Dienas grauds


[..] Meli, teātris vai šahs, kur par bandiniekiem bijām ieplānoti mēs un arī visi jūs, cienījamie “KPV LV” biedri, ar mērķi, lai kāds simtkājis tur, aizmugurē turpinātu savu triumfa gājienu Latvijas nākotnē. Trojas zirgs, kā jau tam jābūt, vienmēr ir izskatījies uzticams.[..]

avots

vara bungas: Visi dzirdēja, bet reti kurš lasīja visu tekstu. Ir vērts salīdzināt ar atbildi. Arī neesot partijas biedram, atbalstītājam vai nīdējam šī sarakste ir vērā ņemama ar to, ka  izgaismo procesus, kas notiek politiskajā kēķī un galveno klupšanas akmeni  – finansējumu, kad partijas biedru cēlie mērķi  pēkšņi nekorelē ar sponsoru interesēm.

31 doma par “Dienas grauds

  1. Finansējums ir viens no partiju klupšanas akmeņiem. Otrs ir īsais kompetento biedru soliņš, kas varētu arī kaut ko reālu izdarīt. Kopumā, bēdu ieleja

  2. Kungi, netieku gudrs, kurā laika zonā dzīvojat – gan ieraksts, gan kraa komentārs ir jau ar rītdienas, 31.oktobra, datumu 😀 !

  3. KPL un aktieri – Voltērs esot teicis , ja dieva nebūtu, to nāktos izdomāt.
    Šajā gadījumā esošajai sistēmai – partiju. Cieņa Poikānam, apjēdza.

      • Arī padomāju līdzīgi. It kā likās saprātīgs cilvēks, bet vienalga uzkāpa uz tiem pašiem solīšanas grābekļiem.

      • No otras puses, varbūt tāds bija viņa plāns – izgaismot KPV no iekšpuses (es gan nespētu noticēt šādam gājienma ar zirdziņu).

          • Domāju, ka vienkārši izmēģināja, ar domu – ja ir ok, tad darbosies, ja nav ok, tad izgaismos. Vispār jau mums ir vajadzīgi svaigi spēki politikā, jo par vecajām partijām balso tikai tāpēc, lai nebalsotu par Saskaņu. Un ir kas balso arī par Saskaņu ;(

            • Acīmredzot lielo biznesu apmierina esošā kārtība un neviens nejūtas atstumts. Savukārt mazie neprot apvienoties un sadarboties vai baidās riskēt, jo viņus noraks VID pārbaudes un neuzticas tiesu sistēmai.

              • Nu mums tāda lielā biznesa nemaz nav. Cik mums ir globāla mēroga uzņēmumu?

                Mazajām partijām ir diezgan grūti startēt, jo 1) tur mēdz savākties diezgan daudz jocīgu cilvēku, kurus neviens negrib klausīties diezgan pamatotu iemeslu dēļ (Daugavas rakšana utt) 2) viņiem katram ir sava ideja, un vienojošais ir tikai, ka ir slikti 3) kompetences līmenis – ja Tu pats nestrādā valsts struktūrās, tad Tu kompetencē vienmēr atpaliksi no tiem, kas tur jau ir. Bet tur ir vairāk vai mazāk vadošo partiju cilvēki, vismaz spicē. 4) tur viegli iekļūt sabotieriem (Olšteina 6nieks), kas pārsteidzošā kārtā sākotnēji izskatās kā vieni no vissaprātīgākajiem

                Faktiski, jaunās partijas var iegūt balsis tikai ar PR, vai kaut ko tādu, kas nav citām (piem bijušais prezidents)

                Man liekas, ka vislabāk būtu, ja esošās partijas būtu atvērtākas pret jaunām asinīm, un spētu dabiskā veidā evolucionēt. Bet, tas nav iespējams vietās, kur ir noslēpumi (netīri finansējuma avoti).

                • Viss ir relatīvs. Latvijas mērogam kaut kas būs liels, Pasaulē tas var būt mazs. Mums ir vairāki karteļi, kuri nosaka dienas kārtību: zviedru bankas, tranzītbizness, būvnieki. Tātad nevis uzņēmums, bet uzņēmumu grupa, kura izteikti dominē nozarē.
                  Par Tevis pieminētām mazajām partijām problēma pastāv, jo cilvēki uz partijām neiet. Ietu vairāk, būtu no kā izvēlēties.
                  Diemžēl partijas (tāpat kā dzīvā daba kopumā), evolucionē vai nu ļoti lēni (vai vispār degradē), vai nu ja ir krīze. Arī esošās partijas ir gana atvērtas jauniem biedriem, cita lieta, ka ne visur Tev ir iespēja izpausties.

              • +
                Praksē ir maz gadījumu, kad kādu mazo sodītu par atbalstu nevēlāmai partijai. Domāju arī praktiski tas grūti, jo ja ziedotājs ir mazs, tad viņa ziedojums maz ko ietekmē un nav interesants, bet, ja mazo ir daudz, tad visus nesodīsi. Tāpēc primāri tomēr ir nespēja apvienoties, nevēlēšanās ziedot kaut ko no sevis kopējam labumam un neticība saviem tautiešiem, jo domā, ka kāds noteikti apčakarēs. Ja problēma ar VID būtu tikai politikā, tad aktīvāki būtu NVO un kooperatīvos. Tā kā mums vispār jebkāda sadarbība, kaut arī absolūti nepolitiska, piem. dārziņu kooperatīvos vai daudzdzīvokļu mājās, iet kā pa grābekļiem, tad primārs ir tomēr negatavība kaut ko ziedot, neticība, neprasme sadarboties.
                Lielie ir devuši pa nagiem kādai nozarei, ja pārāk sprēgāt sāk. Piem. tā ir sadots mazo kredītu devējiem no banku puses.

                  • No otras puses, kam mums tādi mīzēji ir vajadzīgi? Gatavība ciest par pārliecību arī ir rādītājs. Vai arī kāds iedomājies, ka viss labais un pareizais nāk viegli un baltos cimdos?

                    • Viegli runāt pasionāriem revolucionāriem, kuriem nav citu kreņķu kā pasaulē valdoša netaisnība. Savukārt katram “mīzējam” ir apgādājamo pulks, kas prasa zināmu stabilitāti. Normāls dīls būtu, ja revolucionāri profesionāli cieš neapdraudot kopējo stabilitāti, bet “mīzēji” par to viņus pabalsta.

                    • Iestāties partijā un noziedot katru mēnesi dažus desmitus latu neapdraud kopējo stabilitāti, toties dod milzīgu pienesumu, ja tādu ziedotāju būs daudz.
                      Ja latviešu vīri domātu tikai par stabilitāti 1919. gadā, tad brīvības nebūtu. Jāprot vajadzīgā brīdī nolikt malā sīkas lietas un rīkoties lielam mērķim.
                      Ja jau neesi gatavs no sevi ko ziedot brīvprātīgi labākai nākotnei, tad jautājums vai tiešām šīs labums Tev vajadzīgs un vai esi to pelnījis? Tā ir izplatītā problēma, ka tauta vēlās, lai kāds cits tur augšā izdara, bet viņš stāvēs maliņā un kritizēs. Ja izdosies – labi, ja neizdosies – teiks “nu jā, es jau zināju, es jau teicu…”.

                    • Varbūt nesauksim to par “ciešanu par pārliecību”, bet cīņa par varu, pat ja tā tiek darīta cēlu mērķu dēļ, ir un paliek cīņa, un neviens nevar pasargāt no tā, ka pretinieks vērsīsies nevis pret Tavām idejām (kā tas būtu ideālā pasaulē), bet Tevi personiski.

                    • principā, piekrītu “arī zemessargam”.
                      Pat, ja būtu tā vienotība, kas bija atmodā, tad būtu savādāk. Bet tā ir pakāsta.

                    • Cik liels 1918 bija Kalpaka karapulks? 4 rotas?

                      Ar cik lielu noslēdzām Brīvibas cīņas. Nekas nav mainījies- arī toreiz 90% uz ecēšām neleca, kamēr kritiskais brīdis nebija garām.

                      Un palīdzēja bezpriģels lielinieku pārvaldītājos apgabalos.

                    • Protams, cīņas gaitā vērsīsies pret Tevi, taviem tuvākajiem un pret visu kas Tev ir dārgs. Jo augstāki Tavi mērķi un jo aktīvāk Tu strādā, jo lielāka būs nelabvēļu pretestība līdz tie netiks sakauti pilnībā.

                    • “Cik liels 1918 bija Kalpaka karapulks? 4 rotas?
                      Ar cik lielu noslēdzām Brīvibas cīņas. Nekas nav mainījies- arī toreiz 90% uz ecēšām neleca, kamēr kritiskais brīdis nebija garām. ”
                      Nospīdēja. Ja Izraēla sāktu kaut ko veidot, kad kaut kas sāktos, tad nebūtu tādas Izraēlas. Nobriedusi nācija neceļas pēkšņi un uz urrā, bet gatavojās mērķtiecīgi, ilgstoši un kad jārīkojas, tad dara to bez stresa un ar pārliecību.

        • Pieredze nāk ar puniem. Nevajag nokārt degunu, vajag analizēt kļūdas un mēģināt vēlreiz.

  4. 1- E.Levits,kandidējot uz prezidenta amatu,teica,ka LV ir vienīģā valsts ES,kur absolūtam vairākumam liegts kandidēt uz deputātu amatiem visos līmeņos, lai gan Satversmē stāv rakstīts kas cits. Kandidēt drīkst tikai no partiju sarakstiem,bet partijās mazāk par 1% no iedzīvotājiem.
    2 -Saeimas un pašvaldību balsojumos -atturas-balsis tiek skaitītas pie -pret- balsīm.Tas dod iespēju norakt jebkuru priekšlikumu ,nebalsojot -pret-.Bijušais Saeimas deputāts reformu partijā V.Liepiņš no Kanādas mēģināja šo sistēmu mainīt ,bet nesekmīgi.Nezinu kā tas ir citu valstu un ES parlamentos, bet eestiem nav kā piemums,tur -atturas- balsis neskaita.
    3 -Pec krīzes vien Grieķijā notikuši jau n-tie ģenerālstreiki.Mēs LV jau 25 g. nezinām ,kas tas par zvēru.Ja pareizi saprotu,ģenerālstreiks ir likumīgs un iedarbīgs politikas un ekonomikas regulēšanas līdzeklis.

    • Subjektīvi atļaušos izteikties, ka Grieķiju ar visiem streikiem vajadzētu ar pamatīgu grāvi atdalīt no Eiropas un aizvilkt kaut kur pie Āfrikas krastiem, nevis no viņiem ko mācīties.

      • +
        Labāk palika? 20 gadus dzīvojuši zaļi no ES fondiem, savēlējuši sev komuņakas, pupulistus un fašistus valdībā un brīnās kāpēc neiet?

  5. Viss nāk ar pacietību un neatlaidību. Tiesa reizēm notiek brīnumi, kas ir izņēmumi, kuri tikai pierāda šo likumsakarību. Arī mums ar savu valsti ir jāiziet šī evolūcija, kura vienmēr ir prasījusi laiku un kura varbūt mums vairs arī nav. Evolūcijai ir viena liela problēma – tā atmet vājo un nederīgo. Revolūcija atkal visu sagrauj un uz drupām mēģina kaut ko jaunu radīt (reizēm arī izdodas). Apmēram kā meteorītam, kurš iznīcināja puspasauli un dinozaurus. Tikai laiks rādīs, kas pēc simts gadiem dzīvos Baltijas jūra krastā – visskaistākajā vietā uz pasaules!!!

Leave a reply to Albrehts Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.