Skats no Gotlandes “tilta”


Jau ziņots, ka Zviedrijas BS komandieris Ģenerālis Sverkers Goransons ,sniedzot interviju Zviedrijas laikrakstam „Svenska Dagbladet” , atzina, ka Zviedrijas samazinātās militārās spējas padara valsti ievainojamu – Zviedrija uzbrukuma gadījumā nevarētu sevi aizsargāt ilgāk par nedēļu, pēc tam tai būtu nepieciešama citu valstu palīdzība. Viņš norādījis, ka tā nenāks no Eiropas Savienības, kuras dalībvalsts ir Zviedrija, jo tā nav militāra alianse.

Ģenerāļa paziņojums izraisīja mērenu vētru Zviedrijā un aiz tās robežām, Zviedrijas aizsardzības ministre pat bija spiesta neveikli taisnoties apgalvojot, ka „Zviedrijas gatavības līmenis ir atbilstošs, ņemot vērā uzbrukuma iespējamību.”. Līdzīga satura  „mantras” mēs regulāri dzirdam arī no Latvijas politiķiem.

Krievija atbildēja asimetriski un radoši, kā mūsdienu informācijas karāos pieņemts. Krievijas centrālajā televīzijas kanālā un Youtube parādījās ņirdzīgs videoklips, kas izsmej zviedru bailes no „draudzīga krievu lāča”. Par to ka klips nav paredzēts tikai iekšējai Krievijas lietošanai liecina subtitri angļu valodā (skat.klipu šā ieraksta beigās).

Pa to laiku Zviedrijas karaliskā aizsardzības akadēmija 14.februārī publicēja pārskatu par pētījumu „Operatīvā dilemma”, kas pamato  ģenerāļa izteikumus. 

 Pētījumā uzsvērts, ka pašreizējie  Zviedrijas valdības uzstādījumi aizsardzības jomā virzītu uz mērķi attīstīt    BS spējas galvenokārt dalībai starptautiskajās operācijas ārpus valsts robežām. Tomēr  Krievijas – Gruzijas karš parādīja un daudziem Zviedrijā arī pierādīja, ka šāda pieeja ir tuvredzīga, neatbilst faktiskajam lietu stāvoklim un  Krievijai ir pietiekami spēki un resursi, lai veiktu uzbrukuma operācijas pret kaimiņvalstīm. Turklāt Krievijai netrūkst politiska gribasspēka, lai šādas operācijas realizētu . Veiktie izvērtējumi rāda, ka Zviedriju šobrīd neapdraud neviena kaimiņvalsts, t.sk Krievija, tomēr Aukstā kara pieredze māca, ka nākotne ir neprognozējama un notikumi mēdz attīstīties atšķirīgi no analītiķu  izstrādātajiem scenārijiem un Krievijas uzbrukums Gruzijai ir viens no šādiem piemēriem.

 

Pētījumā tiek atzīts, ka Zviedrijas starptautisko operāciju (misiju) nodrošināšanas spējas ir labas bet to pašu nevar teikt par Zviedrijas  BS spējām aizstāvēt valsts teritoriju. Lai pierādītu šo tēzi pētījuma darba grupa analizēja papildus scenārijus, kuros Zviedrija un tās teritorija  kļūst par agresijas upuri. Veicot aprēķinus  analītiķi balstījās uz datiem par  Zviedrija BS plānotām kaujas spējām, kas tiks sasniegtas 2019.-2020.gadā.

Pētījumā atklājās nepietiekams kaujas spēju līmenis valsts teritorijas aizsardzībai visos spēku veidos, visās vienībās un apakšvienībās. Kaujas izturība ir zema un resursu bāze, t.sk., cilvēkresursu, ir nepietiekama. Uz sauszemes novecojušās PGA un prettanku ieroču sistēmas vairs nenodrošina kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Arī Zviedrijas Jūras spēkiem trūkst atbilstošu PGA sistēmu, pretzemūdeņu aizsardzības. Gaisa spēkiem trūkst augstas precizitātes munīcijas un pat ja tiks pieņemts lēmums modernizēt JAS-39 iznīcinātājus, to skaits ir nepietiekams.

Pētījumā īpaši uzvērts, ka militārās modernizācijas process ir ļoti ilgstošs, pat, ja  visi nepieciešamie lēmumi par reformām tiktu pieņemti šodien, to efekts būtu jūtams tikai pēc 20 (!)gadiem.

Lai nonāktu pie secinājumiem analītiķi izmantoja kaujas izspēles paņēmienus (Wargaming), kas ļauj izvairīties no spekulācijām par pretinieka politiskajiem mērķiem, konflikta iespējamību, kas parasti traucē saskatīt patieso ainu. Kaujas izspēle ir šobrīd labākais instruments operatīvai plānošanai, kas tiek praktiski izmantots visu attīstīto valstu armiju štābos. Analīzei izvēlētajos scenārijos, kas attiecas uz periodu pēc 2020.gada tika prezumēts, ka :

-NATO spēku kopējā kaujas kapacitāte ir samazinājusies,

– ASV BS ir izkliedēti pa pasauli (galvenokārt Klusā okeāna reģionā),

– Krievija ir paveikusi savu BS modernizāciju,

– Zviedrija arvien atrodas ārpus Ziemeļatlantijas bloka,

– Zviedrijas teritorija ir atslēgas apvidus, kas  nodrošina  NATO atbalsta sniegšanas iespējamību Baltijas valstīm.

Scenārijos analizētie notikumi sākas ar to, ka pasaule iegāja globālā politiskā krīzē, kurai ir reģionālas sekas. Dažas Zviedrijas kaimiņvalstis, kas ir NATO dalībvalstis (lasi Latvija) pieprasa alianses atbalstu sakarā ar  lokālo krīzi, kas var beigties ar šo valstu militāro okupāciju, bet tas vēl nav noticis. Sīkāk iespējamie krīzes cēloņi pētījumā netiek analizēti. Šādā situācija NATO griezīsies pie Zviedrijas valdības ar lūgumu iesaistīties militārās palīdzības operācijā, kas tiek organizēta, lai novērstu reģionālās krīzes eskalāciju. Turklāt NATO (galvenokārt ASV) militārie resursi ir ierobežoti, jo jau ir iesaistīti citos pasaules reģionos.

Zviedrijas valdība gadu desmitiem pauda stingru apņēmību palīdzēt kaimiņiem un uzskatot  izteiktos solījumus par saistošiem, padziļināti pētīs NATO pieprasījumu sniegt militāro palīdzību Baltijas valstīm. Krievija reaģēs un atzīs par nepieļaujamu situāciju, kad neitrāla valsts Zviedrija koordinē savu darbību ar NATO un pieprasīs Zviedrijas izstāšanos no plānotās operācijas. Pretējā gadījumā Krievija uzskatīs šo situāciju par apdraudējumu savām vitālām interesēm reģionā.

Šādā situācijā Zviedrijai ir iespēja atkāpties „saglabājot seju”, jo NATO operācijai Baltijas valstīs nebūs ANO Drošības padomes mandāta, bet  tiks meklētas arī citas sadarbības formas ar NATO.  Piemēram Zviedrija būtu  gatava piedāvāt savu teritoriju NATO bāzēm, bet sakarā ar to, ka  nepastāv nekādi reāli iepriekšsagatavoti un pārbaudīti plāni, NATO bāžu izvēršana aizņems vairākas nedēļas, ja tas vispār notiks.

Pat iesaistoties šādā ierobežotā darbības koordinācijā ar NATO Zviedrijai būs jāapsver militārā uzbrukuma draudus tās teritorijā. Notiks vērienīgas  provokācijas teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā. Nevar izslēgt, ka Krievija var apdraudēt un pat uzbrukt noteiktiem Zviedrijas teritorijas apgabaliem.

Tas viss norāda uz  operacionāla rakstura  problēmjautājumiem:

–        Kur atrodas Zviedrijas BS? Izvērsti pa visu valsts teritoriju, vai koncentrēti noteiktajā apvidū?

–        Kā stiprināt Gotlandes salas aizsardzības spējas?

–        Kādiem uzdevumiem jākoncentrējas Jūras spēkiem? Baltijas jūras kontrolei vai savu ostu aizstāvēšanai?

–         Kā tiks saglabāta Gaisa spēku kaujas kapacitāte?

Pētījuma autori uzskata,  ka pretinieka iespējamā uzbrukuma mērķis ir atturēt Zviedriju no jebkādas dalības NATO operācijā, vienlaikus nenonākot tiešā konfrontācijā ar NATO/ASV spēkiem. Visticamāk, ka Krievija bez grūtībām okupēs Gotlandes salu un Zviedrija paziņos, ka ir bloķētas piegādes uz un no Zviedrijas. Var notikt raķešu uzbrukumi nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, galvenokārt sakaru un enerģijas komunikācijām. Nevar izslēgt arī pretinieka uzbrukumus citiem Zviedrijas reģioniem ar mērķi “mīkstināt” valdības nostāju un radītu sev izdevīgu starta pozīciju sarunām ar NATO. Visus konvencionālo spēku uzbrukumus pavadīs masīva kaujas darbība kibertelpā. Galvenie mērķi būs Zviedrijas banku sektors, atomelektrostaciju un energotīklu vadības sistēmas, komunikācijas vadības sistēmas.

Pētījumā norādīts, ka Gotlandes sala kaujas darbībā tiks iesaistīta jau agrajās konflikta stadijās, jo ir absolūti skaidra salas stratēģiskā nozīme kontroles nodibināšanai par Baltijas reģionu. Tajā pat laikā Zviedrija neko nav darījusi, lai nostiprinātu salas aizsardzību, kas padara Gotlandi vēl pievilcīgāku uzbrukumam. Salā nav dislocētas mehanizētas triecienvienības, kas spētu atvairīt pastiprinātu uzbrukumu. Salas stratēģiskā nozīme un resursi, kas piešķirti tās aizstāvēšanai nav sabalansēti. Gotlande tiks zaudēta un līdz ar to tiks zaudētas iespējas palīdzēt kaimiņvalstīm. Vienlaikus  ar Gotlandes salas okupāciju vai atsevišķi no tās agresors var paziņot par Zviedrijas jūras un gaisa telpas blokādi, ja tas notiks pirms Gotlandes ieņemšanas, papildspēku nosūtīšana uz salu kļūs neiespējama.

Visas Zviedrijas aizsardzības spējas ir ļoti atkarīgas no tā vai ostas būs spējīgas saņemt militāro (un ne tikai) palīdzību no citām valstīm. Ja šādas iespējas nebūs Zviedrijas sabiedrība izjutīs ļoti smagas ekonomiskas sekas. Zviedrijas BS Jūras spēki nespēs vienlaikus aizstāvēt, gan rietumu, gan austrumu piekrastes, kas padarīs tās ļoti neaizsargātas pret jūras desanta operācijām. Vienīgie, kas var ātri  un samērā netraucēti iesaistīties Gotlandes salas aizstāvēšanā ir Gaisa spēki. Tomēr bez sauszemes un  jūras atbalsta šādai GS izmantošanai būs tikai simboliska nozīme. Zviedrijai trūkst JS, PGA un GS resursu, lai   vienlaikus aizstāvētu rietumu un austrumu robežu. Izšķiršanās, ko tad  aizsargāt vispirms,  būs nopietna dilemma.

Pētījuma autoru zemu novērtēja  Zviedrijas BS spējas pretdarboties gaisa desanta operācijām savā teritorijā, ko raksturo apņemšanās reaģēt uz Bn(+) lielu gaisa desantu 24-48 stundu laikā. Valstij trūkst šim nolūkam apmācītu un ekipētu apakšvienību, jo zemessargi šādiem uzdevumiem (desantu atvairīšanai) neder. Pat ja vienā valsts reģionā izdotos ātri izveidot SzS trieciena grupējumu paliks “atkailināti” citi reģioni.

Autori secina, ka pašreizējā Zviedrijas militārā doktrīna, kas paredz  valsts nepiedalīšanos militārajās aliansēs, nav sabalansēta ar aizsardzībai piešķirto finansējumu un nav realizējama neapdraudot valsts integritāti. Tēze par iespēju krīzes situācijā saņemt citu valstu palīdzību kaujas izspēlē nav pierādījusies.

Pētījuma autori aicina nekavējoties uzsākt radikālu spēku un resursu pārgrupēšanu, jo, kā izrādās,  valsts nevar garantēt visas  Zviedrijas teritorijas aizsardzību un nepieciešams meklēt ceļus, kā ārvalstu palīdzība sasniegs mērķi, ja Zviedrija tiks pakļauta militāri spēcīgāka pretinieka agresijai.

Pētījumā autori vairākkārt izdara nepārprotamus mājienus ka problēmas tiktu atrisinātas izvēloties dalību Ziemeļatlantijas aliansē.

—————

vara bungas:  Atgādināsim, ka Zviedrijas aizsardzības ministre K.Enstroma, uzskata, ka „Zviedrijas gatavības līmenis ir atbilstošs, ņemot vērā uzbrukuma iespējamību”. Zviedrietes pozīcija atgādina  anekdoti par statistiķi, kurš pētīja iespējamības teoriju un baidījās no teroristiem. Viņš izrēķināja, ka iespējamība iekāpt pasažieru lidmašīnā, kurā ir ievietots spridzeklis ir zema, tomēr vērā ņemama. Tajā pat laikā iespējamība iekāpt lidmašīnā, kurā ir ievietoti divi spridzekļi ir tuvu nullei. Tagad lidojot ar lidmašīnu statistiķis vienmēr ņem līdzi savu spridzekli.

Jāsaka paldies zviedru kolēģiem par drosmi iebilst savas ministrijas viedoklim. Būsim atklāti, mūsu NBS nekad to nav spējuši un daudzi  šīs rindas lasošie virsnieki ir personīgi atbildīgi, ka pieļāva, lai civilistu „politiskā vadība” sagrautu jau tā niecīgas valsts aizsardzības spējas. Kādam ģenerālim bija jāsper soli priekšā un jāsaka savu vārdu. Bet viens no tiem, kas varētu tā darīt ir savlaicīgi padzīts, otrs paaugstināts.  Ja zviedri konstatē, ka nevar aizstāvēt valsti nedēļu, ko var līdzīgā situācijā paveikt Latvijas NBS? Varbūt laiks pateikt Latvijas sabiedrībai, ka pret ļaunāko scenāriju: ATKLĀTU, TIEŠU MILITĀRO AGRESIJU mūs sargā Vašingtonas līguma 5.paragrāfs un par tā izmantošanu ir noteikta maksa – mūsu kontingenta dalība starptautiskajās misijās, ko vislabāk nodrošināt ar profesionāla militārā dienesta karavīriem.  Bet pret iespējamāko scenāriju: iekšējo destabilizāciju, jukām, apvērsumu, paramilitārām bruņotām grupām, kas piekopj mazo vienību taktiku, Latvija nav aizsargāta un nekas netiek darīts, lai šo robu aizpildītu.

Iepazīstoties ar pētījuma pamatnostādnēm, kļūst  saprotama Somijas un Zviedrijas diezgan remdena attieksme pret Baltijas valstu dalību NATO. Iestājoties NATO Baltijas valstis pārvērtās no buferzonas, kas veicina drošību, par ieganstu lielam konfliktam, kura dēļ  var ciest neitrālie kaimiņi. Gotlandes garnizona samazināšana 2000.gadā (Gotlandes brigādes likvidācija), jau tad vedināja uz domu, ka neviens to salu aizstāvēt netaisās. Patreiz uz salas dzīvo vietējie zemessargu un kāda sīka armijas  apakšvienība. Ja nāks Lielā nepatikšana, sala uz laiku tiks okupēta un tad “Skit! mēs nekādi nevaram jums līdzēt”.

Lai Zviedrijas teritorijas daļas okupācija kļūtu neiespējama Zviedrija var izvēlēties iet vienu no diviem ceļiem:

  1. Piešķirt valsts teritorijas aizsardzības uzdevumam adekvātu finansējumu.
  2. Iestāties NATO.

Tā ir smaga dilemma.

Cik ir iespējams 1.variants  pašreizējos ekonomiskajos apstākļos spriediet paši. 2. variants ir labs,lēts un pārbaudīts. No Latvijas interešu viedokļa, jo ātrāk Zviedrija iestāsies NATO, jo labāk.

PS Un te būs  ieraksta sākumā solītā kremļa informācijas operācijas paraugstunda. Enjoy message klipa beigās!

17 domas par “Skats no Gotlandes “tilta”

  1. Latvijas AM pārstāvjiem vajadzētu droši vien tagad skaļi aizstāvēt Zviedrijas AM ministres viedokli, jo savādāk jāatzīst arī sava nespēja. Piķis tiek tērēts katru gadu, bet reāla labuma valsts aizsardzībai ta nav.

    • nu misijas pagaidām nosedzam…. pārejais gan nevienu tur neinteresē. Vecais zviedru karacirvis nav palaidis muti, re kur izrādās pētījumi attiecīgie ir apakšā. Kāds tos akceptēja, veica, finansēja, publicēja. Varētu teikt, ka armijas elite izrāda ļoti aktīvu neapmierinātību. Ķipa naudu nedod, iestāties neļauj, bet rezultātus, ja kas, prasīs. Būtu mums tāda elite.

  2. Latvijas “elitei” nav šādu tiesību, jo Latvija ir definējusi savas minimālās (aizsardzības) spējas (ilgtermiņa attīstības plāns, valsts aizsardzības plāns), visu nepieciešamo valsts aizsardzībai pieprasot no NATO, kura to ļoti labi zina un attīecīgi plāno resursus. pēdējo gadu mācības Baltijā, jo īpaši LVA, ir ļoti saistītas ar uzņemošās valsts atbalsta sistēmu jeb tikai vienu – uzņemt sabiedrotos. SWE nav NATO – nav kam paprasīt. Arī NOR ministre skaidri pateica nesen – SWE uz mūsu atbalstu var necerēt. tā ir būtiska atšķirība, kuras dēļ LVA un SWE situācija nav salīdzināma. noslēgumā gan jāpasaka, ka “elitei” ir krietni jādomā, ko runā ar žurnālistiem “mīļā pārlidojumā” un (it kā) no record. šādi kādā Turcijas lidostā papļāpājot kāds USA ģenerālis zaudēja amatu, bet LVA virsnieks – amatu (dzērumā noguļot lidmašīnu).

    • Varētu teikt, ka izpļāpājies, ja nebūtu uz wargaming balstīta pētījuma apakšā. To apgāzt ir ļoti grūti, tā nav politologu spriedelēšana, tur katrs gājiens pierakstīts.
      SWE militāristi grib uz NATO, visa situācija saka ka vajag, bet politiķi bremzē. Viņu BS elite riskē un runā par nākotni, mūsējā konstatē sekas. Graube pēdējā uzstāšanās par atvaļināšanos spilgts piemērs.
      Pasvītroju ka piekrītu ka NATO līgums mūs pasargā pret atklātu militāro agresiju. Kuras nebūs (ļoti zema ticamība, vislielākais draudu līmenis).
      Būs nemiernieki, separātisti, sašutušie (ne)pilsoņi un citu valstu speciālo operāciju spēki fonā (liela ticamība, vidējais draudu līmenis).
      Muamārs varētu mani atbalstīt, bet beikts…

  3. Cienītie kolēģi lai arī mūsu situācija nav salīdzināma tomēr Latvijas aizsardzība ir lielā mērā atkarīga no Zviedrijas stabilitātes. Var jau taisīt razpaļcovkas, ka mēs te NATO, bet diemžēl ģeogrāfija ir tāda kā ir. Mēs jau varam trenēties uzņemt jūras desantu, bet ja tas netiks garām Gotlandei?
    Mēs varam gaidīt atbalstu no gaisa, bet vai tas tiks garām Kaļiņingradas apgabala PVO.
    Ir jāatzīst, ka šobrīd valsts pašaizsardzības spējas atrodas viszemākajā līmenī – samērojot tās ar kaimiņiem.
    Ja mēs jau pirmajā diennaktī riskējam zaudēt lielāko daļu valsts teritorijas – neticu, ka kāds spēs mums palīdzēt, pat ja ļoti gribētu.
    Es uzskatu, ka līdz brīdim kamēr mēs paši nespēsim efektīvi aizstāvēt savu teritoriju un kontrolēt gaisa telpu, mēs nevaram cerēt uz sabiedroto atbalstu. Neviena valsts, NATO vai ārpus tā, nealkst nonākt atklātā konfliktā ar Krieviju Latvijas dēļ.
    5. paragrāfs ir jāiedarbina nevis tas stājas spēkā automātiski un tas nozīmē, ka būs vajadzīgs laiks, 8 stundas, 2 dienas, es nezinu, bet ja šajā laikā mums būs jācīnās vieniem un ja mēs to nespēsim nebūs arī palīdzības.

    • Youtubā karājās tātad neviens nav iepīkstējies. Turklāt Yesterday live ir 1kanāla šovs, kuram budžets ļauj nopirkt pašu ABBU ar visām klavierēm.

    • Skumji un nepatīkami tomēr liela daļa taisnības, bet pats sāpīgākais, ka pie šāda rezultāta esam nonākuši ar savām nacionālajām valdībām.

        • Piekrītu, ka ne vajag pavilkties, bet tēlot lācīšus arī vairs nedrīkst – sak vis jau būs labi, vajag tikai pagaidīt. Situācija ir jāmaina, lai tādiem … nebūtu ko muldēt.

  4. mees (LV; LT; EST) laikam vieniigie no baltijas regiona valstiim kuras neveelas labpraatiigu LAACHA apskaavienu ;)http://kompravda.eu/online/news/1387621/

Atstājiet atbildi uz Aija Raudina Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.