vara bungas: ļoti pamācoša prezentācija, kas uzskatāmi parāda konvencionālā karaspēka atkarību no drošām pārapgādes līnijām un aizmugures. Dispozīcija UA ļoti atgādina LV situāciju 1919-1920 gadā. Skaidrs, ka savas valsts robeža ir drošībā tikai tad, kad tā ir dziļi aizmugurē 🙂 , kas diez vai ir opcija civilizētām valstīm. Līdz ar to UA likumsakarīgi zaudēja kontroli par robežu, bet sasaistot pretinieku ar kaujām par tās atgūšanu vinnēja laiku savas armijas mobilizācijai. Nākamais kara etaps parādīja, ka pretinieks pamatoti baidās aiziet parāk tālu prom no savas drošās aizmugures RU teritorijā. UA ir panākusi, ka RU nācies iekarot katru metru UA teritorijas dziļumā (turklāt uzbrūkot plašā frontē), nevis vienkārši šķērsot to marša kolonnā līdz pašai Kijevai. “Dziļumā” UA gadījumā nozīmē 100-150 km no robežas un es nedomāju, ka šis attālums būtu diez ko atšķirīgs LV apstākļos. Tālāk pretinieks pavirzās tur, kur ir attīstīta ceļu infrastruktūra. Attiecīgi būtu pamatoti plānot, ka LV gadījumā pretinieks (“ihtamņetu” formātā) tiks apturēts pirms Aiviekstes, gluži tā kā to 1920.gadā izdarīja mūsu senči* .
- Paturot prātā, ka tagad sagaidāms uzbrukms ne tikai no Sebežas, bet arī no Pleskavas virziena.
Mūsdienās runājot par pretinieka taktiku jārunā par “deep battle” (ru “glubokaja operacija”) vai “dziļās operācijas” konceptu, kas nav vairs tāds, kāds bija 1930-1990 gados, bet joprojām vērā ņemams. Par to sīkāk šeit. Viens no galvenajām šādu operāciju raksturlielumiem ir ielaušanās dziļums, ko uzbrucēja triecienspēkam nosaka apgādes ceļu drošums un pietiekamība, kā arī netiešā uguns atbalsta ” tvērums” (artilērijas darbības limits). Tā kā pretinieka artilērijas uguni vai CAS mēs saviem spēkiem ietekmēt nevaram vai gandrīz nevaram , tad apgādes ceļu traucēšanai un visādai citādai pretmobilitātei mūsu izpildījumā jābūt maksimāli efektīvai, un te mums ir visas iespējas kļūt izcilniekiem.
Kur H ir regulārie spēki (PD+BOMD), bet M ir SUV+ ZS+rez.karavīri.
vara bungas 
Kaut kā 1920. gada piemērs neliekas pārāk aktuāls, jo toreiz gan tehnika, gan izpratne par uzbrukumu bija citādāka. Lidmašīnas un zemūdenes stipri maina visu bildi.
lasi uzmanīgāk… “ihtamņetu” formātā”. UA karš būtu pavisam cits, ja tiktu iesaistīta aviācija.
UA karš vispār stipri interesants – faktiski velk uz WWI ar droniem.
Tādēļ arī salīdzināms ar 1920.gadu LV. UA scenārijs ir tikpat reāls kā zibenskara scenārijas. Jādomā ko darīt abos gadījumos.
abiem +
Es teiktu hibrīds ar Girkina bandu ir pat reālāks, jo taisīt atklāto karu pret NATO valsti ir ļoti riskanti.
http://www.vesturesklubs.lv/forum/58-3083-1 vienas “dziļās kaujas” bēdīgais gals… kaut LV nav tik pamatīgu purvu un dabas apstākļu, un arī spēku, kas spētu atgriezt ru armiju no aizmugures apgādes.
bet ir 800 cg, kas varētu ne uzvarēt, bet pamatīgi pabojāt dzīvi ru apgādei. nepieciešams tik decentralizēti lādiņi un plāns, kur glabāt tos tagad un kur slēpt sūdu brīdī. glabāšanu māju pagrabos pat nepiesaucat. tagadējai uzglabāšanai vajadzētu ieguldīt miljonus- mazas un daudz slēptuves LV mežos ar valni un žogu, un uzrakstu: “sods par pārkāpšanu 1000 eiro un 50 darba stundas”…
SE decentralizācija ir veiksmīgi atrisināta,par to jau stāstīju – 17000+ mazo noliktavu pa visu valsti. Bez klātesošas apsardzes, apsargā G4S vai taml mobilās grupas uz helikopteriem.
17000+ nozīmē vismaz pāris miljardi (3 LV aizsardzības budžeti). jāsāk būvēt pamazām…
nezinu kā tu rēķini. Tam ir jābūt ir vienkāršam, pārvietojamam betona modulim, (garažas lielumā), kas ierokams kur un kā vajag, ar pamatīgām biezām sienām, hidroizolāciu, lūku un signalizāciju. Ja kungi piebūvēs tam ofisus ar maukām un blekdžeku, tad, jā , miljardi.
visam, ko ierok zemē vajag projektu. katram objektam vajag pievadceļu, vadus. arī pats modulis un tā uzstādīšana varētu maksāt vismaz 30k. tākā vienam modulim šīs izmaksas varētu būt ap 50-100k.
OMFG nu gan problēma 🙂 it īpaši ar “projektu” un “ceļu”. Pat Pabriks to nomenedžētu. Apsardze tas gan ir challenge.
tā nav problēma, bet tās ir izmaksas. ja esi taisījis kaut parastu pievadceļu līdz savai mājai, tad Tev jāzin, cik tas maksā. arī par projektu (arhitekts, detālplānojums, vides novērtējums…) un pamatu likšanu priekšstatam jābūt.
Es jau zemāk sarēķināju. Pat ja tie būs 100 000, sanāks 250 mio, kas nav nekas traks. Un uz to konteineru ražošanu toč varētu ietaupīt, ja to dara vairāku gadu garumā un konkursā tādu pasūtījumu saņem 1-3 paneļu ražotāji.
glabātuve ir pusslepena, ceļš nosacīts vai esošais. Projektu uzdosiem iet saskaņot SABam, domāju ar būvvaldi nebūs problēmu, viņi dienestu izprot mugurkaula smadzeņu līmenī -refleks. Ja kas var pieņemt speciālu likumu, ka šīm būvēm neko neprasa. Bet tad Duklavu vajag piesaistīt.
es tik par! ja var saplānot, lai ieekonomētu- vēl labāk! bet birokrātijai diemžēl miera laikos vienmēr ir nodevas. atliek tik kādu entuazistu dabūt, kas šo cauri bīdītu!..
Mans skatījums uz decentralizēto noliktavu lietām:
Vispirms mums jānošķir dažādu veidu militārie krājumi ar dažādu bīstamību un attiecīgi dažādām drošības prasībām:
1. Drošas lietas, ko var nopirkt veikalā: apģērbs, uzkabes, ķiveres, bruņuvestes, teltis, ģeneratori, transports, pārtika utt. Glabāšanai var izmantot esošās telpas ar normālām durvīm. Kaut vai daudzdzīvokļu nama pagrabu. Kā mobilais variants varētu būt standarta konteineris, kas tiek novietots kur nepieciešams: noliktavu kompleksā, lauku mājas šķūņi. Modificēts konteineris varētu būt priekš ierakšanas zemē.
2. Ne tik drošas, bet brīvi nopērkamas lietas. Piem. degviela. Ierokamas vai pārvietojamās cisternas, kuras neliek blakus dzīvojamām mājām vai ugunsnedrošām celtnēm/ražotnēm.
3. Drošas, bet privātpersonām parastā veidā nepieejamas lietas: ieroči un patronas. Patronas (ne lādiņi) tik vienkārši nesprāgst un ja arī sprāgst, tad skādi nenodara (patronas jāliek atsevišķā telpā/konteinerā no ieročiem). Šīs lietas jau ir jāglabā paaugstinātās noturības konteineros vai telpās ar metāla durvīm un signalizāciju, lai grūtāk piekļūt, bet novietot var turpat kur 1. jo šie sprāgt vai aizdegties nevar.
4. Bīstamas un privātpersonām normālā veidā nepieejamas lietas: sprāgstviela, granātas, prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču lādiņi, mīnas, granātas utt. Lūk šie jau ir bīstami un būtu glabājami tā, lai neradītu lielu kaitējumu. Principā arī šie ir droši, ja ar tiem pareizi rīkojas. Lai tie sprāgt – jādauza ar āmuru. Noliktavā tiem jāstāv iepakojumos un noliktavas iekšpusē no iepakojuma nav jāvelk. Tātad ja arī nokritīs – nesprāgs. Detonatori jāglabā atsevišķā konteinerā no granātām/mīnām. Laukos – noteiktā attālumā no dzīvojamām mājām. Pilsētās – noliktavu/garāžu kompleksos.
Tālāk dalījums pēc līmeņiem 3. un 4. lietām:
I. Individuālais un nodaļas līmenis – personīgais ierocis un munīcija tām. Ieskaitot CG, Stingerus, mīnas un granātas. Dažas kaujas devas. Nodaļas transports garāžā. Ieroči un munīcija seifā. Var glabāt arī nodaļas biedru ekipējumu, ja tie pie sevis to glabāt nevar.
II. Vada noliktavas – neliela izmēra konteineri (kā zviedru humpalu). Var likt laukos šķūnī, ierakt privātā teritorijā (ja būvinspektors pamanīja, tad slikta konspirācija), nolikt garāžu kooperatīvā vai noliktavā, valsts vai pašvaldības īpašumā.
III. Rotu noliktavas.
Tiek uzbūvēta no ārpuses civilā noliktava/rūpnieciskā ēka, kur iekšā tiek saliktas militārās mantas. No ārpuses var izskatīties kā neizmantotās noliktavu platības, kuras īpašnieks plāno pārdod. Apsardze neuzkrītoša.
Lauku mājas, kuru pamata funkcija ir noliktava. Tie, kuri tur dzīvo, šo kompleksu pieskata. No ārpuses izskatās parastā māja, kur penši dzīvo vai dzīvo laukos, bet strādā citur.
Pamatīgs bunkurs pilsētā, par kura eksistenci apkārtējie pat nenojauš. Pietiekami dziļi, ja sprāgst, tad uz āru nelidos.
Pietrūkst mazs sīkumiņš. Šo visu ir jāgrib augstajiem kungiem..
Es nerakstīju par to kā šo sistēmu reklamēt, es rakstīju kā to vajadzētu darīt, ja grib.
Jāņem vērā, ka PAR ir maza saprotoša elektorāta daļa. Lielu vairumu var iebiedēt ar saukli “jūsu mājas pagrabā glabās bumbas!”, “zemīši dzers un šaudīsies kā 90-tajos”, liela daļa tālāk nepētīs, bet idejas autors būs sliktais. Izglītot var ja Tev ir masu mediji, kuriem būtiski taisnība, nevis, kuri dzenās pēc sensācijas un (vai) politisko konkurentu nopirkta satura.
Man liekas, ka šis kā reiz ir pats nepolitiskākais (publiskais) jautājums, kāds vien varētu būt. Nevienam vēlētājam nebūtu jāzin ne to, ka notiek resursu decentralizācija, ne kā tā notiek. Tam būtu jābūt NBS lēmumam, kuru īsteno batkomi savās atbildības teritorijās.
Nesanāks. Politiskie konkurenti nekavēsies šo punktu izmantot. Tad ir divas stratēģijas: nekomentēt neko vai atklāti pastāstīt kā būs bez konkrēto vietu pieminēšanas.
mans skatījums:
1.ekipējumu glabājam mājās (vēlams arī ieročus),
2.degvielas mucas ierok dajebkur, ka tik gruntsūdeņi tās neizceļ un nepiesārņo apkārtni,
3. lādiņus (netālu arī munīciju) glabā slēgtos vientuļos iežogotos objektos (maskējums kā briežu dārzi, priežu un egļu sēklu plantācijās, sūkņu stacija …) dažus kilometrus no cilvēkiem, kur tiem ir uzbetonētas būves.
labi būtu sākt ar to, ka katram batiņam ir vismaz 4-6 slēptuves- 80-120gab ir reāli ceļams skaits un cipars (~12milj.).
p.s. kaut ko mēs te filozofējam- varbūt jau tik slepeni sen jau uzcelts, ka i gailis pakaļ nedzied… 😀
Aizej pie sava konkurenta Bergmaņa un publiski pieprasi info kas un cik sprāgstošs guļ jaunajās Vaiņodes noliktavās :):) Mož apdraud Priekuli?
Informācijām par šādām mini nodaļas – vada noliktavām ir / jābūt TOP secret. Ideāla situācija lai varētu leģitīmi sūtīt *irst visus interesentus. Tai sk. politkonkurentus. Ja kāds rakājas = sab & midd
Degvielas mucām jāliek pietiekams betona enkurs, lai gruntsūdeņi arī tukšu nevarētu pacelt un arī pašai mucai jābūt tādai, ka arī būdama pacelta, tā netecētu cauri.
Sākumam rotai varētu izveidot vienu slēptuvi un atsevišķi katram vadam mazāku slēptuvi.
Slēptuvju atrašanās vietas ir TOP SICRET info, ierīkošanu organizē attiecīgās vienības komandieris, atrašanās vietu drīkst zināt tikai vienu pakāpi augstāks komandieris. Tātad par vada slēptuvi zina tikai rotas komandieris un viņa vietnieks, par rotas slēptuvi – bataljona komandieris, štāba priekšnieks un S-4 priekšnieks. Nekādu slēptuvju sarakstu nevienam nav un ir aizliegts tādus veidot. Tāpat nekur netiek rakstītas koordinātes un šādu informāciju miera laikā aizliegts nodot pa sakaru kanāliem. Tikai personīga parādīšana uz vietas. Rotas slēptuvju atrašanās vietu zina tikai pats rotas komandieris, viņa vietnieks, rotas virsseržants, vadu komandieri un seržanti, rotas apgādes nodaļas personāls (jo viņiem noliktava ik pa laikam jāpārkrāmē). Ja rotas komandieris vēlās, viņš var informēt arī atsevišķus nodaļu komandierus. Vada slēptuves vietu zina VK, vada seržants, nodaļu komandieri un viņu vietnieki. Atsevišķus zemessargus var informēt par slēptuves atrašanās vietu, ja vada komandieris uzskata to par vajadzīgu. Bataljona komandieris nezina un nedrīkst interesēties (ja vien pirms tam pats nebija rotas komandieris). Ja ir aizdomas par instrukciju neievērošanu, tad atrašanās vieta jāatklāj NBS inspekcijai pēc NBS komandiera pavēles. Citos gadījumos atrašanās vietu var atklāt tikai pēc tiesas pieprasījuma. Gadījumā, ja slēptuve bija atklāta pēc tiesas lēmuma, šī slēptuve tiek likvidēta un pārcelta citur. Ieroču klātesamības pārbaudi var veikt ārpus noliktavas, t.i. ja bataljona komandierim ir aizdomas, ka kaut kas trūkst no ložmetējiem, viņš var pavēlēt atvest visus slēptuves ložmetējus pārbaudei bataljona teritorijā. Miera laikā mantas slēptuvē tiek ievestas un izvestas ar civilo transportu.
Vēl neliela piebilde. Rotas un vada līmeņa noliktavas tiek sagatavotas vairāk nekā ir vajadzība. Mērķi:
1. Maldināt pretinieku par īstās noliktavas atrašanās vietu. Ja viņam ir aizdomas par vairākām vietām, tad tas sarežģī iznīcināšanu.
2. Pamata noliktavu var pārcelt uz rezerves vietu, ja ir aizdomas, ka pamata vieta atklāta. Var pārcelt arī līmeni augstāk/zemāk. Piem. ja rotas vieta ir kļuvusi zināma, tad tur esošās mantas var pārcelt uz vadu rezerves vietām.
Par saskaņošanām. Rotas līmeņa noliktavas tiek būvētas kā civilie objekti (lauksaimniecības šķūnis, noliktava u.c.) ar pievadceļiem ar visu attiecīgo dokumentāciju un pēc nepieciešamības modificētas no iekšpuses jau pēc nodošanas ekspluatācijā. Būvvalde 100 gadus neies pārbaudīt sava prieka pēc vai tu iekšpusē esi ko pārtaisījis, ja tā nav sabiedriska ēka.
Vada noliktavas tiek būvētas slepeni un ja būvvalde pamanīja, tad slikti ievērota konspirācija.
No savas pieredzes pašvaldībā varu teikt, ka tur ļoti nopietniem pendeļiem jāiet no pašvaldības vadības, lai būvvalde uz savu galvu vienkārši tāpat brauktu pārbaudīt vai tik kāds savā mājā nav papildus sienas uzmūrējies vai degvielas mucu ieracis.
Ja kas tāds aizietu, es pat tūlīt būtu gatavs uzsist augšā nelielu rūpnīciņu, ja pat dabūtu pasūtījumu 1/5 no šī apjoma un ja tas būtu jāizdara kaut vai 5 gadu laikā, tobiš ja man būtu jāuztaisa 100 šādi konteineri gadā.
Ja objekts tiek novietots, nevis būvēts (nav saistīts ar zemi), būvprojektu nevajag, bet tikai saskaņojumu.
Ja iekārtoji tik sūdīgi, ka būvvalde pamanīja, tad slikti esi konspirāciju nodrošinājis.
Bet LV teritorija ir 7x mazāka, tātad tikai apmēram 2,5k mazo noliktavu. Un ja ņemam, ka tie ir konteineri garāžas lielumā, tātad ap 25 m2, tad pat rēķinot izmaksas kā vidēji labai mājai 1000€/m2, sanāk 25 000 €. Pieliekam kaut vai vēl tādu pašu cenu par piegādi un iestrādi attiecīgā vietā. Tātad 50 000 €. Kaut gan realitātē šāda cena jau ir kosmoss. Un tad reizinām ar 2 500, kopā sanāk 125 miljoni. Nekas nepavelkams.
ļoti pamatoti aprēķini, kuriem varētu arī piekrist. tie 50k ir stiepjams jēdziens uz augšu dēļ pievadceļiem. ja tos nodelītē līdz piekļūšanai ar kājām vai bv206 vai cvrt, tad krietni var ieekonomēt. bet apsardze tad varētu krietni kavēties…
Saku, ka SE izmanto helikopterus, nevis uzturēšanai bez reaģēšanai.
lab, nezinu, vai tad tur vajag H-nosēšanās laukumu, kas prasa atkal izmaksas…
Vidējam helim vajag 30×30 m pļavu-izcirtumu tuvumā. Mazāk skaties holivudas filmas, kur james bond desantējas tikai uz apļiem ar H burtu vidū.
gan jau 30x30m līdzenu(!) pļavu! bet nestrīdos…
A kam līdzenu pļavu? Karājies 50cm virs zemes un desants lai lec ārā vai vispār lai laižas zemē no lielāka augstuma.
atpakaļ arī jātiek 😀
iespējams, ka arī ļaundari jādabū iekšā helikopterī.
Atpakaļ tikt tā jau mazāka bēda, var paiet nedaudz tālāk.
Galu galā, ja pļava nav ideāli līdzena, labam pilotam būtu iespējams karāties max 50cm virs zemes.
Es tomēr primāri glabātu nevis mežā, bet lauku māju teritorijā slēpti. Var būt normālā attālumā no dzīvojamās mājas. Tāpat pilsētā saimnieciskās apbūves teritorijā (rūpnīcas, noliktavas). Garāžu kooperatīvos utt. Ja tiek glabāts mežā, tad labāk, lai tā teritorija nožogota un tur skaitās briežu dārzs, īpaši aizsargājama teritorija vai kas tamlīdzīgs. Mums ir nepieciešama lielāka konspirācija nekā tas ir Zviedrijā.
Tu varbūt glabātu dajebkur, bet valstī (un ne tikai mūsu) ir noteikti normatīvi, kur drīkst glabāt, lai neapdraudētu cilvēkus…
Lasu un brīnos par pipara ierēdnieciskajiem argumentiem. Vajag tikai politisko gribu un mērķtiecību, tad var pieņemt tādu likumus un normatīvus kādus nepieciešams, lai šo procesu maksimāli atvieglotu!
Aha, uztaisam likumu, ka drīkst aizkrāmēt evakuācijas ceļus un uz balkoniem un trepēs varēsim krāmēt dafiga mantas, jo ugunsgrēkos jau nemaz tik daudz cilvēku neiet bojā… A ieguvēji būs tūkstoši!
Kāds sakars? Bet anivei uzņemties saprātīgu risku dažreiz tiešām ir labāk kā censties izpildīt visu kas sarakstīts.
Pipar, sāc mazliet apnikt ar šito purpināšanu. Kāds ir mērķis? Ieroču un pribambasu decentralizācija teiksim līdz vada līmenim. Tik tālu visi piekrītam?
Tas tiešā veidā NENOZĪMĒ, ka ir jāriskē ar iedzīvotāju drošību. Pieņemsim, ka glabāt izdomās rūpnieciski ražotā zemē ierokamā betona modulī. Maķ, no ieroc to drošā attālumā. Kur viņus slēpt, domāju var atrast katrā pagastā – pilsētā individuāli. Kaut kur tas būs mežs, kaut kur bijušais betona CCCP bunkurs puspamestas rūpnīcas teritorijā utt.
mana purpināšana pret jūsu ietiepību 😀
vienkārši ierēķinat sprāgstvielu (lādiņi, mīnas utt) glabātuves vismaz pāris km no mājām, ražošanas cehiem utml un tad tas izklausīsies daudzmaz reālistiski, un es vairs nepurpināšu 🙂 pagaidām tās jūsu idejas izklausās pēc pašpuiciskiem izgājieniem. ja esat kaut vidusskolā mācījušies civilo aizsardzību, tad gan jau esat dzirdējuši, ka šādiem paaugstinātas bīstamības objektiem ir savas prasības un tur vairāk teikšanas ir speciālistiem kā deputātiem.
Latvijā ir daudzas pilsētas, kur daudzstāvu daudzdzīvokļu māju pagalmu vidos atrodas strādājoši propāna gāzes holderi. Un ir daudzas mājas (arī daudzstāvu ar daudziem dzīvokļiem), kurās atrodas 50 litrīgie propāna gāzes baloni. Katru gadu kāds gāzes balons uzsprāgst, parasti nolaidības un drošības noteikumu pārkāpumu dēļ, paraujot līdzi cilvēku dzīvības. Ja teorētiski un piem. teroristiski uzsprāgtu kāds gāzes holderis brīdī, kad tam apkārt daudz ļaužu – būtu liela līķu kaudze.
Ja sabiedrība un speciālisti spēj nodrošināt gāzes holderu drošību un šos holderus pilsētu pagalmos neaizliedz – vai speciālisti nespēs atrisināt problēmas ar sprāgstvielu glabāšanu tuvu zemessargu un karavīru dzīves vietām? Spēs!
vajag rakt tās biszāl’s zem tiem holderiem, i viss būs čoin.
liel bedr
nu, 50 litrīgs gāzes balons diez vai ir salīdzināms ar cg lādiņu…
https://www.youtube.com/watch?v=wYqz6ngdpO0 https://www.youtube.com/watch?v=q6j9wEF1sf8
Tāpēc, Dundur, ja Tu spēj, tad karogs rokā un aiziet! Jūs te bariņš brīvprātīgo varat sākt ar piketu pie AM mājas ar prasību piešķirt jums uzglabāšanā uz pašu atbildību par savu dzīvību (ja jums ir ģimene, tad vajadzētu gan jums to pamest, jo šādi jūs apdraudat viņu dzīvības) komplektiņu cg lādiņu un varbūt arī kādu prettanku mīnu. kad šo dabūsiet cauri, tad es jums atvainošos par savu mazdūšību 😀 pagaidām no jūsu puses tikai bezjēdzīgas tukšas pļāpas!
Mana situācija – bataljons 65km attālumā, jāšķērso vismaz 4 tilti. Ja ziemā ceļš aizputināts, tad tālāk par 5-10km netikšu. Ja tiltu nobloķējuši “zaļie cilvēciņi”, tad kustības arī nebūs.
Protams, es kā kājnieks būšu ar savu triecienšauteni, bet ložmetējnieki, granātnieki un citas specialitātes karos plikām rokām bez sakariem.
Patiesībā arī manā bataljonā tiek runāts par decentralizāciju un arī par vietējo “līderu” izraudzīšanu kā esot bijis 90.gados, kad pagastā vai mazpilsētā šis līderis vai “lauka komandieris” tika iecelts no pašu zemessargu vidus īpaši nesakatoties uz pakāpi.
Ļoti ceru, ka tuvākajā laikā ģen. Kalniņa runās parādīsies vārds “decentralizācija” (un rotas izvietošana Lūznavā ārpus Ādažiem jau ir sava veida decentralizācija), ja vien viņš grib būt progresīvs un ir spējīgs parādīt sabiedrībai, ka spēj redzēt un prognozēt visus riskus (centralizācija ir risks), kas mūs dara viegli ievainojamus.
Jā, 90-s fiksi ātri mēs nonācām pie secinājuma, ka rotņiki, kas miera laikā piesakās dienestam kur galvenā māksla ir aizpildīt žurnālus un pierunāt azs nākt uz dežūrām, nebūs kara laika Dudajevi. Tādēļ attapīgus bijušos huļigānus būtu aktīvāk jāsūta uz dažādiem kursiem, kas zina varbūt izaugs par slaveniem latalibu amiriem.
Protams, katrā novadā un pagastā jānozīmē savs galvenais zemessargs. Viņam ir pienākums perfekti pārzināt pagastu un spēt orientēties tajā bez kartes un kompasa arī naktī mežā. Viņam jāzina vietējie cilvēki, mobilizējamie un mobilizējamās materiālās vērtības. Arī no ZS veterāniem, kādu jānoliek galvenajam par vietnieku. Ja ZS bataljons darbosies citur, tad veterāns paliek uz vietas, atbalsta vietējo varu, palīdz veikt mobilizāciju. Vēlams arī vienības formēt pēc teritoriālā principa.
Labi, kur Tu piedāvā izvietot noliktavas pilsētā, lai tām ātri varētu piekļūt zemessargi, kuri dzīvo pilsētā?
diemžēl nekur! alternatīva ir apgādes rota ar pikapveidīgu transportu, kura operatīvi var piegādāt lādiņus. patronas var glabāt arī pilsētā.
Arī zemessarg, neaizmirsti likumprojektā iestrādāt punktu par mobilajām noliktavām:
https://www.armagcorp.com/products/explosives-storage/trailer-mounted-magazines/
Labi, vēl viens jautājums. Vai Tu pieļauj, ka zemessargs pie sevis mājās pilsētā glabā arī vienu komplektu priekš CG? Protams, seifā.
seifs nodrošina tikai to, lai kāds nenozog. bet Tu par cg 1 komplekta izsniegšanu glabāšanā uzjautā savam rotas vai bataljona komandierim- vēlams rakstiskā formā, lai Tevi vienkārši nepasūtītu sēt rudzus.
Mani pasūtīts, regulāri sūta, esmu pieradis. Es par to kā vajag, ne par to kā būs.
Pipar, bet mums ir pilsētās izvietotās ražotnes un noliktavas, kas pēc bīstamības ir pielīdzināmas munīcijai. Piem. amonjaka cisternas, kas tiek dzītas cauri Rīgai, tas pats amonjaks glabātuvēs. Ķīmiskās rūpnīcas.
Ja noliktavu ierīko dziļā betona bunkurā dažus simtus metru no mājām, tad arī sprāgstot būs tik neliela vietēja zemestrīce.
bezjēdzīgi diskutēt… nolaidies uz zemes un paskaties apkārt! ieroc, noglabā un pārliecini mani! tagad nav un vēlāk nebūs.
Šāda bunkura izveide visdrīzāk maksās vairāk nekā privātās mājās būve un ja es sākšu, tad pēc pārdesmit gadiem pabeigšu.
Normatīvs nav dabas likums, to cilvēki pieņem un cilvēki var lemt savādāk.
skaidra lieta! mīzēji arī uz maximu var neiet!..
Nolaidība Maximas gadījumā nav ne ar vienu objektīvu vajadzību pamatojama. Vienkārši pofigisms.
tavā gadījumā pārlieku optimistisks fatālisms.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/131970/svinigi-atklaj-militaro-bazi-luznava/ topošais bataljons (5 rotas!), lai pacīnītos par Latgali pirms Aiviekstes. Lūznava ir ļoti laba vieta, lai paspētu pirmie ieņemt apkārtni ar uguni nosegt galvenos ceļus, kuri nāk no By/ru. arī pašgājējhaubices, 120mm mīnmetēji, PT un PGA ieroči ir labi argumenti.
Cik var klaigāt par 5 rotām, ja gada laikā knapi salasīja vienu? Latgale ir laba vieta PD rekrutēšanai, bet es gribētu redzēt, kas sāksies, kad šos profesionāļus sāks rotēt dienestam (3-5 gadi) uz Reigu vai Liepāju. Vai varbūt tās būs “svētās govis”.
ir kkas pret 5 rotām?! pēc 5-7 gadiem būs bataljons 800vīru sastāvā, kur noteikti būs atkritēji, no kuriem veidosies rezerves karavīri.
tāpēc nepiekrītu šim skepticismam. un grūtības norūda! 😀
Pēc 5-7 gadiem tad arī runāsim par 5 rotām. Pieraduši paņimaješ zīmēt zs “bataljonus” powerpointos.
nbs aug!- seko LT un EE pīāršķiku paraugdemonstrējumiem! 😀
bet, nu, 1 rota jau ir, kas nav maz LV mērogam. protams, labticīgi ceru uz rotu gadā!.. 🙂
Kā jau profi PD izmaksā dārgi. Pieliec PD rotai vai divām vēl divas no BOMD un būs tev bataljons īsā laikā jau pēc (3-4 pamatapmācības mēnešiem).
es ceru, ka šim bataljonam pēc 5 gadiem varētu pieplusot omd, lai izveidotu brigādi.
OMFG atkal jāsaka. Tur jau ir ZS “brigāde”, kuras sastāvā šis te PD “bataljons”ieskaitīts. Mišungs un improvizācijas.
ZS brigāde pagaidām var būt pagaidu aizvietotājs. kaut caur šiem bataljoniem varētu arī omd realizēt.
kaut pagājušo gadu bija zīmējuši vienu PD rotu Latgalē, šogad jau zīmē bataljonu. ceru, ka tendenci saglabās! 😀
noteikti būs atkritēji, no kuriem veidosies rezerves karavīri. <<< viss materiāls tiks simtprocentīgi izmantots 🙂
Jocīgi ar to bataljonu ne tikai pēc satura, bet arī pēc formas – vienu brīdi bija iegājies nosaukums AKARs (Austrumlatvijas kaujas atbalsta rota…laikam tāpēc, ka madonieši un no Sēlijas puses negrib dienēt Latgalē, bet Austrumlatvijā OK), tagad AKARs esot nosaukts par “jauno” 36.batajonu. Kādreiz Rēzeknē bija ZS 36.bataljons, kas pēc apvienošanās ar Ludzas 32. bataljonu un pēc Ludzas bataljona likvidēšanas kļuva par 32. KBN. Droši vien kaut kāda dziļāka doma tur ir.
Cik sanācis ar šiem pakarot un aprunāties – saka, ka trenējot smagāk kā Ādažos.
Kurš tieši teica, ka trenējot smagāk, kā Ādažos?
Jauniņie, vai pieredzējušie instruktori, kas pārbraukuši no Ādažiem?
To teica jauniņie un jauniņās. Iespējams, ka lielība un bravūra zemessargu priekšā. Bet šie skrien un kustās ļoti ātri, un ar viltīgu taktiku.
Tātad, nekā objektīva, protams, ka katrs slavēs savus piedzīvojumus un cels saulītē.
Pa to laiku zviedri izsludinājuši neplānotu mācību trauksmi 22 000 ! ZS. Cer uz 50 % atsaucību.. Lūrēs, kas šiem sanācis..
https://www.svt.se/nyheter/inrikes/22-000-hemvarnssoldater-kallas-in-i-historisk-beredskapsovning
Kad gaidāmas penzionāra atklāsmes omd / bomd tematikā?
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/graube-rosina-baltija-izveidot-vienotu-komandvadibu-14198895
Kādas darbības viņš ir veicis vienotās komandvadības virzienā, kad bija NBS komandieris?
“ASV karavīru skaita palielināšana” esmu vairāk kā skeptisks par šo priekšlikumu, ne tādēļ ka nevajadzētu, bet tādēļ ka publiski to prasīt var tad, kad ir zināms, ka neatteiks.
Krīzē vienoti komandvadīt ko? Un kā, kad REC iet pilnā sparā. To vienotību vajadzētu īstenot tieši miera laikā, sinhronizējot un vienādojot apmācību, iepirkumus, resursu pārdali utt. Kara laikā visam C2 jābūt deleģētam “uz leju”, jo apvidus ir zināms gadiem ilgi, uzdevumi arī. Uz vietas taktiskie komandieri labāk zinās kā īstenot plānus. Pavēles un ieteikumi no bunkura polijā, diez vai kalpos mērķim.
Vienota komandvadība noderētu, ja problēma būtu Girkins ar bandu.
Varu iedomāties kā EE un LT deleģē LV savu karaspēku vadīšanu baltijas kara apgabalā 🙂
tas būtu ņirdzigi.. taču pindosiem, iespējams, deleģētu ar..
Domā poļi dzen nesegtu info?
Mēs nezinām visus PL apsvērumus, iespējams ka kādam politiskam spēkam vajadzēja haipu par tēmu. Katrā gadījumā normāli tādus jautājumus vispirms izrunā diplomāti un tikai tad nopludina presei.
mēs jau arī nezinam, vai nav jau izrunāts 🙂 un haips ir lai sagatavotu augsni politiķiem.
Šis ir dienas grauda vērts
“Graube intervijā aģentūrai LETA pastāstīja, ka bija vienīgais eksperts no Latvijas, kas nesen sniedza savu vērtējumu par aizsardzības jautājumiem ASV Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) rīkotajā sanāksmē.”
Tas skan kā pārmetums citiem ekspertiem, kas noslinkoja aizvilkties līdz DC 🙂
Priekšlikums arī iespārda
“katrā Baltijas valstī patlaban atrodas aptuveni 1000 karavīru liela NATO kaujas grupa. Tas, protams, nav ievērojams spēks, salīdzinot ar armijas lielumu Krievijas pusē. Taču, ja pie vienotas un efektīvas komandvadības šīs kaujas grupas tiktu vadītas jau kā vienots 3000 karavīru liels kontingents pārdislocēšanai uz krīzes teritoriju, tad tam būtu daudz lielāks efekts,”
Tak mēs jau esam krīzes teritorija, turklāt BnKG jau ir NBS Kbr sastāvā, kurai ir savi uzdevumi valsts aizsardzībā, bet ja krīze ir lokāla, tad kādēļ uz citu 3B teritoriju/valsti jāsūta vieskaravīrus nevis savējos? Tas ir kā? mūsējie paliks sargāt kazarmas, kamēr kanādieši brauks palīgā LT vai EE? Cool.
kāds apšauba augstā k-ga analītiķa & eksperta spējas? 🙂
ps būtu nu labāk rosījies par militāro pensionāru sanatoriju un izklaides braucienu dārziņu..
Nē, neapšaubu, es tās konstatēju un salīdzinu ar līdzīga ranga ekspertu domu graudiem, lai saprastu, kas mūs vedīs kaujā.
[..] Pēc ilgāka laika, politikas vadītāji pierod pie tā, ka visus konfliktus var novērst miera ceļā, vajaga tikai būt veiklam, asprātīgam, apķērīgam un izveicīgam politiķim, tad miera laikā armija nespēlē nekādu lomu. Tādam izveicīgam miera politikas vadītājam kara vadonis top par nepatīkamu kavēkli. Tādēļ bieži vien miera laikā arī nostāda armijas priekšgalā personu, kura ar visiem politiķiem prot labi sadzīvot, bet kura par kara vadoni nav derīga.[..]
[..] Lielu kara vadoņu – ģēniju idejas ir vienkāršas, bet viņu piemērošana ārkārtīgi grūta. Tāpēc jo lielāks ir karavīra talants, jo tuvāk viņš pats stāv ģēnijam, jo vieglāki un labāki viņš piemēro lielu kara vadoņu idejas – kara mākslas idejas, kamēr vājāki talanti, nespēdami šīs idejas izlietot, aprobežojas tikai ar ārēju formu piemērošanu, t.i. viņi seko ne idejām, bet formām. Jo vairāk tiek piegriezta vērība formām, bet ne idejai – garam, jo vairāk kara māksla iet uz leju, jo katra forma novecojas. Agrāko formu stipra kopēšana priekš armijas kaujas spējām ir viena no visbīstamākām parādībām, pareizāki sakot, viena no kara lietu amatnieku visbīstmākām uzvedībām – tā noved pie smagas zaudēšanas.[..]
ģen.P.Radziņš
Šis attiecas arī uz visu virsnieku korpusu. Miera laika rotņiki / batkomi utt. arī visus talantus sublimē iekš dokumentiem, instrukcijām, pavēļu burvību un parketa cīņām.
interesants skats sākas, kad iekš ZS batiņa nejauši iemaldās, kāds seržants, kurš iepriekšējos 10-15 gadus ir mētājies pa misijām… putekļi mapes un kamuflāža šķīst uz visām pusēm. Rotņiki ieņem pozīciju “esmu neredzami saplūdis ar kabineta paklāju” :):)
Mums visi virsnieki jādzen cauri misijām, citādi būs problēmas kā visās iestādēs, kuru rezultātu uzreiz redzēt nevar – iestāsies pofigisms un birokrātija.
jap. Taču realitātē redzu, ka ZS rotņiks nav izkustējies no krēsla gadus 15dsmit..
To es arī nesaprotu, vai nu nav talanta vai nav vēlmes ko mainīt, pakāpe tā pati n-tos gadus, amats tas pats.
Rotņiku starpā netrūkst seržantu un virsseržantu, ja kas.
tas tā kā pagaidu risinājums, jo zvaigžņoto visiem nepietiek. Domāju, pēc papīriem šamie skaitās rotņika V.I.
Bet ja šie ir PD (misijnieki) – labākais variants, kas var būt,,