Baltkrievu AM turpina priecēt ar detalizētām atskaitēm par Vitebskas 103.brigādes 350.mobilo strēlnieku bataljona dēkām ceļā uz poligoniem Karalaučos caur Pēterburgu. Vispirms kādreizējie gaisa desantnieki devās uz dzc staciju un vilcienā mēroja ceļu uz Ļeņingradas apgabalu, kur 15.septembrī Lugas ostā notika tehnikas un personāla iekraušana trīs Krievijas JKF 775 klases (Ropuča) desanta kuģos.
Šoreiz cipari reportāžā ir adekvāti, jo viens 775. klases desanta kuģis spēj uzņemt 12 BTR un strēlnieku rotas personālu. 3 kuģi = 3 rotas (36 BTR 80 maksimums).
Tuvākajās divās dienās notiks jūras pārgājiens un akkurāt uz mācību “Zapad 2013” oficiālo sākumu 20.septembrī baltkrievi sasniegs Karalauču piekrasti. Līdz šim vitebskieši nav manīti veicot jūras desantus, ļoti iespējams šī būs pirmā reize, ja laika apstākļi ļaus. Neskatoties uz elitāras vienības statūsu baltkrieviem trūkst jūras desantēšanas pieredzes un diez vai mācību vadība riskēs pazaudēt sabiedrotos Baltijas jūras viļņos. Tomēr, kā vār redzēt TV sižetā, BTR 80 ir aprīkoti ar šnorkeļiem, tātad gatavi peldei.
Nepieciešams atzīmēt, ka atšķirībā no pārvietošanās pa dzelzceļu, MS bataljona pārvietošanās gar Latvijas piekrasti ar desanta kuģiem radītu lielākas potenciālas briesmas, ja šie kuģi izdomātu “apmaldīties” un apciemot piemēram Ventspili vai Liepāju. Mūsu krasta apsardzes “tupelēm” būtu īstais laiks demonstrēt karogu Kolkas un Jūrkalnes iedzīvotājiem. Tieši šajās dienās LV nonāk spīlēs starp nedraudzīgiem spēkiem rietumu piekrastē un pastiprinātu grupējumu pie austrumu robežās.
Tik unikālu momentu jāizmanto, lai mācītos un vēlreiz mācītos 🙂
vara bungas 
Vēl neliela niansīte. Tehnika, karavīru formas un ekipējums vizuāli sakopts, kā uz parādi. No šejienes var saprast par šajā vienībā valdošo līderšipu, morāli, disciplīnu un šīs krievu vienības pašcieņu.
Salīdzinājumā paskatieties kāda izskatās mūsu tehnika, karavīri un zemessargi. Zemessardze uz Rīgu 20 gadu jubilejā aizdzina tehniku kuru pat nomazgājuši nebija, par krāsošanu nemaz nerunājot. Un tās nebija pat mācības, bet prasta izrādīšanās!!!!!
No tā var izdārīt ļoti daudz secinājumus.
Kas viņi tur katrs pēc tautības nezinu, varbūt arī krievi, bet apspriežamā apakšvienība pieder Baltkrievijas BS. Skaitās elitāra (bijusi PSRS BS 103.GDD, izplētņdesants), bet ņemot vērā ka desantēties baltkrieviem nav no kā, tagad 103.atsevišķā mobīla bde ir BR vienība, ko “eksportē” uz Kolektīvās drošības līguma organizācijas ātrās reagēšanas spēkiem, kā arī ietilpst BR Spēciālo operāciju spēkos, kas ir pakļauti pa taisno BR BS ĢŠ. Основные задачи: контр-диверсионная деятельность, разведка, выполнение различных задач специальными методами.
Tehnikas spīdumu labi nodrošina OMD karavīri par ko pie mums pieņemts sašust… 🙂
Tur kur es dienēju Padomju armijā kas kas, bet tehnika nespīdēja!!! Un bardaks arī bija liels!
Katrai armijai ir jāspēj nodarbināt savus karavīrus. Mācības ir padārgs prieks, kuru katru dienu nevar atļauties un uz tām jāgatavojas kā uz svētkiem. Te var redzēt, ka komandieri dara savu darbu un to ka tā ir elitārā vienība var redzēt pēc puišu augumiem. Man viņi patiktos labāk kā draugi, nevis ienaidnieki!!!!
Pretēji plaši izplatītam mītam par BR “neitralitāti”, tās konstitūcijas 18.pantā stāv rakstīts:
… Республика Беларусь ставит целью сделать свою территорию безъядерной зоной, а государство – нейтральным.
Viltīgi, jo “ставит целью сделать” neizslēdz pilnīgi neko.
Kā viņi tos BTR no kuģa izlādēs? Vai tad tur, uz kuģa viņus var apgriezt? Tad jau liels tas kuģis pēc velna!
Ja tā ieskatās tie vairs nav klasiskie BTR 80 šis tas ir jau pietjūnēts. Izskatās, ka baltkrievu militārā industrija nopietni piestrādā pie modernizācijas, atšķirībā no mūsu valsts, kas nopietni piestrādā tikai pie citu valstu tehnikas utilizācijas. Kas attiecas uz zemessardzes tehniku tad brīnums jau ir tas, ka tā vispār kustās jo ar iedalītajiem līdzekļiem diez vai pietiek remontiem, kur nu vēl kosmētikai. Laikam jau neko vairāk kā aplammuldēšanas ekselences centru mēs pavilkt nespējam. Nomainīsim ieročus pret skaļruņiem un centīsimies pierādīt, ka “karalis nav pliks”.
P.S. Laikam jau man vecuma marasms klāt – aizvien vairāk velk uz bērnu pasakām. Īpaši pēdējā laikā patīk Zelta atslēdziņa, jeb Buratīno piedzīvojumi muļķu zemē. Varbūt vēl kādam ir tāpat? Kādas ir jūsu mīļākās pasakas? Kā antiņš uzbūvēja, atvainojos uzjāja stikla kalnā, vai varbūt Čipolīno …
Zinātāji stāsta, ka izlādēs tāpat, kā ielādēja. Apgriezīsies kuģa iekšpusē. Pēdējās mašīnas pie iekraušanas iebrauc atpakaļgaitā.
Sīrijas nemiernieki pierādīja ka ne to vien var pietjūnēt…
Diez vai kāds šeit atzīsies, kura no pasakām ir tā mīļākā, bet man patīk Alise brīnumzemē.
Es gan domāju ka uzlabojumi veikti rūpnieciski un stipri mērķtiecīgi. BTR jau nu kosrvu bundža ir un paliek, bet mums jau nav pat tādu. Dod dies, lai jauniepērkamā tehnika nebūttu tāds pats šrots kā pārējā, pie jaunas jau tāpat netikt.
Pasaka laba, tur arī daaudz vietu kuras atbilst mūsu īstenībai.
Vari, draudzēties vajag ar visiem, bet muguru gan liekt nevajag, izskatās, ka tu velc uz to otru pusi…