38 domas par “Where are we? (2)

  1. Visu gadu atvērta iznīcinātāju bāze, militāro ledlaužu flote, zemledus zemūdeņu flote…
    Vienīgais pamatojums – Putins būvē karabāzes arktikā. Izklausās pēc aptrakuša militārista murgiem.

    • vārdu “militārists” negatīvā nozīmē lieto pacifisti, kas arī mēdz nebūt pie pilna prāta. CA ir milzīgas teritorijas un intereses Arktikā, kas ir absolūti neadekvati un vāji aizsargātas – faktiski tikai ar gaisa patrulēšanu. Turpretī sāncensis (RU) aktīvi bruņojas tieši Arktikas virzienā (tsk militarizējot ledlaužus), kur te pārspīlējums, ja CA atbildētu simetriski?

      • Neesi pirmais kas aizrunājies līdz tam, ka jākopē Krievija tikai tāpēc, ka Krievija kaut ko dara. Man Krievija nav standards kas jāatdarina.

        Jebšu krievi vai ķīnieši plāno iebrukt Kanādā no Ziemeļpola? Pat tādā gadījumā piedāvātie vairākus miljardus lielie izdevumi būtu muļķīgi.

        • Nu labi, mēs militāristi tādi simetriski esam. Kādi būs tavi priekšlikumi asimetriskai atbildei RU uz Arktikas militarizāciju? Variantu nav daudz: atentāts, krāsainās revolūcijas veicināšana, naftas/gāzes nepirkšana, pārcelšanās uz Marsu, … kaut ko aizmirsu? Kas attiecas uz Ķīnu, tad tai ir varena Arktiskā stratēģija nākamajām desmitgadiem un Ķīnas karakuģu vizītes Baltijas jūrā ir tikai sākums tās realizācijā.

          • Ekonomisti ir vēl vienkāršāki ļaudis – kāpēc jātērē nauda neesošai problēmai?! Katrs Krievijas izdotais rublis Arktikā nozīmē rubli mazāk Rietumu kara apgabalam. Ja vēl ledājos izvietotu karaspēku, tad būtu vesalas divīzijas polārās nakts demoralizētu, dažās apmācībās pret pingvīniem [ne]uztrenētu karavīru.

            • Kur redzi neesošu problēmu? Tas, ka problēmas tiek paslaucītas zem paklājiņa, nenozīmē, ka tādu nav vispār.

            • Ekonomisti, kas neprot atšķirt esošu problēmu no neesošas saucās par lohiem. Pareizie ekonomisti pulcējas Davosā un katru gadu sastāda potenciālo risku karti, kur reģionālie bruņotie konflikti regulāri tiek topā. Diemžēl normālas valsts militārais komplekss nevar strādāt režīmā ir draudi – ieslēdzam un investējam, nav draudu – izslēdzam un taupam. Tas ir uzkrājošs, ilgtermiņa, nepārtaukts investīciju process saprātīgi pieņemot, ka bruņota konflikta riski būs vienmēr. LV valdības 26 gadus konsekventi mēģina pierādīt pretējo, laikam pie ruļļiem būs tikuši ekonomisti-lohi.

              • 1. Krievijas vai Ķīnas iebrukums Kanādā no Ziemeļpola ir risks? Reāls risks, kuram jātērē daudzi miljardi dolāru?
                2. Vai būvēt zemledus atomzemūdeņu floti ir labākā atbilde uz šo risku? Varbūt labākas pretkuģu raķetes izstrāde ir daudz lētāka un turklāt raķete ir plašāk izmantojams instruments?
                3. Ja Tu būtu Kanādas aizsardzības ministrs un budžetā iedotu papildus 10 miljardus, tiešām to izlietotu atomzemūdenēm, militārajām bāzēm Arktikā un ledlaužu flotei kā atbildei galvenajam riskam – Krievijas iebrukumam no ziemeļiem?

                • Par zemūdenēm vs reķetes var diskutēt bezgalīgi, bet raksta sāls ir cita – “use it or lose it”. Militārā klātbūtne arktikas ziemeļu teritorijās ir “use it”, ja citādi CA vēl nespēj tās apgūt un attīstīt. Tas ir ļoti tālejošs projekts, kura praktiskie rezultāti ir aiz kalniem. Var gadīties, ka Ziemeļamerikas drošības vājākais flangs ir tieši Ziemeļu ledus okeāns, kur US Navy virsūdens flote ir bezspēcīga par visiem 100%

        • Ir jāveic soļi, kas spiestu Krieviju ieguldītu milzu naudu lietās, kas viņu ekonomiku un sabiedrību nepadara labāku. T.i. jānoved līdz bankrotam. Pret viņiem “ponti” ļoti labi strādā. Pret viņu bāzi Ziemeļpolā jābūvē divas savējās un jāizsmej viņi par to, ka mums vairāk, lai viņi spiesti būvēt trešo.

          • Latvija arī varētu darīt lietas labā. Ostravas lidlauks ir tikai 35 km no Latvijas robežas, bet tik un tā M109 to neaizsniedz.
            Ja būtu sistēma ar radiusu 100 km, tad varētu Krieviju troļļot. Uzsvērti mācības rīkot Viļakas (Ostravai) un Pededzes (Pleskavas deantnieku un specnaz brigādei) apkārtnēs. Un krievu ziņās stāstīt, ka Latvija var noslaucīt no zemes virsmas desantniekus kopā ar K-52 kad vien vēlas.
            Uzcelt citu lidlauku Ostravas aviobrigādei maksātu naudu un tā būtu tālāk no mūsu robežas.

            • Šāda troļļošana no mūsu puses būtu tīrais blefs bez jebkāda seguma (visiem skaidri redzams), jo aiz tām dažām iekārtām nav nekas salīdzināms ar to, kas ir Rietumu kara apgabalā. Turpretī mācības RU Pleskavas vai ļeņingradas apgabalos var pāraugt par iebrukumu jebkurā brīdī, jo viss nepieciešamais potenciāls ir uz vietas. Tādēļ arī troļļošana viņiem sokas. Vienīgā militāri pareizā LV atbilde ir attīstīt tādu totālās aizsardzības sistēmu, kur katrs otrais LV pilsonis ir potenciāls karotājs (apmācīts un bruņots vai vismaz apmācīts), vitāli svarīgā infrastruktūra ir fiziski aizsargāta, sabiedrība sagatavota un apmācīta CA. Tad nekāda troļļošana nebūtu vajadzīga. Vieglais šobrīd īstenotais variants – citu NATO lielvalstu bāzes LV, vidējā termiņā pieņemams, bet nav ilgtspējīgs vai drošs, jo pārāk atkarīgs no politiskās konjunktūras.

              • Krievija dažreiz ir ļoti jūtīga:
                – kad Rogozina lidmašīnu aizsūtīja atpakaļ, propogandas mašīna zīmēja gandrīz vai pasažieru lidmašīnas notriekšanu;
                – pirms Melnkalnes iestāšanās NATO tur taisīja valdības apvērsumu;
                – drāšu žogu uz Latvijas robežas vjetnamiešu migrantu novirzīšanai uz robežsargu videokamerām Kremļa TV uztaisīja par prettanku aizsprostu.

                Kas notiktu, ja demonstratīvi parādītu, ka Latvijai ir tehniskas iespējas noslaucīt aviobrigādi kad vien to vēlas? Troksnis būtu pamatīgs, ģenerāļi prasītu būvēt lidlauku tālāk no robežas, kaut vai tāpēc, lai dabūtu kukuļus no celtniekiem. Celtnieki būtu ieinteresēti dabūt budžeta naudu. Un rezultātā pāris simtu miljonu tiktu apgūti, neuzlabojot uzbrukuma potenciālu.

  2. Nevar jau īsti neviens Putinam aizliegt kaut ko savā zemes daļā būvēt, es teiktu lai tik būvē. Vismaz novirzīsies uzmanība nedaudz no mums prom.

Leave a reply to varabungas Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.