Ļoti raksturīga situācija brīvprātīgo apakšvienībās, tos vadīt kā armijā pienākas ir ļoti grūti. Visi personības, autoritāšu nav, paši čiekuri civilajā dzīvē, komandiera vecums var būt vai nu pa vecu, vai pa jaunu, negatīvās motivācijas instrumentu nav, pozitīvās btw arī. Stresā tas viss lien ārā, manuprāt vislabāk savlacīgi miera laikā nodaļai/vadam sanākt kopā un vienoties par apzinātu disciplīnu, citādi karā būs vāks.
Vislabāk darboties mācībās vienā un tajā pašā sastāvā, vienos un tajos pašos amatos ar vienu un to pašu deleģētu individuālo atbildību, protams, neaizmirstot par to, ka katram jābūt gatavam paart ar ložberi, nosūtīt ziņojumu, noteikt atrašanās vietu un koordinātes, varbūt pat izšaut no CG pa nekustīgu mērķi līdz 500m attālumā.
vara bungas 
Interesants video. Pamācošs un aizdomāties liekošs. Tiem, kuri uz to ir spējigi…
Ļoti raksturīga situācija brīvprātīgo apakšvienībās, tos vadīt kā armijā pienākas ir ļoti grūti. Visi personības, autoritāšu nav, paši čiekuri civilajā dzīvē, komandiera vecums var būt vai nu pa vecu, vai pa jaunu, negatīvās motivācijas instrumentu nav, pozitīvās btw arī. Stresā tas viss lien ārā, manuprāt vislabāk savlacīgi miera laikā nodaļai/vadam sanākt kopā un vienoties par apzinātu disciplīnu, citādi karā būs vāks.
Vislabāk darboties mācībās vienā un tajā pašā sastāvā, vienos un tajos pašos amatos ar vienu un to pašu deleģētu individuālo atbildību, protams, neaizmirstot par to, ka katram jābūt gatavam paart ar ložberi, nosūtīt ziņojumu, noteikt atrašanās vietu un koordinātes, varbūt pat izšaut no CG pa nekustīgu mērķi līdz 500m attālumā.
Vispārīgi piekrītu tikai – 500m, traks vai? Tur tak pat ar to “optiku” nav diži reāli (ja runājam par kumulatīvo, ne šķembu)
Video toties izskatās līdzīgi kā apraksti par disciplīnas zudumu krievu armijā 1917, kas kulminē ar vēlētiem komandieriem.