G.Friedman, STRATFOR
vara bungas: Manuprāt ļoti precīzi pateikts, bailes no kaimiņiem, atkarības un posta virza nāciju rīcību, kas palīdz izdzīvot. RU baidās no NATO tehnoloģiskā pārākuma, saplūšanas ar Rietumiem, suverenitātes zaudēšnas, Rietumi baidās pazaudēt kontroli par pasauli, baidās no Ķīnas, baidās no kodoltrieciena. Igauņi acīmredzami baidās RU. LV spriežot pēc amatpersonu tekstiem nebaidās ne no kā (bažas ir, draudu nav), kas svētkos priecē, bet ikdienā liek aizdomāties vai tik šādas bravūras pamatā nav nolemtība. Bailes ir spēcīgs stimuls rīcībai, sastingšana un paļaušanās uz veiksmi vairs nelīdzēs, jo mūsu veiksmes limiti nav bezgalīgi.
vara bungas 
aha – “nejauša” noplūde, kua labi saskan ar Kiseļova solītajiem “pelniem”.
biedē, tas normāli. nekā TĀDA tajā slaidā nav
te nav jautājums par to, kas tajā bildē ir, bet kā tas viss ir pasniegts. no otras puses ne tikai mēs esam plānošanas čempioni – krieviem gan ka skapī stāv daudz mapīšu dažādiem dzīves gadījumiem. arī Krima +/- bija saplānota – strīdēties var tikai par to cik impulsīvs vai aprēķināts bija solis plānu darbināt.
Nu vispār es arī lielu jēgu neredzu no baidīšanos “no krieviem”, ja paskatāmies uz Latvijas demogrāfisko situāciju. Daba nemīl tukšumu un visticamāk tas ar kaut ko tiks aizpildīts. turklāt dzemdību vecumā nāk 90 gados dzimušās meitenes kuras pēc skaita ir daudz mazāk nekā 80 tajos dzimušās- tā ka dzimstības kritums būs vēl straujāks.
tagad (nākamgad) 120 milj. ieliksim aizsardzībai- bet pēc 20 gadiem mums vairs īsti nebūs ko aizsargāt.
Nu amba-kļocka! Atvēri acis, ko nu tagad? Ņemam bušlatu ejam mājās? 🙂 Protams, tev taisnība un tas, ka tukšums tiks aizpildīts arī skaidrs. Bet par demogrāfiju mums ir cīnītāju ka biezs, vēlu viņiem veiksmi. Arī sabiedrība no migrantiem baidās manāmi vairāk kā no RU. Tās ir divas problēmas, kur risinot vienu nevajag aizmirst par otru, trešo, ceturto u.t.t.
Par demogrāfiju cīnītāju nav biezs.
neesmu speciāli pētijis, bet man radies tāds iespaids. tā ir kad neiedziļinās vai nu tās būtu demogrāfijas vai aizsardzības problēmas, apjās vienā setā 🙂
hmm… man šķiet, ka 70-tajos dzimušās sievietes vēl nav beigušas dzemdēt!
bet daba tiešām nemīl tukšumu un ja paši nespēsim to aizpildīt, tad migrācija to izdarīs mūsu vietā. Lielāko daļu iebraucēju 2-3 paaudzes bērnus latvieši asimilēs, bet daļa noslēgsies kopienās. nu neko darīt- jāuzceļ tikai tāda sistēma, kur arī viņi maksā nodokļus.
p.s. un cīnītājiem par latviešu demogrāfiju varu ieteikt: par demogrāfiju nav jācīnās, bet vairāk “jākniebjās” neizsargājoties! un ne jau valdības pabalsti un pārticība būs tie, kas veicinās dzimstību.
Kā saka mūsu demogrāfi Ilmārs Mežs un Pēteris Zviedriņš, tad Latvijā palīdzēs tieši algas un pabalsti. Latvijā iedzīvotāji nav gatavi bērnam, ja nav droši, ka viņam varēs nodrošināt visu nepieciešamo.
Vai arī jāmaina mentalitāte.
Ilmārs Mežs un Pēteris Zviedriņš var iet “atpūsties” ar savām teorijām. pretējā gadījumā vācieši kniebtos kā truši! un arī Latvijas sabiedrībā bieži vien vaislīgākie ir alkoholiķi (4-5 bērni, kurus beigās izņem no ģimenēm), kuri veido mūsu sabiedrības genofondu 😦
jātaisa reklāma medijos, jo reklāmai pakļaujas ~90% cilvēku!
Nedomāju, ka mēs pārlieku atšķiramies no igauņiem. Viņi savas problēmas risina gluži sekmīgi – ar pieklājīgiem pabalstiem, kas ļauj daudzbērnu ģimenei pat nomaksāt mājokļa kredītu, sekmē labvēlīgu attieksmi pret ģimenēm sabiedrībā. Tas apstulbums, kas medijos un politikā šajā jomā valda pie mums, ir grūti izskaidrojams.
Lūk igauņiem latvieši ir krietni tuvāki nekā vāciešiem.
2014. gadā dzimstības rādītājiar 10.9 dzīvi dzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem bija pat labāki nekā Igaunijā (10.3), Lietuvā (10.4) un virs vidējā ES līmeņa(10.1), taču dabiskais pieaugums Latvijā 2014. gadā ar -3.4 cilvēkiem uz 1000 iedzīvotājiem ir sliktāks nekā igaunijā (-1.5), zem ES vidējā līmeņa (0.3) un vienā līmenī ar Lietuvu (-3.4). Latvijai ir trešais sliktākais rādītājs ES pēc dabiskā pieauguma un tas attiecīgi ved pie otras komponentes, kas ir mirstība. viss raksts: http://www.ir.lv:889/blogi/ekonomika/dabiska-pieauguma-anatomija
tātad igauņiem atkal ir labs PR par ģimenes pieauguma veicināšanu 😀
varam drīzāk gausties par to, ka savu veselību un dzīvību pārāk augstu nevērtējam. vai tā ir valdības, mediju vai tomēr mūsu pašu atbildība?!
Latvieši nav vācieši.
http://neogeo.lv/?p=5133
12% esam gan vāciešu ☺
Alkoholiķu bērni ir mazs % no kopējā skaita. Pie tam viņiem gan nekādi pabalsti nav jādod. Jādod tiem, kuri strādā.
Liberāļi saka, ka palīdzēs algas, demogrāfi, ka pabalsti. Kāda (vēlams nacionālai) partijai beidzot būtu jāsāk ar praktisku piemēra rādīšanu un jaunās mentalitātes veidošanu. Piemēram – “Tas nav kandidāts, kuram nav vismaz 3 bērni!!!” Atlaides tikai partijas jauniešiem vai ar ārsta zīmi. Mūžīgā čīkstēšana tādā samērā vienkāršā lietā reāli nogurdina. Kādi no mums karotāji, ja pašiem no savām sievām un dažiem zīdaiņiem mājās bailes? 🙂
piekrītu! tik piebilde- 3 bērni no vienas sievietes (atkal kārtējais akmentiņš viena nacionālista- cīnītāja par tikumību dārziņā)! 😀
man arī nebūtu pretenzijas pret daudzsievību (pieņemot speciālu likumu), bet nevis tā- bik panašķojos, pašmurgājos un pie nākošās…
Pats cenšos cīņā ar demogrāfiju cik jaudas, pirmais sīcis piedzima, kad biju pliks kā žurka un skaitīju santīmus, lai studiju maksu sakasītu. Nebija ne domas, ka tas nebūs labi vai ka nevajag, naudas vienmēr būs par maz.
Atrunas par naudu un dzīves apstākļiem ir pilnīgs bleķis, problēma ir nevis naudā, bet cilvēkos, kas ir iegrimuši *bezjēdzīgo* patērētāju sabiedrībā. Patērēt vajag ar prātu. Protams, ja dzīves minimums ir divas reizes aizbraukt uz siltajām zemēm gadā, braukt ar kārtīgu vāģi, sapirkties slēpošanas dārgos kankarus, kurus uzvilt 2 reizes sezonā, tad jau bērniem nepietiks naudas, jo vajadzēs vēl un vēl un vēl. Te nekāda alga nepalīdzēs, slēpošanas kankari katru sezonu jauni un jānopērk, lai no čomiem neatpaliktu ar fasonu.
Cilvēki ir dzimuši visdrausmīgākajos laikos, ģimenes ir dzīvojušas visbriesmīgākajos apstākļos, un tie bija mani un tavi senči, tie nebija svešinieki no pasaku vai vēstures grāmatām. Viņi ir mūsu dzīvības liesmas pārnesēji, kas nepīkstēja un nečīkstēja.
Atrunas par to, ka “bērns tikai cietīs šādos apstkļos” ir pilnīgākais apmāns, jo jebkurš cilvēks pie *vesela* un skaidra saprāta, atbildot uz jautājumu:”vai tavi vecāki pareizi izdarīja, ka tevi laida pasaulē?” – teiks JĀ. Jo savādāk viņa nemaz nebūtu, neteiks: “nu ziniet nē, man lāpītas bikses bija un ēdu es tupeņus, tāpēc, nē, noteikti, nē, labāk manis nebūtu”.
Neveseli cilvēki, tādi, kuri tiešām ir saprātā traumēti, sev un citiem nevajadzīgi, pat kaitīgi, nenoliedzami ir, tomēr to ir procentuāli maz. Un nevienmēr tie ir no nelabvēlīgām, trūcīgām ģimenēm.
Mūsdienās, Eiropā, nav ne karš, ne bads, lai neizbarotu bērnu pat vistrūcīgākajā ģimenē, sliktākajā gadījumā, ja gribas dzīvot kā kungam savā vaļā, var aizbraukt uz Latvijas periferiju, iemitināties pašvaldības īpašumā esošā saimniecībā un sākt strādāt. Saimniecību izpirkt. Ir simtiem tukšu sainiecību, kas ir pašvaldības īpašums un gaida sociālos iedzīvotājus, kas tur saimniekotu.
Mūsdienās ir liels procents ar cilvēkiem, kuri tā īsti nav sapratuši kur atrodas, kas viņi ir, un, ka neko īpaši un oriģināli cilvēces vēsturē viņi nav, mēģina lekt ārā no biksēm, “dzīvot sev”, “esmu pārāk īpašs, lai mani bremzētu bērni”, viņi ir tikai dziestošas lāpas nesēji, kuru distances galā tie iemetīs nodzist sētmalē. Un ar patiesu izbīli sejā pazudīs mūžībā.
Tur jau tā lieta – pēc juku laikiem 90.gados cilvēki nesteidza kuplināt ģimenes.
Vēl 70.gadu beigās dzimušās nav visas sadzemdējušas pirmos, kur nu vēl otros!
80.gadu meičas ar vēl nav uzņēmušas apgriezienus, man videnes klasē tikai 2, kas ar bērniem šodien.
Un 90.gadu jaunkundzes ne tuvu nav dzemdēšanai – tas, ko es redzu, ir tas, ka ap 30 tagad skaitās norma pirmajam bērnam.
tā teikt jāiet uz pozīcijām “garantētu zaļotu”, zinot ka pretiniekam ir ”termoredzamība” 😉
Tukšo vietu visticamāk aizpildīs slāvi, nevis arābi. (baltkrievi, ukraiņi utt). domāt/cerēt, ka kaut ko asimilejam- varbūt varēsim gadus 30 pēc tam vienkārši konstatēsim , ka iecerētais nav izdevies. Būsim Baltkrievija 2, kur pēc gadiem 40 mūsu baķkas arī varēs lauzties un pretim stīvēties, un beigās tāpat ”iedos” 😉
Valsts aizsardzība ir kā deja, kur vienlaicīgi precīzi ir jāizpilda 3-4 soļi. ar 2 soļiem īsti nepietiek 😉 Runā, ka drosmīgi cilvēki no nenovēršamā nebaidās. Tātad pareizi darām, ka no krieviem nebaidāmies. Nebūsim pārsteigti, ja kādreiz (sagaidāmā nākotnē) ar viņiem, draudzēsimies pret citiem.
Slāvi neko naizpildīs. Slāvi izmirst kosmiskos ātrumos (ja krievus vispār par slāviem var uzskatīt, tur no slāviem tik cik melns aiz naga, patiesībā vistīrākie aziāti).
Papētiet Krievijas statistiku – krievu mirstība dzimstību pārsniedz katastrofāli. Kopējie Krievijas rādītāji ir samērā labi uz čečenu un visādu citādu nekrievu rēķina.
Un Latvijā tas pats – papētiet statistiku. Latviešu dzimstība ir pa nullēm un turpina pieaugt, pat pastāvot emigrācijai un samazinoties dzemdētspējīgo sieviešu skaitam. Toties nelatviešu (izņemot čigānu) mirstības pārsniegums pār dzimstību ir katastrofāls.
Tā kā latvieši nekur nepazudīs un tukšums te nebūs.
Nomierināji. Nopietni.
Vai vari lūdzu ielikt kādu atsauci vai saiti uz šo statistiku par latviešu dzimstību?
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/ISV0020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=09cbdccf-2334-4466-bdf7-0051bad1decd
Latvieši 2014. gadā bija vienīgā etniskā grupa LV ar pozitīvu pieaugumu (dzimstība>mirstību). Nelielu gan (+240), toties pirmo reizi kopš 1991. gada. Visiem pārējiem (arī čigāniem) mīnusi. Runā, ka ietekmē arī tas, ka dzimstību vairs neskatās pēc mātes tautības, bet vecāku teiktā. Ja tiešām ir tā, tad arī var runāt par asimilāciju, ja krievu vecāki labprāt uzdod jaundzimušo par latvieti.
Demogrāfija (demogrāfiskā drošība) vispār ļoti interesants jautājums. Ne tikai valstiskā, bet arī individuālā drošība. Atceros, ka VB bija ielikušas rakstu par Bosnijas notikumiem, kur izdzīvotājs rakstīja, ka vislabāk turējās tieši lielās ģimenes. Vērts investēties šajā virzienā, ja ir apokaliptiskas bažas par nākotni.
Pieņemsim , ka latviešu skaits sarūk mazāk nekā cittautiešu. Mēs visi ceram ka būs ekonomiska izaugsme visiem būs labi un arī bērni dzims vairāk.
Tomēr ja regulāri sarūk kopējo iedzīvotāju skaits – tas nozīmē, ka mūsu valstī ir sarūkošs ekonomiskais tirgus. Sarūkošs tirgus un ekonomiskā attīstība ir 2 jēdzieni, kas diez kā kopā neiet.
Tātad, lai noturētu ”līmeni” vajadzēs viesstrādniekus- galvenā mērķauditorija segments no kurienes tie būs bijušās padomju republikas. Nebūs tā ka viņi dzims tik daudz ka varēs aizpildīt mūsu tukšo vietu- bet aizpildīšana notiksies uz viņu pašu rēķina- par cik kaut kur saruks par tikpat mums pieaugs.
Protams varam gavilēt ka kļūstam tīRāki- TOMĒR TAS VIENLAICĪGI NOZĪMĒ- ka rekrūšu fonds samazinās (kāds varbūt teiks ka cittautieši tāpat nav karotāji), tomēr būtiskākais faktors- cittautieši maksā nodokļus, kuri arī kļūs ievērojami mazāk – attiecīgi mazāk varēs tērēt.
Bet par laimi Austraskoks mūs nomierināja un viss ir kārtībā. Šis mierinājums ir tāds pats , kā Saeimā- bažas ir / draudu nav. NU NOMIERINĀJĀTIES? 😉
Dejā ir sperti 2 pareizi soļi un vajag vēl trešo lai deja būtu pilnīga. ja atrodas 120 milj. aizsardzībai un vienlaicīgi nevaram atrast vēl 10- 20 milj. ilgtermiņa pasākumiem demogrāfijai- tad tas ir tikai laika jautājums, kad sāksies nopietnas problēmas (cilvēkresursu nepietiekamība)
Tāpēc tagad nevajag gan nomierināties, bet gan sistēmātiski uz šo jautājumu pievērst uzmanību un šo sfēru arī uzlabot.
Pirms pāris dienām redzēju izcilu video materiālu par Garozu ģimenes zemessargiem. Ģimenē 12 bērni un 10 no tiem zemessardzē. Visu cieņu viņiem. Pat 2-4 vienas ģimenes pārstāvji zemessardzē ir apsveicami- tomēr maz mums šo pozitīvo paraugu.
Par tirgu nav taisnība. Pirmkārt, tirgus nesarūk, mums ir kopējais Eiropas tirgus un Latvija ir uz eksportu orientēta valsts (kādi 40% no IKP ir eksports). Otrkārt, nav taisnība, ka sarūkošs cilvēku skaits un pieaugoša ekonomika nav savienojamas. Katru gadu LV iedzīvotāju skaits sarūk, bet IKP aug! Kādēļ? Tādēļ, ka mums ir patērētāju (nevis ražotāju) sabiedrība. Jā, senāk agrārā vai industriālā sabiedrībā bija svarīgi palielināt strādnieku un pircēju skaitu, bet tagad tas tā īsti vairs nav. Turklāt mūsdienās lielu cilvēku daudzi uzskata pat par trūkumu (tehnoloģiskais bezdarbs).
Tā ka tīri ekonomisku iemeslu baigi investēties demogrāfijas veicināšanā (reāli nevis deklaratīvi) nevienam nav. Vienīgais iemesls, ko varu iedomāties – panākt iedzīvotāju skaita stabilitāti, jo tas ļautu vieglāk plānot ekonomisko attīstību, valsts pārvaldi utt. Tas principā arī ir maksimums, ko varētu izspiest un ko mēģina Igaunija, Somija, Francija ar savām demogrāfiskajām programmām. Par iedzīvotāju skaita pieaugumu nav vairs runa.
Ok, bet ja pieņemam, ka pēkšņi tiešām parādās motivācija pacelt dzimstību. Ko darīt? Ir trīs iemesli, kāpēc dzimstība ir zema, ja meklējam “ļaunuma” sakni:
1) Sievietes iesaistīšana darba tirgū un vispār emancipācija;
2) Urbanizācija (pilsētā ir milzīgas problēmas dzīvot ar vairāk ka 2 bērniem, zinu daudzbērnu ģimenes, kas dzīvo vienistabas dzīvokli, tas ir traki);
3) kolektīvā/individuālā ideoloģija/psiholoģija (dzīves baudīšana, skaistuma kults, individuālais komforts, pašrealizācija, kontracepcija, aborti utt).
Pabalsti ir labs līdzeklis, jo risina 1. problēmu – izrauj sievieti no darba tirgus, piesaista mājām un bērnam (tas kļūst par viņas ienākuma avotu). Bet pārējie divi elementi trūkst. Ja gribētu strauji dzimstības pieaugumu, būtu tie jārisina. 3. punktu it kā mēģina pacelt ar propagandu, bet tā ir diezgan nīkulīga, salīdzinot kaut vai ar nacistu propagandu, kaut arī toreiz dzimstība varēja būt augstāka. Īsāk sakot, jāmaina domāšana (valdība to viena nevar izdarīt, vajadzīga izglītības sistēma, inteliģence, masu mediji, kino, reklāma, kas pieslēgtos) un jādabū cilvēki uz laukiem 🙂
Latvija ir eksporta valsts- kāds optimisms 😉 imports jau daudzus gadus pārsniedz eksportu. Lai Baltija būtu kādam interesantu tur vajag tirgu teiksim 6 milj iedzīvotāju, ja 6 milj iedzīvotāju vietā ir 4 tātad tirgus sarūk. Paliekam mazāk interesanti.
Ja grib kaut ko izmainīt uzlabot tas parasti prasa investīcijas. Protams var piedāvāt investīcijas aizstāt ar lozungu 😉 nevis labības lauku apsēt ar graudiem un attiecīgi to visu apstrādāt (pārāk dārgi) bet izvēlēties lēto variantu kult tos graudus, kuri ir izbiruši un izauguši no iepriekšējās ražas un papildus tam ikdienas skaitīt lūgšanu lauka malā (lozungs).
Domāšanu tiešām der pamainīt – atdeve ir tikai pēc tam kad ir ieguldīts vajadzīgais daudzums pūļu vajadzīgajā virzienā.
Neskatoties uz lozungu efektivitāti- igauņi tomēr deva priekšroku reālas naudas iepumpēšanai ģimenē. Tā arī ir vajadzīgā attieksme. Pilsoņu audzināšana ir smags fizisks darbs- kuram ir jābūt novērtētam visā sievietes dzīves garumā. Karavīriem izdienas pensijas dod pēc 20 gadu dienesta- mātēm nē 😉 diez vai viņām ”dienests” darbā un ar bērniem ir daudz vieglāks. 😉 viņas tāpat kā normāls karavīrs meklē haļavu- kāpēc dzemdēt piecas reizes, ja var arī tikai 1-2. ?
piekrītu Tev par dzīvesvietām. Pilsētās pagrūti ar vairākiem bērniem. Bet laukos ir pietiekami daudz arī 3-4 istabu dzīvokļi.
Tāpēc valsts atbalstam vajadzētu būt diferencētam. pilsētā par 500 eiro varbūt vēl pabieži raustīs degunu- bet lauku ciemos tas jau ir kapitāls it sevišķi, kad dzīvoklis ir par brīvu. bērndārzos rindas arī nav.
tātad maksājam minimālo likmi 500 eiro (1.5 gadu) un turpmāk par katra jaundzimušā audzināšanu pēc 1,5 gada 100- 150 eiro par katra bērna audzināšanu (līdz pilngadībai) un lauku dāmas un jaunkundzes “strādās” tepat. Konkrēta slodze un katra ģimene var pati izlemt cik var un grib pavilkt. Pēc 4-5 bērna izaudzināšanas mammai izdienas pensija minimālās algas apmērā.
protams tas viss maksā- daļu resursu var iegūt esošā budžeta ietvaros uzliekot griestus aptuveni 1500 . vai vispār visām dāmām paredzot par vienādām pūlēm vienādu atlīdzību.
pilnīgs sviests par to pārvākšanos uz laukiem un pabalstiem!!!
laukos jādzīvo zemniekiem vai cilvēkiem, kuri to spēj atļauties. dzīvot laukos nezemniekam ir luksus- svaigs gaiss (ja blakus nemiglo laukus), bet tāls ceļš līdz skolai, dakterim, lielveikalam (vietējā viss ir dārgāk) utt. nav obligāti jādzīvo arī Rīgā- tam ir domāta pieRīga!
ar pabalstiem Latvija var iekulties tādās pašās auzās kā tagad Vācija un Zviedrija. ne jau latviešu māmiņas būs tās 4-5 bērnu dzemdētājas!
Manā skatījumā 5-15km līdz veikalam vai dakterim nav daudz, ņemot vērā to, ka mašīna vairs nav luksus prece.
Skola/dārziņš ir cita lieta, maksimums 5-7km.
Slāvi, kas mums austrumos un dienvidos izmirst. Kopējais nacionālais pieaugums ir uz kaukāziešu bāzes, pēdējo 20 gadu laikā ir nomiruši un nepiedzimuši vietā Krievijā 20(!) miljoni slāvu, tos aizpildījuši musļiki un citi krāsainie. Krievijas oficiālie dati. Man aizdomas, ka tieši Latvija būs inkubators, kur pēc 100 gadiem varēs aplūkot kāds izskatās īsts krievs, jo krievijā viņi izskatīsies tādi interesanti gan ārēji, gan iekšēji(islāms). Paši mēs neizmirsim, jo 1,5 miljoni ir vēsturiski normālais iedzīvotāju skaits Latvijā, tie 2,5 miljoni bija 1 miljons kolonizatoru. Tuvākos 100 gadus mēs noteikti neapsteigsim skandināvus un vāciešus dzīves labumā, tāpēc musļiki te vienkārši nebrauks, jo nav tak idioti.
“LV spriežot pēc amatpersonu tekstiem nebaidās ne no kā (bažas ir, draudu nav), kas svētkos priecē, bet ikdienā liek aizdomāties vai tik šādas bravūras pamatā nav nolemtība.”
Tieši tā. Nolemtība. Vairākums no politiķiem ir pārliecināti, ka no Latvijas nekas un nekur nav atkarīgs. Par sevi un savu ģimeni viņi ir pārliecināti, ka vienmēr varēs sarunāt.
oi nu jau gan sāka liet.. demogrāfija slikta, nebūs drīz vairs cilvēku, brauks iebraucēji un visticamāk slāvi.. Ja jurists/astrologs darbā lej tikpat šķērsām, tad labi vien ir, ka tu man neesi karti taisījis un konsultējis par līgumiem 😀
Atvainojiet, paņemiet rokās tabulas un papētiet, uz kā rēķina dabisku iemeslu dēļ visvairāk ir samazinājies LV iedzīvotāju skaits, izpētiet iedzīvotāju vecuma struktūru pa tautībām un izdariet secinājumus, uz kā rēķina tuvākajā laikā LV iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk.
Tas pats attiecas uz emigrāciju. Emigrācija tomēr LV ir devusi vairāk laba, kā ļauna (pētiet kuras tautības vairāk ir samazinājušās emigrācijas pīķa gados).
Man nav ne mazāko pretenziju redzēt šeit mazāk par pusotru miljonu iedzīvotāju ņemot vērā to, uz kā pamata šis samazinājums visticamāk notiks.
Lai arī tas būs pretrunā ar valsts skandēto, tas, kas mani uztrauc, ir dati par naturalizāciju un tās pieauguma apjoms.
Principā nacionālistiem būtu pat jāpriecājas, jo notiek tas par ko ir sapņots jau no 90to. sākuma- dekolonizācija, pietam pilnīgi dabīgā ceļā. 😀
Jāpiekrīt Prasts koks un Austras koks.
Te gan gribu vērst uzmanību uz 2 lietām:
1. LV dzimstības līmenis pagājušogad jau bija augstāks par EE (1.65 LV pret 1.55 EE uz vienu dāmu).
Tas, ko lielākā daļa “demogrāfu” nepamana – igauņi daudz mazāk mirst nekā vairāk dzimst, salīdzinot ar latviešiem (LV iedzīvotājiem). Dzimstības līmenis LV nekad nav īpaši atšķīries no dzimstības līmeņa EE.
2. Piekrītu arī, ka latviešiem nekā izmiršana nedraud – pat vēl vairāk – ilgtermiņa (pieaugot dzīves ilgumam un reemigrācijas plūsmai) ir reāla iespējamība, ka latviešu skaits Latvijā pat pieaugs.
3. Bet, jānodala 2 lietas – latviešu izmiršana un valsts izmiršana. Patīk mums vai nē, bet izmirstošos slāvus ar kaut ko aizstāt vajadzēs, pretējā gadījumā mūsu ekonomiku un infrastruktūru (īpaši reģionos) gaida, ja ne sabrukums, tad ļoti grūtas dienas. Un tā būs smaga izvēle un diskusija – ar ko tos aizstāt
Lūk-mūs jau sākuši gatavot, ja kas……..
ja tagad Ukrainā ir 40 miljoni iedzīvotāju, tad Latvija droši varēs pieplusot sev kādus vairākus desmitus vai simtus tūkstošus ieceļotājus. Tur strādniekiem alga ir līdz 100 usd un jau tagad daudzi dodas peļņā uz Poliju, Lietuvu un Latviju. Mūsu sievietēm tā varētu būt kā debesu dāvana, jo valoda un mentalitāte ir saprotama, bet mūsu vīrieši vairumā ir izceļojuši uz rietumeiropu. ieteiktu tik domāt kā šos ieceļotājus integrēt latviešu sabiedrībā!
Par ieceļotājiem/migrantiem/arābiem/vjetnamiešiem/slāviem ir sacelta pilnīgi nepamatota panika. Ilustrētajā vēsturē ir labs raksts (vismaz argumentēts ar reāliem skaitļiem) http://ilustretavesture.lv/content/ilustreta-pasaules-vesture-novembris-2015 par darba migrantiem Latvijā. 1930. gadu beigās (nacionālista Ulmaņu Kārļa režīmā!) Latvijā katru gadu nodarbināja 30 000 un vairāk poļus/lietuviešus utt. Un katru gadu šeit palika simtiem un tūkstošiem uz dzīvi. I neko, nekas latviešiem nenotika! Migrācija un imigrācija ir pilnīgi normāli procesi un bijuši vienmēr, sevišķi kopš dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta vidū. Tad no Latvijas imigrēja 100 000+ cilvēku un apmēram tikpat iebaruca, Pirmais pasaules karš, Otrais. Simtiem tūkstošu brauca/brauc prom un iebrauc, i neko! Normāls dabisks process, kas šo procesu padarīs nedabisku/bīstamu ir pēkšņa vēlme mākslīgi saglabāt “asiņu tīrību” un taisīt “nacionālo muzeju”, ar absurdu apgalvojumu, ka 30. gadu poļu džeki gan bija daudz labāki par potenciālajiem ukraiņu džekiem nākotnē.
Tā laika imigrācija bija salīdzinoši neliela un no blakus esošām līdzīgām kultūrām, un imigrējošie bija spiesti pieņemt vietējos sadzīves noteikumus.
Ja imigrācija ir milzīga (kā PSRS laika kolonizācija) vai islāma imigrācija, kāda tā draud izvērsties šobrīd, tā pārāk strauji un negatīvi ietekmē vietējo kultūru, mentalitāti un dzīvesveidu.
Turklāt pašreizējā islāma imigrācija (atšķirībā no 30. gadu imigrācijas) nav darba meklētāji, bet gan diedelnieki-pabalstu meklētāji. Nesen Delfos bija Francijas Eiropas lietu ministra (neatceros – esošā vai bijušā) raksts, kurā skaidri un gaiši viņš pateica, ka Francijā no ik gadus ienākošajiem 200 000 migrantu, tikai 7% stājas darba attiecībās, pārējie dzīvo uz dažādiem pabalstiem. Tātad arī nekādu pensiju vai sociālo sistēmu budžetus nepapildina, bet tikai papildus tos noēd. Tādā veidā drīzumā Eiropas labklājības valstis var pārvērsties par nabagvalstīm, jo šādā virzienā ejot, agri vai vēlu resursi beigsies. Eiropā kopējais nodokļu slogs jau ir lielāks kā pašos trakākajos viduslaikos, un nodokļus kur dabūt klāt arī īsti vairs nav kur.
Un uztraukums jau nav par asiņu tīrību, bet par savas kultūras, valodas, dzīvesveida, mentalitātes saglabāšanu spēcīga imigrācijas spiediena rezultātā.
Atvaino, bet tava tēze ka migrācija/imgrācija bija salīdzinoši neliela neiztur kritiku. Izlasi rakstu Ilustrētajā Vēsturē – 48 000 viesstrādnieku Latvijā katru gadu! Un tagad salīdzini ar tavu citēto rakstu – 200 000 migrantu gadā Francijā. OK, Latvijas gadījumā stipri lielākā daļa brauca atpakaļ, bet Latvija un Francija izmēros arī atšķirās stipri vairāk. 1937. gadā neviens par to īpaši necepās – lētais lauku darbaspēks bija ok. Tagad mēs cepjamies par 1000 migrantiem un, kas būtiski, darīsim visu, lai viņi nekļūtu par lēto darbaspēku, jo nedo dies’ atņems darbu lauku alkāniem. Un par Eiropu nevaig uztraukties – Eiropas Savienībā dzīvo 500 000 000 iedzīvotāju, 5 000 000 migrantu ir 1%. So what!? Problēma nav ciparā, bet ko ar tiem dara, pareizāk sakot nedara – neviena valsts negrib ļau kropļot savu darba tirgu, dodot darbu afgānim par kapeikām, kamēr pašu “nabadziņi” streiko.
Tie viesstrādnieki lielākā daļa bija sezonnieki, kas ārpus lauku darbu sezonas brauca mājās. Tādējādi katru gadu tie, kas ieradās, faktiski bija vieni un tie paši, kas šeit uz dzīvi nepalika, un katru gadu neplusojās klāt iedzīvotāju skaitam.
Atkal kārtējā demagoģija no nelegālās imigrācijas atbalstītāja.
Pie tam, tie atbraucēji te bija gaidīti, gluži kā mūsu tautieši Īrijā, kur trūkst darba roku!
Bet šobrīd mums grib uzspiest tūkstošiem NELEGĀLO imigrantu, kuri vairumā gadījumu TĒLO kara bēgļus un cietējos, bet PATIESĪBĀ BRAUC PĒC PABALSTIEM UN DIKTĒT SAVUS NOTEIKUMU!
Kā tas notiek, to mēs redzam Francijā, Vācijā, Zviedrijā.
Nule notikušais slaktiņš Parīzē vien parāda uz to, ka salaižot šitādus te laimes meklētājus savā zemē pēc tam vairs nevarēsim izsijāt, kurš terorists, kurš vienkārši idiots.
Atradu linku uz Francijas bijušā Eiropas lietu ministra rakstu – Masveida migrācijas ietekme uz Francijas kultūru, sabiedrību un Eiropas drošībai radītās sekas – http://www.delfi.lv/news/arzemes/masveida-migracijas-ietekme-uz-francijas-kulturu-sabiedribu-un-eiropas-drosibai-raditas-sekas.d?id=46686891
Un vēl viena interesanta statistika rakstā minēta – 80% no cietumos sēdošajiem ir musulmaņi.
Ja islāma migrācija turpināsies pašreizējos tempos, Eiropa pārvērtīsies par nabadzīgu un nedrošu reģionu.
Ar ekonomiku nebūs tik traki, ja iesim pareizā virzienā.
1) Par laukiem
Laukos ilgtermiņa paliks vidējās un lielās saimniecības, mazās tikai specializētās – kur var nopelnīt uz nelielu zemes daudzumu – dažiem hektāriem (piemēram, kaut vai tā pati ķiploku vai zemeņu audzēšana, vai siltumnīcas).
Kā arī lauki būs ekskluzīva dzīvesvieta, kur dzīvos samērā turīgi cilvēki, kas to var atļauties.
Lielu daļu infrastruktūras, īpaši mazie lauku ceļi, tad būs spiestas uzturēt pašas lielās saimniecības, nekur neliksies, ja gribēs savus laukus apbraukāt un apkopt, un tuvumā mazpilsētā saņemt ikdienas pakalpojumus.
Vairums edzīvotāju koncentrēsies pilsētās. Laukos dzīvos tie, kam tas patīk un var atļauties, un kas var strādāt attālināti no darba vietas, vai kam nav nepieciešama konkrēta darba vieta, vai kas sniedz pakalpojumus cilvēkiem.
2) Darbaspēks
Ir jāvirzās uz maksimāli inovatīvām ražošanām, ar lielu pievienoto vērtību, kur melnais darbaspēks nav nepieciešams – mehanizēta ražošana, programmēšanas nozare, nelielā daudzumā ekskluzīvs roku vai daļējs roku darbs (galdniecības u.tml. kas ražo vidējā un dārgā gala preci) u.tml. Lai zemākais nepieciešamais darbaspēka līmenis būtu nevis racējs ar lāpstu, bet dažādu mehānismu, kas veic melnos darbus, operators.
Ja šīs nozares labi pelnīs, tad pastāvēs arī liels pakalpojumu tirgus, jo būs, kas spēj samaksāt par pakalpojumiem.
3) Pensijas
Liela problēma, kas vienmēr tiek minēta, ir pensijas, jo tās tagadējā strādājošo paaudze maksā vecajai paaudzei, līdz ar to nepieciešama liela strādājošo paaudze.
Lai to novērstu ir gados 20-30 jāizmaina pensiju sistēma uz tādu, kur strādājošā paaudze apmaksā nevis vecās paaudzes pensijas, bet uzkrāj pensiju sev. To var izdarīt lēnā garā palielinot otrā pensiju līmeņa (uzkrājumi sev) atskaitījumu īpatsvaru un samazinot pirmā līmeņa pensiju atskaitījumu (izmaksas vecajai paaudzei) īpatsvaru. Kaut kādā brīdī pēdējā pārejas posmā kādu desmitgadi būs līdzekļi jāpārdala uz sociālo budžetu no parastā budžeta, bet tas būs to vērts, jo ekonomika pēc tam nebūs atkarīga no vecākās paaudzes lieluma.
Nobeigumā.
Mums jau tagad tirgus ir tik mazs (un nekas nemainīsies arī, ja iedzīvotāju skaits pieaugs kaut par miljonu), ka ekonomika ir atkarīga no eksporta. Un ja pieaugs iedzīvotāju skaits, tā vēl vairāk būs atkarīga no eksporta. Jo tagad tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka vietējā tirgus nodrošināšanai pietiek ar nelielu daļu strādājošo. Tādēļ cilvēku skaita palielināšanai nav nozīmes, tas pat nāk par sliktu, arvien vairāk un jauni eksporta tirgi jāmeklē. Vienīgais apstāklis, kas prasa cilvēku skaita palielināšanu, ir pensiju sistēma, tādēļ tā ir jāmaina, kā jau minēju.
Un ja šādā virzienā iesim, tad mēs te Latvijā varēsim mierīgi dzīvot kaut pusotrs miljons, un varēsim dzīvot labi, un ekonomika necietīs, ja iedzīvotāju skaits variēs vienalga kurā virzienā.
Tādas nu ir tās manas domas.
25 gadus esam gājuši pareizajā virzienā un pēdējos 5 gadus esam uzkrājuši tik labu pieredzi, ka ejam izcili pareizi – gluži kā mežā ar gps. Tāpēc es ar cerībām par to pareizo iešanu būtu ļoti piesardzīgs.
Varam protams iet arī to pareizo ceļu un pa ceļam izdarīt vēl šo to prātīgu. katru gadu piešpricēt 10-15 milj. demogrāfijai. Droši vien ne tā ka māmiņalgas un citus bonusus paaugstina visiem, bet to zemāko apmēru tā, lai laukos dāmas ”strādā citā virzienā” un uzliktu droši vien arī griestus kādus 1500- 2000 eiro.
Par Taviem piedāvātajiem pensiju uzkrājumiem varbūt vari pastāstīt, kur tie ir uzkrāti 😉 http://www.la.lv/sociala-budzeta-uzkrajums-lidz-2018-gadam-var-sasniegt-700-miljonus-eiro/ ja ir tāds uzkrājums kāpēc neveikt katru gadu pasākumus kurš nodrošina esošās sistēmas turpināšanos- proti ieguldam tajos lai piedzimst vairāk tie, kur to sociālo budžetu veidos vēlāk. Bet realitāte ir tāda, ka nekāda uzkrājuma nav – tas ir fiktīvs skaitlis – jo viss kas paliek pāri tiek aizdots pamatbudžetam , kuram būs pienākums šo summu kaut kad atdot. Pamatbudžets šo uzkrājumu vienkārši apēd un līdz ar to ir uzkrājums uz papīra. bet reāli dzīvē – piga. Protams x stundā soc budžets (viena caura kabata) varēs paģērēt no to pašu bikšu otrās caurās kabatas, lai atdod uzkrājumu. gluži kā trūkumā dzīvojoša ģimene vīrs no sievas prasīs atdot tos 50 eiro, kurus viņš viņai iedeva pagājušmēnes- bet nauda ta apēsta.
Protams varam veidot paši sev uzkrājumus tikai visa līdzšinējā pieredze rāda, ka neviens uzkrājums nevar pārdzīvot pastāvošā režīma maiņu- kuri mainās gana bieži. Vai tad cilvēki nav centušies bankās uzkrāt? kas no tā ir sanācis?- īpaši labs piemērs Raimonds Pauls. Protams tagad mūs sargās nezin kas un esam drošībā, beidzot varam sākt uzkrāt. Tikai ķibele tāda, ka puse valsts saņem 450 eiro uz rokas http://financenet.tvnet.lv/zinas/583705-algu_lidz_450_uz_rokas_latvija_sanem_48_stradajoso un cenšoties izaudzināt 3 bērnus (visbiežāk 2) tādus, TĀĀDUS uzkrājumus var izveidot 😉
a vecos cilvēkus vajadzēs paēdināt (minimālais nodrošinājums), tāpat kā karavīriem pēc dienesta maksāt pensijas utt. Varēsim karavīrus laist pensijā 65 gados- kamēr var tukšu maisu pa ledu pavilkt tikmēr dienestam derīgs 😉 nebūs cilvēki/ naudas- ņemsim citām sfērām nost- jo sirmgalvji būs prioritāte. Kam ņemsim nost treknākajām sfērām- aizsardzības ministrijai.
Tagad saprotat uz kuru pusi vējš pūš? Nomierinājāties- viss kārtībā- Draudu nav 😉 tas ir tas pats kas tagad stāstīt ka pie esošās izaugsmes izaugsmes (ražojam vērtīgus haitekus) nākamgad pērkam 50 ābramus (līzingā, valsts ienākumu pieaugums to atļauj). Visi atviegloti uzelpo beidzot būsim drošībā- tikai realitāte ir cita.
Visam daudzmaz piekrītu, tikai ne tam “pilsētnieka” apokaliptiskajam skatījumam uz laukiem – ikdienā tūkstoši brauc līdz 100km un pat vairāk uz darbu ar sabiedrisko transportu un personīgajiem auto 😉 !
🙂 Es par laukiem neuzskatu visu, kas ārpus Rīgas, man nav iekšā tā tupā iedomība, kas lielai daļai rīdzinieku. Jelgavu, Dobeli, Bausku utt par laukiem neuzskatu. Par laukiem manā komentārā jāuztver teritorijas ārpus pilsētām.
Nu beidzot ir kāda pasaules institūcija, kura spēj pieņemt pašu radikālāko lēmumu attiecībā uz Krievijas bezkaunību un citiem netikumiem. Gaidām nākamās.
http://apollo.tvnet.lv/zinas/iaaf-diskvalifice-krievijas-vieglatletikas-federaciju/711516