Par 20,5 miljoniem USD tuvāk robežai

vara bungas: Neskaitāmie pareģojumi  (t.sk. VB izpildījumā ) par RU sauszemes karaspēka tuvošanos LV un LT robežai lienot pa BY teritoriju pamazām piepildās. Savienotās valsts izpildorgānos ir iesniegts un akceptēts militārās infrastruktūras attīstības programmas projekts, kas paredz BY teritorijā cita starpā “kopīgai” izmantošanai paredzēto jau esošo  munīcijas un kaujas tehnikas glabāšanas objektu atjaunināšanu un paplašināšanu, kā arī dzelzceļa militāro kravu pārkraušanas jaudu palielināšanu būvējot papildu estakādes. Citiem vārdiem ar lielu varbūtību nākotnē RU glabās  savu bruņojumu bāzēs BY teritorijā, solis, kas līdz minimumam samazina vienību izvēršanās laiku, jo tehnika/krājumi būs gatavībā jau uz vietas, RU atliek pievest personālu. Taisnības labad jāatzīmē, ka  programmas projekts  nav diez cik liels jaunums, to apmuļļa jau vismaz gadu.
Mums tas nozīmē, ka būs grūtāk savlaicīgi atklāt militāro gatavošanos un spēku koncentrēšanu izejas rajonos. Pagaidām atipisku dzelzceļa ešelonu kustību robežas virzienā var veiksmīgi atklāt ar n-tajiem izlukošanas līdzekļiem, piemēram veicot monitoringu ar IMINT  satelītiem. Tagad būs grūtāk, tomēr ne neiespējami (Venta-1 kā tev iet?). Šādā kontekstā NBS PD bataljona dislocēšana Latgalē būtu absolūti pareizs (jo vienīgais iespējamais) solis, ja vien vārds “bataljons” nepaliks tikai nosaukumā.

PS baltkrievu kolēģis par šo tēmu

 

 

121 thoughts on “Par 20,5 miljoniem USD tuvāk robežai

  1. Draugi!

    Brīnums ir noticis! AM sākusi ieklausīties bundzinieku viedoklī un sāk pārvērst bijušo skolu kompleksus militārajā bāzēs. Mošķim īpaši liels prieks, ka 1. šāda bāze būs tieši Latgallē, kur vizvietos veselu PD bataljonu!

    http://rezeknesnovads.lv/iedzivotaju-sapulce-luznava-informe-par-tehnikuma-eku-kompleksa-nodosanu-armijas-vajadzibam/

    P.S. Pamēģiniet tagad man iestāstīt, ka AM nedomā par valsts drošību un reģionu attīstību

  2. Baķka cer pievākt tehniku un neielaist personālu. Baķkam tas varbūt arī izdosies – saules mūžu viņam.

    Latgalē brigādi vajag likt. tas ne tikai stiprinās reģionu, bet arī uzlabos ekonomiku, demogrāfiju utt.

    • Jau komplektējot Latgales PD rotu garās rindas pie rekrutētājiem netika novērotas, bet tagad vajag vismaz x 3. Rīdzinieki PD (kareivju amatos) paši labprātīgi masveidā uz Lūznavu nepieteiksies, protams var nosūtīt dienestam vēlāk, bet tad ir risks ka nepagarinās kontraktu. Izmuhļīs gan jau kko, piekomandes zs vai tml. Vai arī par bataljonu sauks reāli esošo Coy(+). B/OMD to problēmu atrisinātu.

  3. nepilna gada laikā nepilnu rotu nokomplektēja un tad vēl neviens īsti nezināja, kur vienība atradīsies un vai ar viņiem neaizlāpīs Ādažu caurumu . Visai Latgalei braukāt uz krievisko Daugavpili (pašā reģiona nomalē) nav ērti.

    Tāpēc Lūznavas izvēle atrodas laikam 15 km no Rēzeknes ir ļoti apsveicama un rekrutēšanu veicinās, kaut vai tikai uz vidusskolnieku rēķina. Turklāt piedāvātā alga 850 un uz augšu reģionā ir ļoti ļoti konkurētspējīga.

    Rekrutētājiem tikai cītīgāk jāpabraukā pa vidusskolām, augstskolām . Neesmu dzirdējis ka rekrutētāji būtu bijuši arī augstskolā piedāvāt darbu par 850 eiro (pie velna mācības), kamēr citi darba piedāvājumi reti pārsniedz 600 uz rokas.

    Protams, gluži par velti neviens to lielo algu nedod 😉

        • Tak ir! Done! Check! Sdelano! Tas PD bataljons stiprinās ZS 3.brigādi. Man pietrūktu valodas zināšanu gan krievu gan angļu valodās, lai izskaidrotu kā tas nākas ka kazaku vai homeguard vienību sastāvā ir regulārās armijas elementi un nevis otrādi, kas nu ok šur tur ir sastopams. Tas Bn komandēs visu “brigādes” parādi, jo būs vienīgais kaujasspējīgais.

          • 600 karavīri nozīmē, ka tas būs skaitliski lielākais NBS bataljons. Novietojums arī labs, pašā Latgales centrā, tuvu galvenajām maģistrālēm. Ar rekrutēšanu vajadzētu būt mazāk problēmām nekā citviet LV, jo algas tomēr armijā mazas (algas palielinājums par 50 eiro ir vnk smieklīgs!) Bet bataljona pakļautība tiešām jocīga, loģiskāk būtu atstāt to kā atsevišķu bataljonu, nevis iekļaut ZS brigādes sastāvā, bet Latgalei laikam īpašus risinājumus vajag, būs latgaliešiem tagad pašiem “sava” armija.

          • Risinājums ir pamatots, ja ZS brigādes sastāvā veido atbalsta bataljonu ar spējām, kur nepieciešama PD kvalitāte (pretgaisa aizsardzība, uguns atbalsts, inženieru spējas utt.)

            • Tad varbūt liksim ZS mierā un veidosim normālu PD brigādi akurāt mums divas vajadzētu. Citādi neattaisnojas pakļaut PD vienības ZS komandvadībai, uzdevumiem jābūt dažādiem. Vai jāveido aizsardzības reģionus, kas savā teritorijā komandē visu kas kustās.

              • pofig tak kā sauc, zs vai pd- nav tak nozīmes! drīzāk jārunā, kā pievilkt ārrindas zs apmācību regulārās armijas līmenim. teorētiski un praktiski tas ir iespējams- jāmaina likumi, kuri uzliek par pienākumu zemessargiem katru gadu apmeklēt nedēļu (divu) garas apmācību nometnes, trenējot vienības kaujas spējas utt. ja kādam zs šads modelis nepatīk, tad ieskaita to aizsargos, kur viņi tur nodarbojas ar sportu… un ja AM nespēj zs līmeni nodrošināt kaut omd līmenī, tad kritizējam, ka viņi ir lohi un viņu aizsardzības modelis ir izgāzies. visam vajag laiku- iespējams, ka Namejs-2022 mācībās varēsim teikt, ka AM ir lohi, bet varbūt latvieši ir tik apzinīgi, ka AM plāns nostrādā…

                • “pievilkt ārrindas zs apmācību regulārās armijas līmenim” manā skatījumā nav iespējams nepārvēršot zs par pd. ZS ir savas stiprās un vājās puses, specifika utt, mālē to kā gribi PD līmeni nedabūsi. Savukārt PD būtu jāpanāk ZS raksturīgo kaujas garu un motivāciju. Līdz ar to PD un ZS ir jāpapildina vienam otru, nevis jāsaplūst.
                  AM modelis ir izgāzies jau tagad, jo otra tāda pasaulē nav, lai gan modernā militāra māksla attīstās jau vismaz 300 gadus un LV situācija nav unikāla.

                  • omd arī ir regulārā armija uz ko varētu tiekties zs līmenis. manā uztverē 2*1mēneša nometnēs zemessargam var ielikt individuālos pamatus, pārējās 20-30 dienās atlikušajos gados var pilnveidot specialitāti un ikgadējās nedēļu ilgajās nometnēs var trenēt vienības kaujasspējas. ja valsts ar likumu noteiktu, ka zemessargam tur ir jāierodas un valsts to apmaksā, tad arī darbadevēji par to nepukstētu, jo viņi taču neapšauba arī atlikušo 4 nedēļu darbaņēmēja atvaļinājumu. viena nedēļa tak nav izšķiroša, lai nepieņemtu kādu darbā. darbadevējam nepatīk, ja darbaņēmējs aizdzeras, bet nepārmet, ja viņš slimo vai iet pie ārsta…
                    jautājums ir attieksmē- izdarīt to var, bet nomuļļāt ir daudz vieglāk!

                    • Zemessargi nekad nebūs apmācīti PD līmenī, kamēr tā skaitās brīvprātīga struktūra. Tas ko piedāvā pipars ar ”brīvprātīgi piespiedu kārtā” apmeklēt mācības jau faktiski ir izlases OMD modelis ar sekojoši ieskaitīšanu aktīvajā rezervē kurš te ir daudz apspriests.

                    • daudzi zemessargi jau nāk no PD, daudzi ir pēc omd un aizsardzības akadēmijas dažiem kursiem, tāpēc viņu līmenis vairs nav pamatlīmenī. pārējie jāpievelk apmācībā. un jāievieš regularitāte visu zemessargu mācību apmeklētībā.

                    • Tu te apraksti šveices modeli tikai tur pamatkursu 18-21 nedēļu iziet visi kam veselība ļauj un tad 1 mēnesis katru gadu klāt.

                    • latviešu variantā varētu būt 20-30 dienas nedēļas nogalēs+ viena nedēļa nometnē. priekš kājinieka ar sīku specialitāti (ložmetējnieks, sakarnieks, granātnieks…) būtu pietiekoši.
                      nomuļļāt var jebkuru modeli. līdzšinējā kārtība ir par nenopietnu, lai uzturētu kaujasspējas, tāpēc jāizstrādā reāla apmācība un sistēma.

                    • Pipar, tas, ka daudzi ZS nāk no PD/OMD/NAA vēl neko neizsaka, kamēr nav saliedētas, kolektīvi apmācītas, kā Mārtiņš saka – kaujas spējīgas – vienības!

                      Par citām idejām attiecībā par to, 1)ka ZS vajadzētu pievilkt maksimāli tuvu PD apmācību līmenim 2)un PD, savukārt, ZS motivāciju un degsmi.
                      1)Jau tiekot plānots un darīts, lai turpmāk ZS vadinieki būtu no PD, cik zinu, ne tikai kājnieku vados, bet arī “specializētajos”, kamēr tādi ir, ei nu sazini, vēl izdomās arī tos likvidēt un visas “ekstra” spējas pārmest uz PD.
                      2)Nebūs tik vienkārši – ZS tā ir izraušanās no ikdienas rutīnas, kur kapāt, PD, savukārt, tā jau IR ikdienas rutīna, kurā diendienā dara vienu un to pašu. Patriotiskā audzināša lietas sakārtotu, bet diezin vai to būtu tik viegli un ātri izdarīt, ja ar patriotisko audzināšanu sāktu nodarboties tikai PD, tātad, ģimene-skola-armija, šādā secībā.

                    • Hmm, itin visiem (pd, omd, NAA izgājušajiem, kā arī tiem, kuriem zemessardze ir sākums armijā) jāpaskaidro, ka zs nav brīvā laika pavadīšanas klubiņš, bet gan nopietna izvēle, kura uzliek par pienākumu trenēties un sargāt savu valsti. pretējā gadījumā, lai stājas medniekos, airsoftistos, skautos, sarkanajā krustā utt. tie pofigisti čakarē arī pārējos un traucē izveidot kaujasspējīgas vienības. jā, un visiem vajag standartizētu apmācību.
                      bet patriotisko audzināšanu var audzināt skolēniem, bet ne jau vīriem ap 30-40… man te rotā puisis iestājās ne jau dēļ patriotisma, bet tādēļ, ka meitene pameta un visu cieņu viņam- i apmeklējums divreiz mēnesī, i vasaras nometne! iestājoties iemesli var būt dažādi, galvenais ir attieksme dienējot.

                    • Kopumā un detaļas piekrītu, tikai par to puisi varu iedomāties, kas notiks, kad lomka beigsies un viņš atradīs citu džudi…
                      Hobijs kā motivācija, laikam ir visu apvienību iezīme, kurās cilvēki piedalās brīvprātīgi. Amatieru un profesionāļu sports kā piemērs. Gribi sasniegt līmeni profesionalizējies.

                    • Vadinieki no PD priekš ZS ir par daudz. ZS pietiek ar rotas komandieri, viņa vietnieku – 1 vada komandieri un rotas virsseržantu PD. Pārējie var būs ZS. Jā, kāds var būt bijušais PD, bet pamatā arī vada komandierus jāgatavo no zemessargu vidus. Specializētie vadi ir izņēmums.

                    • Zinot cik vadiniekam dažādu pienākumu un atbildību adekvāts ex-PD centīsies izvairīties 🙂 Par vadinieku jāliek nevis pēc tā kritērijā, kurš ir bijis PD, bet pēc tā kuram tas labāk sanāk un izglītība ļauj. Ne katrs ex-PD būs labs komandieris, bet viņi noteikti izmantojami kā instruktori un speciālisti.

                    • Jautājums priekš kam bija dot virsnieka pakāpi cilvēkam, kurš nespēj būt komandieris (izņemot specializētos amatus)?

                    • Tēma par ko netika runāts, bet ir vērts sākt: palīgpolicijas funkciju veikšanai rezerve ir jāgatavo IeM (Aizsargus vai vienalga kā šo struktūru būtu jānosauc), NBS ir jākoncentrējas uz rezerves vienību sagatavošanu cīņai ir organizētu militāro pretinieku. Jā, šīm struktūrām jāspēj viena otrā gadījumā vienai otru aizvietot, bet tomēr katram primāri jārisina savi uzdevumi. Tāpēc sadarbība ar piem. medniekiem ir laba lieta, bet tas būtu jādara IeM.

                    • “Aizsargi” nosmels daļu sliktāk sagatavotu, gados vecāku zs, jāmeklē brīvprātības motivācijas avotus vai (Carthago delenda est) ieviešot B/OMD jāparedz arī dienestu IeM iekšējā karaspēkā.

                    • virsnieka pakāpi tradicionāli dod, pabeidzot NAA. Esi manījis kādu nanofiltru, kurš iestājeksāmenu laikā atsijā “sliktos” komandierus? Jeb pajautāšu savādāk. Biznesa augstskolu beidzēji visi ir “labi” vadītāji?
                      Jebkura augstākā izglītība atsijā pilnīgus čaiņikus, taču negarantē izcilus speciālistus. Tieši tas pats ar komandieriem.

                    • aizsargi, palīgpolicija…. Vēl viena jaudīga institucija iekš LV.. Kā būtu, ja šo tiešām vajadzīgo funkciju veiktu viena no ZS bat rotām? specifiska apmācība, atbilstošs ekipējums un jā, iespēja tuprināt dienēt tiem ZS, kas gadu dēļ vairs nevelk uguni kustību un maršus.

                    • Apmācību procesā sliktos komandierus ir maksimāli jāatsijā. Jādod komandēt vienība un jāskatās uz rezultātu. T.i. apmācību procesā jābūt praksei, lai nederīgos atsijātu. Izcilus speciālistus nevajag, vajag, lai vidusmēra virsnieks būtu normāls vidusmēra komandieris. Rietumos uzskata, ka militāro augstskolu beidzējs ir pēc noklusējuma vismaz normāls vadītājs. Tātad ne bez pamata tāds tēls ir izveidojies. Dabīgi, vienmēr būs izņēmumi.

                    • papīrus bīdīt mūsu vadoņi māk, tas skaidrs 🙂 Starp citu franču ārzemnieku leģions, kad rotācijas ietvaros atrodas kazarmās Francijā, patrulē lielās pilsētas. Domāju ZS tā būtu laba prakse. Viena lieta ir darīt nevienam (sabiedrībai) nesaprotamu darbu, otra, reāli, redzami, taustāmi nodrošināt kārtību naktīs.
                      Un ja grib, 90to bardaku, kuru daudzi atceras, šodien var minimalizēt.

                    • Vienai rotai to apmācīt un darīt nav produktīvi, jo viss ZS bataljons ir viena kaujas vienība, kas paredzēta konvenciālajam karam (vismaz deklaratīvi). Jā, kā blakus funkciju tie var veikt arī kārtības nodrošināšanu, bet kā blakus nevis pamata funkciju (apmēram kā ASV Nacionālā gvarde). Ja galvenā funkcija ir kārtības uzturēšana aizmugurē, tad tā ir IeM funkcija un lai IeM attiecīgo rezervi gatavo.
                      Mans posts bija par to, ka nu jau AM medniekus gatavojas iesaistīt. Ja jau iesaista, tad kā pavadoņus NBS vienībām, novērotājus. Tas par ko bija rakstīts, vairāk atgādināja, ka viņus gatavo pagastmājas sargāšanai.

                    • ko teiksi par produktīvajām apsardzes rotām, kuras tagad ar vērienu ir sazīmētas? Vajag / nevajag konvencionālam karam? Ja mēs saprotam, ka kaimiņš ir ievingrinājis roku hibrīdoperācijās, pieņemu, ka konflikts arī varētu būt uz IEM /AM atbildības zonu robežas. Es teiktu, ka specializēta rota batiņa sastāvā būtu tieši ok. Nav tās taktikas tur gadiem jāmācās.. + regulāra patrulēšanas rutīna saliedētu šo vienību daudz vairāk, kā šībrīža neregulārās un sūdīgi apmeklētās mācības.

                    • Kā pie mums māk pārlikt akcentus! 90-to bardaks bija visur. ZS palīdzēja to noturēt normas robežās. Mazpilsētās reketa praktiski nebija. Bet šodien pasniedz tā it kā zemessardze vainīga pie 90-to bardaka.

                    • yep. Bardaks bija visur, neesošas policijas + RS vakuumu piesedza ZS. Bet tur ņēma visus, kuri gribēja. Šmiga, pilnvaru pārsniegšana, sejas maukšana dubļos, bija gan pret reketieriem (pamatoti), gan žigulīša šoferi (nepamatoti). To arī atceras, un izmanto šodienas nelabvēļi.
                      Tāpēc jau rakstu, ka šodien, ja atjaunotu omd, tas nebūt CCCP ģedovšķinas stila pasākums. Arī ZS, kā iekšējās drošības uzturētājs ir iespējams stingrs, bet juridiski korekts.

        • btw skat kur kārtējais Latgales separs atzīmējies.
          “Atgriežoties pie 1917. gada Latgales kongresa Rēzeknē, būtu jāaktualizē kongresa rezolūcijas otrais punkts, jautājums par reģiona pašnoteikšanos saimnieciskajās lietās, to uzlūkojot kā atsevišķu administratīvo teritoriju ar savu nodokļu bāzi. ”
          http://www.delfi.lv/news/comment/comment/raimonds-nipers-tuksa-latgales-teritorija.d?id=49598413
          NSL jau dots “dobro”?
          Tiešām prasās čiuļu brigāde Dagdā

          • Diemžēl Nipera aprakstītā situācija un minētie fakti, tai skaitā, ka “Latvijā pārtikas preces tiek pielīdzinātas luksusa precēm, jo tiek piemērota viena no lielākajām PVN likmēm pasaulē.” un “Nacionālās apvienības deputāti atbalsta koalīcijas partnerus valsts teritorijas atbrīvošanā no latviešiem!” atbilst patiesībai. Piedāvātais risinājums, protams, separisks un valstiski kaitīgs, taču, ja nespēsim valstiski risināt Latvijas sociālekonomiskās problēmas un ieviest godīgu un taisnīgu valsts pārvaldi, tad drošības mums nebūs šā vai tā…

            • Tur jau tā hibrīdkara formula iezīmējas: ņemam reālas nebūšanas par pamatu un piedāvājam risinājumus, kas situāciju vēl vairāk pasliktina. Kurš gan būtu pet “godīgu un taisnīgu valsts pārvaldi”, bet ar Latgales saimniecisko autonomiju to diez vai panāksim.

                • Ja ņem vērā, ka sūdzības par ekonomisko regulējumu, bet viņiem jau bija speciālā ekonomiskā zona, tad 1:0, nevis 1:1, jo to vienu punktu par tukšu programmu, kuru neviens nekad nerealizēs nevar nekādīgi dot 😉 !

                  • “nekad nerealizēs” ir demagoģija, kas vislabāk piestāv valdošajai koalīcijai un tās atbalstītājiem, citiem vārdiem – konformistiem un sakāvnieciskuma sludinātājiem. Vēsturiski ar šiem maģiskajiem vārdiem mūs bagātīgi apveltīja gan vācu, gan krievu šovinisti un imperiālisti, gan viņu pašmāju līdzskrējēji. Tomēr “nekad neiespējamā” Latvijas valsts tapa. Mūsu gadījumā mērķi ir daudz vieglāk sasniedzami nekā tas bija pirms valsts dibināšanas un izcīnīšanas.

                    • Piekrītu, taču diezin vai pārkāpsiet 5% barjeru, kur nu vēl būt vairākumā vai vismaz spēkam, ar kuru rēķinās un sadarbojas.
                      Ar katrām Saeimas vēlēšanām nāk arī 2-3 jaunas partijas, kuras nopietni vēlas tikt iekšā, bet, vienīgais, ko panāk, ir ūdeņu saduļķošana ar visādām NSL, LRA, nu un, protams, tie, kas paliek aiz strīpas, sava elektorāta balsis atdod SC un zaļzemniekiem.

                  • Cita starpā par “nekad nerealizēs” – citāts no mūsu programmas:
                    “Pāreja uz vispārējo vidējo izglītību tikai valsts valodā. Vienlaikus, saglabājot esošo skolu tīklu, un līdzšinējās bilingvālas apmācības skolās, pēc pārejas uz apmācībām latviešu valodā, nodrošinot iespēju apgūt attiecīgās mazākumtautības kultūru un valodu. Novērsīsim rusifikācijas sekas, uz esošās krievvalodīgo skolu bāzes, atbilstoši etniskajām proporcijām, piedāvāsim izveidot krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu un citu mazākumtautību skolas, kurās pamatizglītība tiks iegūta valsts valodā, vienlaikus sniedzot iespēju apgūt attiecīgās tautības kultūru un valodu.”

                    Nekad nerealizēs?

                    • Nu ne jau jūsu partija, jūs tur vara sarakstīt arī to, ka Zeme būs apaļa pēc jūsu ievēlēšanas Saeimā un tagad pateikt, ka re, Zeme jau ir apaļa! Nekad nerealizēs… Runa ir par konkrēta politiska spēka programmu, spēka, kurš diezin vai dabūs izpausties jaunajā sasaukumā, pat ja tiks pāri 5%, programmu nerealizēs un viss, tā tas notiek ar visām sīkpartijām.

                  • Ietekmēt procesus var arī individuāli spēlētāji no savām personīgajām pozīcijām, nemaz nerunājot par organizētām grupām. Un tas arī ir mūsu virsmērķis – procesu ietekmēšana nevis ieairēšana pie siles. Vajag skatīties uz lietām plašāk, ne tikai tūlītējas iekļūšanas Saeimā kontekstā.

                    • Nu, tad būtu jāsāk ar sevi, tad savu ģimeni, tad draugiem, tad darba biedriem, nu tad, kad pagasts savests kārtībā, var ķerties klāt kaimiņu pagastiem, līdz visa valsts būs savesta kārtībā un to es domāju pavisam nopietni.

                    • Tā gan ir tāda demagoģija. Jo, piemēram, čekas maisi nav ne mana, ne manas ģimenes, ne arī pagasta līmeņa problēma. Ne arī OIK’s, ne zemes tirgus, ne valsts nauda valsts bankā, ne pilsoniskais dienests, ne valsts/pašvaldību algu proporcijas, ne kas tamlīdzīgs. Ko Tu piedāvā – mazgāt zobus un gludināt bikses, lai atrisinātu valsts sociālekonomiskās problēmas? Diemžēl vai par laimi – šis piedāvājums jau vai kur sen ir patentēts.

              • Diemžēl šī “speciālā zona”, kā rāda fakti un statistika, problēmas nerisina. Turklāt attiecīgās problēmas ir visā Latvijā nevis tikai Latgalē, kā daži mēģina iztēlot.

                • Vēl ir 3.3.1. programma uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai un ES fondi Latgales pašvaldībām. Diemžēl vairāk nepaguvu, jo biju amatā 10 mēnešus.

          • Par Latgales kongresa piepišanu, kas kļuva īpaši akūta ar 1934. un tālāk tika turpināta pēc inerces (ja nemaldos, latgaliski grāmatas vienīgie ļāva iespiest vācieši) jau ir taisnība.

            Protams visiem saprotams koks ar diviem galiem – kā lai iedod kultūrautonomiju kas veicina valsts vienotību nevis to šķeļ un dod priekšnosacījumus pašmāju Donbasa scenārijam?

            Viennozīmīgs fakts ir tas, ka pirmās brīvvalsts periodā latgaliski tika runāts arī Saeimā – vienlaikus latgaliešus lielākoties sūtīja OMD pildīt ārpus novada, vai uz ne-kājnieku daļām.

            • Taisnība, es arī esmu par latgaļu valodas uzplaukumu veicinošiem pasākumiem tāpat kā par dievturu atzīšanu par LV tradicionālo konfesiju, bet tādēļ es neparsu Lokstenes saimniecisko autonomiju, lai gan gribētos un visticamāk nāksies.

            • Muļķības, separu propaganda un vēsturisks analfabētisms! Nekāda “piepišana” nebija. “Piepist” varētu, ja būtu doti kādi oficiāli solījumi, kurus atsevišķi latgaliešiem sniegtu visu pārējo latviešu ievēlēti pārstāvji.

              • Par kongresu un “piepišanu”. 1917.gada Latgales kongress nav saistošs, jo bez dažām labām un atbalstāmām lietām Latgales latvieši pieprasīja “apvienošanos ar Kurzemes un Vidzemes guberņas latviešiem vienā autonomā organismā Krievijas valsts sastāvā”. Ir divkosīgi prasīt ievērot X un Y punktus, bet attiecībā uz punktu par “autonomo organisku Krievijas sastāvā” pievērt acis un uzskatīt, ka tāda nav bijis. Ja sākotnēji būtu prasīta neatkarīga Latvija, tad cita lieta.
                Vajadzētu būt, ka visu novadu latviešiem ir saistoša 1918.gada 18.novembrī no Krievijas neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšana. Jādara visu, lai nenonāktu atkal zem krieviem vai vāciešiem.
                Savukārt Latgalē Zemessardzē latgaļu valoda ir un būs!

                • Interesanti būtu iepazīties ar ierindas komandām latgaliski, tad ar sakaru procedūrām. Nopietni, vnk lai gūtu priekšstatu. Citādi kaujas karstumā var gadīties jebalaitungs, ja termini konfliktē vai nav saprotami.
                  Mošķi, vari palīdzēt?

                  • Skumji atzīt, bet latgaļu valoda transformējusies par t.s. 3.izloksni, kur izmantojot “latgalizēšanas algoritmu” latviešu literārā valoda tiek latgaliskota (tie vairs nav senie latgaļu vārdi vai pašu latgaļu jaunradītie vārdi). Bet parasti mūsu vaivods jeb vaidos vedējs dod šifrētas komandas, piem.: jemam sokumus i mītus, i juojam paisēt ūda zornys!

                  • Cita starpā no savas pieredzes varu teikt, ka ZS iespējams ir vienīgā valsts iestāde Latgalē, kur viss notiek latgaļu valodā. Nezinu, kā ir tagad, bet pirms 10 gadiem ZS Latgales brigādē (bataljonos) visas nodarbības notika tikai latgaļu mēlē.

                    • Latgaliešu valodā Latgalē notiek viss,ja sarunu uzsāksi Latgaliski,tā arī turpināsies latgaliski.
                      Pie ārsta,pasvaldībās,policijā ,veikalā un tt.

                      izņemot protams orginālo dokumentāciju,bet sarunu līmenī noteikti.

                    • Tikmēr kamēr latgaļi neveido NBS vairākumu būs viņiem ierindā un kaujā komunicēt latviski vai angliski, citādi tas lokālpatriotisms objektīvi un pamatīgi MAZINA kopējās kaujas spējas. Kad būs vairākumā, tad visiem būs jāpāriet uz volūdu, to pašu iemeslu dēļ. Karavīrs kurš uzdresēts refleksu līmenī reaģēt uz noteiktām komandām var apjukt uz brīdi izdzirdot ko citu un ar to pietiks, lai zaudētu cīņu. Par sakaru procedūrām vispār nevar būt divu viedokļu.

                    • Par armijas lietām,protams piekrītu,ka komandu vienotība jabūt primāra,es šo faktu minēju vnk dzīves ilistrācijai ,kāda ir šodienas ikdiena un latgaļu valodas lietojums 2018 gadā realitātē:)
                      Tikai šādā nolūkā:)

                  • Sakaru procedūrām jābūt vai nu LAT, kā tas ZS izplatīts vai ENG, kā NATO noteikts, bazarēt var kaut ķīniešu valodā savā starpā, bet fonētiskajam, kā arī procedūru vārdiem tikai LAT/ENG. Pretējā gadījumā tā nav armija/zemessardze, bet gan pašdarbnieki-diletanti un pie vienas vietas, kādā izloksnē vai valodā tur ņemās.

                    • Tak teicu, ka vienalga, kādā val savstarpēji runā Joņs ar Pīteru, galvenais, ka provārdi ir LAT vai ENG.

                    • Īstenībā gandrīz visas komandas un sakaru procedūras ir latv.literārajā valodā (komandas LTG valodā/izloksnē atšķiras ar 1 burtu, piem., LV – “pretinieks pa labi/kreisi”, LTG – “pretinĪks pa labi/kreisi”) + reizēm dažas komandas angļu (reorgs, endex, amo u.t.t.), bet savā starpā daudzi runā latgaliski, kas ir normāli, jo Latgales latviskums vienmēr ir bijis latgalisks.
                      Ja Latgalē parādīsies seperi, kuri nerunā vai nesaprot latgaliski, tad cerams pasaule ātri sapratīs, ka tie nav vietējie, bet ir okupanti. Tāpēc drošības interesēs ir jāstiprina latgaliskumu (vajag iezīmēt teritoriju ar ielu, veikalu, uzņēmumu, apdzīvoto vietu, upju u.c. nosaukumiem latgaliski) un nevis jānodarbojas ar Latgales rusifikāciju un jādomā par jauniem radio un TV kanāliem krieviski, lai latviski nerunājošos slāvus “pārvilinātu” Latvijas pusē. Diemžēl nesen, pirms ~2 mēnešiem, runājot par Latgales drošību un Latgales mediju telpu diskusijā “Latvijas austrumu pierobeža: Latvijas un Eiropas drošība”, NEPLP bijušais vadītājs Dimants atkal izteicās, ka priekš Latgales krieviem (+pārkrievotajiem ukraiņiem un baltkrieviem), kuri esot uzņēmīgi pret Krievijas propagandu, vajadzētu valsts finansētu atsevišķu kanālu krievu valodā radio un TV. Diskusija te (tajā piedalās arī militārpersonas un robežsargi):

                      Protams, Dimanta paziņojumi priekš latgaļiem ir diskriminējošs. Daži jokot saka, ka latgaļiem jākļūst nelojāliem, jo tikai tad valsts dos naudu radio un TV raidījumiem latgaliski. Iepriekš valsts ir devusi naudu Latgales reģionālajiem medijiem: 50% aizgāja krieviem, bet raidījumiem latgaliski ~10-15%.
                      Vēl par komandu valodu. Nepasen runāju ar vienu paziņu, kurš 92.-93. gadā izgāja OMD. Toreiz Latvijas armijā daudzas komandas bija krieviski. Kad sākās komandu latviskošana, tad debilākā esot bijusi “atsisties” – no krievu val. vārda “atboj”.

                • Kongress viena lieta bet, ja nemaldos, pie Satversmes radīšanas latgalieši atkal tika iznesti cauri.

                  Bet mans uzsvars par ne uz parlamentāro periodu – kur viss lielākoties bij pieņemami, bet uz ar Ulmanismu aizsākto baltiskošanu, tostarp vietvārdos.

                  Nu, no sērijas Viersa Zepi (Augšas Zepi) pārtop Vērša Zepos, Sīnupe (Sienupe) Zilupē – saraksts garš un komisks.

                  Savukārt par to, ka latgalisku grāmatu izdošanu Ulmanis nogrieza, i vēl no bibliotēkām pavēlēja labu daļu izņemt – tas vienkārši ir fakts.

                  Ar to domājot – absolūti nesaredzot Latgalei likteni ārpus Latvijas, bet vienlaikus norādot, ka apiešanās ar to nav bijusi gluži zolīda.

                  • šāda izrīkošanās ar vietvārdiem vnk nepieņemama (atkruķīt atpakaļ nevar?), faktiski tā ir datu vai vesela kultūrslāņa iznīcināšana un noziegums pret visiem. Lai labāk izprastu skādi jāatceras, ka savā (PSRS) laikā Rīgu gandrīz pārdēvēja par Gagarinu vai Gagarinsku… būtu tagad rīdzinieki gagarinskieši vai gagarindznieki:)

                  • Taisnības labad būtu tad vispirms jālatvisko jeb jālatgalisko atpakaļ arī visi rusificētie Latgales vietvārdi: Berjozovkas utml. – tur saraksts būs n reižu garāks…

                  • Ja kas, Rēzeknes teātris pats pēc savas gribas atteicās no latgaliešu dialekta izloksnēm kā darba un uzvedumu valodas par labu vidus dialektam vēl krietni pirms Ulmaņa laikiem. Tā ka nevajag dzīt to propagandu par “baltīšu genocīdu”! Arī šodien, runājot ar latgaliešiem parastajiem (resp. – politikā neiesaistītajiem), neatradu nevienu, kas būtu atbalstījis 100-gades kongresa separu idejas. Atbalstam latgaliešu dialektam ir jābūt tieši tādam pašam kā malēniešu, suitu, ventiš u.c. tradicionālām latviešu valodas izloksnēm. Ar ko gan minētie būtu sliktāki vai zemākas kategorijas cilvēki par latgaliešiem?

                    • Valter, latgaļiem ir sava rakstu jeb literārā valoda, kas ir standartizēta un normēta. Latviešu makrovaloda (kods-LAV) sastāv no 2 mikrovalodām: latviešu literārās (LVS) un latgaļu literārās (LTG). Līdzīgi kā norvēģiem. Ne malēniešiem, ne suitiem, ne ventiņiem, ne citām lokālajām identitātēm normētas valodas (ne rakstiskās, ne runātās) diemžēl nav, bet vajadzētu. Te oficiāls LR tiesību akts – latgaļu/latgaliešu rakstu valodas noteikumi:
                      https://likumi.lv/doc.php?id=164904
                      Es piedalījos kongresa jeb pasaules latgaļu 4.saietā. Zālē bija viens jocīgs tipiņš ap gadiem 70, kurš klusuma brīdī nobļāvās: “Autonomeju Latgolai!”. Pārējie pie sevis nomurmināja: “Idiots! Krūplis! Lohs!”. Neviens to autonomistu neatbalstīja.
                      Par kongresa rezolūciju – to izstrādāja 2-3 cilvēku kodols (prof. Šuplinska, jurists Bitāns, mazliet režisors Kairišs) un no pārējiem tā tika turēta slepenībā. Gandrīz visiem, kuri ieraudzīja sākotnējo rezolūciju, sākot no radikālajiem un beidzot ar remdenajiem latgaļiem – bija neliels šoks par rezolūcijas saturu. Vēlāk par satura punktiem notika balsošana un gala variants tika “mīkstināts”. Man rezolūcijā nepatīk, ka atkal ir uzsvars uz valodas lietām, bet ne uz tautsaimniecību. Arī zili-balti-zilais karogs vai citā variantā “poļu šļahtiču” karogs ar sarkano vairogu, kurā attēlots grifs ar kroni galvā (kronis nozīmē, ka zem karoga pulcējušies karaļa atbalstītāji) – nav mans.
                      Kongresā nebija separātistu. Visas runas par “seperiem” galvenokārt izplata Rugāte un Streičs.

                    • Prieks, ka ne man vienīgajam ir izteikta nepatika pret karogu ar Infantijas grifu. Baigi nepalīdz ka noņemts no poļu vairoga un uzlikts uz kaut kāda heraldikā neeksistējoši kantaina.

                      Un tas spicais zobens ir stulbs.

                    • Paldies, MG-42, par komentāru. Slepenībā izstrādāta rezolūcija, ko pēc tam pasniedz kā visu latgaliešu gribu, nez kāda kapu karoga (pirmā asociācija, jo izskatās pēc melna nevis tumši zila) bīdīšana par Latgales karogu, nez kādā sakarā pieprasot tam oficiālu statusu, centieni visos pārējos latviešos radīt vainas sajūtu par viņu it kā veiktu latgaliešu apspiešanu (aizmirstot poļu un krievu impēristu lomu Latgales vēsturē, tās nošķiršanā no pārējās Latvijas) – tas viss radīja iespaidu par “separismu”. Esmu par latgaliešu latviskās identitātes stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un kopšanu, par latgalisko izlokšņu plašāku atbalstu no valsts puses, par visu Latvijas mazāk attīstīto reģionu, tai skaitā attiecīgo Latgales apgabalu (bet ne visas Latgales automātiski) ekonomisko atbalstīšanu ar nodokļu atlaidēm utml., taču kā pretvalstisku, pret 18.novembra Latviju vērstu, krasi noraidu jebkādu Latgales taisīšanu par Latvijas Kataloniju. Tostarp nezinātniskos mēģinājumus uzdot latviešu valodas latgalisko dialektu ar tā izloksnēm par atsevišķu valodu.

                • Nedaudz nekorekts apgalvojums MG – 42! 1917.gada pavasarī NEVIENA latviešu organizācija nerunāja par LV neatkarību. Maksimums bija apvienot visas latviešu zemes vienā administratīvajā teritorijā, demokrātiskas vēlēšanas + kultūrautonomijas Demokrātiskas Krievijas sastāvā. LV neatkarības iedeja pārādījās tikai pēc boļseviku apvērsuma 1917.gada rudenī. Pirmoreiz tika pieminēta oficiāli 2018.gada 30.janvāra Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes rezolūcijā.

                    • Piekrītu MG-42. Gan ar piebildi, ka minētā organizācija nereprezentēja būtisku tautas daļu (atšķirībā no LPNP vai Latgales kongresa”.

                      P.S. Man ar latgaļu karogs ne visai, bet mūsu jaunā himna ir o.k

                    • Vērts atzīmēt, ka Valters vēlāk bija viens no Zemnieku savienības dibinātājiem, bet 1925. gadā no tās izstājies. Bijis Meierovica līdzgaitnieks un politikas atbalstītājs.

            • Kurā galā Latgalē ir bijis kaut cik nopietns separātisms? Kurš no šiem nez no kurienes izlīdušiem “separātistiem”, kuri ārpus interneta nav zināmi, jebkad ir piedāvājis kaut ko sakarīgu par to kā šī saimnieciskā autonomija varētu izskatīties? Kādu alternatīvu Latgales liktenim ārpus Latvijas kāds no viņiem piedāvājis? Ko viņi piedāvā? Dzīvi tādu kā Pleskavā, jeb kā Baltkrievijā?

          • Šeit vēl viens separu pasākums iekš ģīmjgrāmatas:

            Skreine.org – latgaļu spāks
            5 mins ·
            Kur ir izaleidzynuošona iz vyds latgaļu i Latvejys vaļsts, kas 30-ajūs godūs apspīde latgaļus?

    • Vajadzētu tomēr padomāt arī par to, kas notiks ar tiem jaunajiem, kas pēc 5 gadiem tomēr nepagarinās līgumu, vajag nodrošināt bezmaksas augstāko, ja paliek uz vēl 5 gadi ar iespēju iegūt civilajai dzīvei noderīgu izglītību.

  4. Viens no armijas un īpaši profesionālas izaicinājumiem ir, kā nodarbināt to!!! Grūti pat iedomāties, kā tiks pilnvērtīgi nodarnināti šie karavīri. Tas arī viens faktors kāpēc BOMD ir lētāks un efektīvāks. Piem. 5 gadu laikā šis PMD karavīrs apgūstot šaušanu iztērēs apmēram tik pat daudz patronas cik būs nepieciešams, lai apmācītu kādus 7-8 BOMD karavīrus. Var pieņemt, ka šis PD karavīrs būs labāks (pastāv liela varbūtība ka nē) par šiem BOMD karavīriem, bet ne tik ļoti, lai tos spētu uzvarēt.

  5. Kas attiecas uz dzelzceļu, tad info.ka krievu armijas ir uzlādēta uz platformām ceļā uz Rīgu būs stipri par vēlu, jo kamēt Latvijā kāds spēs pieņemt lēmumu krievi būs paspējuši vismaz kādas piecas reizes turp un atpakaļ izvizinājušies.

    • šai gadījumā runa ir mazākā mērā par to, ka RU tanki krausies uz platformām ceļam Rīgas virzienā, bet par to, ka tie tiks savlaicīgi atvesti no RU, izkrauti un izvērsti BY teritorijā, kas arī neveicina adekvātu reakciju.

  6. izskatās, ka atkal sākas “новая гонка вооружений”. krievijai ir lieli krājumi no seniem laikiem, augsto naftas cenu uzkrājumi, kurus iegulda militārajā sfērā. bet es domāju, ka šie resursi ir ierobežoti, jo krājumiem var beigties derīguma termiņš un naftai cenas uz augšu tik ļoti neskrien.
    toties Nato valstīm ir kur augt, ja visas valstis mēģinās sasniegt deklarētos 2%. protams, tas nenotiek strauji, bet palielinot kaut nedaudz, kopā tie varētu sasniegt daudzus miljardus gadā.
    Kopumā šajos trīs gados alianse aizsardzības izdevumus palielinājusi par 46 miljardiem dolāru (41 miljardu eiro). http://www.delfi.lv/news/arzemes/nato-aizsardzibas-izdevumi-aug-treso-gadu-pec-kartas.d?id=48996619
    http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/766598-spanija_sola_nato_par_80_palielinat_izdevumus_aizsardzibai utt.
    ru karaspēka pietuvošanās LV un LT robežām varētu tikai palielināt simetrisku atbildi no Nato puses. bet kad ru beigsies nauda, LV un LT pusē būs izveidota nopietna militārā sistēma. diez vai bez ru aktivitātēm mūsu puse sāktu reiz kustēties. tagad LV sākusi reāli veidot savu armiju (bet ne rezerves karavīrus).

    • Nav pirmā reize, kad RU centieni noved pie rezultāta, kas ir pretējs iecerētajam. Tomēr priecājoties par RU šķietamo izputēšanu, nevajag aizmirst, ka a) baltijas mēroga operācijai RU vienmēr būs pietiekami spēku un līdzekļu b) nekad nevar izslēgt kārtējā slepenā pakta rašanos. Līdz ar to mums jābūt pofig cik liels/mazs ir RU militārais potenciāls pasaules mērogā un jāgatavojas dārgi pārdot savu ādu arī tad, ja sabiedrotie tomēr uzmet.

      • Sabiedrībai būs griba, cita lieta, ka politiķi bezkaunīgi melo sabiedrībai par šīm lietām un, ja būs SHTF situācija, cilvēki vienkārši būs pārsteigti nolaistām biksēm un ko tad tu ar nolaistām biksēm vairs varēsi padarīt?
        Politiķus vajag pāraudzināt vai arī jaunu politiķu paaudzi un vecos ārā, savādāk mums te var būt piena upes ķīseļa krastiem, tāpat utainais lācis paņems, ja visiem migla acīs būs sapūsta no pašmāju mauku-politiķiem!

        • Es nemestu visu tikai politiķu virzienā. Politiķi, jautājumos, kas neskar sponsoru intereses, pielāgojas vairākumam sabiedrības. Ja par šiem jautājumiem sāk runāt, tad daļa sabiedrības sāk šumēties un tas politiķiem ir ļoti nepatīkami. Pats vairākkārt no tautas esmu dabūjis šļuru par galvu par to, ka ierunājos par šiem jautājumiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.