4 var ieskaitīt arī pie utv. Jebkurā gadījumā mrzr4 ir pašvaks motors, bet izbraukt jau var… Tāpēc lēmumi jāpieņem uz atzinumiem vienībās pēc testiem un nevis pliki ministriju gaiteņos vai kkur pie klaviatūras.

                  Atbildēt

                  • testus mums neviens baigi netaisa……gandrīz visi lielie iepirkumi ir bijuši ”AM aizgāja un nopirka, kaut ko, pēc savu pašu ieskatiem”.

                    Atbildēt

                    • par to maz runā vai nerunā nemaz, bet dažādu platformu testus taisa gan. Nu, toč zinu! 😎

                      P.s. izrādās, ka pat par mre melno šokolādi katrā pakā vienā no vienībām ir bijusi aptauja, kur lielākā daļa teikusi, ka dažādību nevajag.

      • Ja kas viņiem max.ražošanas jaud ir 30 mašīnas gadā,kaut ko runāja par rūpnicas celtniecību ja būs pasūtijumi ar ražošanas jaudu 200 mašīnas gadā

        Atbildēt

    • Pērkot nenozīmīgos daudzumos, piegāžu ķēdes drošība liekas vājš arguments. Visi agregāti tāpat ir importa, ne tā, ka jebkuru malaronu fabriku varēs pārveidot par patronu ražotni

      Atbildēt

    • Nu absolūti greiza laika izvēle padziļinātām intervijām. Ģenerālis ir tikai izvirzīts amatam, nevis apstiprināts. Šajā brīdī viņam būtu jāatsakās no visām publiskām intervijām pārceļot tās uz laiku pēc stāšanās amatā. Izņēmums Saeimas deputāti un komisijas. Šobrid viņam vnk no politiskās taktikas viedokļa jārunā gludi un pareizi. Tāpēc es šo čatu laižu gar ausīm. Apstiprinās, tad runāsim.

      Atbildēt

      • normālā republikā VB arguments korekts, bet jāņem vērā LV specifika – Saeima ir formāls orgāns, kas akli paraksta koalīcijas padomē un valdībā lemto.

        reāli Pudāns vispirms tika apstiprināts, tad izvirzīts, tagad atlicis sakārtot papīrus.

        Atbildēt

  36. https://www.sargs.lv/lv/nbs/2024-12-13/aluksnes-militaraja-baze-atklaj-jaunu-autoparku-materialtehnisko-lidzeklu-noliktavu

    ”Telšu pilsētiņa atbalsta bāzē “Meža Strautiņi” tika atklāta kā trešais infrastruktūras objekts, kas izmitinās līdz 600 karavīru. “Šeit ir izvietotas 30 vada teltis, kā arī konteineri ar aprīkojumu, kas nodrošina karavīru dzīvošanas un higiēnas apstākļus,” skaidro komandieris. “Lai gan ēdināšana šobrīd tiek organizēta no Kājnieku skolas ēdnīcas, nākotnē plānojam uzlabot šo procesu, izvietojot ēdināšanas iekārtas uz vietas.”” – njaa…..Man pašam kā dzimušam un augušam Alūksnietim uz to visu skatoties tādas ipatnējas sajūtas. Tik tiešām visas atstātās padomju ēkas kuras Alūksnē bāzēja un uzturēja vairāk karavīru nekā mums šobrīd ir visā NBSā kopā, vispār galīgi nemaz netika jebkā uzpasētas vai uzturētas, aizlaistas miskastē, un tagad 2024/25 pilnīgi viss atkal jācel no nulles??? NBS naudas un laikam arī prioritāžu trūkums pirms 2014. gada tik tiešām ir bijis katostrofāls

    Atbildēt

    • Es kā erzatcrīdzinieks varu apliecināt, ka Baltie Vigvami (teltis) netālu no RIX tiek lietoti ar tāaaadu intensitāti, kādu viena otra kapitālā NBS ēka nav redzējusi. Un neko, neviens nav miris, bet naudas ietaupīts maisiem.

      Atbildēt

      • Nu, tur ilgāk par 2 nedēļām reti kad kāds uzturas. Un tās teltis arī lēti nemaksāja. Kamēr tur karavīri nedzīvo patstāvīgi, tikmēr jau ir ok.

        Atbildēt

    • Alūksni cēla pirmās Latvijas laikā un padomju gados tur noteikti nebija tik daudz karavīru, cik tagad ir NBSā (~18k). Bet ne par to ir runa…

      Alūksne ir apmācību centrs, tāpēc tas ir tikai normāli, ka tas nav kkāds čmošnijs caurums, bet gan ir normāls komplekss, kur karavīri primāri apgūst savu speciālistu kursu, netriperējoties ar sadzīviskām lietām. Iepriekš sporta zāle bija katastrofālā stāvoklī un tehnikas novietne/darbnīca bija aizvēsture no pagājušā gadsimta 50-jiem.

      Strautiņos mantojumu saņēma no palīgskolas, kur vakarā zobus nākas mazgāt ar kanalizācijas smakas piegaršu… Labi, ka vēl ir atsevišķa ēka ar dušām, kurās normāli nomazgāties. Jumts virs galvas itkā ir, bet nah, ja man tur būtu gadu jādien. Teltīs jau dzīvot var, bet ziemā dīzelis tur iet uz nebēdu, kā arī tas nepārtrauktais fona troksnis, ko rada šie ventilatori, veselīgu miegu un mācīšanos neveicina.

      Teltis tomēr būtu domātas vienībām uz terminētu laiku, kad tiek izieta pamatapmācība vai tmldzīgi lki kursi. Ja vienība tur uzturas cauru gadu, tad ekonomiski izdevīgāk ilgtermiņā ir būvēt kazarmas.

      Atbildēt

    • Tapec saku, ka gadījuma, ja US runās ar CN (RU advokātu) par nākotnes pasaules un Eiropas drošības izkārtojumu mēs (3B) un UA busim tikai talking point garajā sarakstā. Mums labvēlīgs iznākums nav garantēts. Indikatori: RU tiešām zaudē Tartusu (vēl nav zvanīts), Šlesera panākumi vēlēšanās.
      [..] Russia relies heavily on its Baltic ports for servicing its fleet because Turkey denies all warships passage through the Bosporus, which connects the Mediterranean with the Black Sea, home to the Kremlin’s key naval bases. Apart from the Baltic, the last remaining Russian naval stronghold in ice-free waters in the wider region is in Syria—and Moscow might be pushed out of there after its ally Bashar al-Assad was toppled by Islamist insurgents.[..]

      Atbildēt

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.