Mehanizācijai vāks…


… naudu 8 gadus.

Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta izdevumi 2014.gadā plānoti 225 682 358 eiro jeb 158 610 463 latu apmērā. Jaunajām politikas iniciatīvām papildus piešķirtais finansējums  iecerēts 15 989 260 eiro (11 237 315 latu) apmērā. No šīs summas 2 220 141 eiro (1 560 323 latus) plānots tērēt Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācijai.

Pabriks: ” 2,2 miljoni eiro ir “tikai sēklas nauda”, jo ar šādiem līdzekļiem bruņutehnikas pirkumam būs par maz. Tas ir pirmais maksājums, un es domāju, ka kopējais maksājums aizies kaut kur starp pieciem, septiņiem un astoņiem gadiem (šeit un turpmāk vara bungu izcēlumi). Es varu pateikt, ka runājam par mehanizāciju vienam bataljonam un vienai rotai pašreizējos apmēros” .

Pabriks Saeimas komisijai skaidroja, ka orientācija uz nedaudz lietotiem bruņu transportlīdzekļiem, pirmkārt, ir tāpēc, ka jaunas mašīnas valsts atļauties nevarēs. Otrkārt, ikvienam, kurš sāk braukt ar automašīnu, netiek dots jauns “Mercedes Benz” spēkrats, bet piešķirts pieticīgāks braucamrīks. “Mēs plānojam, ka šīs mehanizācijas platformas kalpos Latvijas aizsardzībai nākamos 20 gadus,” piebilda Pabriks.  Pašreizējās vajadzības rāda, ka Kājnieku brigādei nepieciešamas kāpurķēžu bruņumašīnas, taču precīzas vienības vēl tiks izpētītas.

vara bungas: Kārtīgai MS rotai uz KKM (kāpurķēdēm vai riteņiem) jāizskatās aptuveni šādi:

Figure 1-3. SBCT infantry rifle company organization.

Tātad maksimums, ko LV nodokļu maksātājiem 8 gadu garumā vajadzētu “varēt atļauties”  ir vismaz 21 lietota kaujas mašīna uz kāpurķēdēm, lai mehanizētu vienu MS rotu un + vēl ap 40 kaujas mašīnām, lai mehanizētu vienu MS bataljonu. Ja par tehnikas iegādi rīkotu konkursu, neviens piegādātājs nepiekristu gaidīt pilnu samaksu 8 gadus, to var panākt tikai ar un caur starpvalstu vienošanos, bet tad arī tehnikas kvalitāte un garantija būs “nekāda”.

Acīmredzami, ka AM  ir samierinājusies ar finansējumu, kas ļauj nodrošināt vienu MS rotu misijās un papildus kādu pārīti APC ko izritināt parādēs. Atlicinot pa ~ 3 miljoniem euro 8 gadu garumā neko vairāk nenopirksi. Pa to laiku “jaunā” tehnika vēl vairāk novecos. Par bataljona mehanizēšanu pārskatāmā nākotnē varam aizmirst.

PS Vienkārši salīdzinājumam: SIA «Rīgas satiksme» plānoja noslēgt līgumu par vismaz 125 jaunu trolejbusu iegādi 131,2 miljonu eiro (92,6 miljonu latu) vērtībā

14 domas par “Mehanizācijai vāks…

  1. Eh, kā nāku šeit lasīt par finansēm, tā katru reizi kāds izmet tik trāpīgu salīdzinājumu, ka liekas, Latvijā tiešām VISI, kas pie šprices, ir IDIOTI!
    Šoreiz salīdzinājums – mehanizācijas projekts, kurš ilgs n-tos gadus un RS plānotais troļu iepirkums, nu vienkārši DIRSĀ ČIEKURS!

    Pa 3milj varētu iepirkt kaudzi refurbišotu M113A3, aptuveni 10 gabali varētu sanākt:
    ” The unit cost of a new-built M113A3 is approximately $300 000, while a conversion from A2 to A3 costs $160 000. New-built models are no longer available, though M113A3’s production facilities are still open for production, and conversions of pre-A3 models are still offered by the current manufacturer.”
    http://www.military-today.com/apc/m113a3.htm

    Tik nez, cik tā informācija vēl aktuāla.

    Tad, protams, paliek vēl BVs10 vai arī Singapūriešu Bronco, bet tie, cik atceros, bija stipri dārgāki par M113, laikam jāprasa zviedriem/britiem, lai notirgo savējos BVs10/Bronco, bet lēts prieks tas, laikam, nebūs…
    Tomēr jāņem vērā, ka šie divi modeļi joprojām ir aktuāli un var nebūt tik viegli pieejami lietotā variantā, ei nu sazin, šaubos, ka mūsu MoD to pavilks.
    Ar interesi vērošu, ko tieši izlems ieprikt uz kāpurenēm!

  2. Ja tuvāko 8 gadu laikā (iespējams, vērojot pēdējos notikumus ap Krievijas aktivitātēm pie Baltijas telpas un SC aktivitātes latviešu šķelšanā var būt jau par vēlu!!!) nespējam izveidot divas apmācītas un noekipētas MEH brigādes (iespējams arī tas ir par mazs, lai sasniegtu kaut kādu rezultātu) un pēc tam to visu vēl uzturēt kaujas gatavībā, tad neredzu šiem iepirkumiem vispār jēgas.
    Cik atceros no Čečenijas kara, tad čečeniem bija vairāk kā 40 bruņu tehnikas (tai skaitā tanki), bet viņi ar to izmantošanu īpaši neaizrāvās. Gruzijā arī izskatījās, ka gruzīni īpaši necentās iesaistīt konfliktā savu bruņu tehniku. Laikam žēl bijā.
    Par misijām, tad 2014.gadā beigsies un izskatās, ka tik “miermīlīgas” misijas kā Irākā un Afganistāna tuvākajā laikā nespīd. Konflikti paliek arvien asiņaināki un mērķi neizprotamāki.
    Būtu laiks patiešām sākt domāt, kā mēs savas velmes spēsim pēc iespējas efektīvāk savienot ar savām iespējām. Mēs savas valsts aizsardzībā diez vai varēsim efektīvi izmantot lielvalstu doktrīnas, jāsāk nedaudz domāt ārpus kastītes, kā arī izvirzīt reāli sasniedzamus mērķus.
    Savādāk izskatās, ka turpinot šādā garā nāksies optimizēt valdību un AM apvienot ar Labklājības ministriju. Būtu vismaz godīgāk.

    • Pirmajā rindkopā izteiktajam viedoklim pilnībā piekrītu.

      Gruzijā ir problēmas ar tehnikas pārvietošanas un izmantošanas lietderību kalnu apstākļos. Kolonnas ir viegli ievainojamas no gaisa un slazdiem (viens nekustīgs tanks, var apturēt pārvietošanos kalnos uz ļoti ilgu laiku), bet tankiem šaušanas sektori un distances brīžiem ir nekādi. Nav jau irākas tuksneši.

      Tieši tā, jāsabalansē valsts aizsardzībai nepieciešamās spējas ar valsts finansiālām iespējām. Un te ASV vai KF militāro doktrīnu kopēšana neder. Mēs nevaram uzbūvēt bruņutehnikas attiecību 1:1 pat ne ar EE, kur nu vēl radīt vērā ņemamu PGA vai inženieratbalsta sistēmu. “Plikas” papildus investīcijas vairs nelīdzēs – jāmeklē īsceļi. Un es saku, ka NBS PD daļa varētu attīstīt host nation support spējas, kā arī gatavoties darbībai Low intensity conflict apstākļos. Savukārt ZS un rezerves karavīrus jāgatavo snaiperu karam un irregular warfare taktikai gadījumam, ja 5.paragrāfs nenostrādā. Vienlaikus jābūvē ļoti advancētu tehniskās (imint, sigint, elint) militārās (!) izlūkošanas sistēmu, kas būtu pakļauta NBS, jo pašreizējā kārtība aizkavē vitāli svarīgas izlūkinformācijas nodošanu no politiskā uz NBS operatīvo līmeni. Tā arī rodas basņas par “hipotetisku apdraudējumu”. Neviens karavīrs nekad tā nepateiks par stāvokli, kad pie robežas manevrē 40 000+ liels karaspēks. Apdraudējums šajā brīdī ir reāls un mums ir jābūt gatavai atbildes rīcībai, ja riski realizēsies. Šobrīd sabiedrība tiek maldināta ar to, ka tiek noklusēti risku reālie apmēri un maskēta valdības nevēlēšanās ar tiem rēķināties dodot priekšroku šķietamiem budžeta ietaupījumiem uz aizsardzības rēķina. Vienīgie, kam par šo problēmu būtu jābļauj skaļā balsī, ir NA, bet par nelaimi viņi ir vienā koalīcijā ar “maigās varas” upuriem. NA ir pietiekami gudri, lai redzētu problēmu, bet nepietiekami principiāli, lai paceltu balsi. Kur nu vēl aicinājumi “muhļīt” ar aizsardzības budžetu pierēķinot tam policistu apmācības izdevumus, klimata pārmaiņu seku novēršanas izdevumus uc netradicionālas pozīcijas, lai tādējādi uzpucētu aizsardzības budžeta statistiku tuvāk 2% no IKP. Vieni mānās, citi blēdās, bet mēs uz to visu varam tikai ar nožēlu noskatīties.

  3. Es personīgi esmu pret, ka pat santīmu no maniem nodokļiem izmanto, lai atbalstītu ASV koloniālos karus jeb tā sauktās misijas (t.sk. pirkt BTR’us, lai amerikāņiem mums nebūtu jādod savējie). Toties esmu ar mieru maksāt papildus nodokli, lai būtu nauda modernam prettanku un pretgaisa kājnieku bruņojumam ZS.

  4. Es pareizi sapratu StratCom 3M Ls, mehanizācijai 1,5M Ls?
    Nu lūk tev arī prioritātes – vēlamā uzdošana par esošo ir svarīgāka par esošā pacelšanu līdz vēlamajam.

    • Tajos 3M ir uzsākšanas lielizdevumi, vēlāk, domājams, jābūt mazāk tā ap 1M. Savūkārt mehanizācijai 1,5M ir pēc ministra trāpīga izteikuma – “sēklas nauda”, pēc tam katru gadu (5-8 gadu garumā) uzpumpēs rokas režīmā un “sēs” vēl pa mazliet.

      • Un būs mūsu mehanizācija tāda pati kā zemessargu formastērpi – dažādi un pleķaiņi. Mēģinot šodien sasniegt vakardienas mērķus mēs nekad nenonāksim rītdienā.
        Lai kāds man vēl pasaka ka šobrīd nav padomju vara!
        Šeit nu nevar nepiekrist savulaik Bojāra teiktajam – politisko atbildību visi ir gatavi uzņemties, bet vai kāds no ministriem vai padomju locekļiem ir gatavs uzņemties kaut daļēju materiālo atbildību?
        Pilna personīga atbildība par darbu laikam ir drauds demokrātijai un tikai Maxima kasieru prerogatīva, jo viņām jāsamaksā arī par to ko kāds nav nopircis,

    • 1. Paldies par linku, visiem must read. Mācība kā var atbildēt neko nepasakot.
      2. neatkārto puspatiesības – var rasties priekšstats, ka LV atpaliek no EE tikai par 7 gadiem.
      īstenība EE jau tagad ir vismaz 160 KKM (vismaz diviem MS bataljoniem) un līdz 2022 gadam būs vēl viens ~ 1 brigāde.
      Uzdevums: Aprēķināt pēc cik ilga laika, attistoties iepriekšējā tempā, NBS sasniegs EE šodienas līmeni.

  5. Stāsts nav tik vienkāršs, kā te viens otrs komentētājs raksta: iesitam google un atrodam pērkamu preci.

    Nav tik būtiski svarīgs tas laiks, kādā realizēs projektu (panāks EE) un maksās par to. Svarīga ir summa, kādu VALSTS (nevis AM, kurai nepieder sava valsts kase) atļausies mehanizācijai. Pašreiz daudz maz var izskaitļot to summu, ko plāno atvēlēt 3 (budžeta projekts) un 8 gados (pēc ministra izteikumiem medijos), bet ne visa projekta gaitā.

    Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka projektu var realizēt pērkot jaunu vai lietotu tehniku. Cerības, ka kāds uzdāvinās par 1 eiro, diez vai piepildīsies, un tāpat arī šāds gājiens sitīs pa kabatu, jo jāmaksā muita un transportēšanas izdevumi.

    Pašreiz nevienā ES (izņemot EE) valstī aizsardzības budžetam nav pieauguma, pat ir pretēji – joprojām tiek griezsts nost, kas liek secināt, ka: pirmkārt, šīs valstis neplāno iepirkt jaunu bruņutehniku, uzturot esošo “parku” līdz labākiem laikiem; otrkārt, samazina mehanizētās vienības, bruņutehniku laižot “tirgū”.

    Ja jaunas tehnikas iepirkumu nav, tas izslēdz pat mazākās cerības, ka LV, pamainot savas ambīcijas jeb bruņutehnikas specifikāciju, varētu mesties kopā ar šo valsti un pirkt kopā, kas, protams, būtu krietni izdevīgāk finanšu ziņā abām valstīm. Jāpiebilst, ka ražotāji ir visai pretimnākoši ar maksājuma grafikiem – jaunu iepirkumu var apmaksāt pat 20 gados.

    Un tagad par lietoto tehniku. Nu nav tā, ka šādas tehnikas “tirgus” ir pilns ar preci, īpaši šajā ES valstu (pēc)krīzes periodā. Parakņājoties netā, godīgi sakot, vispār neko tādu neatradu. Tas nozīmē vienu un neko labu mums – izvēle būs jāizdara tikai starp to, kas pieejams šajā tirgū, protams, būtiski (un par sliktu sev) mainot savas ambīcijas.

    Mani māc šaubas, ka šāda “tirgus” piedāvājumā būs dabūjams viss nepieciešamais komplekts – kājnieku, vadības, sakaru, medicīnas, kaujas atbalsta utt. paredzētie bruņutransportieri. Miksēt? Nu nebūtu tas labākais variants apkopes izmaksu ziņā. Loģiski spiežot, lēmumu pieņems par labu tam piedāvājumam, kurš spēs nodrošīnāt visas šīs modifikācijas vienlaikus.

    Un vēl. Es uzskatu, ka nav jācepjas par to, kura gada ražojuma bruņutransportieris tas ir, jo pēc kapitālā remonta tas ir praktiski jauns (domājot – platformu). (Arī EE un LT nav jaunas tehnikas – ir tie paši second hand). Tā, piem., ir ar kuģiem, helikopteriem, kuri pēc kapitālā remonta pat ir pilnīgi jaunā komplektācijā. (Heļiem kapitālā remonta laikā pat krāsu noņem, nerunāsim nemaz par iekārtām). Ir jācepjas par to, vai tam ir sakaru līdzekļi – moderni, savietojami ar tiem, kas NBSā ir pašlaik, kādi “uz borta” ir ieroči (vecākās platformas daudzās valstīs ir tikai ar 20mm, jo tajās valstīs atbalsta komplektā nāk klāt tanki, artilērija, kuras LV nav, līdz ar to vienalga pilnīgi kaujā mehanizēto vienību izmantot nebūs iespējams pat ar visiem 30mm) un to vadības sistēmas.

    P.S. Lai kādu lēmumu pieņemtu, būs neapmierinātie. Un es būšu neapmierinātais, ja tomēr nopirks kāpurķēžu tehniku, kuras uzturēšanas izmaksas ir par 2/3 lielākas nekā riteņu. Papildu tam vienmēr būs izdevumi, kas būs jāizmet par šādas tehnikas transportēšanu no Ādažiem un kādu citu apmācību vietu utt. Un LV apvidū var mierīgi operēt ar riteņu tehniku, palielinot mobilitāti.

    P.S.S. EE laikam ir atpalikusi, ka šiem ir second hand riteņu tehnika?! 🙂

    • Kā tā “Nav tik būtiski svarīgs tas laiks, kādā realizēs projektu” ? Ir gan! Viss ir skaisti, lai pērk lietotu tehniku, jautājums cik ilgā laikā sasniegsim vismaz 1 MS bataljona līmeni ~60 mašīnas. Ja pēc gadiem 10-15, ar lietotu tehniku nav vērts ielaisties, jo mēs taču ticam, ka NBS neperk dažas (!) KKM, lai vizinātos parādēs. Laiks radīs vai mēs bijām naivi un lētticīgi.

      Dāņi un poļi plāno pārapbruņošanu, jārunā… sk.šeit http://www.defensenews.com/article/20130319/DEFREG01/303190013/Special-Report-Ground-Vehicle-Trends.

      EE ar visu lietotu un riteņu tehniku jau tagad ir 2 MS Bn spējas, kamēr mēs sapņojam (!) par vienu mehanizētu rotu. Tas nozīmē, ka gadus 10 AM ir gulējusi, bet tagad pamodusies, lai saprastu ka “tirgus” nav tirgus, neko sakarīgu dabūt nevar, komplektācijas pieticīgas, jaunai tehnikai naudas nav – var gulēt tālāk, “otmazkas” dzelžainas.

    • Kolīdz lieli gurķi ja tiem tukši vidi.
      Tā visa ir tukša pļeperēšana.
      Nevajag te stāstīt par sarežģījumiem, kas ir pašu radīti un izdomāti! Neviens šos likumus nav Sinaja kalnā licis mūsu senčiem iekalt akmens plāksnēs. Tie ir ierēdņu ar vieglu roku, uz papīra rakstīti, lai attaisnotu savu bezdarbību nekompetenci un nevēlēšanaos neko darīt.
      Manipulācijas, ar skaitļiem un nekompetence ir tas kas kopumā raksturo mūsu AM darbību.
      Jautājums ir pavisam cits, vai AM vispār ir vēlēšanās iegūt kādu bruņu tehniku mūsu karavīriem?

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.