1930.gada 7.oktobrī savā dzīvoklī Kr.Valdemāra ielā pēkšņā nāvē mira ģenerālis Pēteris Radziņš. Viņš bija tikai 50 gadus vecs. Aizritējuši gadu desmiti, bet ģenerāļa Radziņa pārdomas par Latvijas armijas nākotni nav zaudējušas aktualitāti.
Kāpēc un kāda ir vajadzīga Latvijas armija bija aktuāli jautājumi jau tad, kad vēl nebija noklusušas Brīvības cīņu pēdējo šāvienu atskaņas. Varbūt tie, kas no sirds uzskata, ka Latvijai nav vajadzīga armija un sabiedrotie, labāk izpratīs problemu iepazīstoties ar ģenerāļa P.Radziņa 1920.gada rakstu sēriju “Patstāvīga armija un milicija“, kas tika publicēta laikrakstā “Latvijas kareivis”.
Publikācijai blogā P.Radziņa rakstus sagatavoja majors A.Purviņš
vara bungas:
Līdz šim neviens no jaunizceptiem NBS ģenerāļiem (ar vienu izņēmumu) nav sarakstījis neko, kas būtu līdzvērtīgs vai tik pat noderīgs būvējot XXI gadsimta Latvijas armiju. Ģenerāļa Radziņa atziņas jākaļ galvās tiem ierēdņiem un Saeimas deputātiem, kuru pienākumos ietilpst valsts aizsardzības plānošana, jo Latvijas militārās aizsardzības sistēmas uzbūves principi arī pēc 22 drudžainās “attīstības” gadiem joprojām nav pietiekami pamatoti, izprasti un saprotami definēti, kas liek šaubīties par to vai valstsvīriem vispār ir vēlme kaut ko definēt, pamatot, būvēt un attīstit aizsardzības jomā.
vara bungas 
kurš būtu tas jaunizceptais, kurš NBS 20 gadu pastāvēšanas vēsturē varētu būt atstājis aiz sevis “sliedi” nākamajām paaudzēm. McClackow!?
Krēsliņš.IMHO.
Daļēji piekrītu, jo tā īsti BG (ret.) Krēsliņa pētījumi nepārliecina un arī nav guvuši atsaucību plašās masās. Taču ir derīgi un vajadzīgi, ka kāds jau esot ārpus sistēmas pārstāv sistēmu un mēģina aizstāvēt tās intereses.
Pētījumi bieži nav domāti masām. Vienīgais, ko var pārmest KK ir tās, ka ilggadēja cīņa nav vainagojusies ar kaut cik manāmu iedarbību uz Sistēmu. Viņu vnk ignorē.
Kad ir kaut kāds pētījums un kaut kāds viedoklis un skatījums, tad par to var sākt strīdēties. Kad nav nekāda, tad tas ir krietni smagāk.
Šobrīd tādu nav, viss stratēģiskais redzējums aprobežojas ar standartfrāzēm: reformēt, modernizēt, attīstīt, panākt savietojamību ar NATO utt.
taču ģenerāļa Radziņa teiktais: ” (..)Līdz šim vēl atklāti neviens nav uzdrošinājies ķerties pie armijas iznīcināšanas, toties ir lūkots to izdarīt pa slepeniem sānu ceļiem. (..)” ir aktuāls arī šodien. Te gan būtu vērsts piebilst, ka frāze “lūkots to izdarīt” ir jāmaina uz tagadni vai jau jārunā pagātnes formā.
http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/generala-petera-radzina-pieminai/
Pozitīvi! Malači!
Vara bungu korespondentu grupa nolika ziedus 7.oktobrī. Dažādos avotos tiek minēti dažādi nāves dienas datumi, tomēr uz ģenerāļa kapa plāksnes stāv rakstīts 7.oktobris.
Domāju problēma tajā, ka viņu atrada mirušu 8. oktobrī, bet miris viņš iespējams jau 7. oktobrī. Noteikti arī tā laika avotos tika minēti abi datumi, no turienes arī iet domstarpības.
Latvijas Kareivis. Ceturtdien, 9.oktobrī 1930.g. Nr.229 (3121)
Aizvakar vakarā ap plkst. 23 savā dzīvoklī, Voldemāra ielā Nr. 23, dz. 2. Pēkšņi ar sirdstrieku miris augstāko militāro kursu priekšnieks ģenerālis P.Radziņš, kurš patlaban atradās atvaļinājumā. Nelaiķis jau ilgāku laiku slimojis ar sirds vājību, kuru ieguvis ilgās, grūtās kara gaitās, bet tomēr viņa nāve nāca negaidīta, jo viņš vēl bija pašos spēka gados. Ģenerālis savu dzīvokli apdzīvoja viens pats un viņa nāvi pilnīgi nejauši atklāja pulkvedis Andersons, kurš vakarrīt bija ieradies pie ģen. Radziņa, un kam uzkrita tas apstāklis, ka uz ilgāku zvanīšanu neviens neatbild, lai gan viņam bija labi zināms, ka ģenerālim jābūt mājā. Pēc durvju atvēršanas tad arī atklājās bēdīgais notikums, un izsauktais ārsts varēja vienīgi konstatēt, ka nāve iestājusies jau vairākas stundas atpakaļ. Nelaiķa mantu uzņemšanai armijas komandieris iecēlis komisiju ar Rīgas apgabala garnizona priekšnieku, ģenerāli Gopperi kā priekšsēdētāju.