АЛЕКСЕЙ МАКАРКИН
vara bungas: Gatava UA nemieru formula. Reģionālo centru radikālās prokomunistiskās monoetniskās sīkpartijas ar nacionalistiskiem (prokrieviskiem) lozungiem organizē nemierus, bet mierīgie iedzīvotāji būdami spiesti izvēlēties starp bezcerīgiem Rīgas Kievas “zagļiem” un vietējiem “aizstāvjiem – rrrrevolucionāriem” izvēlas pēdējos. Manuprāt, tas var nostrādāt arī pie mums, ja vienādojumam pievieno vēl šo:
ЮЛИЯ ЛАТЫНИНА
vara bungas: Autore kļūdās, uzskatot, ka Vladimirs Putins ir izgudrojis 4GW. Viņš to ir pielietojis, bet nebūt ne pirmais.
Acīmredzami, ka neitralizēt šīs “varas neveiksmes formulas” iedarbību var kumulatīvi īstenojot šādus pasākumus:
a. mazinot plaisu starp varu un tautu, sociālo noslaņošanos, tas ir grūti bet ilgtermiņā izpildāms uzdevums;
b. nepieļaujot monoetnisko radikālo partiju parādīšanos. Nezinu kā to panākt, iespējams ar t.s. integrāciju;
c. marginalizējot atklāti prokremliskos spēkus un politiķus, viņiem jāpazūd no LV politiskā spektra, ja ne fiziski, tad informatīvi – nesadarboties, nekomentēt, nebarot;
d. katram personiski saglabājot vēsu prātu, neticot nevienam, izvērtējot iespēju krīzes situācija, briesmu priekšā aizmirst uz laiku par pamatotu neapmierinātību ar notiekošo valstī un varas pāridarījumiem, uzņemties savu daļu atbildības un iesaistīties šīs, nebūt ne populārās, sistēmas glābšanā. Tas var izpausties arī kā sagatavošanās tam, ka krīzes situācijā tu esi semi-autonoms un neesi atkarīgs no valsts sniegtās palīdzības (visticamāk, ka to neviens arī nepiedāvās).
UPD 1 Vēl receptes, kas izrakstītas Ukrainai, bet tik pat labi apspriežamas LV kontekstā : 1.recepte, 2. recepte
vara bungas 
No minētajiem rakstiem var vilkt paralēles ar LV..tātad SC var apnikt ar savu “mierīgo” politiku, tad būs jāmeklē kāds radikālāks ātrākai mērķa sasniegšanai – forsējot plānu izpildi – “maigās varas” beigas?
Punkts “a”, pagaidām izskatās, neizpildāms. Nav politiskās gribas un tautas spiediena to panākt. Punkts “b” arī būs atkarīgs no valsts varas attieksmes pret iedzīvotājiem un tās darbiem, bet nenesīs rezultātu, ja netiks strādāts ar finansēšanas un ietekmēšanas kanāliem. Tuvināms izpildei līdzdarbojoties drošības struktūrām, vācot informāciju par radikāļiem, informatīvās telpas pārraudzīšana, sabiedrības informatīvā aizsardzība pret šādiem elementiem. Punktā “c” šo spēku un politiķu informatīvā izolācija – tie neparādās un netiek pieminēti ziņu izlaidumos, nepublicējas..par tiem aizmirsīs. Lāča pakalpojums tika izdarīts no masu mediju puses plaši un neprofesionāli rakstot par “Nepilsoņu kongresu” un tā “līderi” Gapoņenko, kā atzīst šīs kustības lapa Facebook – bezmaksas reklāma, ideju izplatīšana. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/507196-drosibas_policija_izsauc_gaponenko_uz_paskaidrojumu_sniegsanu
tāpēc jau ieliku ka paralēles 🙂
Tomēr pasākums nenotiks: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/507261-pec_dp_bridinajuma_neatlaus_nepilsonu_kongresam_rikot_vietejo_maidanu
Man tomēr ir pārdomas par to visu – ko es varu darīt lietas labā ikdienā….
Zinu, visi šī portāla lasītāji klups virsū ar tekstu, ka tūliņ jāstājas zemessardzē un NBS, bet varbūt ir kāds pakāpeniskāks veids kā stirpināt valsti? Noteikti ir arī citi viedi kā palīdzēt, bet varbūt var iemest kādus piemērus?
Nebūt neklups, cita starpā mēs esam arī vārda brīvības sardzē. Oponēs – tas gan var būt. 🙂 Visiem nav jāstājas zemessardzē, kādam būs jākaļ uzvaru aizmugurē. Līdz ar to vnk jāatrod sava vieta “ierindā”. Kā minimums: jāorganizē savu dzīvi tā, lai krīzes (vienalga kādas) gadījumā tu un tavējie nekļūtu par palīdzības gaidītājiem/saņemējiem, bet paši spētu palīdzēt citiem, tici man, valstij tā būs liela atslodze. Šajā jomā gatavnieku-prepperu virtuālā kustība ir avots, kur smelties pieredzi un informāciju. Viss, ko tu ieguldīsi savā drošībā atmaksāsies, ja ne tiešā veidā, tad psiholoģiski. Ir vieglāk dzīvot zinot, ka nekad nebūsi atkarīgs no humānās palīdzības plānā deķīša un sapelējušās garoziņas. Ja ir iespēja – ziedo. Nākamais etaps ir censties neizlaist nevienas vēlēšanas, ej un balso kaut vai par mazāko ļaunumu, tiem, kas uz vēlēšanām nepiestaigā nav morālu tiesību lamāt valdības. Un augstākais līmenis stiprini valsti pareizi audzinot bērnus. Šim var pielikt klāt vēl kādas sabiedriskas aktivitātes – iedziļīnāšanās, nevienaldzība pret notiekošo, neļaus būt viegli piemuļķotam. Un tad, manuprāt, būs labi.
Kā jau VB teica!
Es liktu uzsvaru uz domāšanu, domā pats, analizē, nepakļaujies uzspiestam viedoklim, nekļūsti par viegli vadāma pūļa vienu no aitām!
Tas nebūt nenozīmē, ka tagad kā tādam ietiepīgam āzim jāskrien virsū visiem, kuru viedokliem nepiekrīti vai vispār jāprotestē pret visu un visiem, tomēr spēju padomāt jau laicīgi par to, kas notiek Tev apkārt un kā tas var nākt par labu Tev un Taviem tuviniekiem gadījumā ja pasaulē vai Latvijā notiek krasas pārmaiņas ne uz to labāko pusi, šādu spēju lieti varēsi izmantot lai ar vēsu prātu un tīru sirdsapziņu glābtu sevi, savējos un kā mēs zinām – valsts sākas ar katru individuāli, tad jau nāk konkrētā indivīda ģimene, tad draugi, kolēģi un tad jau aiziet miests, pagasts, rajons, novads, un re, jau valsts!
Par bērnu audzināšanu arī liels pluss VB – tas ir tik pat svarīgi, kā būt gatavam iespējamām kataklizmām! Ja ir bērni vai tikai būs un pat ja neplāno – pareiza audzināšana, vienalga, pat ja tā būs īslaicīga saskarsme ar svešu bērnu/nepilngadīgo var darīt brīnumus kā bērnu, tā visas valsts un cilvēces nākotnes labā! Skan skaļi un nedaudz kā no filmām, bet tās tas ir, pavisam vienkārša patiesība ;)!
Bērni IR mūsu nākotne un pasauli mainīt spēj ne jau veci penžas, bet gan tieši jaunie!
Varabungas – izcili uzrakstīji! Grūti, ko iebilst!
Kā mums iet ar punkta “a” tālāku fakināciju, atvainojiet par izteicienu, vēstī šodienas ziņu virsraksti:
kā dzīvo “augšas” :
Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam audzis atalgojums
un kā “apakšas”:
Zolitūdes traģēdijā cietušo tiesības pamestas novārtā
Bet tu gribētu, lai visi saņemtu vienādi? Es jau reiz tā dzīvoju, tas nestrādā. Jābūt saprātīgai proporcijai vai citādi sakot “dalīties vajag”. Augšas vienmēr būs šokolādē, citādi kurš tad tiektos uz augšu, bet viņiem pašiem jājūt cik liela drīkst būt plaisa. Ja būs nekritiski pret sevi un aizrausies, būs kā 1905.gadā.
Nē, es negribu, lai visi saņemtu vienādi. Pie tam arī “tad” nebija vienādi. Par to “saprātīgo proporciju” jau arī ir runa. Cik reižu Rimševica alga ir lielāka par minimālo algu valstī un kāda ir šī pati attiecība, teiksim, Dānijā vai Skotijā? Cik – proporcionāli pret savas valsts bankas vadītāja atalgojumu, saņem valsts universitātes profesors Latvijā un cik Dānijā (Skotijā)?
Taču šajā gadījumā pamatā bija norāde par augšu dzīvošanos pa pašuzcelto ziloņkaula troni, pamazām arvien vairāk virzoties uz hrestomātisko “valsts – tas esmu es”.
P.s. – senajā Romā valsts amatos algas nemaksāja. Pašas amatpersonas maksāja par savu iestāžu uzturēšanu. Šodien, tā, protams, nevarētu, taču ideja, kas ir tā pamatā ir apcerēšanas vērta.