[..] Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kas noteikti Ministru kabineta pieņemtajos lēmumos par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanu. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu – ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana. [..]
avots likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”
[..] noteikt administratīvo atbildību par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. [..] attiecināt zaudējumu kompensēšanas kārtību fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums (kustamā vai nekustamā manta) iegūts turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām, tikai uz tiešajiem zaudējumiem (neattiecināt uz neiegūto peļņu). [..]
avots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””
[..] valsts apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju (turpmāk – militāro mobilizāciju) ne ilgāk kā uz septiņdesmit divām stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. [..]
avots likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”
vara bungas: Patīkami, ka “zaļos cilvēciņus” tagad varēsim sodīt ar rubli, tomēr būtiskākie ir grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas būdami pieņemti Saeimā, ļaus valdībai mobilizēt zs un rezerves karavīrus BEZ izņēmuma stāvokļa izsludināšanas (vismaz uz trim diennaktīm, ar pagarināšanas iespēju). Tas ir ļoti, ļoti lietderīgi, lai LV neatkārtotos Slavjanska. X stundā mums pirmajiem jāieņem apdzīvotās vietas neļaujot tajās ieperniāties girkiniem un bezleriem.
Bet tagad galvenais:
ND likums tiks papildināts ar jaunu pantu (visi izcēlumi – VB):
[..] “251.pants. Latvijas pilsoņu pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadijumā
“(1)Kara vai militāra iebrukuma gadījumā valsts aizsardzības sistēmas darbība balstās uz visaptverošās aizsardzības principiem. Katra pilsoņa pienākums ir:
1) pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem;
2) sniegt nepieciešamo atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem un to vienībām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to vienībām apdraudējuma pārvarēšanā;
3) pildīt mobilizācijas pieprasījumus un par apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo iestāžu uzdevumus;
4) īstenot pilsonisko nepakļaušanos, atteikties sadarboties ar nelikumīgajām valsts pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, atteikties dienēt un strādāt nelikumīgo pārvaldes iestāžu labā;
5) atteikties no dalības neleģitīmās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.
(2) Īstenojot pretošanās pasākumus militārā apdraudējuma pārvarēšanai, pilsoņiem ir šādas tiesības:
1) sniegt nepieciešamo atbalstu pretošanās kustībai un tās dalībniekiem;
2) veikt pretošanās pasākumus, visiem iespējamiem līdzekļiem pretdarbojoties nelikumīgajām pārvaldes iestādēm un agresora bruņotām vienībām, iespēju robežās īstenot sabotāžas un veikt kaitniecības darbības nolūkā kaitēt agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām;
3) vērst pretošanās pasākumus, tostarp bruņotās pretošanās, ievērojot starptautisko tiesību normas, pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, to transportlīdzekļiem un kuģiem, gaisa kuģiem un bezpilota lidaparātiem, transporta un komandvadības infrastruktūru, sakaru sistēmām un apgādes ķēdēm, un citiem militārās nozīmes objektiem.”
(3) Pretošanās agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām ir īstenojama nepārtraukti līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un tiek atjaunota demokrātiski tiesiskā kontrole visā valsts teritorijā.
(4) Pilsoņi, īstenojot pretošanās pasākumus kara vai militārā apdraudējuma pārvarēšanas laikā, ievēro starptautiskās tiesības.”
VB: Tik tālu lieliski. Tiesiskais pamats B/OMD ir ielikts, jo ja jau valsts paģer pilsoņiem pienākumu pretoties ne tikai pasīvi, bet arī bruņoti, ar ieročiem, tad valstij ir PIENĀKUMS apmācīt pilsoņus kā to darīt un uzturēt ieroču un munīcijas krājumus, atbilstoši apmācīto skaitam, gatavus izsniegšanai. Citādi tā būtu visaptveroša nekonsekvence nevis aizsardzība. Jāatzīmē, ka tas ko vēl nesen spriedām par “totālo, viedo vai visaptverošo” ir ieguvis juridiskā termina aprises. LV definē jaunu jēdzienu “comprehensive”, “visaptveroša aizsardzība”, kas nav ne kolektīvā ne totālā, bet tāda, ka neviens vēl īsti nezina kāda. Somi arī būvē comprehensive defence un ja dienas beigās mums sanāks kaut kas līdzīgs somiem, tad bija vērts smērēt papīru.
Vispār brīnums, kā mēs 26 gadus esam izdzīvojuši bez šādas izpratnes, pienākumiem un tiesībām. Bravo AM, tagad pavērosim cik ātri un gludi šis likumprojekts izies caur Saeimu.
UPD1 Klātienes saruna ar J.Garisonu par šo tēmu LR1 “Krustpunkti”. Ugunīgai diskusijai nebija pamata, jo pagaidām nav pamata strīdam. Tiek plānota (rakstīta?) pretošanās koncepcija, bet lielākais pārbaudījums šiem grozījumiem gaidāms Saeimā. Tad arī redzēsim, kas ir “who”.
vara bungas 
Viss jau būtu pozitīvi, bet…….
Tikai vēstures joks sanāk, 1939/1940. gadā tauta bija gatava un apmācīta kauties, tomēr to neļāva darīt dižākais no dižākajiem virsaišiem Ulmanis un Co.
Tad tagad mūslaika augstos krēslos tikuši bāleliņi bez sirdsapziņas gatavi sūtīt kaujā skolniekus, kā arī neapmācītu un neapbruņotu pārējo tautu.
Ceru, ka tiešām šī ir kārtīga sagatošanās pirms B/OMD ieviešanas. Ļoti ceru……
Protams, sakārtoti papīri tā vēl nav aizsardzība, tomēr mūsu birokrātijai bez skaidrām normām būtu tiesisks pamats nedarīt neko vai muļļāties, savukārt tādu augstāko amatpersonu, kas spētu uzņemties atbildību un izšķirošā brīdī lietas labā “pārkāpt” normatīvos aktus es neredzu. 90-s juridisko šķēršļu nebija nekādu, visu rakstīja no jauna, “proletāriskā pārliecība” bija noteicošais faktors, tādēļ viss notika. Tagad viss būtu otrādi – kas nav atļauts ir aizliegts.
Ulmanis un Co ir lielisks piemērs, kapēc nevajag ļaut vienai personai vai mazai cilveku grupai uzņemties visu atbildību un varu pār valsti…….Somijai atšķirībā no Baltijas valstīm vēl bija parlaments un demokrātija, un Somija demokrātiski nolēma kauties pretī. Es pieņemu arī Somijā bija pietiekami daudz visādu Ulmanim līdzīgu cilvēku, kuri gribēja nepretoties. No tāda skatījuma, mūsu pašu senču stulbība atļaut vienam loham tikt pie visas varas valstī bija arī tas galvenais iemesls kapēc okupācija (bez pretošanās) notika. Tur vainīgi nebija ne krievi , ne vāčieši, ne Molotova—Ribentropa pakts.
Principā 25 prim pants, ja tiks pieņemts, tieši nosaka pilsoņiem pienākumu pretoties, ja “maza cilvēku grupa” (koalīcijas partiju vadība un viņu sponsori) nolems sistēmiski nepretoties. Interesanti būtu paklausīties debates, kad šo grozījumu apspriedīs.
Niez vai Saskaņa vai Ždanokas fanu klubs ar kaut ko par šito teitks, vai ne 😀 ?
Es domāju nebūs nekādu publisko debašu. Vienkārši liela daļa Saeimas vienā kaut kur pazudīs vai nemaz nezinās, ka sēde ir nozīmēta, būs savākti tieši 50 deputāti, no kuriem puse nobalsos par jauno valdību. Atgādināšu, ka SC ir 24 vietas, tātad teorētiski, lai apstiprinātu jauno valdību pietiks ar 26 balsīm. Tos dažus pielasīs. ZZS uzvedīsies it kā nekas nav noticis, V rakstīs protesta vēstules.
-> limpene
100% piekrītu. Viens cilvēks var ātri pieņemt lēmumus, bet gulstas milzīga atbildība. Ulmanis vienīgais lēma vai pretoties un zaudēt tūkstošiem cilvēku, tā būtu viņa personiskā atbildība. Vieglāk bija nepretoties un cerēt uz labāko, kaut bija zināms gan par Staļina tīrīšanām, kolhoziem un badu. Rezultā ejot vieglāko ceļu tika zaudēti nevis tūkstoši, bet simti tūkstošu, valsts, un sekoja pārkrievošana.
100 galvām ir vieglāk pateikt, nē nepiekrītu okupācijai.
Šis ir viens no iemesliem kāpēc esmu pret prezidentālu republiku/tautas vēlētu prezidentu.
Nevienmēr vieglākais ir labākais ceļš
Nevajag visu vainu par nepretošanos novelt uz Ulmaņa pleciem. Armija viņam iedeva varu un nekas tai neliedza šo varu atņemt, redzot, ka Ulmanis nepilda to, kas viņam jāpilda.
Uzskatu, ka armijas mugurkauls tika salauzts 1928.gadā kad no amata noņēma ģenerāli P.Radziņu. Virsnieku vidū bija liela rūgšana un pretestība, bet politiķiem to izdevās salauzt un tālāk amatos tika virzīti politiski ērtie, bet karam pilnīgi nederīgi (kā komandieri, kas spēj uzņemties stratēģisko iniciatīvu). Pārējie automātiski pielāgojās sistēmai vai aizgāja pensijā. Gluži kā mūsu NBS!!!
Kamēr Radziņš, netiks izcelts, kā mūsu valsts un armijas augstākā vērtība, tikmēr AM var gatavot kaudzēm visādus likumus tiem tāpat nebūs augstāka vērtība par makulatūras saiņiem brīdī, kad vajadzēs rīkoties atbilstoši šiem likumiem. Ģenerālis P.Radziņš bija ne tikai izcils ģenerālis, bet viņš šodien ir noteiktu vērtību simbols un piemērs.
No sākuma ir gars, pēc tam likumi, ekipējumu, ieroči utt. Tikai jāatceras, ka likumi un ieroči būtiski stiprina garu. Pie mūsu viedajiem viss protams ka pilnīgi pretēji.
P.S. R.Graube: “Ģenerālis Radziņš ir mūsu morālā spēka, mūsu varonības, mūsu vēlmes būt neatkarīgiem labākais piemērs.” 2000.g. 14.nov.
https://www.vestnesis.lv/ta/id/12730
Graubes rokās bija viss nepieciešamais resurs, lai Radziņš kļūtu par “labāko piemēru”, bet pilnīgi nekas netika šajā virzienā darīts. Pat vecākie virsnieki NBS AŠ nezināja, kas viņš bija un ko viņš veicis.
No Angļu vēstniecības ziņojuma par Latvijas armiju 1934. gadā:
“Ģenerālis Peniķis bija vecā krievu tipa karavīrs un nebija sevišķi inteliģents. Tomēr viņš ir daudz darījis, izveidojot jauno Latvijas armiju. Viņam seko ģenerālis Berķis, kas ir līdzīga tipa karavīrs un kalpojis ilgi Krievijas armijā. Viņš ir armijā ieredzēts, kaut arī viņš, liekas, nav apbalvots ar garīgām īpašībām, kādas no armijas komandiera normāli sagaida.
1934. gadā notika apmācības tikai pulka apmēros, un augstākiem komandieriem nebija iespējas vingrināties. Pulku komandieri progresējuši. Jaunākie virsnieki turpretim neatstāj tik labu iespaidu un
ļoti bieži ir tāda paša tipa kā apakšvirsnieki [instruktori]. No pēdējiem
viņus var atšķirt tikai pēc zīmotnēm. Viņu fiziskās gatavības ziņā var daudz ko vēlēties. Viņi ir gausi mācībās, un viņiem ir tendence patērēt
pārāk daudz alkohola. Armijas mugurkauls ir vienkāršais kareivis. Tas ir
izturīgs, pieradis pie grūtībām, un no viņa var gaidīt labus rezultātus kaujā. ”
(E. Dunsdorfs, “Kārļa Ulmaņa dzīve” (1978), 328-329 lpp.)
Nez ko tagad šie stročī, to tagadējie jaunsargi kādreiz uzzinās, mums labāk nezināt 🙂
aizdomas, ka daudz bēdīgākas vēstulītes. Varam pievienot sadaļu par neizturīgiem kareivjiem, jo startā neviens nav nācis no fiziski smaga zemnieku darba, kā toreiz.
Armija nedeva viņam varu, tie bija aizsargi. Ģenerāļa Baloža pievienošanās pučam palīdzēja neitralizēt armiju, lai apvērsumu varētu izdarīt. Pēc tam Ulmanis visu laiku ar aizdomām skatījās uz armiju, arī finansējumu deva mazāk nekā armija saņēma demokrātijas periodā. Par okupāciju – krievi izspēlēja izcilu miliāri-politiski-diplomātiski-ekonomisku partiju. Mums bija maz variantu, jo pretinieks bija pārāk spēcīgs, aprēķinošs un galvenais pacietīgs. Tomēr visa atbildība uz Ulmani, gan par to, ka nepaskaidroja sabiedrībai reālo situāciju, gan par to, ka uzreiz neatkāpās no amata, bet turpināja spēlēt līdzi okupantiem un lika savus parakstus zem visiem tiem nodevīgajiem lēmumiem par LV valsts iznīcināšanu.
Tik vienkārši ar armijas lomu nebūs.
Nerunājot par to, ka armija uzmeta doto zvērestu Satversmei – akmens konkrēti Rīgas garnizona dārziņā. Un ja konkrētāk – Rīgas garnizona priekšnieks Berķis (ielikts vecuma dēļ atvaļinātā demokrāta Goppera vietā) kaut kā neuzkrītoši iekļuva par virspavēlnieku pusgadu pēc apvērsuma.
Ir arī lasīts, ka vienā brīdī apvērsumotājos panesās panika dēļ baumām, ka gar Daugavu uz Rīgu maršē Bangerskis ar Zemgales divīziju un visiem sados bietē. Par nožēlu baumas palika tikai baumas.
Pēc apvērsuma arī ne viens vien armijas virsnieks nokļuva Liepājas koncentrācijas nometnē par iedomāto vai reālu neuzticamību Ulmanim.
72 stundas var būt par maz, lai Saeimu savāktu. Ja tas ir vasaras atvaļinājumu laiks, tad viņi ir kur kurais. Jāpagarina uz 7 dienām.
Tur ir opcija pagarināt un ir opcija izsludināt izņēmuma stāvokli. Skaistums ir tas, ka ar šo mobilizācija notiek pirms izņēmuma stāvokļa ieviešanas.
Opcija ir, bet man kā komandierim būtu svarīgi zināt vai plānot darbību tikai uz 72 stundām vai es jau skaidri zinu, ka būs vismaz uz piem. 5 dienām. Protams, ir opcija izsludināt izņēmuma stāvokli, bet gan pie mums gan citur var būt lieli politiskie strīdi vai tiešām ir tik nopietni kā jāsludina, izņēmuma stāvoklis skar ļoti daudzas blakus sfēras. Ministri vēlēsies konsultācijas koalīcijā, partiju valdēs, Saeimā, ar NATO, specdienestiem. Tāpēc labāk, lai ir opcija uzsākt NBS mobilizāciju bez īpaša stāvokļa ieviešanas pārējās nozarēs līdz brīdim kamēr reālistiski iespējams Saeimu savākt un veikt konsultācijas ar sabiedrotajiem (sabiedrotie arī augustā nepagūs 72 stundās noformulēt viedokli).
Tas ir likumprojekts, tev ir iespēja to ietekmēt.
Es šobrīd priekšlikumus rakstu.
Normāli, tā ir jābūt.
Tur jau ir komandiera “skaistums un posts”! Viņš nekad neko skaidri nevar zināt, viņam jāpieņem lēmumi, kas skar n-tos cilvēku likteņus, balstoties uz pieņēmumiem. Pārlasi Radziņu 🙂
hmm. Likums dod rīcības brīvību mobilizēt kamēr “maza cilvēku grupa” savāksies kopā Jēkaba ielā. Tik tāl labi.
Bet… mūsu augstie kara virsaiši taču nedos rīkojumu mobilizēt, ja “maza cilvēku grupa” to izteikti negribēs?
Ne gluži tā, agrāk varēja izsludināt mobilizāciju pēc izņēmuma stāvokļa ieviešanas, tagad to var darīt pirms. Saeimai jebkurā gadījumā būs teikšana gan par mobilizāciju bez izņēmuma stāvokļa, gan par izņēmuma stāvokli bez mobilizācijas. Šis likumprojekts vērsts uz to, ka mūsu “razvedka doņesla” par “imminent threat”, bet izsludinot izņēmuma stāvokli (informēta visa tauta) pierobežā mēs varam izprovocēt konfliktu vai “tracināt tautu” , tomēr gatavoties vajag steidzami t.i. jāizsludina mobilizāciju diskrēti, ko agrāk nevarētu izdarīt.
Paldies partijai un valdībai par uzlikto pienākumu ar pliku plinti skriet pret… ko?
Pateiks un virzienu norādīs. Viss ir plānā, visam savs laiks 🙂
Gribētu redzēt vēl vienu likumu “Par agresora valsts īpašumu konfiskāciju”. Ja Latvijai uzbrūk vai no kaimiņiem ienāk bruņotu cilvēku grupas, lai kompensētu zaudējumus, automātiski tiek konfiscēti agresora valsts valdībai un uzņēmumiem piederošie īpašumi, .
Pat pilnīgas okupācijas situācijā Latvijas vēstnieks varētu iet uz Vācijas tiesu un teikt – Gazproms neatdod konfiscētās Latvijas Gāzes akcijas, bet Gazpromam Vācijā pieder Gazprombank, lūdzu izpildīt ES un OECD valsts lēmumu un arestēt Gazprombank ar visiem Putina privātajiem kontiem.
Likums nemaksā neko, bet rada draudus personiski Putina un citu miljardieru naudai.
Nerada. Radīs tikai tad, ja arī šai gadījumā Vācija to akceptēs. Kaut kā Vācija neraujas neko Krievijai konfiscēt neskatoties uz Krimas aneksiju. Pat L-brit un ASV to neapspriež. Tās ir valstis, kuras garantēja Ukrainas teritoriālo integritāti.
Ja Vācija izpildīs Latvijas lēmumu, tad tie vairs nebūs draudi, bet gan realizēta situācija, t.i. konfiskācija.
Protams, NATO ir daudz “negribīgie” karotāji. Vācija nekad nekaros ar Krieviju, jo viņu vēsturiskā atmiņa par Staļingradu, kara nometnēm un izvarošanām ir pārāk svaiga. Sociāldemokrātu/zaļo valdība pat neatļaus ieroču piegādes Baltijai. Bet pat tādu Vācijas valdību varēs “pamudināt”, sakot, Jūs nekarojat, nesūtat ieročus; ja atsakāties pildīt juridiski saistošus lēmumus, kas vāciešiem neko nemaksā, tad Vācija 3.pasaules kara sākumā nostāda sevi kā agresora sabiedrotais. Vai pēc 1. un 2. pasaule kara vācieši to var atļauties?
Pat UA to nav izdarījusi. Pasakot to iepriekš var aizbaidīt RU investorus, kas LV ir 2.vietā no visiem ārvalstu investoriem. Dažreiz labāk viltīgi paklusēt, ja būs švunka attiecīgo likumu var pieņemt dienas laikā (ja būs kam, ja nebūs arī likumam nav nozīmes).
RU investorus un mūsu šeptmaņus vajag nobaidīt, lai zina, ka konfiscēs nekavējoties un attiecīgi nebūs iespējamas nekādas “vienošanās” ar politiķiem un ierēdņiem. Esmu pārliecināts, ka šie investori jau kādam ir sapiķojuši “uz priekšu”, tā teikt “apdrošināšanas polisei” un Šlesers jau brauca uz Maskavu piedāvāt “apdrošināšanu” un protekciju savā personā. Par labu naudu un protekciju varas nomaiņas gadījumā priekš sevis. Viss augstāk minētais vēl vairāk indē Latvijas politisko vidi.
Ukrainā viņi joprojām strādā (tāpat kā UA investori Krievijā), tikai ja UA strādā Krievijā (vai Krievijas okupētajās teritorijās), tad vajag “atstrādāt” ideoloģiskā lauciņā (atbalstīt antiukrainisku pozīciju), ja RU strādā UA, tad vajadzīgiem cilvēkiem ir jāsamaksā.
Tos no LV, kas investē RU, jāuzrauga pastiprināti.
“nobaidīt investorus”, tas nu ir mērķis.
Mērķis ir izvairīties no netīrās naudas un pateikt skaidrus spēles noteikumus. Lai pēc tam savu valdību vaino, ja tā ko ievārīs.
“izvairīties no netīrās naudas tas tik ir mērķis” teica viens Kipras banķieris 🙂
Jā, likumā arī jāieraksta, ka konfiscēt var arī agresorvalsts rezidentiem pastarpināti piederošo īpašumu. Neskaidrās īpašuma tiesības var aizturēt, līdz īpašnieks nepierāda, ka viņš ar agresoru nav saistīts.
Nevar to atstāt uz laiku “pēc uzvaras”?
Var. Bet ja konflikts pāriet iesaldētā fāze, tad jāsit pa citām vietām, tāpēc labāk, ja regulējums sakārtots.
Ja Kipra aktīvi piesaistītu netīro Turcijas naudu, tad komentārs būtu vietā.
Kipras valstiskuma vienīgais drauds ir Turcija. Kipra ir tieši ieinteresēta Putina draugu un armijas ģenerāļu naudas piesaistīšanā. Ja situācija kļūs kritiska, Maskavā būs daudz cilvēku, kas būs personiski ieinteresēti savas naudas aizsardzībā.
Ēnas puse ir, ka netīrā nauda iejaucas valsts dzīvē. Piemēram, kad Christopher Metsos tika atbrīvots pret drošības naudu.
Kiprai cita ģeogrāfija.
UA tomēr izspieda Krievijas valsts bankas. Neatradu nevienu avotu, ka Krievija būtu 2. investors Latvijā. Vienīgais zināmais, kurš varētu pārcelties ir Severstaļ. Gazproms, Itera, SMP un citas kabatas bankas, pārtikas uzņēmumi ir Latvijā tikai Latvijas tirgus un likumu dēļ un aizejot zaudēs peļņu.
Turklāt 1 dienas laikā likumu nevar pieņemt un šis Krievijas iebrukuma apstākļos nebūs prioritāte. Tāpat kā militārā aizsardzība, arī ekonomiskā prasa plānošanu un sagatavošanās darbus. Bez izsvērta likuma vēstniecībās seifā jābūt rīcības plānam – ar juridiski pareizu pieteikumu tiesā, Vācijā visvieglāk ievainojamo Krievijas uzņēmumu sarakstu un sabiedrisko attiecību plānu, lai pieteikumu tiesas nevarētu “pazaudēt”.
http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-attiecibas#ekonomika
Šāda likuma preventīva pieņemšana atņemtu mums rīcības brīvību, kas var būt nepieciešama taktisko mērķu sasniegšanai. UA “izspieda” RU banku zīmolus (nomainīja izkārtnes), bet ne investorus. Kas tur slikts gūt labumu no iespējamā pretinieka investīcijām, kas turklāt stiprina”miera lobiju” pretinieka valstī?
Pieļauju, ka daži zemāk norādītajā rakstā ( sk. saiti zemāk) saskatīs hibrīdkara taktikas elementus, bet V Avotiņa viedokļi ir ne mazāk arfumentētāki kā Frīdmena, lai arī ne tik detalozēti analītiski, bet galvenās cēloņu un seku sakarības LV kontekstā dažādos jautājumos izgaismo argumentēti.
Un šoreiz par “skrūvju pievilkšanu” Valsts Aizsardzībā. Pats varu paraksrīties zem katra V.Avotiņa vārda šajā viņa komentārā:
http://m.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/232653-mums-jabut-pilsoniem-bet-varai-jagada-lai-tam-ir-jega.htm
Nu kreisās ievirzes pacifistam Avotiņam arī šādi pateikt ir varonīga šablona plēšana. Piekrītu, ka ja jau valsts dod uzdevumus, lai rada iespēju sagatavoties šo uzdevumu pildīšanai un nevis uz entuziastu bŗīvā laika vai ienākumu samazinašanas rēķina, bet ar valstisku atbalstu. Tas taču tik pašsaprotami, jo pretējā gadījumā pat lielgabalu gaļa pietiekamā daudzumā lāgā nesanāks, drīzāk grūti atrodams, retas un dārgas trifeles, bez kurām turklāt var mierīgi iztikt. BTW par lielgabalu gaļu OMD nodēvēja AM.
Par ievirzi nezinu, bet neesmu novērojis, ka V.Avotiņš būtu pozicionējies kā pacifists. varbūt ne tur esmu vērojis, bet sekojot līdzi viņa publikācijām, tik acīs nav krituši uzsvērti pacifistiski viedokļi no viņa puses.
Ja jau reiz tas ir tik pašsaprotami ( ka valsts, dodot uzdevumus, nodrošina tiem valstisku atbalstu), tad kāpēc tas netiek pienācīgi darīts (pienācīgi manā grāmatā ir tā, ka aizstāvji vajadzīgo aizstāvēšanai (personīgā ekipējuma un aprīkojuma) neiegādājas par saviem līdzekļiem 50%+ apmērā) no valsts puses? Atbildes mēs zinām, u tāpēc tas ir pašsaprotami Tev, Man un vēl kādam, bet ne tiem, kuri par to ir atbildīgi.
Ja tas būtu pašsaprotami tiem, kuri par to ir atbildīgi un no kuriem diemžēl reālu atbildību nepaprasīsi, tad (piemēram) nebūtu riešana no AM/NBS puses par civilo saziedoto naktsredzokļu “neatbilstību” specifikācijai apstākļos, kad specifikācijai atbilstošus redzokļus AM/NBS nav vīžojuši sagādāt vajadzīgajā kvalitātē un kvantitātē. Lūk, šis gan nav pašsaprotami, bet gan acīmredzami.
BTW, < Avotiņš savā rakstā OMD nesauc par lielgabalgaļu- viņš šo terminu attiecina uz civilistiem -pilsoņiem, kam AM ir vēlīgi devusi atļauju sūdu gadījumā pretoties agresoram, cik vien fantāzijas un iespēju lidojuma augstums atvēl.
Un šeit nu viņam taisnība – bez apmācības, instrukcijām un norādēm, ko, kā kur un ar kādu mērķi darīt, kā arī to, kā valsts nodrošinās šo "improvizēto" pretošanos no materiāli tehniskās puses un vadīšanas puses, tā ir lielgabalgaļa – turklāt labākajā gadījumā. Un šeit aizbildināšanās ar slepenības režīmu ir priekšlaicīga- man kā pilsonim ir ne tikai pienākums, bet arī tiesības zināt, kā un kur valsts redz manu vietu tās aizstāvēšanai un kā tā to gatavojas nodrošināt.
Citādi tāda spēle vienos vārtos vien ir paredzēta, un es neesmu gatavs pieņemt šādus noteikumus.
Nu, ja ne pacifists, tad kara komentētājs nevis dalībnieks. Bieži vien formulē labi, bet hvz kurai pusei šis komjaunatnes funkcionārs pieder.
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/125555-kara-balozi.htm
http://www.protesti.lv/jo-vairak-ezelu-jo-informativa-kara-spozaka-uzvara/
Nu, par dalību karā mums varbūt dažāds viedoklis, atkarībā ko mēs katra pazīmējam ar jēdzienu “karš”.
Ja runājam.par militāru konfliktu, tad tad, droši vien, V.A. tajā nav piedalījies.
Cita veida karos un to versijās- kā nu kuram šai dzīvē ir gadījies vai/un vēl gadīsies.
Par saiti uz viņa rakstu par ēzeļiem (informatīvā kara kā insteumenta būtību)- paldies, _oti informatīvs, bet neko pacifisrisku vai kreisi- “komjaunietnisku” tajā neatradu, tāpat tēzes, kuras būtu pagrābtas no nekurienes. Žēl tikai, ka viņš negribēja “izplatīties” detalizētāk par informatīvā kara raksturojumiem- tādiem neapgaismotiem.ļautiņiem.kā man pašam. Bet infokara principus izgaismoja gana pieejinun saprotami.
Par “baložiem” vēl lasīšu- paldies par saitēm vēlreiz.
Sweden sends leaflets to 5m homes on how to prepare for war with Russia https://www.yahoo.com/news/sweden-tells-public-prepare-war-122319243.html
A pie mums tās pamācības tik slepenas, ka pat ZS bataljonu štābos par tām nezina.
2.izdevums old school
https://www.thesun.co.uk/news/5365391/sweden-to-reissue-world-war-two-emergency-advice-booklet-as-fears-of-conflict-with-russia-grows/
Mūsu IeM izskatās krietni konservatīvāka/pofigistiskāka salīdzinot ar AM
Mums ZS batiņā tā grāmata 90-tajos bija 🙂
IeM ir arī reāli darbi miera laikā ko vēlētājs novērtē, nevis tā kā AM, kad vērtē labu PR. Viņiem citas prioritātes. Un sabiedroto zelta pendeļi līdz viņu pakaļām pagaidām nav tikuši.