[..]Например, на позиции обычно сидят по 30–40 человек, так вот им выдают два-три ночных прицела. Когда духи идут в ночную атаку, их с грехом пополам видят пять «штурмов», остальные не видят ни хрена. Отцы-командиры говорят: ты стреляй по вспышкам. А для этого нужно высунуть голову из укрытия. И попасть в ночной прицел игиловца, который точно дурака валять не будет, сразу выстрелит – и вспышки заметить не успеешь. Вот и получается: духи всё видят, а большинство «штурмов» слепы. И потому потери огромные.– А как надо? – говорит Сергей. – Как в спецназе: каждому бойцу ночной прицел и одному из трёх – тепловизионный. А так – на убой вести людей. [..]
vara bungas: neko neatgādina?
vara bungas 
Atgādina.
Potenciālo nākotni NBSam (ar visu “aizsardzības” stūrakmeni ZS)- militāra konflikta gadījumā ar potenciālo pretinieku (ko tur tielēties-ienaidnieku) pie esošās “apgādes” ar termo un nakts redzmības redzokļiem.
Protams, lai mani neieskatītu “vissirslikti.lv” kategorijā, uzreiz atrunāšos, ka protams, “zināms progress” nakts redzamības iekārtu iegāde kaut kur ir novērojams, bet kamēr nav vismaz uz 2 ZS/PMD karavīriem viens nakts redzamības redzoklis un vismaz uz 3-4 karotājiem viens termovizors (nerunāsim.par IR lukturiem un līdzīgu ” epikējumu”), visi pārējie jūsmīgi- pozitīvie vēstījumi par progresu šajā ziņā ir pieskaitāmi padomju laiku “hibrīdkara metožu rokasgrāmatas” izvilkumiem- ziņojumiem par sasniegtajiem.panākumiem uz papīra ( modernajos laikos- elktronisko ašsaziņas līdzekļu vidē), kuri ir radikāli pieticīgāki realitātē- lai neteiktu vairāk. Kamēr ar dzīvībām par šādu praksi nav jāmaksā, tikmēr tā “rullēt” or OK. Kādam vai kādiem.
https://www.zemessargam.lv/jaunumi/kam-tiek-ziedots-6
Manuprāt, ziedošanas kampaņas ( kuras diemžēlor nepiexiešamība un būtu vērtīgas arī tad, ja vajadzīgie verķi vajadzīgajā kvantitātē un kvalitātē jai būtu valsts sagādāti, jo to par daudz nevar būt un – dubults neplīst) uzskatāmi demonstrē valsts nespēju vai/un nevēlēšanos nodrošināt vajadzīgo nepieciešamajā apjomā. Um pasakas par naudas trūkumu var atstāt publikācijām “vissirchotka.lv” faniem- jautājims kā parasti ir par prioritātēm.
Protams, arī esošajos apstākļos viens termovizors ( kvalitatīvs) uz vienu ZS bariņu būtu gigantisks progress un visu cieņu ziedotājiem un pasākuma organizatoriem!!!
Ja es būtu NBS “virsvojevoda” vai AM “augstākais priesteris”, es par šādu kampaņu ar šādu mērķi (1x termoredzoklis uz 1 ZS bataljonu, bļin – what a fucking achiewment for NATO country bordering rather predicatble and potentially aggressive neighbor!) no kauna ielīstu zemē. Laikam arī šī iemesla dēļ darboņi un ierēdņi no šīm institūcijām aprēja ( aprej?) kampaņu un tās organizatorus.
Tas ir apmēram tā, ka es pelnu ģimenē pietiekoši un pārpaliekoši daudz naudas, bet man tā visa aiziet vilcienu modeļu iegādei, cigāru kolekcijas papildināšanai un pirotehnikas izstrādājumu iegādēm pašizdomātu svētku svinībām, bet mana sieva ir spiesta no sievasmātes ( pasarg, nedod Dies’!!!!!!:)) aizņemties naudu, lai varētu bērniem atļauties nopirkt putraimus pieticīga ēdiena pagatavošanai!!! (P.S. Jautājums uz “apbēršanu” vaļas brīžiem: kad sievasmātei pirmo reizi ienāktu prātā doma veikt “manu” pasùtījuma slepkavību un cik ilgs laiks paietu līdz pirmajam mēģinājumam? Pie nosacījuma, ka sievasmāte ir pēc dabas nosvērta un mierīga, bez izteiktām nepamatotas agresijas izpausmēm pret znotu, kā arī visādi citādi sievasmātēm neraksturīgi “kristāla dvēseles” cilvēks. Kā mūsu tauta savā vairākumā;))
Tas ir nonsenss.
Un pieņemsim, ka nauda redzokļiem ir veiksmīgi saziedota un katrs ZS BN bataljona karoga goda atrašanās vietā lepni organiskā stikla būrī var lepni izstādīt apskatei loloto termovizoru. Ja kādam šķiet, ka nu tik (vienīgo tādu uz VISU batiņu!) to ļaus mācībās pārbaudīt un lietot- think again. Pieļauju, ka kaut kur daži batiņu komandieri varētu tam pārkāpt un tiešām ļaut lietot, bet tikai pārbaudes- testa režīmā, ne vairāk kā dažas reizes.
Bet kā ar materiālo atbildību no sērijas ” un ja nu kaut kas nobeigsies tam redzoklim- kurš par to atbildēs?!”?
Man tikko pavasarī bija tāds gadījums- jaunajiem.ZS vajadzēja mācīt objekta tuvo izlūkošanu. Kad palūdzu binokļus katrai grupai ( veselām 4, bļin), tad man teica , ka tos nevar bez iepriekšējas izraksrīšanas izsniegt! Un jauno ZS apmācība nebija plānota tikai vienu dienu iepriekš- nu, vismaz man tā gribētos nepamatoti optimistiski iztēloties. Nācās dot 2 savējos ar attāluma noteikšanas skalu/ tīkliņu un pateikt, priekš kam tas ir domāts un kā ar to rīkoties- ja nu kas. Plus vēl iedevu savu lāzera tālmēru, lai viņi vismaz redz un zin, ka tàds apaprātiņš izlùka ( un ne tikai) darba atvieglošanai dabā eksistē un ir pie labvēlīga zvaigžņu stāvokļa ne tikai sastopams, bet pat aptaustāms, bet ne visām Zodiaka zīmēm un ne visās Mēness fāzēs.
Nākošais ” urīns uz parādes”- kam to vienīgo vizoru izsniegt kaut kādā reālā situācijā?!
Izlūkvadam? Pastāv liela varbūtība, ka tie dipadu-dapadotāji to reāli PADIRSĪS, veicot savus uzdevumus. Un tad aparāts vairs ne Sašam, ne pašam ( no komandiera viedokļa, un viņu varēs arī saprast- pie mūsu MTL atbildības īstenošanas formāta).
ŠAR apsardzes grupai stacionārās pozīcijās, nodrošinot bataljona štāba apsardzi pagaidu dislokācijas vietā (būs arī tādi BN komandieri, varat nešaubīties)? Un ja nu šie to aparātu netīšām apdauza pret lauka virtuves katlu? Un tā visas 3 ėdienreizes diennaktī, un ne vienu vien diennakti vien pēc kārtas?..
Varbūt dot to “main efforta” rotai? A ja nu pašam vai izlūkiem pēkšņi vajag? Ko tad? Un ja meinais efforts voluntāri pagriež fekāliju ventilatoru citā virzienā un bez brīdinājuma izdomā pārcelties uz citas rotas pozīcijām- kā nogādāt VIENĪGO “vizoru” uz turieni? Un ja nu kas pa ceļam ar to notiek (versijas skatīt šeit augstāk;))?!
Diezgan lielas galvassāpes batiņa komandierim un S3- niekam, vai ne?…
Pieļauju, ka es te ,protams, nedaudz pārspīlēju. Bet tikai nedaudz, jo problēma ar vienīgā vizora izmantošanu paliek un ir par ko aizdomāties.
Atklātie avoti vēsta ka AM pērk 630 NV monokulārus un 90 NVG, par termovīziju teica, ka tā būs integrēta tālmēros (iepirkums par 1+ miljonu), kuriem tā kā jau būtu jābūt klāt bataljonos.
Tam ko nopirks par ziedojumiem es redzu galveno pielietojumu apmācībā, iedot vadiem palietot, novērtēt kā ir ar pret tiem, kuri bez, un tad āķis lūpā, zs pie katras tikšanās ar AM pieprasīs, lai piesātinājums ar gadžetiem būtu adekvāts ( ne mazāks kā pretiniekam).
Paldies. tad jau soļi tiek sperti vajadzīgajā virzienā…
Kaut kas notiek, jautājums paliek vai pietiekamā apjomā un tempā. Šņākšana zemessargam.lv virzienā nav rimusies, pie katras iespējas tiek uzsvērts ka tikai AM prot/drīkst iepirkt military grade produkciju, kas ir tipa kudī krutāka par civilo, ko iepērk volontieri.
kas gan viņiem cits atliek kā šņākt…
un vēl atgādina ka Dajoš ar prettanku raķetēm šauj pa īpaši augstvērtīgiem mērķiem btr/bmp un kravas mašīnām- kur viens normāls trāpījums saražo 10 kritušos un būtiski samazina pretinieka apgādi.
un vēl hiteh nakts uzbrukumi 😉 pielavīties pie pretinieka un iemest pozīcijā granātu .
” Своими глазами видел подразделение, вооружённое трёхлинейками, наганами, пулемётами Дегтярёва, даже пулемёты «Максим» реально были. И у меня первое время была трёхлинейка. Бронежилеты времён взятия Кабула.”
pēc pasakas izklausās. trehlineikai šobrīd jābūt dārgākai par nodzītu kalašu. par maksimu nerunājot. ieroči varētu būt nodzīti, bet vismaz psrs ražojuma.
pieņemu, ka daļa stāsta varētu būt patiesa un vāgnera vadības grāmatveži izskaitļoja, ka minimāla apgāde un lieli zaudējumi ir ekonomiski izdevīgāki par labu un dārgu apgādi. recepte viena – dārgs karavīrs (ekonomiski vai publicitātes ziņā).
Tak autors sākumā saka: ceļabiedru anekdotes, tomēr militārā folklora arī ir izziņas avots. Mosina šautenes saražotas miljoniem, UA vien glabāšanā ir simtiem tūkstošu, tās joprojām ir lietošanā visos konfliktos kā marksmenu ierocis. Look at video 1.virsrakts gan garām 🙂
https://www.youtube.com/watch?v=RRGxdS35pyc
Grāmatveži ņipričom. Ieroči ir karavīra piedrības identifikators. Tā kā kritušo plānoja daudz, sākumā vajadzēja daudz noname, bet labu ieroču kādi visi nosauktie noteikti ir. Tālāk jau var bruņoties no trofejām.
par ieročiem – nedomāju, ka krievi daudz streso par piederības parādīšanu – kalašus, svd un rpk jau dabūt nav problēmas un kam tur to nav. zooparks jāapgādā ar munīciju un rezzerves daļām.
par nakts redzamību un tehniku – vnk Vāgners no sākotnēji laba algotņu kantora kļuvis par parastu biznesa struktūru kurā vadība neredz sevi darbinieku lomā un gala mērķis ir peļņa. čečenijas karu modelis – kareivim maksā algu un viņš par to sevi apgādā. kantoris iedod ekipējumu par 300usd. neies tak grūst vidēji 50K usd uz degunu. par to ciparu var apmaksāt pohoronku un paņemt jaunu karotāju.
arī tā var skaidrot. Tomēr piederību slēpj par to nav šaubu arī no citiem avotiem ziņo, ka “ihtamņeti” nefilmējas ziņās un nesaņem veterāna statusu mājās. Jāpievērš uzmanību ihtamņetu ORBATam, īpaši triecienvienībām,kas nav vienkārši labākais vads vai rota. Tā ir pastiprināta apakšvienībā pārrāvuma veidošanai, gandrīz pašnāvnieki.
vēl jo vairāk – šturmbats smagi jākomplektē ar tehniku un labiem ieročiem. kā demo viģikos par inženiertehnisko karaspēku.
nefilmējas, jo pēc UA ieviesa kārtību. veterāna statusu nedabon, jo ir labi apmaksāts algotnis.
RU sauszemnieki ziņās neparādās. te vēl jautājums – kāpēc – aviāciju tak rāda? būtu jārāda reālie zaudējumi? – noekipē un apmāci kā nākas un zaudējumi būs 10x mazāki.
Nav nekāda vaina mosinam- pats esmu apgreidojis vienu un strādāju pie otra. Galvenais, lai ir labs izejmateriāls: vēlams nelietots/un ar labu stobru,vēlams ražots pēc WW2, idālā gadījumā Somijā, ber ļoti labi ir poļiem un arī pašiem krieviem. Pēc tjūninga pirmais mosins “operējās” vieglāk, gludāk, raitāk un trāpījumu blīvums uzlabojās x2- nepārspīlēju. Vārdu sakot, šautene pati šauj labāk par šāvēju. Lieki teikt, arī optika tika uzmontēta- ātri noņemama vajadzības gadījumā, bez “nulles pazaudēšanas”.
Ja jau poļi un ukraiņi liek virsū (krievi arī) PKMam Pikatinny sliedi un optiku, tad arī Maksimam kaut ko jēdzīgu var uzmontēt.
Un ukraiņu saitēs esmu redzējis Maksimus (liekas, separu pusē)- no skata jaunus, no konservācijas.
Un Mosins (tāpat kā Mauzers un Remingtons) ir ļri veiksmīgi konstruktīvi risinājumi, kuri vēl visus mūs pārdzīvos pat tad, ja nomirsim aiz vecuma, dabīgā nāvē:)
Kāds viedoklis par KO-44? Offtopic jautājums.
Pārējiem info
http://www.gunza.ru/faq/ko44.html
Paldies par saiti. Arī sev šo to jaunu uzzināju, lai arī tēma ir tuva un studēta ne pa knapu. Vēlreiz- tiešām paldies.
KO44 ir M-44 karabīnes medību versija ( bet to jau Tu ( ja drīkst uz “TU”) pats zināji) mīnus durklis.
Kā reiz M44 gadus vairākus atpakaļ apgreidoju, tā ka izteikšos par to, bet pa lielam sakāmais attiecināms uz KO44.
1. Galvenais pluss- īsāks un tātad vieglāks un manevrējamāks , salīdzinot ar MN91/30.
2. Nezinu kā KO44, bet M44 man personīgi ( un ne tikai man) ir labi balansēts šaušanai piesviedienā – stobra gals nedaudz smagāks durkļa dēļ. Var jau būt, ka a KO bez durkļa vēl labāk- nezinu. Tā vairāk individuāla lieta, katram pašam mēģināma. Bet piesviedienā labs.
3. Mīnuss- īsāka stobra (50 cm M44 karabīnei pret 73 cm 91/30 šautenei) dēļ viss pulveris nepaspēj sadegt stobrā, un tumsā izskatās baisi pretiniekam un apžilbinoši pašam: otro šāvienu jau diezin vai varēs normāli notēmēt- pats esmu šāvis ar PrVi Partizan ( Serbija) munīcijuu un uguns bumba stobra galā ir iespaidīga. Risinājums” liesmumetēja” efekta mazināšanai- stobra bremze/ kompensators/ liesmu slāpētājs (.ir.pieejams).
4. Visādi citādi labs un jaudīgs aparāts “vientuļā vilka” misijām ( nu, ne tikai). Īsti uz snaipera versiju nepavilks īsā stobra dēļ ( minimālais stobra garums snaipera versijai, nezaudējot ārējās ballistikas rādītājos, ir 60 cm, kā rāda prakse).
5. KO/M-44 ir vērts tjūningot, lai iegūtu ļoti labu designated marksman ( scout) rifle. Kas un kā darāms- tas jau ārpus VB kometāru telpas, bet gan jau Tev pašam ir idejas šajā sakarā. Galvenais, darot lietas ( tjūnēšanu) jāseko, lai svars plintei nepieaug, un to tas dara ātri (ja runājam par glass/epoxy bedding- u;), optikas montāžu)- ja ir doma ar to daudz pārvietoties.
Tas pagaidām viss. Ja ir vēl jautājumi- bez problēmām, caur VB, bet pa citiem kanāliem:)
Skaidrs, paldies diezgan izsmeļoši- man pašam ir pieredze ar Mauser Kar98K un SKS,bet kādu laiku apsveru domu kā alternatīvu pamēģināt KO-44, dēļ cenas un lētākas pieejamākas munīcijas, lai nebūtu žēl trennēties. Man vienmēr interesējuši tieši, angliskajā žargonā military surplus ieroči. Vairāk nekomentēšu par KO-44, lai nenovirzītos no tēmas.
Mauzeris rullē, tikai pilnai laimei vajadzētu stobru uz .308WIN nomainīt- munīcijas izmaksu un pieejamības “jautro laiku” pienākšanas gadījumā. Principā caur ieroču firm@m štatos sūtāma ( varbūt arī DE) lieta- bet tas vairāk ,ja esi konkrētās lietas (milsurp) fanāts.
SKS- ļoti laba mašīna ( desginated trouble maker rifle), ne velti amerikāņ par to ir absolūtā sajūsmā un ražo tam tjūninga ( saucamās after-market parts and accessories), sākot no kompozīta/ polimēra/ stikla šķiedras laidēm ( turklāt atlokāmās versijas) un beidzot ar noņemamām 20 patronu aptverēm. Un stobra varums vairāk nekā adekvāts priekš salīdzinoši univerālās 7,62×39 patronas.
Ja gribi daudz un iespējami lēti trennēties, tad nopērc sev .22lr ( mazkalibra) šauteni un/vai pistoli – sanāks lētāk un vairāk. Turklāt mazkalibra stobri bieži vien ir nepietiekoši novērtēti, izņemot IL un RU, kuriem tie ir pat bruņojumā visādiem “speciālajiem nažiem”.
mosins ir lielisks individuālistiem. armijai vajag ko masveidīgāku. tur tomēr simti karo nevis daži desmiti ekscentrisku frīku.
Par frīkiem un to saistību ar mosiniem – paskaidro. Lūdzu. Citādi,baidos, ka nesapratu.
Daudz Laimes Jaunajā gadā! 🙂
ekscentrisks frīks bija domāts pozitīvā nozīmē – augstas kvalitātes speciālists ar zināšanām un prasmi pielietot specifiskus instrumentus.
ja mosins būtu bijis tik ideāls snaiperu ierocis, tad svd nebūtu taisījuši. sava niša viņam ir, bet ne kā standarta ierocim bataljona izmēra kaujas grupā kāds ir Vāgners. un kas īpašs ir maksimam? tas, ka tas dēļ šķidrumdzeses var nepārtraukti pukšķināt až bezgalīgi ilgi?
cilvēku var nošaut arī ar krama šauteni un gana daudzi diezgan nesen ir ar mačetēm nokapāti (huti/tutsi).
Atvaino par novēlotu atbildi – neba jau aiz necieņas.
Arī Tev visu to labāko Jaunajā Gadā – lai pašam un draugiem ir ne tikai vēlme, bet arī iespējas ne tikai nākt/ iet palīgā grūtā brīdī, bet arī dalīties priekos!
Paldies par “ekscentriskā frīka” skaidrojumu- sīrupu ausīs salēji, bet galvenais, ka pozitīvi 🙂
Es neapgalvoju, ka Mosins ir ideāls snaipera ierocis , bet daudzu citu šādu ieroču vidū tas ir diezgan tuvu ideālam savas konstrukcijas dēļ. Izgatavošanas kvalitāte ir atsevišķs jautājums, kā rezultātā Mosinu kvalitāte tiešam svārstās no ļoti sliktas (PSRS 2PK laikā ražotie) līdz ļoti labiem, Somijā izgatavotiem, kuri pat UZ DOTO brīdi ir somu BS bruņojumā:
https://en.wikipedia.org/wiki/7.62_Tkiv_85
Ja Mosins būtu konstruktīvi neveiksmīgs risinājums, tad neviens neņemtos ar tā modernizēšanu (arī štatos, kur civilajā tirgū priekš tā ražo ne tikai kompozīta un custom- made laides, regulējamus sprūda mehānismus, bet pat match- grade “resnos”stobrus).
Jā PSRS aizvietoja atkārtotas darbības Mosinus ar pusautomātiskajiem SVD, jo viņiem (manuprāt) mainījās kara vešanas koncepcija, jo acīmredzot, ņemot vērā iepriekšējo karu pieredzi, radās nepieciešamība pēc ātrāķ – vairāka reizes šaujamas, bet precīzas šautenes. Rietumos, tajā pašā laikā uzsvars bija uz atkārtotas darbības (ar roku pārlādējamas pēc katra šāviena-“kloķenes”) šautenes snaiperim, pamatoti uzskatot, ka šāda veida šautenes ir precīzākas par pusautomātiskajām – mazāk kustīgu detaļu un pašu kustību / vibrāciju ierocī šāviena izdarīšanas brīdī.
Interesanti, ka pēc PSRS sabrukuma un neseno militāro konfliktu pieredze lika pārskatīt snaiperieroču (precīzu šavēju- nozīmēto strēlnieku) pielietošanas koncepciju kā Krievijā ( viņiem atkal ir parādijušās atkārtotas darbības – ar roku pārlādējamas snaiperšautenes, līdzāspastāvot arī pus-automātiem), tā arī ASV (pēc Irākas un un Afganistānas viņi ar steigu apgreidoja savus M14, lai nodaļā būtu vismaz viens “desgnētais mārksmenis”, kurš var nodaļu atbalstīt ar pŗecīzu, bet ātrāku un biežāku precīzu šaušanu pa pastāvīgi mainīgo mērķu situāciju, nedaudz upurējot “kloķenes” precizitāti par labu pusautomāta ātršāvībai).
Tā ka notiekošo konfliktu realitāte diktē abu veidu snaiperieroču (un krieviem vēl trešais veids- darbībai pilsētā / specoperācijās nu jau leģendārais klusinātais “Vītņu grieznis”) nepieciešamību.
Par to, kas ir nepieciešams Vāgnera tipa vienībām- Tev piekrītu: tām nevajadzētu būt “pogolvno” bruņotām ar 2 PK storiem, pat ja tie ir jauni no noliktavām, no konservācijas. Man tas liecina par vadības attieksmi pret saviem “operatoriem”, par viņu “vienreizējo'” pielietojamību nevis savas unikalitātes dēļ, bet izmantošanas reižu skaita ziņā. Vēl viens faktors 2PK stobru izmantošanai- tos nav žēl “padirst” vai pamest. Un grūti piesiet Vāgnera “ļaužu” klātbūtni tādās vai citās operācijās, jo netiek atrasti pamesti/atņemti “Utjosi”, “Pečeņegi” vai/un “Vintorezi”. Bet ja godīgi, domāju, ka viņi izvēlējās izsniegt 2PK stobrus no pašu noliktavām tāpēc, ka tie stobri (PSRS/RU ražotie) ir atrodami visā pasaulē, plus tos izsniegt ir daudz ātrāks process nekā “zamoračivatsa” ar trešajās valstīs ražotu “kalašu” un cita bruņojuma iegādi, piegādi caur ceturto valsti, izsniegšanu utt. turklāt- jo garāks un sarežģitāks proces, jo lielāka iespeja “izgaismoties”, kas nu viņiem nu nekādi nav pieļaujams. Bet tas ir tikai mans viedoklis – pieņēmums balsoties uz to, kā tādas lietas tiek darītas (savas piederības/klātbūtnes noliegšana).
Un kas īpašs IR Maksimam? Nezinu, neesmu interesējies.
Bagāts dara, kā grib, nabags kā var: uzskatu, ka 2PK stobrus varētu izsniegt aizmugures/partizānu vienībām, bet ja frontes vienībām stobru nepietiek, es izsniegtu tos arī tām, paralēli palaižot to apgreida procesu: Picatinny sliežu, optikas montāža utt.
Mums jau arī nav specializēto (izņemot SUV un MIR rotu, varbūt) snaiperstobru vienībās (ZS) – arī “daram , kā un ko varam”: liekam iespējami labāku optiku uz G3 un M14, bet normālas atkārtotas darbības (ar roku pārlādējamas) snaiperšautenes neesmu redzējis izplatītas batiņos. Jaunas maksātu baisu naudu (nu, ne visas) , be neviens atkal neliedz iegādāties 700-tos Remingtonus, Mauzerus un Mosinus un apgreidot tos- galvenais, ka tam nepieciešamās detaļas ir iespējams iegādāties vairumā., it sevišķi no mūsu lielākajiem draugiem un partneriem iekš ASV.
Ja man Kalniņš kā BN komandierim nevar pateikt, kad tiks iegādāti batiņiem mūsdienīgas snaiperšautenes, es meklēšu citas iespējas: pieslēgšu savus medniekus, meklēšu iespējas apgreidot tos stobrus līdz snaiperšautenei kaut vai “diētiskā” versijā ar sev pieejamiem resursiem.
Tieši tas pats stāsts, kas ar nakts redzamības/termālās novērošanas ierīcēm un tēmekļiem- kamēr nav kvēli apsolītie military- grade devaisi, es būšu priecīgs par civilajām kvalitatīvajām versijām, jo – labāk zīle rokā nekā čiekurs d… atvaino- ne tas sakāmvārds gandrīz uzrakstījās:)
Jā, ar tām kram šautenēm un mačetēm tā arī ir, bet tas neattiecas uz mūsu sarunu tieši nekā.
Tā, lūk.
Un jā- par ekscentrismu mosina un frīku sakarā arī būtu interesanti uzzināt Jūsu domas. Ja reiz tika pieminēts.
Atšķirībā uz ekipējumu un ieročiem es vienmēr ļoti cenšos, lai gan ir grūti novaldīties, spriest tikai par to ko pašam ir iznācis praktiski izmēģināt.
Kamēr gaidu Tavu komentāru par ekscentriskajiem mosinu frīkiem, dažas lietas pārdomām:
1.Bija laiks , kad Mosins (Mauzeris, Springfīlds) bija ļoti masveidīgs lietošanā (1. & 2. PK), savam laikam pietiekoši advancēts strēlnieku ierocis un prasībām atbilstošs.
2. Laiks gāja, un Mosins (tāpāt kā pārējie augstāk minētie verķi) savu advancētību zaudēja, jo radās nepieciešamība pēc pašlādējošas un automātiski šaujošas šautenes (krieviem SVT -40, vāciešiem arī sava versija radās 40-to sākumā, arī amīšiem), bet īpašu izplatību tās neguva, repsektīvi, pilnībā atkārtotas dabības šautenes no aprites tad vēl neizspieda, jo ar to jaudīgo patronu šaut kārtām – ne pārāk labi gāja, jo ieroci novaldīt krietni grūtāk atdeves dēļ, un arī trāpījumu blīvums (gaidītais) nebija tik labs +100m distancēs, turklāt stobri ātri uzkarsa.
3. Tā tas turpinājās, līdz Hugo Šmaisers nenācā klajā ar savu vēsturiski- revolucināro konceptu automātisko tricienšauteņu lauciņā- STgW 44, kura ātri ieguva savas tiesības uz eksistenci- līdz pat mūsu dienām (kā TŠ koncepts). Laikam jau Hitlers uzskatīja, ka frīki ar šo ieroci 1044. gada karalaukā izskatīsies savādi, ja pat kādu brīdi pat aizliedza šo jaunās koncepcijas šauteņu ražošanu.
3. Arī “masveidīgajā” armijā tomēr nezin kāpēc eksistē nepieciešamība pēc “ekscentriskiem frīkiem” (lai kas ar to būtu domāts)- bez snaiperiem un trāpīgiem strēlniekiem neiztikt, vienalga, vai tie ir bruņoti ar Mauzera, Mosina vai Remingtona 700 tipa šautenēm.
4. Varbūt mazāk ekscentriski izskatītos armija, kur KATRS karavīrs ir apgādāts ar nopietnu ugunsjaudu bruņota ar GMPG tipa MG-3/ HK 21E/ PKM, ar uzmontētiem aimpointiem vai optiskajiem tēmekļiem? Tomēr kaut kādu iemeslu dēl tādu parādību mēs nenovērojam nevienā armijā, lai gan atsevišķās vienībās atseviškās armijā mēģinājumi ir bijuši (piemēram, DĀR scouti savā laikā, karojot ar Angolas un pārējiem “sarkanajiem”, bruņojās ar RPD vieglajiem rokas ložmetējiem (100 patronu bundžas iekš 7, 62×39 un FN MAG ložmetēji iekš 7, 62×51. Bet visi tik un tā neskraidīja ar smagajiem MAGiem).
Tipisks krievu varoņeposs. Apgādes mums nekādas, bet visiem iedevām bietē, jo jau ģenētiski esam labākie cīnītāji visumā. Žēl, ka neviens to nenovērtē, jo viss jātur slepenībā. Pasaules netaisnība kā jau parasti.
Tas pats, kas uzdot jautājumu iedzērušam krievvalodīgajam, kur šis dienējis. Atbildes 90% gadījumu ir VDV, morpehi, razvedka, specnaz. Visi bijuši Afgānā vai vismaz Angolā, visiem tēvs virsnieks ar sarkanās zvaigznes ordeni par Maskavu Staļingradu, Kēnigsbergu vai Berlīni.
RU pieņemts iekšzemes vilcienā braucot (2-3 diennaktis) kratīt sirdi cilvēkiem, kurus vairs nekad nesatiks. Izpušķojumi pieder pie lietas.
Būs jāziedo zemessargu vajadzībām.
Šitās mantas par daudz nebūs nekad. Nekļūdīgi.
Ja karavīrs savās pozīcijās māk dienā palikt neredzams- kad ”visi visu redz” – tad naktī viņš ir vēl mazāk redzams- neatkarīgi no tā kādi aparāti ir pretiniekam.
Mana pārliecība ir ka 90% karavīru, jebkurā armijā nejēdz gudri/droši iekārtot pozīcijas un attiecīgi par to ir jāmaksā. Atstāt pozīcijai ”vaļā” frontālo šaušanas virzienu un izliekties arī līdz krūtīm no ierakuma- muļķi mirst pirmie. Darvina teorija joprojām strādā. Atrast tumsā (jāievēro klusums) pozīciju ar flankējošo uguni , pēc tam ieraudzīt karavīra galvu, kur 2/3 sedz ķivere (nomaskēta) un bļeg tā vēl kustas un ik palaikam pazūd- izdarīt precīzu šāvienu – tur jābūt afigenai veiksmei. it sevišķi ja ir kaut kādas apgaismes raķetes un mīnmetējnieki iemācīti šaut 50-100 metri no pozīcijām (un kāpēc lai nešaut ja es esmu labā ierakumā, bet mans pretinieks klajā laukā) vai vienkārši virzienmīnas/ šķembu granātas. un ja vēl 1-3 no aizstāvjiem ir nakts redzamība, kuri diriģē aizstāvības orķestri pa sektoriem.
Protams visādi palīginstrumenti noder- bet pats bīstamākais ierocis ir karavīra disciplīna un galva. sliktiem dancotājiem viss kaut kas neļauj uzvarēt 😉
Ja visi karavīri kā viens būtu gudri, disciplinēti, apmācīti un pieredzējuši problēmu nebūtu, bet tā kā tas ir nesasniedzams stāvoklis, tad nepieciešamas stutes, kas izlīdzina izredzes.
mērkaķim ar termovīziju tāpat nav izredzes pret vikingu 😉 tikpat labi varētu apgalvot ka karavīrs ar triecienšauteni ar aimpointu ir daudz bīstamāks par karavīru ar vienkāršu triecienšauteni.
ir labi ja ir kāds palīginstruments, bet tās nav uzvaras priekšnoteikums.
kā jau esmu teicis mācību nolūkos derētu video kāds izskatās mērķis cilvēka galva ierakumā no 50 metriem. Mežā visticamāk nav nemaz saskatāma un 80% tāpat pa nakti guļ un nav redzami. un ja kāds atklās uzbrucēju – jandāliņš tāpat pa rubli. vai nu raus fraku- vai šaus kur pagadās.
un vēlviens jautājums, ja man ir mīnmetējs un 2 tanki (no mūsu pretinieka redzes punkta pietiekami pašsaprotams spēku apjoms) tad kāda velna pēc man būtu jāsūta savi labākie vīri tuvcīņā? labprātīgi atņemot sev tehnikas pārspēka priekšrocību- pretinieks mazohists vai?
un par mūsu uzbrukumu- es būšu pietiekami skeptisks. cik saliedētas vada līmeņa apakšvienības esam redzējuši? kuri naktī spētu piezagties?
Citādi esam kā pamatskolnieki, kuri uzskata, ka kalkulatora iedošana atrisina visas problēmas 😉 un vienādo mūs intelekta ziņā ar vidusskolniekiem.
tai pat laikā sagatavota 8-9 klašu futbola komanda visticamāk būtiski neatpaliks no vidusskolēniem.
Papriekšu prasmes- pēc tam palīgrīkus.
Bet, bet…. taču AM un NBS papīros un ekseļos katrs ZSargs ir kā Rembo un vienības ir kā amīšu DELTA, jūras roņi, krievu SPECnazi utt. un vai pat krutākas.
Ja būtu pikseļotās apenes, tad būtu krutākas, bet tā, pagaidām, esam uz viena viļņa.
Lūdzu. Ja kareivis tāds kautrīgs, var piekrāsot ar maskēšanās kremu 🙂 https://ibb.co/j3RThG
Un ja Tev pa nakti jāuzbrūk? Vai jāatsit uzbrukums?
ja Tu pa dienu uzliec visparastākās brilles ar kaut kādu redzes korekciju- par cik % Tu kļūsti labāks komandieris? Tāpat ir pa nakti- redzi labāk- bet vai tas uzlabo Tavas kā komandiera spējas.
un normāli karavīri 80% pa nakti guļ 😉
Ja tev ir NVG, tad tu naktī vari darboties gandrīz tikpat veikli kā dienā, ja tev nav, tad tu esi akls kā kurmis ar visām no tām izrietošajām sekām. Ar termovizoru es tās galviņas ierakumā redzēšu jebkurā gadījumā. Un ja pretiniekam ir šī spēja, tad arī man vajag.
Jautājums: cik labi var karot labi apmācīts kājnieku vads, no sagatavotām aizsardzības pozīcijām dienas laikā, ar aizsietām acīm pret motostrēlnieku rotu ar neaizsietām acīm? 3,14zdets, vai ne?Viss, te pat nav vairs ko diskutēt. Ja Aniņš tam nepiekrīt, tad man žēl šo cilvēku, kurš dzīvo savā pasaulē.
Ja man nakts optika ir, bet pretiniekam nav, tad es uzbrukšu naktī, kad pretinieks ir akls. Folklendu kara gadījums. Briti pa dienu aizsargājās, pa nakti nāca virsū uzbrukumā un apšāva argentīniešus, kuriem nakts optikas tikpat kā nebija.
Un blietēja pa argentīniešu pozīcijām ar Scimitar 😀
Vnk tos vairāk var salādēt kuģa rūmēs.
Nu ja.
Ja pretī nekā nopietna nav (bruņutehnikas un PTRK) un klajš lauks, tad arī Scimitar ir labs.
Ir, ir labs, tikai vajadzētu no britiem tad dabūt arī visu pārējo, kas viņiem no CVRT ir palicis, ja maz ir kas ņemams palicis, jo samaksājām par viņiem kā par apzeltītiem!
par cvrt veco rāmi, pēc Graubes teiktā, samaksāja 15k eiro par katru. pārējais ir kap-remonts un jaunākie navoroti (redzamības, savs-svešs utt). jautājums ir tad par to, vai bija nepieciešams visas tās smalkās lietas viņam likt virsū? gan jau arī jaunie auto maksās ap pusmiljonu gabalā un otrs pusmiljons tam gabalam būs par visādām fīčām.
šaut tiem ne-skimitariem jāiedod ar ko, citādi visi tie dārhie friend-or-foe navaroti ir priekš kaķiem tiešā nozīmē. Ložmetējnieks, ložmetējā šaušanas attālumā tāpat ar ķīķeri var savējos sameklēt.
protams, ka vajag! cerams, ka ir jau procesā ar tuvo austrumu pārstāvjiem 🙂
Vai tik nebija cipars ap 30k ar visu kapitālo remontu?
Bet par to, ko tur būs salikuši virsū, neskaitot pusvārdus intervijās un infografiku, tā arī nekas jauns nav dzirdēts.
30k ar visu kap-remontu?- nu, nez, nez… tas būtu ļoti pa lēto. ģimenes auto pat dārgāk maksā 😀 pa 30k gabalā varētu vēl kādu tūkstoti iepirkt! 😀
Tak rēķinājām jau vienreiz, protams ka kopā sanāk nevis 30K, bet 300K par vienību bez bruņojuma
sīkāk šeit
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/raimonds-bergmanis-elksnina-meliem-isas-kajas.d?id=47872753
” profesionālis, zinot katras pozīcijas izmaksas būs spējīgs aprēķināt cik precīzi raķetes un lādiņi, kā arī, kādas kaujas vadības sistēmas tiks iegādāti. Tādējādi, tiks dota iespēja noteikt konkrētās armijas vienības kaujas spējas un attiecīgi plānot savu spēju attīstību vai pielāgošanu.”
Atceros, ka to pašu citiem vārdiem mums omdešņikiem stāstija bataljona poļitruks.
“nekā nav” tāpēc, ka NA vienotā frontē ar ZZS, V un S ilgstoši dara visu, lai patiešām nekā, izņemot britu novecojušos KIMus, nebūtu. Tā vietā, lai satrauktos par to, ka nekā nav, NA satraucās par savā adresē nākošo kritiku un orvelisko cūku manierē atbild – ja mēs nebūsim, tad Džonss atnāks atpakaļ. Tāpēc neskatieties uz mūsu darbiem, bet klausieties mūsu vārdos…
Diezgan objektīvs process, paies laiks kamēr kurnēšana pārtaps par rīcību, elites atkal sašķelsies un apvienosies citā kombinācijā, oligarhi sāks atbalstīt citus spēkus utt nekur nav teikts tam ir jānotiek vienas paaudzes dzīves laikā, turklāt vairākas reizes. Mūsu dzīves sprīdis jau tā bija bagāts ar apvērsumiem, kursa maiņām un perestrojkām. Tas protams par normālu politisko procesu. Ja būs spēcīgs ārējais katalizātors, podiņš vārīsies aktīvāk.
Vēl.par “dižā komponista” RU izpildījumā tēmu:
https://www.novayagazeta.ru/articles/2017/10/09/74125-ih-prosto-net
Redzesloka paplašināšanai un kas zin- varbūt pretinieka atpazīšanai nākotnē:
http://news.liga.net/articles/politics/14834485-lichnye_ubiytsy_putina_chto_izvestno_o_naemnikakh_vagnera.htm
Lūk šādas bandas iebrukums Latvijā komplektā ar aptaurētajiem alkāniem arī varētu būt most likely scenario priekš Latvijas.
Par ko arī stāsts. Turklāt alkāni vēl tā sev (motivāvija viņiem reti sniedzas tālāk par kārtējo “šķidrā kurināmā” devu), bet vairāk jāskatās uz vietējiem “lietaskokiem”: airsoft apvienībām, sporta/cīņas klubiem un atsevišķām privātās apsardzes struktūrām. To name the few…
Tieši tā, alkāns motivāciju ātri zaudēs, drīzākais gan, ka dzīvību pirms motivācijas, kas būtu vēl ātrāk.
Bet pārējās grupas dalīsies vairākos slāņos, tādos, kas metīs plinti krūmos un pēc pirmās kaujas muks prom, tādos, kas mauks kā širminieki un tādos, kas gribēs kariņu paspēlēt, lai var šmarkām pēc tam kādā ūķī lielīties, ka veķeran bļa!