2 ,20, 220

[..]In closed-door meetings, Pompeo in particular pressed allies to increase their military budgets to meet a target of 2 percent of economic output spent on defense every year by 2024, as well as ensuring 20 percent of the outlay is on equipment.[..]

avots

vara bungas: Kārtējais pozitīvais piedāvājums no kura grūti atteikties 🙂 Spriežot pēc AM infografikas (zemāk) no 576 miljoniem euro AM budžeta   20% minimums ekipējumam būtu 115 miljoni euro, šis mērķis šogad izkatās būs sasniegts un pārsniegts  ar uzviju (plānoti 220 miljoni euro). Tomēr ņemot vērā visas vajadzības un gadiem iekavēto attīstību šāda “plāna pārpildīšana” nešķiet pārspīlēta. Turklāt šogad te ietilpst maksājumi par M109, CVRT un iespējams apvidnieku iepirkumu (kopā virs 60 miljoniem euro). Nākotne kā vienmēr miglā tīta. Mazliet bažas rada sadaļa “Infrastruktūras atjaunošana, kapitālie ieguldījumi un objektu uzturēšana”, jo nav saprotams cik no tā tiks  ieguldīts  jaunbūvēs un vai vispār tā nav atsevišķa pozīcija, kas šeit nav parādīta. Saskaitot kopā grafikā “Būtiskākās izdevumu pozīcijas” norādītos skaitļus sanāk, ka  “nebūtiski”  ir 60   miljoni, to kāds zinātājs varētu pakomentēt. Kopumā turpinot būvēties un bruņoties šādos tempos pēc pāris gadiem jautājums Nr.1 būs “kur ņemt  tā visa darbināšanai karavīrus?”, lai gan arī šodien šis jautājums nav mazāk aktuāls.

50 thoughts on “2 ,20, 220

  1. Jācer kad beidzot kautkad sāks runāt par pretgaisa aizsardzību vidējā darbībā, ja leiši varēja pa 110 miljoniem nopirkt Nasamus, es domāju kad līdzīgs cipars mums arī būtu paceļams. Gribētu arī lai beidzot vismaz izskanētu doma par krastu aizsardzību pret KF desanta izlaišanu, jo no mūsu daudzajiem kuģiem tāpat nesaredzu lielāku jēgu kā pakratīt pirkstu tāpat nespēj. Būtu labāk gājuši uz horvātu mol sistēmu ar RBS 15 raķetēm. Ar kādām 3 sistēmam pietiktu lai nosektu visu piekrastes zonu, ja nopirktu RBs 15 mk3 raķētes.

    • Sāksim ar tuvo PGA – vismaz vienu Stinger (RBS-70 priekš zemīšiem pa sarežģītu) un pretdronu šautenes operatoru pāri uz rotu. Arī pārējos strēlniekus mācam cīnīties ar gaisa mērķiem.
      Mūsu kuģi domāti krasta apsardzes funkcijām un atmīnēšanai. Es sāktu ar eholotu iegādi, lai kontrolētu zemūdens satiksmi un mīnu iegādi pret desantiem, t.i. samērā lētām lietām.

      • Starp citu, es nesaprotu kāpēc Baltijas jūras valstis (bez Krievijas) joprojām nav izveidojušas sensoru sistēmu zemūdens telpas kontrolei Baltijas jūrā. Zviedri tak vairākas reizes manīja kādas krievu zemūdenes pie saviem krastiem.

  2. Tūlīt 2018.gads pusē, bet no individuālā ekipējuma lietām neko jaunu neesmu saņēmis.
    Veco zviedru lāpstiņu vietā gribētu ko vieglāku no titāna – svara ziņā ietaupītu kādu 1kg. Un vasarā gribu vasaras guļammaisu, kas sver 900 gramus un nevis staipīt ~2,5kg smago zieminieku. Noderētu arī kāda mazāka, vieglāka mugursoma ar daudzām noderīgām kabatām. Un, ja esmu kājnieks, tad gribu kājnieku uzkabi ar kabatiņām sānos + tādu uzkabi, kas slodzi pārdala uz gurniem; tagadējā uzkabe noslogo vēdera un muguras muskuļus (uzkabes smaguma centrs ir augstāk nekā cilvēka ķermeņa smaguma centrs un tāpēc rumpis cenšas liekties uz priekšu). Pašreizējā uzkabe piemērota tiem, kuri pārvietojas ar mašīnām un maz staigā. Uzkabe ar patronsomām priekšā uz vēdera ir dzīvībai bīstama – lai guļus stāvoklī tiktu pie aptverēm, tad diezgan augstu jāpaceļ un pretiniekam jāatklāj savs krūšukurvis.

    • Mūžīgais strīds par patronsomu izvietošanu priekšā uz uzkabes vai uz gurniem ir neauglīgs. Katram veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, līdz ar to pastāvēs abi risinājumi.
      1. Ja Tu pārvietojies pamatā ar auto (kam tā vajadzētu būt), karo pilsētā (visdrīzāk tā būs), tad labāk patronsomas izvietot priekšā, jo tā vieglāk strādāt no auto un ložņāt pa caurumiem sienās. Gulēt uz vēdera šādās situācijās gadīsies mazāk. Šāda uzkabe ir kombinējama ar bruņuvesti un mazo trieciena mugursomu.
      2. Ja nu tomēr Tavs galvenais spēks ir manevrs, ja Tu daudz pārvietojies kājām kā mežabrālis pa purviem vai čečens pa kalniem, tad bruņuvesti un bieži arī ķiveri Tu nenēsā. Tev vajadzīgs, lai svars ir uz gurniem un tas nenoslogotu plecus garos pārgājienos. Svars uz pleciem un krūtīm nozīmē arī grūtāku elpošanu un ātrāku noguršanu. Kaujas šajā gadījumā ir samērā īsas un bieži jārāpo uz vēdera. Tātad Tev jābūt mazāk mantu priekšā, lai var zemāk nogulties, ērtāk rāpot un piekļūt magazīnām arī guļus stāvoklī. Šādai uzkabei jābūt kombinējamai ar lielo mugursomu gariem pārgājieniem.

      • Atkarīgs arī no specialitātes- pieņemu ka ložmetējniekam vai arī snaiperim, nebūs īsti ērti izmantot- vestes ar patronsomām priekšā, jeb tā saucamās chest rig tipa uzkabes. Nav sevišķi komfortabli atrasties šaušanas stāvoklī guļus ilgstoši- ar sava ķermeņa svaru balstoties uz magazīnām un citu ekipējumu, ilgstoši pārvietojoties nest magazīnas priekšā + ieroci nav sevišķi ērti vismaz svara attiecības ziņā. Ja vēl būtu bruņu plāksne- es nemaz nestādos priekšā- neesmu mēģinājis. Arī zemessargs jau visu ir lieliski izklāstījis.

        • Rotas un zemāks marksman pilsētā gulēs samērā maz, bet daudz līdīs pa caurumiem un šaus no ceļa un stāvus. Bataljona snaiperim tiešām nebūs ērti, jo viņam būs daudz jāguļ. Ložmetejniekam gan lielās patronkārbas nest uz vēdera nesanāks.

          • Es ZS neesmu redzējis, vismaz rotas līmenī piemērotas uzkabes priekš ložmetējnieka. Vai nu nēsā pa 50 posmu neirstošajām patronlentēm- katrā magazīnas somā, vai arī staigā aptinušies ar lentēm. Protams- patronlenšu kastes arī ir.

    • Vispār neko neesmu sdaņēmis, tiko no Skrundas kanādiešu mācībām atgriezos ar veco zviedru guļammaisu. Labi, ka vismaz pirmo reizi iedeva jauno uzkabi. Sakot jauno es domāju tuksnešu latpat. Jauno guļammaisu esmu dabūjis 1 reizi pirms 2 gadiem uz zobenu, pēc tam savāca atpakaļ. Un tu te par titānu un vasaras guļammaisiem sūdzies 😀
      Pag. gad brigādes nometnē instruktori stāsta, ka patruļsomās ir speciālas atveres harrisu klausulēm un un antenām, lai nenēsājot tajās zaļajās transportēšanas somās. PATRUĻSOMĀS, Karl, PATRUĻSOMĀS!!!!

      • Atveres jau tiešām ir – un patruļsomu jau parasti tāpat nākas iepirkt, tā kā ir kam pievērst uzmanību.

        Pag, zemītim izsniegta modulārā LATPAT uzkabe? Točna? Jo šitais principā nenotiek, dod nemodulārās MultiLATPAT.

      • Karl, tā nav jaunā uzkabe, tā ir vecā LATPAT no PD krājumiem 😀 ! Tādas esmu līdz šim redzējis tikai 17.bata zemessargiem un, protams, PMD karavīriem.
        Nabadzīgi dzīvojat, jāsaka, jo manā batā ar gulīšiem nav nekādu problēmu. Pašam ir savs vasaras guļammaiss, zem 1kg, 2.5 mazāks par ziemas maisu, varu mierīgi iebāzt kopā ar lācīti patrulenē.

        Kalniņš solīja vairumam nodrošinājumu līdz gada beigām, Namejs varētu būt rādītājs, kas tad ir sagādāts, jo lielākās mācības un vislabākais veids celt sev PR un zvaigznes spodrināt.

  3. Par tehnikas iepirkumiem – šaubos, ka šogad tiks piegādāti 4×4 pat ar visu to, ka uzvarētājs varētu tikt paziņot diezgan laicīgi.
    Piegādes tāpat nesāksies ātrāk kā citās valstīs, kaut vai tāpēc, ka tas pats JLTV ir jauns, ražošana tikko sākusies un primārais klients ir ASV armija, kurai tagad šos štancē LRIP metienā, proti, lēnā garā izlaiž pa pāris simti un palaiž apritē, lai apbružājas un var pieslīpēt stūrus tā sakot, pirms laiž gaisā jau uz pilnu jaudu. Varbūt, ka priekš LT/LV/UK varētu palaist līniju uz pilnu klapi, bet vai vajag?

    Tas pats Sisu GTP – tas vispār eksistē vien 2 eksemplāros, cik lasīts, līdz ar to šitam palaist ražošanu, noslīpēt defektus pēc pirmajām pārdesmit mašīnām prasītu ne mazums laika.

    Domāju, ka labāk lai ir lēnām, bet stabili un varētu vispār no britiem pie reizes paķert tos Iveco LMV, ja būtu pa sviestmaizi, tad vēl no norvēģiem paķert tos pašus, jo šie tak pirms kāda laika sūdzējās, ka misijās ar tiem vairs nebraucot un ka nav kur likt un uzturēt tos konservācijā lieki tēriņi 😀 !

    Bet, ko tur var gribēt, MRAPus par baltu velti neņēmām, kad varējām dabūt, CVRT bundžas iepirkām par zelta cenu. Jāpriecājas, ka M109 dabūjām par tiešām sviestmaizi, lielisks darījums! Tagad vēl 4×4 iepirkums, kurā būtu jābūt labai cenai, tā ka, pamazām jau iet mums tie iepirkumi vajadzīgajā virzienā, arī kvadus iepērkam nevāji, tā ka, viss notiek, mobilitāti ceļam ne pa jokam 😉 !

    • cvrt neiepirka par zelta cenu!!! cena ~400k/gab varētu būt adekvāta tirgus cena, bet ne dāvinājums vai limonāde. ja tā ir zelta cena, tad 4×4 pirkumam vajadzētu būt par ~200k/gabalā, bet tā nebūs, jo arī viņi maksās ~400k/ gab un aprīkojums būs gauži līdzīgs.

      • CVRT tirgus cena plikām bundžām bez radio, nakts redzamības un hvz kā tur vēl no elektronikas ir 30k mārciņu, laipni lūgtum pārbaudīt cenas UK surplus sales vai privātajā tirgū, kur šos tirgo kā traktortehniku.
        Un beidz tu salīdzināt un likt vienos kausos vecu tehniku ar jaunu. Nu kā var visu laiku teikt, ka 40 gadīga bundža ir tāda pati, kā tikko no konveijera, kas paredzēta mūsdienu tehnoloģijām un to izaugsmei jau uz gadus uz priekšu?
        Jā, protams, arī CVRT vēl kko var iebāzt un upgreidot, bet ne velti viņus paredzēts ekspluatēt tikai 10 gadus – jo pēc tam būs novecojuši gan morāli, gan tehniski.
        4×4 paredzēti turpmākajiem 20 gadiem.

        • Tevis nosauktajā komplektācijā LV šos cvrt nopirka pa padsmit tūkstošiem (pēc Graubes teiktā), pārējo summu sastāda kap-remonts un pribambasi.
          Un 40 gadus vecs mīnmetējs ir +- tikpat labs kā tikko no konveijera noņemtais- tēmēšana līdzīga un làdiņus var lietot tādus pašus, tad kur problēma tajā, ka cvrt ir 40 gadus vecs? Nevar uzlikt bruņojuma moduli uz platformas? Sliktāka bruņa par 4*4? Sliktāka caurgājamība? Neekonomiskāks? Sliktāka redzamība? Sliktāki sakari? Mazāka uguns jauda? Neizturīgāks?
          Ekspluatācijas termiņš ir argumentas, bet es neticu, ka tos pēc 10 gadiem izmetīs. Problēma varētu būt motora resurs- jauns motors varētu vilkt uz 100k, bet arī tas ir risināms.

            • “334 tūkstošus eiro – izmaksā vienas CVRT bruņutehnikas vienības pamatmodeļa iegāde pēc kapitālā remonta”- tātad šī ir cena, par ko iepērk kapitāli izremontētu platformu, kas nav tas pats, kas cvrt, ko var nopirkt sludinājumos.
              “337 tūkstošus eiro izmaksā vienas CVRT bruņumašīnas ugunsvadības un sakaru sistēmas uzstādīšana”- 4×4 tas izmaksās daudz lētāk?
              “kaujas prettanku ieroču iegāde vienai bruņutehnikas vienībai izmaksā 87 tūkstošus eiro”- 4×4 tas izmaksās lētāk?
              “uzstādīta auksta laika palaišanas ierīce, bruņu un mīnu aizsardzība, vienai kaujas mašīnai izmaksā 62 tūkstošus eiro.”
              kamēr jūs nenosauksiet kko līdzvērtīgu šim modelim, kurš varētu maksāt daudz lētāk, tikmēr jūsu tekstus uztveršu par troļļošanu vai pliku diršanu. dāvinājumus varat droši neskaitīt, jo krietni padrāzts dāvinājums afganistānā nav tas pats, kas kapitāli izremontēts un apgreidots cvrt.

              • Paskaidro ko AM par tiem 900K/gab nopirka? Burtiski kādu spēju ieguva, bez Scimitaru lielgabaliem?
                PS Un ko jūs saprotat ar “kaujas prettanku ieročiem” par 87K?

                • par 900k/gab nopirka atjaunotu, ļoti mobilu, ar labu caurgājamību platformu, kuru izmantot operēšanai frontes/pretinieka tuvumā. platformu, kura varētu atbalstīt kājiniekus pt un pga jomā. arī speciālistu pārvadāšanai (priekšējie novērotāji), izlūkiem, sanitāro mašīnu, komandvadības mašīnu (nezinu gan cik tā būtiska- varēja būt cits transports), recovery transports. tātad, šis transports varētu būt labs mežainā un bezceļu apvidū, ko riteņtransports nespētu vai spētu ar pamatīgām grūtībām šķērsot.
                  cvrt labs aizkavēšanas kaujās- hit@run.
                  cvrt nebūtu piemērots tāliem pārbraucieniem, personāla piegādāšanai uz fronti no dziļas aizmugures. tam ideāli būtu mrapi.
                  vienīgais reģions, kur šo platformu būtu nepiemēroti lietot, varētu būt Zemgale, jo tur ir lieli plašumi- te būtu piemērota tehnika kā leišiem (boxer- ar labu bruņu, riteņtehnika, pzh2000- tālu šauj).
                  iespējams par 87k ir domāti rarden lielgabali, bet nezinu.
                  tātad ar cvrt nbs ieguva spēju pretinieku nokausēt pirms galvenās kaujas.
                  drīzāk es kritizētu tagadējo 4×4 iepirkumu, jo man nav īsti skaidrs, ko AM ar šo grib iegūt.

                  • Rardenam atsevišķa cena no pašas mašīnas? Tad moška par ķēdēm arī bija jāpiemaksā pa virsu? Mums iepirkums ir vairāk nekā 2x dārgāks (kad, ķipa, nebija naudas) nekā igauņu CV90 pirkšana – mums 250 ļami, igauņiem 113.

                    Par to “atjaunotu” arī dzirdētas alternatīvas ersijas. Tostarp, ka viss drausmīgi plīst – bet toties armijas mehāniķi, atvaļinoties, būs ļoti pieprasīti civilajā tirgū.

                    Ir tas aparāts ātrs, cik arī dzīvē redzēts, bet stieg nax pat nelielā purvainībā un rokas ārā stundām.

                    • un igauņu cv90 pirkumā ietilpst sakaru ierīces, optika, apmācība, personāla izmaksas turpmākajiem 10 gadiem, uzturēšana, boksi?
                      precīzāk būtu teikt, ka igauņu 44 gab cv90 maksā 113 miljonus, bet 123gab cvrt maksā ~40 miljonus sterliņu mārciņas. tātad mūsu 123 cvrt maksā divreiz lētāk kā 44 igauņu cv90.
                      es ar prasīju par to plīšanu, teica, ka normas robežās- visa tehnika plīstot.
                      bet purvā nevajag braukt, pat ar bangvāgenu 😉

                  • Ok, tātad CVRT ir PTVRK un visa kā platforma kā arī plaša profila palīgtransports par 900K gabalā x 123 (ieroču sistēmas neietilpst). Mans viedoklis, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācijā tas viss ir 10. prioritāte, jo Spike var pārvadāt ar jebkādu citu/20 reizes lētāku platformu, bet sanitārais transports, speciālistu transports un štāba mašīnas skādi pretiniekam nenodara, savukārt NBS letālo ieroču zemā jauda ir problema nr.1. Tātad ja pērkam pa dārgo to, kas pēc konstrukcijas ir sekundārs atbalsts un nenogalina pretinieku lielos kvantumos, tad vai nu prioritātes ačgārnas vai ir citi apsvērumi, par ko mums nestāsta.

                    • nepiekritīšu, ka miljonu vērtu spaiku vajadzētu likt virsū uz civilā riteņtehnikas transpota. ja kājinieks iet pa mežu, tad ptvrk platformai jāspēj visos gadalaikos kustēties kājiniekam līdz. riteņtehnikai tas varētu būt ļoti problemātiski.
                      arī kkm nebūtu masu iznīcināšanas aparāti. es dotu priekšroku vēl vismaz 100 haubicēm.

                  • Ha! hit@run varētu būt jauns taktisks koncepts! Šis jāatceras.
                    87k ir tie paši spaiki, sadalīti uz to aparātu skaitu, uz kuriem tos vispār var uzmontēt. Tātad uz katra trešā (ap 40 mašīnas) būs, droši vien.
                    Atšķirība no VB es arī CVRT iepirkumu vērtēju kopuma pozitīvi. Gribēja vieglu bruņotu kāpurķēžu tehniku, dabūja. Šādas klases tehnikas vispār ir pamaz NATO valstīs, tā ka mēs varam papildināt sabiedroto spējas. Liels pluss mūsdienu karadarbībai ir tas, ka iekšā nevar braukt vairāk par 7 cilvēkiem. Gribot negribot lielāka izkliedētība, pretiniekam vairāk mērķu, mums mazāk zaudējumu. Liela masas un motora jaudas attiecība, liela caurejamība, viegli transportējam, remontējams, viegli maskējams.
                    Par cenu arī domāju, ka nav nekas pārmērīgs. Angļiem Bronco ATTC izmaksāja tuvu pie 2 miljoniem eiro gabalā! CVRT dārgākais optika un elektronika, tas ir loģiski.

                    • Par to ka ar savām unikālām spējām CVRT varētu izrakt sev kādu nišu, piekrītu. Tikai jāuzdod sev jautājumu, kādēļ citas armijas tik rezervētas pret šadu spēju attīstību. Par to izkliedētību nevaru piekrist, jo tam to CVRT ir par maz. Bataljonu “īzkliedēsi” bet pārējie kratīsies skanijās? Jaunu Bronco traktoru ar lietotu CVRT nebūtu jāsalīdzina, bet vienalga interesanti no kurienes nāk Bronco cena, jo neko neatradu. Vēlreiz, esmu gatavs samierināties ar CVRT cenu, ja tiem atradīs pielietošanas veidu, kas būs tieši saistīts ar pretinieka nogalināšanu.

              • Man patīk, ka tavs prāts nekritiski pieņem ciparus par visiem pribambasiem kā adekvātus, un tad modelē “jā, un lētāk jau arī uz citas tehnikas nebūs”.

                Tikai kaut kā lien visādi putni ārā – sākot ar to, ka beigās jau Spaiku iepirkums ir atsevišķi… un virsū ir uzskrūvēti vecie zviedru Ksp ložberi, tad par ko tieši samaksāti 87 tūkstoši (vidēji) uz vienību, jebšu kādi 11 miljoni kopumā?

                • ja mans prāts pieņem ciparus nekritiski, tad jūsējais pliki dirš bez argumentācijas! tas ir tas pats kā diskutēt, ka ifv pumai būtu jāmaksā 8 miljoni vai tomēr 12? moš 4 miljoni ir pārmaksāts?
                  es zinu, cik maksā nomainīt bv206 motoru uz dīzeli un tāpēc strīdēties te par šurpu turpu 100k ir diezgan neproduktīvi.

  4. Par tiem “nebūtiskajiem” 60 miljoniem. 2017. gadā tie bija 21 miljons, 2016. gadā 32 miljoni. Šeit noteikti ietilpst militārie atašeji un pārstāvji ārzemēs, kas varētu būt vismaz 7 miljoni (2016. gadā tie bija 6,6 miljoni), iespējams pat vēl vairāk (ņemot vērā ciešo sadarbību ar Kanādu, Austriju, Dāniju u.c.). Tad vēl te gan jau ka ir pāris miljoni R&D, kara muzejs droši vien, aizsardzības akadēmija (?), visādi reprezentatīvie izdevumi un propaganda, rekrutēšana, varbūt kaut kādu uzskaites sistēmu, datu bāžu veidošana, varbūt grib jaunu mājaslapu izveidot utt utjpr.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.