cauri strāvo ideja par gudro latvieti, kurš izvēlas gudri dzīvot nevis iet karot. 5 šādus sižetus un vēl 10 par lieliem upuriem civiliedzīvotāju vidū kara laikā + vēl pārīti par EU impotenci un upuru veltīgumu un var rīkot referendumu par iestāšanos PSRS.
karoč, ņehuj iet uz ZS, jo 100% dabūsi karot (medkomisijas izietas un teorētiski esi apmācīts + zvērests/līgums) un kļūt par līķi vai kropli, nespēsi parūpēties par ģimeni vai to izveidot. no prasta civilista neviens neko neprasīs. ko gan no Valsts Pilsoņa var gribēt? 😀
kaut jāstāsta būtu stāsts par to, ka arī viens ir karotājs un to, ka, ja 100K būs ZS, tad krievi pat nemēģinās uzbrukt. un Pilsonim ir arī pienākumi.
iespējams, man sūdīgs garīgais uz minskas-2 fona. incanti, tagad 38. vai 39. ?
Pie mums 38. pasaulē 39. Pļāpas vienā vai otrā virzienā (stāsimies psrs/ iesim karot) jābeidz, valdībai jārāda izlēmīga un konsekventa rīcība, nevis muļļāšanās starp divām šīm opcijām. Cita lieta, ka viņi paši šķiet vēl nav izlēmuši.
Viņi visu izlēmuši: daļa bučos tankus, daļa muks uz Rietumiem. Viņi savā vairākumā ir PIELĀGOTIES SPĒJĪGIE. Viņi nespēj domāt un saplānot tālāk par šodienu un savu degungalu, viņi ar degungalu jūt uz kuru pusi pūš vējš un laicīgi domā tikai par to kā pa vējam izlocīties, lai pašam kaut kas atlec. Viņi pēc dabas nav cīnītāji, nemāk cīnīties un neredz tam jēgu. Ja karš ies vaļā, viņi arī kara laikā turpinās taisīt biznesu (kā vairums Ukrainas oligarhu).
Pilnīga aprobežotība! Kaut kā nāk prātā tie padomju stereotipi par aprobežotajiem Seržantiem. 🙂
Kaut kādas 90.gadu atraugas par “profesionāļiem”, “ekspertiem”, kas nodarbojas ar konkrēto lietu, šinī gadījumā karošanu un galvenais lai neviens nejaucas iekšā. Kara laikā karos VISI, pat ja domā, ka nekaros – ārsti, žurnālisti, bērnudārzu auklītes, pārdevēji utt. Ceru, ka VAK kontekstā tiek domāts, kā kara gadījumā mobilizēt visu sabiedrību, nevis tikai zemessargus un rezerves karavīrus. Būs vajadzīgi cilvēki gan informācijas, gan psiholoģiskā kara frontēs, būs jārisina sarežģīti ekonomikas, komunālie, pārtikas apgādes jautājumi, lai mēs uzvarētu. Pat bērniem “jākaro” – lai kā Ukrainā zīmē mīļus, uzmundrinošus zīmējumus karavīriem kaujas laukā. Ja valsts ar šiem jautājumiem nenodarbosies, tad sabiedrība, protams, pati organizēsies, tikai tas būs daudz ilgāk un sākotnēji ne tik efektīvi.
Tas ko tu aprkasti ir totālās aizsardzības princips (bija spēkā līdz LV NATO), tagad mums ir aktuāls kolektīvās aizsardības princips (kopā ar NATO), kas man personīgi nešķiet ne pietiekams ne drošs, bet no pārvaldes viedokļa iespējams balstīties uz abiem ir izšķērdīgi.
Neredzu īsti pretrunu starp šiem principiem, tieši pretēji – gatavībai uz totālu aizsardzību vajadzētu stiprināt sabiedroto apņēmību mums palīdzēt un otrādi – tas, ka esam NATO – nenolaist rokas krīzes brīdī, bet pielikt visus spēkus, lai uzvarētu. Bez totālas aizsardzības zaudējumi gan kara laikā, gan pēc kara (psiholoģiskās traumas, veterānu sociālie jautājumi utt) būs ievērojami smagāki.
nav tur pretrunas vnk paralēli abas realizēt ir padārgi/izšķērdība. Nu iedomājies ko tev sieva teiktu, ja tu noslēgtu līgumu ar apsardzes signalizācijās firmu, bet vienlaicīgi liktu ģimenes locekļiem patrulēt ap māju naktī.
Ja tu dzīvo blakus piromānam recidīvistam, tad patruļas ap māju nekādā ziņā nav izšķērdība 😉 Mums taču galvenais ir, “lai kara nebūtu”, bet totālā aizsardzība var kalpot kā deterrence līdzeklis.
Totālās vai kolektīvās aizsardzības koncepts, bet arī sievietei labākajos gados būtu jāzin, ko tā var darīt kara vai plaša terorisma gadījumā!
Pirmkārt jau sākt ar to, ka skaļi un droši paust savu nostāju pret okupantiem un teroristiem par tādiem tos arī skaļi saucot gan uz ielas runājot ar darba kolēģi, gan ģimenē pārrunājot valstī notiekošo karadarbību!
Tā ir tā pilsoniskā pretestība, jo tikai tad, kad sabiedrība ir stipra un zin, ka grib savu, neatkarīgu, latvisku Latviju, kurā augt un attīstīties latvju tautai, tikai tad mēs spēsim savu zemi un kultūru, savu latviskumu, nosargāt no jebkura iebrucēja, vai tas būtu smirdīgs utainais uz tanka no Krievijas vai arī makdonaldus atēdies resns kapitālists no rietumiem ar Končitu Vurstu kā kultūras nesēju priekšgalā!
sievietei labākos gados kolektīvās aizsardzības gadījumā nav par ko uztraukties, visu nokārtos “eksperti”
turpretī Total Defence (or TD) is the name of Singapore’s comprehensive defence strategy, adapted from countries like Denmark, Finland, Sweden, Switzerland and Austria. It is based on the understanding that besides military action, aggressors can also defeat the country by wrecking its economic systems, tearing its social fabric apart, targeting Singaporeans’ beliefs and commitment to defence, and its ability to recover from disasters, both natural and man-made. The Total Defence concept encompasses five key aspects – military, civil, economic, social and psychological defence – and focuses on the need for each Singaporean to play his or her part to defend the nation. These five aspects are very similar to the “4 Defences” of the Austrian “Comprehensive National Defense” (Umfassende Landesverteidigung) strategy of 1975.
Seržants būtu labāk palicis pie Degpunkta vadīšanas…
Tas ir ārprāts, kā var šitādu sviestu muldēt?! Idiotisms, tas tikai norāda, ka dažam labam, ja ne visiem, deputātiem nav ne mazākās sajēgas, kā motivēt nāciju izdzīvošanai, šitais ģēnijs iesaka visiem palikt vai nu savās vietās vai arī tīt prom pāri jūrai uz Zviedriju, nu absurds, kauns par tādu deputātu, šitam fruktam būtu jānoliek mandāts tūlīt pat!
Seržants (pretīgi, kā resnam nodevējam var būt tāds uzvārds) tā pat kā 90% no valsts pārvaldes darbiniekiem, jau tagad meklē sev attaisnojumu, kapēc viņš būs viens no pirmajiem, kurš būs aizmucis pāri robežai. Un jo vairāk tādus sev līdzīgus mēslus atradīs, jo mazāk smirdēs pats uz visu fona. Pie masu panikas, paša mukšana neizskatīsies pēc tik gļēvas rīcības, ko jūt jau tagad un meklē sev attaisnojumu. Un tādu būs lērums. Žēl , ka jau tagad nevar piemērot pantu par dezertēšanu un valsts nodevību pēc šādām runām.
Nieks salīdzinājumā ar BALTBAT Panzerabwehrlenkwaffe brīvprātīgu atdošanu LT. Lai gan vērtīgākais tur bija apmācīts personāls un mašīnas, sistēmas bija aizlienētas no SE uz x viņus zin kādiem noteikumiem.
Pretīgs purns izsaka pretīgu aicinājumu. Šitais mūllāps lej pilnīgu čugunu, jo neko nesaprot no militārās jomās. Atliek uzmest aci uz Baltijas novietojumu un iespējamajiem atslēgu punktiem, lai saprastu, ka divas dienas ir gadījumā, ja nav operacionālā un taktiskā pārsteiguma. Pretējā gadījumā sišanās būs ilga un asiņaina.
Vēl kamēr viņs vadīja Degpunktā no viņa bijušajiem koleģiem Ieslodzījumu vietu pārvaldē nekas labs par viņu nav dzirdēts.(Nu vismaz es nēsmu dzirdējis.)
Man, godīgi sakot, Degpunktā viņš izskatījās pēc tāda kā pamuļķīša, bet tieši Degpunkta “slava” ļāva toreiz un, acīmredzot, ļauj arī šodien sakrāt pietiekami daudz penzionāru tantiņu balsis vēlēšanās lai iekļūtu Saeimā.
16.martā iesim pie Brīvības pieminekļa, kā vienmēr. Un jo īpaši šogad! bet tā vietā, lai liktu liekt muguras okupantu un agresoru priekšā vecā boļševička, LKP CK locekle Ilze Karlovna Ostrovska būtu labāk prasījusi varai sekot igauņu piemēram:
Igaunija plāno investēt vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai palielinātu NATO klātbūtni valstī, piektdien Briselē, tiekoties ar NATO spēku augstāko virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Filipu Brīdlovu, paziņoja Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Mūsējie taču arī tur kaut ko būvējās par Ādažiem, ne?
Pagaidām jau Ādaži tomēr ir lielākais trumpis no visām Baltijas valstīm, jo tik liela un jaudīga poligona nav un tuvākajā laikā laikam ka nebūs ne leišiem ne igauņiem.
Pie tam, kas notiek ar Zvārdi, tur neba pa velti valsts jau vairākus gadus atpērk bijušās poligona zemes, tur arī ko veidos?
Tas nra raksta gabals ir labs, žēl ka nav pilns. ijabi un kažokas jau zb, labprāt monitorētu IO. lai nu kā, bet formulē un pamato viņa teicami, ko nozīmē vecā skola 🙂
Šoreiz atļaušos ielikt pilnu palagu, lai labāk saprastu, no kurienes rodas šie “viedokļi” – vajag tik rakt un berzēt sūbējumu: http://www.diena.lv/arhivs/mediciniska-politologe-10672466
“Autors: Egīls Zirnis. 2000. gada 15. aprīlis 00:00
Medicīniskā politoloģe
Ja Ilzei Ostrovskai būtu vara ne tikai pār auditoriju, bet arī pār politiķiem, valdības Latvijā mainītos ik pa piecām dienām un arī ārkārtas vēlēšanas nebūtu retums, jo nespēju rast kompromisu lielākajā daļā jautājumu kā viņas raksturīgāko īpašību min daudzi no tiem, kam bijusi darīšana ar atraktīvo politoloģi, un cilvēki, kuru raksturs ir līdzīgs, ar viņu varot sastrādāties vidēji piecas dienas. Taču politologs varu jeb, teiksim, noturīgu cieņu ļaužu apziņā iemanto vispirms ar spēju bezkaislīgi analizēt notikumus. I.O. šai ziņā nostājusies uz riskanta ceļa, jo pēc viņas pēdējiem izteikumiem par «Šķēles nepazīšanu» u.c. tiešām tikai ārkārtas vēlēšanas Latvijā varēs kliedēt aizdomas, ka šos izteikumus radījusi analīze, nevis politiskas «mīlas un viltus» slazdā iekļuvuša cilvēka vēlme «atriebt», iekšēji apzinoties, ka politologam nokļūšana šādā slazdā nav darījusi godu. Tā kā Ostrovska nav politiķe, nepētīsim, kādi noslēpumi ir viņas šerpā rakstura pamatā, tikai konstatēsim faktu. Arī ar medijiem Ostrovskai, par kuru citi Latvijas sociālo zinātņu pārstāvji saka: «Viņa uzstājas varbūt vislabāk no mūsējiem,» attiecības nav gludas. Ostrovska reiz ir pārmetusi Panorāmai viņas viedokļa īsināšanu, lai gan profesionālam politologam būtu jāzina, cik īsi ieteicams runāt ziņu raidījumā. Gatavojot šo rakstu, kad izrādījās, ka viņas steidzama komandējuma dēļ nevar notikt norunātā tikšanās, Ostrovska pa telefonu piebilda: «Atbraukšu, izlasīšu – un gan jau zināšu, kā atbildēt.» Tāda nu viņa ir, un tie, kas ar viņu strādā, rēķinās ar to, ka viņa var pēkšņi rīkoties neadekvāti. Sliktāk būs, ja šerpumam pievienosies vāji argumentēti populistiski secinājumi, liekot domāt, ka politoloģe piesavinājusies politiķu manieres. Par agru aizkulisēs Spilgtu valodu Ostrovska laikam mantojusi no tēva, režisora un liela stāstnieka Kārļa Pamšes, kurš meitu sauc par brīnišķīgu sarunu biedru: «Kā bērns viņa bija diezgan savrupa, jo viņu audzināja auklīte un bērnudārzs, mēs ar sievu strādājām vairākās darbavietās. Agri parādījās viņas vēlme teikt pēdējo vārdu arī pieaugušo sabiedrībā. Dažkārt viņa atļāvās pat tādu neparastu gājienu, kad koncerta laikā zālē viņa pieprasīja, lai atkārto iepriekšējo numuru, bet šie lai iet nost, jo šie nedejo labi. Režisorei Verai Baļunai viņa ļoti patika, viņa man teica: «No viņas neizaugs parastais vidusmēra sievietes tips, bet viņa ar kaut ko ļoti atšķirsies.» Kad nebija kur viņu atstāt, ņēmu līdzi uz teātri, un viņa ļoti agri iepazina teātra aizkulises. Ar bērnam neparastu objektivitāti novēroja dažādas situācijas, kuras pārrunāja krietni vēlāk. Viņa nebija sajūsmināta par to, kas notiek teātra aizkulisēs. Citiem vārdiem sakot, viņa ļoti agri iepazina dzīves īstenību.» Gudra, Šerpa Beigusi LVU angļus, Ostrovska pēc dažiem gadiem nokļuva LPSR goskomizdatā, kur uzdienēja līdz Izdevniecību pārvaldes priekšniecei. 1973.gadā apprecējās un piecus gadus nodzīvoja laulībā. Viņas priekšnieks bija Imants Daudišs, bet reālā dokumentu gatavotāja un ideju bīdītāja bijusi Ostrovska. Bijusī kolēģe Ingrida Vāverniece viņu raksturo kā ļoti gudru, ar asu reakciju, ļoti lielām darba- spējām, šerpu raksturu: «Vārgākus tas aizvaino, bet sadzīvē viņa ir ļoti forša. Kad atraisās, asprātīga, indīga.» 1986.gadā Ostrovska beidza aspirantūru PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijā un kļuva par filozofijas zinātņu kandidāti. Apstiprinot viņu par LKP CK propagandas un aģitācijas nodaļas lektori, šīs nodaļas vadītājs L.Freibergs raksturo Ostrovsku kā labu organizatori, enerģisku un spējīgu darbinieci, taču augstprātīgu pret padotajiem un reizēm asu. 1990.gadā pēc LKP sašķelšanās Ostrovska paliek Rubika vadītajā LKP centrālajā komitejā, bet 1990.gada aprīlī aiziet no LKP CK lektores darba. Atmodas sākumā pašreizējais vēstnieks Ķīnā E.Semanis viņu aicināja uz LVU Zinātniskā komunisma katedru: «Lasi ko gribi. Tiks dibināta politoloģijas katedra, tikai pagaidām nevienam to nesaki.» Kopš tā laika Ostrovska kļūst pamanāmāka, kolēģu un studentu priekšstati par viņu – pretrunīgāki. Dzirdēti gan visnotaļ atzinīgi, gan kategoriski negatīvi vērtējumi: «lai gan jaunpienācēja, kļuvusi par atpazīstamāko no mūsu jomas», «apveltīta ar lielām darbaspējām un diezgan rūpīgi cenšas saglabāt savu profesionālo statusu», «atdod visu darbam, ļoti azartiska», «bija pārsteidzoša, atstāja iespaidu par neparastu un svaigu personību, un vēl bija iespaids, ka tas, ko viņa stāsta, vairāk ir stāstīšanas un sevis izrādīšanas pēc, nevis lai kaut ko iemācītu», «parasti teica, ka īsajā laikā, kas viņai atvēlēts, un slinkajiem studentiem neko nepaspēs iemācīt, bet zina jau nu gan viņa daudz», «spoži, bet spekulatīvi vienmēr mācēja teorijas pievilkt klāt Latvijas notikumiem», «efektīvi un enerģiski pārstāsta primitīvas tēzes, kas balstās uz vāji pārgremotu marksismu, kas ir pateicīgs cilvēkiem, kuri grib ar kaut ko visu pamatot un nesaprot, ka nepamatojamība ir noslēpumainākais, stabilākais un grūtākais, ar ko cilvēkam jātiek galā». Dienas reportiere Inta Lase bija no tā LU kursa, kas no Ostrovskas atteicās: «Viņa nāca ar lielām pretenzijām: mācīšu kā rietumu universitātēs. Viņai par nelaimi mūsu kursā daudzi iepriekšējos semestrus bija mācījušies ārzemēs. Viens no puišiem, klausīdamies Ostrovskas lekcijas, teica: «Es kaut kur jau šos tekstus esmu dzirdējis.» Ieskatījās vienā grāmatā, kuru bija pārvedis no Anglijas, un atklāja, ka Ostrovska vienkārši pārtulkojusi šo grāmatu, bet pasniedz idejas kā savējās. Lūzums bija kontroldarbs, kad prasījām, vai drīkst izmantot pierakstus, jo Rietumu universitātēs izmanto konspektus, lai parādītu savu spēju kritiski izvērtēt idejas. Viņa sāka kliegt, ka esam slinki un nekaunīgi. Izgājām ārā no kontroldarba un uzrakstījām lūgumu atļaut mums atteikties no šīs pasniedzējas viņas nekulturālās uzvedības dēļ.» Zaudētais vainadziņš Vērotāji teic: tā kā Ostrovskas pirmsvēlēšanu flirts ar Tautas partiju auga personisku simpātiju dēļ, tam agri vai vēlu bija jāpāraug aizkaitinājumā. Pirms vēlēšanām viņa bija tas, ko komunikāciju teorijā sauc par opinion leader – neatkarīgs politologs, daudz uzstājās medijos, un TP vēlēšanu kampaņas organizētājiem likās svarīgi viņu kaut kā pieradināt, lai netiek konkurentiem. Ar Šķēli viņu saveda kopā Liepnieks. Harisma iedarbojās, un regulāru tikšanos kulminācija bija Ostrovskas neatkarīgās politoloģes «vainadziņa» zaudēšana, uzstāšanās TP mītiņā Doma laukumā, 35 vietu prognozēšana Tautas partijai 7.Saeimā. Konflikti sākās ar padomniekiem, jo viņa deva padomus, bet darīts tika savādāk. Pēc vēlēšanām tie saasinājās, kad, kā stāsta, Ostrovska jutusi, ka nespēs no Šķēles sev labvēlīgi izlobēt augstskolu apvienošanu un iecerēto LU prorektores amatu. Eiropas Integrācijas institūta komunikācijas katedras vadītājs Ainārs Dimants pieļauj, ka Ostrovska ar Šķēli saistīja cerības, ka viņš atbalstīs Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāti kā progresīvu virzienu sociālo zinātņu attīstībā Latvijā: «Tikai konkurence var radīt pārmaiņas šajā nozarē, bet reorganizācija paredzēja apvienot ar LU programmām, tāpēc cilvēciski ir saprotams, ka Ostrovska ir nokļuvusi pretējā pusē. Fakultātē viņa ir vilcējspēks. Tas studiju organizācijas modelis, ko viņa ir izveidojusi, ir progresīvs. Protams, labu sistēmu vieglāk izveidot jaunā vietā nevis pārveidot zinātniskā komunisma pīlārus. Ne visiem šī konkurence patīk.»”
Bija Šķēles komandā, bet vēlāk vīlusies? Diezgan savlaicīga reakcija jāsaka, 2000.gadā daudzi vēl loloja cerības. Raksts informatīvs, bet ož pēc “zakazuhas”. Turklāt 14 gadi pagājuši, IO kā “pelēkais kardinālis” nelīmējas. Cita lieta, ja tagad pēkšņi aktivizēsies, tad varēsim spriest.
Katram sava loma, par “pelēko kardinālu” nav runas, bet biedrene normālos apstākļos būtu pakļauta lustrācijai. Tā vietā stāvējusi pie šodienas RSU SZF šūpuļa, tagad darbojas bij. Baltijas Krievu institūtā, pozicionējas kā “neatkarīga” politoloģe. Palasi viņas tviterlenti, ļoti interesanti pēdējās dienas, gluži freidiskas reakcijas pa vidu biedēšanai.
Ooo, uz lustrāciju tad vēl būtu kandidāti 🙂 Lai “prognozētu” kko 16.martā nav jābūt ne politologam, ne analītiķim, iepostē un, ja būs kāda figņa – “es taču teicu”, nebūs – neviens neatcerēsies.
“Ļaujiet man atbildēt ar dažiem pretjautājumiem. Kura institūcija š.g. janvārī tikās Zemkopības ministrijas ēkā, lai vienotos par kopīgu atbalstu prezidentes amata kandidātam, atbalstu Danas Reiznieces-Ozolas kandidatūrai ministru prezidentes amatam, atbalsta Gundara Daudzes kandidatūrai Saeimas priekšsēdētāja amatam, kad izveidos valdības koalīciju ZZS (21 balss), No sirds Latvijai (7 balsis), Latvijas Reģionu apvienība (8 balsis) un VIENOTĪBA (16 balsis), kā arī Ringolda Baloža kandidatūru tieslietu ministra amatam un amatiem Bondaram un Sudrabai?”
vara bungas 
Drīzāk jau “esi turīgs džeks? noslēp Kurzemē lielo gumijas laivu!”
cauri strāvo ideja par gudro latvieti, kurš izvēlas gudri dzīvot nevis iet karot. 5 šādus sižetus un vēl 10 par lieliem upuriem civiliedzīvotāju vidū kara laikā + vēl pārīti par EU impotenci un upuru veltīgumu un var rīkot referendumu par iestāšanos PSRS.
karoč, ņehuj iet uz ZS, jo 100% dabūsi karot (medkomisijas izietas un teorētiski esi apmācīts + zvērests/līgums) un kļūt par līķi vai kropli, nespēsi parūpēties par ģimeni vai to izveidot. no prasta civilista neviens neko neprasīs. ko gan no Valsts Pilsoņa var gribēt? 😀
kaut jāstāsta būtu stāsts par to, ka arī viens ir karotājs un to, ka, ja 100K būs ZS, tad krievi pat nemēģinās uzbrukt. un Pilsonim ir arī pienākumi.
iespējams, man sūdīgs garīgais uz minskas-2 fona. incanti, tagad 38. vai 39. ?
Pie mums 38. pasaulē 39. Pļāpas vienā vai otrā virzienā (stāsimies psrs/ iesim karot) jābeidz, valdībai jārāda izlēmīga un konsekventa rīcība, nevis muļļāšanās starp divām šīm opcijām. Cita lieta, ka viņi paši šķiet vēl nav izlēmuši.
Viņi visu izlēmuši: daļa bučos tankus, daļa muks uz Rietumiem. Viņi savā vairākumā ir PIELĀGOTIES SPĒJĪGIE. Viņi nespēj domāt un saplānot tālāk par šodienu un savu degungalu, viņi ar degungalu jūt uz kuru pusi pūš vējš un laicīgi domā tikai par to kā pa vējam izlocīties, lai pašam kaut kas atlec. Viņi pēc dabas nav cīnītāji, nemāk cīnīties un neredz tam jēgu. Ja karš ies vaļā, viņi arī kara laikā turpinās taisīt biznesu (kā vairums Ukrainas oligarhu).
Piekrītu! Šito deputāteli par tautas nodevību pie sienas…
Pilnīga aprobežotība! Kaut kā nāk prātā tie padomju stereotipi par aprobežotajiem Seržantiem. 🙂
Kaut kādas 90.gadu atraugas par “profesionāļiem”, “ekspertiem”, kas nodarbojas ar konkrēto lietu, šinī gadījumā karošanu un galvenais lai neviens nejaucas iekšā. Kara laikā karos VISI, pat ja domā, ka nekaros – ārsti, žurnālisti, bērnudārzu auklītes, pārdevēji utt. Ceru, ka VAK kontekstā tiek domāts, kā kara gadījumā mobilizēt visu sabiedrību, nevis tikai zemessargus un rezerves karavīrus. Būs vajadzīgi cilvēki gan informācijas, gan psiholoģiskā kara frontēs, būs jārisina sarežģīti ekonomikas, komunālie, pārtikas apgādes jautājumi, lai mēs uzvarētu. Pat bērniem “jākaro” – lai kā Ukrainā zīmē mīļus, uzmundrinošus zīmējumus karavīriem kaujas laukā. Ja valsts ar šiem jautājumiem nenodarbosies, tad sabiedrība, protams, pati organizēsies, tikai tas būs daudz ilgāk un sākotnēji ne tik efektīvi.
Tā kā ZZS pārstāvis, tad laikam secinām, ka Ventspils ostā visi loči sadalīti – kam kuru jāved. Konservi un konjaks ceļam arī jau iepirkti.
Bet vispār, lāpsta pret vietējo vatņiku, kas dibina Ciblas Tautas Republiku, arī nav slikti. Lāpstu asināšana kā latviskās dzīvesziņas stūrakmens.
Tas ko tu aprkasti ir totālās aizsardzības princips (bija spēkā līdz LV NATO), tagad mums ir aktuāls kolektīvās aizsardības princips (kopā ar NATO), kas man personīgi nešķiet ne pietiekams ne drošs, bet no pārvaldes viedokļa iespējams balstīties uz abiem ir izšķērdīgi.
Neredzu īsti pretrunu starp šiem principiem, tieši pretēji – gatavībai uz totālu aizsardzību vajadzētu stiprināt sabiedroto apņēmību mums palīdzēt un otrādi – tas, ka esam NATO – nenolaist rokas krīzes brīdī, bet pielikt visus spēkus, lai uzvarētu. Bez totālas aizsardzības zaudējumi gan kara laikā, gan pēc kara (psiholoģiskās traumas, veterānu sociālie jautājumi utt) būs ievērojami smagāki.
nav tur pretrunas vnk paralēli abas realizēt ir padārgi/izšķērdība. Nu iedomājies ko tev sieva teiktu, ja tu noslēgtu līgumu ar apsardzes signalizācijās firmu, bet vienlaicīgi liktu ģimenes locekļiem patrulēt ap māju naktī.
Ja tu dzīvo blakus piromānam recidīvistam, tad patruļas ap māju nekādā ziņā nav izšķērdība 😉 Mums taču galvenais ir, “lai kara nebūtu”, bet totālā aizsardzība var kalpot kā deterrence līdzeklis.
Totālās vai kolektīvās aizsardzības koncepts, bet arī sievietei labākajos gados būtu jāzin, ko tā var darīt kara vai plaša terorisma gadījumā!
Pirmkārt jau sākt ar to, ka skaļi un droši paust savu nostāju pret okupantiem un teroristiem par tādiem tos arī skaļi saucot gan uz ielas runājot ar darba kolēģi, gan ģimenē pārrunājot valstī notiekošo karadarbību!
Tā ir tā pilsoniskā pretestība, jo tikai tad, kad sabiedrība ir stipra un zin, ka grib savu, neatkarīgu, latvisku Latviju, kurā augt un attīstīties latvju tautai, tikai tad mēs spēsim savu zemi un kultūru, savu latviskumu, nosargāt no jebkura iebrucēja, vai tas būtu smirdīgs utainais uz tanka no Krievijas vai arī makdonaldus atēdies resns kapitālists no rietumiem ar Končitu Vurstu kā kultūras nesēju priekšgalā!
sievietei labākos gados kolektīvās aizsardzības gadījumā nav par ko uztraukties, visu nokārtos “eksperti”
turpretī
Total Defence (or TD) is the name of Singapore’s comprehensive defence strategy, adapted from countries like Denmark, Finland, Sweden, Switzerland and Austria. It is based on the understanding that besides military action, aggressors can also defeat the country by wrecking its economic systems, tearing its social fabric apart, targeting Singaporeans’ beliefs and commitment to defence, and its ability to recover from disasters, both natural and man-made. The Total Defence concept encompasses five key aspects – military, civil, economic, social and psychological defence – and focuses on the need for each Singaporean to play his or her part to defend the nation. These five aspects are very similar to the “4 Defences” of the Austrian “Comprehensive National Defense” (Umfassende Landesverteidigung) strategy of 1975.
šis citāts jau ir gatavais dienas grauds! komentāru kvantums garantēts 🙂
Seržants būtu labāk palicis pie Degpunkta vadīšanas…
Tas ir ārprāts, kā var šitādu sviestu muldēt?! Idiotisms, tas tikai norāda, ka dažam labam, ja ne visiem, deputātiem nav ne mazākās sajēgas, kā motivēt nāciju izdzīvošanai, šitais ģēnijs iesaka visiem palikt vai nu savās vietās vai arī tīt prom pāri jūrai uz Zviedriju, nu absurds, kauns par tādu deputātu, šitam fruktam būtu jānoliek mandāts tūlīt pat!
Seržants (pretīgi, kā resnam nodevējam var būt tāds uzvārds) tā pat kā 90% no valsts pārvaldes darbiniekiem, jau tagad meklē sev attaisnojumu, kapēc viņš būs viens no pirmajiem, kurš būs aizmucis pāri robežai. Un jo vairāk tādus sev līdzīgus mēslus atradīs, jo mazāk smirdēs pats uz visu fona. Pie masu panikas, paša mukšana neizskatīsies pēc tik gļēvas rīcības, ko jūt jau tagad un meklē sev attaisnojumu. Un tādu būs lērums. Žēl , ka jau tagad nevar piemērot pantu par dezertēšanu un valsts nodevību pēc šādām runām.
Nieks salīdzinājumā ar BALTBAT Panzerabwehrlenkwaffe brīvprātīgu atdošanu LT. Lai gan vērtīgākais tur bija apmācīts personāls un mašīnas, sistēmas bija aizlienētas no SE uz x viņus zin kādiem noteikumiem.
Rosinu rebrendot NBS par Kurdistānas Strādnieku Partiju, tiem vāci dod G36 un Panzerfaust-3 par velti.
Nu, ja ZS zobentiņus vicinot patēlos IzILiešus, triks var izdoties.
Mēļo, ka Ventspils ZS ir arī Kalašņikovi – tie arī labi der.
Kalaši ir visos batiņos, jautājums, kādā skaitā.
Pretīgs purns izsaka pretīgu aicinājumu. Šitais mūllāps lej pilnīgu čugunu, jo neko nesaprot no militārās jomās. Atliek uzmest aci uz Baltijas novietojumu un iespējamajiem atslēgu punktiem, lai saprastu, ka divas dienas ir gadījumā, ja nav operacionālā un taktiskā pārsteiguma. Pretējā gadījumā sišanās būs ilga un asiņaina.
Pāris gadus atpakaļ viņš ar saviem kolēģiem bija Afganistānā kā Nacionālās drošības komisijas pārstāvis. Atziņas no komandējuma izklāstītas LR1 links: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/aktualais-temats/aktuali-latvijas-karaviiri-afganistana.a1603/. Spriediet paši par mūsu priekšstāvjiem.
Vēl kamēr viņs vadīja Degpunktā no viņa bijušajiem koleģiem Ieslodzījumu vietu pārvaldē nekas labs par viņu nav dzirdēts.(Nu vismaz es nēsmu dzirdējis.)
Man, godīgi sakot, Degpunktā viņš izskatījās pēc tāda kā pamuļķīša, bet tieši Degpunkta “slava” ļāva toreiz un, acīmredzot, ļauj arī šodien sakrāt pietiekami daudz penzionāru tantiņu balsis vēlēšanās lai iekļūtu Saeimā.
Aiziet! Baidīšanas ar 16.03. kampaņa sākusies,
16.martā iesim pie Brīvības pieminekļa, kā vienmēr. Un jo īpaši šogad! bet tā vietā, lai liktu liekt muguras okupantu un agresoru priekšā vecā boļševička, LKP CK locekle Ilze Karlovna Ostrovska būtu labāk prasījusi varai sekot igauņu piemēram:
Igaunija plāno investēt vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai palielinātu NATO klātbūtni valstī, piektdien Briselē, tiekoties ar NATO spēku augstāko virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Filipu Brīdlovu, paziņoja Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/547832-igaunija_investes_40_miljonus_lai_palielinatu_nato_klatbutni_valsti
Mūsējie taču arī tur kaut ko būvējās par Ādažiem, ne?
Pagaidām jau Ādaži tomēr ir lielākais trumpis no visām Baltijas valstīm, jo tik liela un jaudīga poligona nav un tuvākajā laikā laikam ka nebūs ne leišiem ne igauņiem.
Pie tam, kas notiek ar Zvārdi, tur neba pa velti valsts jau vairākus gadus atpērk bijušās poligona zemes, tur arī ko veidos?
Domāju, šo lakstīgalu vērts monitorēt, spriežot pēc nopelnu saraksta un tīmeklī atrodamajiem rakstu gabaliem, biedrene vismaz [pilda konkrētus uzdevumus] atspoguļo noteiktu aprindu vēlmes un viedokļus. Darbojas http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltijas_Starptautisk%C4%81_akad%C4%93mija pauž viedokļus NRA http://nra.lv/latvija/125267-ilze-ostrovska-2018-gada-saeimai-var-nakties-pienemt-latvijai-fatalus-lemumus.htm
Tas nra raksta gabals ir labs, žēl ka nav pilns. ijabi un kažokas jau zb, labprāt monitorētu IO. lai nu kā, bet formulē un pamato viņa teicami, ko nozīmē vecā skola 🙂
Šoreiz atļaušos ielikt pilnu palagu, lai labāk saprastu, no kurienes rodas šie “viedokļi” – vajag tik rakt un berzēt sūbējumu:
http://www.diena.lv/arhivs/mediciniska-politologe-10672466
“Autors: Egīls Zirnis. 2000. gada 15. aprīlis 00:00
Medicīniskā politoloģe
Ja Ilzei Ostrovskai būtu vara ne tikai pār auditoriju, bet arī pār politiķiem, valdības Latvijā mainītos ik pa piecām dienām un arī ārkārtas vēlēšanas nebūtu retums, jo nespēju rast kompromisu lielākajā daļā jautājumu kā viņas raksturīgāko īpašību min daudzi no tiem, kam bijusi darīšana ar atraktīvo politoloģi, un cilvēki, kuru raksturs ir līdzīgs, ar viņu varot sastrādāties vidēji piecas dienas. Taču politologs varu jeb, teiksim, noturīgu cieņu ļaužu apziņā iemanto vispirms ar spēju bezkaislīgi analizēt notikumus. I.O. šai ziņā nostājusies uz riskanta ceļa, jo pēc viņas pēdējiem izteikumiem par «Šķēles nepazīšanu» u.c. tiešām tikai ārkārtas vēlēšanas Latvijā varēs kliedēt aizdomas, ka šos izteikumus radījusi analīze, nevis politiskas «mīlas un viltus» slazdā iekļuvuša cilvēka vēlme «atriebt», iekšēji apzinoties, ka politologam nokļūšana šādā slazdā nav darījusi godu. Tā kā Ostrovska nav politiķe, nepētīsim, kādi noslēpumi ir viņas šerpā rakstura pamatā, tikai konstatēsim faktu. Arī ar medijiem Ostrovskai, par kuru citi Latvijas sociālo zinātņu pārstāvji saka: «Viņa uzstājas varbūt vislabāk no mūsējiem,» attiecības nav gludas. Ostrovska reiz ir pārmetusi Panorāmai viņas viedokļa īsināšanu, lai gan profesionālam politologam būtu jāzina, cik īsi ieteicams runāt ziņu raidījumā. Gatavojot šo rakstu, kad izrādījās, ka viņas steidzama komandējuma dēļ nevar notikt norunātā tikšanās, Ostrovska pa telefonu piebilda: «Atbraukšu, izlasīšu – un gan jau zināšu, kā atbildēt.» Tāda nu viņa ir, un tie, kas ar viņu strādā, rēķinās ar to, ka viņa var pēkšņi rīkoties neadekvāti. Sliktāk būs, ja šerpumam pievienosies vāji argumentēti populistiski secinājumi, liekot domāt, ka politoloģe piesavinājusies politiķu manieres. Par agru aizkulisēs Spilgtu valodu Ostrovska laikam mantojusi no tēva, režisora un liela stāstnieka Kārļa Pamšes, kurš meitu sauc par brīnišķīgu sarunu biedru: «Kā bērns viņa bija diezgan savrupa, jo viņu audzināja auklīte un bērnudārzs, mēs ar sievu strādājām vairākās darbavietās. Agri parādījās viņas vēlme teikt pēdējo vārdu arī pieaugušo sabiedrībā. Dažkārt viņa atļāvās pat tādu neparastu gājienu, kad koncerta laikā zālē viņa pieprasīja, lai atkārto iepriekšējo numuru, bet šie lai iet nost, jo šie nedejo labi. Režisorei Verai Baļunai viņa ļoti patika, viņa man teica: «No viņas neizaugs parastais vidusmēra sievietes tips, bet viņa ar kaut ko ļoti atšķirsies.» Kad nebija kur viņu atstāt, ņēmu līdzi uz teātri, un viņa ļoti agri iepazina teātra aizkulises. Ar bērnam neparastu objektivitāti novēroja dažādas situācijas, kuras pārrunāja krietni vēlāk. Viņa nebija sajūsmināta par to, kas notiek teātra aizkulisēs. Citiem vārdiem sakot, viņa ļoti agri iepazina dzīves īstenību.» Gudra, Šerpa Beigusi LVU angļus, Ostrovska pēc dažiem gadiem nokļuva LPSR goskomizdatā, kur uzdienēja līdz Izdevniecību pārvaldes priekšniecei. 1973.gadā apprecējās un piecus gadus nodzīvoja laulībā. Viņas priekšnieks bija Imants Daudišs, bet reālā dokumentu gatavotāja un ideju bīdītāja bijusi Ostrovska. Bijusī kolēģe Ingrida Vāverniece viņu raksturo kā ļoti gudru, ar asu reakciju, ļoti lielām darba- spējām, šerpu raksturu: «Vārgākus tas aizvaino, bet sadzīvē viņa ir ļoti forša. Kad atraisās, asprātīga, indīga.» 1986.gadā Ostrovska beidza aspirantūru PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijā un kļuva par filozofijas zinātņu kandidāti. Apstiprinot viņu par LKP CK propagandas un aģitācijas nodaļas lektori, šīs nodaļas vadītājs L.Freibergs raksturo Ostrovsku kā labu organizatori, enerģisku un spējīgu darbinieci, taču augstprātīgu pret padotajiem un reizēm asu. 1990.gadā pēc LKP sašķelšanās Ostrovska paliek Rubika vadītajā LKP centrālajā komitejā, bet 1990.gada aprīlī aiziet no LKP CK lektores darba. Atmodas sākumā pašreizējais vēstnieks Ķīnā E.Semanis viņu aicināja uz LVU Zinātniskā komunisma katedru: «Lasi ko gribi. Tiks dibināta politoloģijas katedra, tikai pagaidām nevienam to nesaki.» Kopš tā laika Ostrovska kļūst pamanāmāka, kolēģu un studentu priekšstati par viņu – pretrunīgāki. Dzirdēti gan visnotaļ atzinīgi, gan kategoriski negatīvi vērtējumi: «lai gan jaunpienācēja, kļuvusi par atpazīstamāko no mūsu jomas», «apveltīta ar lielām darbaspējām un diezgan rūpīgi cenšas saglabāt savu profesionālo statusu», «atdod visu darbam, ļoti azartiska», «bija pārsteidzoša, atstāja iespaidu par neparastu un svaigu personību, un vēl bija iespaids, ka tas, ko viņa stāsta, vairāk ir stāstīšanas un sevis izrādīšanas pēc, nevis lai kaut ko iemācītu», «parasti teica, ka īsajā laikā, kas viņai atvēlēts, un slinkajiem studentiem neko nepaspēs iemācīt, bet zina jau nu gan viņa daudz», «spoži, bet spekulatīvi vienmēr mācēja teorijas pievilkt klāt Latvijas notikumiem», «efektīvi un enerģiski pārstāsta primitīvas tēzes, kas balstās uz vāji pārgremotu marksismu, kas ir pateicīgs cilvēkiem, kuri grib ar kaut ko visu pamatot un nesaprot, ka nepamatojamība ir noslēpumainākais, stabilākais un grūtākais, ar ko cilvēkam jātiek galā». Dienas reportiere Inta Lase bija no tā LU kursa, kas no Ostrovskas atteicās: «Viņa nāca ar lielām pretenzijām: mācīšu kā rietumu universitātēs. Viņai par nelaimi mūsu kursā daudzi iepriekšējos semestrus bija mācījušies ārzemēs. Viens no puišiem, klausīdamies Ostrovskas lekcijas, teica: «Es kaut kur jau šos tekstus esmu dzirdējis.» Ieskatījās vienā grāmatā, kuru bija pārvedis no Anglijas, un atklāja, ka Ostrovska vienkārši pārtulkojusi šo grāmatu, bet pasniedz idejas kā savējās. Lūzums bija kontroldarbs, kad prasījām, vai drīkst izmantot pierakstus, jo Rietumu universitātēs izmanto konspektus, lai parādītu savu spēju kritiski izvērtēt idejas. Viņa sāka kliegt, ka esam slinki un nekaunīgi. Izgājām ārā no kontroldarba un uzrakstījām lūgumu atļaut mums atteikties no šīs pasniedzējas viņas nekulturālās uzvedības dēļ.» Zaudētais vainadziņš Vērotāji teic: tā kā Ostrovskas pirmsvēlēšanu flirts ar Tautas partiju auga personisku simpātiju dēļ, tam agri vai vēlu bija jāpāraug aizkaitinājumā. Pirms vēlēšanām viņa bija tas, ko komunikāciju teorijā sauc par opinion leader – neatkarīgs politologs, daudz uzstājās medijos, un TP vēlēšanu kampaņas organizētājiem likās svarīgi viņu kaut kā pieradināt, lai netiek konkurentiem. Ar Šķēli viņu saveda kopā Liepnieks. Harisma iedarbojās, un regulāru tikšanos kulminācija bija Ostrovskas neatkarīgās politoloģes «vainadziņa» zaudēšana, uzstāšanās TP mītiņā Doma laukumā, 35 vietu prognozēšana Tautas partijai 7.Saeimā. Konflikti sākās ar padomniekiem, jo viņa deva padomus, bet darīts tika savādāk. Pēc vēlēšanām tie saasinājās, kad, kā stāsta, Ostrovska jutusi, ka nespēs no Šķēles sev labvēlīgi izlobēt augstskolu apvienošanu un iecerēto LU prorektores amatu. Eiropas Integrācijas institūta komunikācijas katedras vadītājs Ainārs Dimants pieļauj, ka Ostrovska ar Šķēli saistīja cerības, ka viņš atbalstīs Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāti kā progresīvu virzienu sociālo zinātņu attīstībā Latvijā: «Tikai konkurence var radīt pārmaiņas šajā nozarē, bet reorganizācija paredzēja apvienot ar LU programmām, tāpēc cilvēciski ir saprotams, ka Ostrovska ir nokļuvusi pretējā pusē. Fakultātē viņa ir vilcējspēks. Tas studiju organizācijas modelis, ko viņa ir izveidojusi, ir progresīvs. Protams, labu sistēmu vieglāk izveidot jaunā vietā nevis pārveidot zinātniskā komunisma pīlārus. Ne visiem šī konkurence patīk.»”
Bija Šķēles komandā, bet vēlāk vīlusies? Diezgan savlaicīga reakcija jāsaka, 2000.gadā daudzi vēl loloja cerības. Raksts informatīvs, bet ož pēc “zakazuhas”. Turklāt 14 gadi pagājuši, IO kā “pelēkais kardinālis” nelīmējas. Cita lieta, ja tagad pēkšņi aktivizēsies, tad varēsim spriest.
Katram sava loma, par “pelēko kardinālu” nav runas, bet biedrene normālos apstākļos būtu pakļauta lustrācijai. Tā vietā stāvējusi pie šodienas RSU SZF šūpuļa, tagad darbojas bij. Baltijas Krievu institūtā, pozicionējas kā “neatkarīga” politoloģe. Palasi viņas tviterlenti, ļoti interesanti pēdējās dienas, gluži freidiskas reakcijas pa vidu biedēšanai.
Ooo, uz lustrāciju tad vēl būtu kandidāti 🙂 Lai “prognozētu” kko 16.martā nav jābūt ne politologam, ne analītiķim, iepostē un, ja būs kāda figņa – “es taču teicu”, nebūs – neviens neatcerēsies.
Mazais zaļais prezidents visu izplānojis:
http://www.pietiek.com/raksti/loti_cienijamais_generalsekretara_kungs
“Ļaujiet man atbildēt ar dažiem pretjautājumiem. Kura institūcija š.g. janvārī tikās Zemkopības ministrijas ēkā, lai vienotos par kopīgu atbalstu prezidentes amata kandidātam, atbalstu Danas Reiznieces-Ozolas kandidatūrai ministru prezidentes amatam, atbalsta Gundara Daudzes kandidatūrai Saeimas priekšsēdētāja amatam, kad izveidos valdības koalīciju ZZS (21 balss), No sirds Latvijai (7 balsis), Latvijas Reģionu apvienība (8 balsis) un VIENOTĪBA (16 balsis), kā arī Ringolda Baloža kandidatūru tieslietu ministra amatam un amatiem Bondaram un Sudrabai?”
Meh, vai nu Reizniece-Ozola ir ne tajā partijā vai arī skaisti prot blefot un patiesībā ir tāda pati, kā pārējie partijnieki ar Lembi priekšgalā.