ilustratīvs video
vara bungas: Reiz jau rakstīju par šo tēmu, vēl konkrētāk šeit, šeit un šeit. Tagad, kamēr ir laiks un nauda NBS nenāktu par ļaunu izstrādāt metus un iepirkt pārvietojamu betona blokposteņu konstruktīvo elementu komplektus, ko noglabāt ZS bataljonu teritorijās, gadījumam, ja nāktos nodrošināt izņēmuma stāvokļa ieviešanu, kas ir viens no diviem ticamākiem karadarbības scenārījiem LV. Būvnieku lobijs taču neiebildīs 🙂 LV mazpilsētās kā likums būs 2-4 galvenie ceļi, kas savieno tās ar maģistrālēm vai citām apdzīvotām vietām. Ja ceļu ir vairāk, tad izņēmuma stāvoklļa laikā “liekos” ceļus būtu jāslēdz (tie paši bloki) un jāpieskata. Attiecīgi nepieciešami apmēram 5 blokposteņu bloku komplekti mazpilsētai un vismaz 2 katrai mazākai apdzīvotai vietai. Labs daudzums braukšanas joslas norobežojošo “bortakmeņu” arī netraucēs. Ar paštaisītiem koka “ežiem” un policijas lentēm nepietiks pat zaļumballes autostāvvietai. Arī dzeloņ`drāts ir pret kaķiem un godīgiem cilvēkiem…
Amerikāņiem 2008.gada kaujās ap Bagdādes Sadr City izaicinājums bija lielāks, jo ar betona blokiem vajādzēja nodalīt un aizsegt komunikācijas līnijas vairāku jūdžu garumā. Par to un citām pilsētas kaujas taktiskām niansēm rakstā zemāk. M`ums lasot šo rakstu būtiski iztēlojoties situāciju no abām pusēm, jo atkarībā no situācijas, mēs paši varam spēlēt jebkuru no abām lomām, gan kā iebrūkošais, gan kā pilsētu aizstavošais spēks, gan konvencionālā kara, gan bruņotu nemieru gadījumā.
[..]Both of the assigned missions—to stop rockets hitting the Green Zone and to restore government control of Sadr City—were constrained by JAM’s ability to slip in and out of Sadr City to launch rockets from sites closer to their intended targets, lay IEDs, and attack coalition forces. One of the first coalition responses was to use concrete barriers to seal the individual routes leading out of Sadr City to the southwest, increase patrols of these areas, conduct ambushes on known firing points, and secure key terrain by, among other things, reinforcing ISF checkpoints.[..]
[..]The role and effectiveness of concrete in reducing violence across Baghdad cannot be understated. Concrete barriers had been used throughout Iraq for years to reduce the threat of improvised explosive devices (IEDs) emplaced along major roads. But during the surge, concrete barriers were widely used to limit the enemy’s ability to maneuver freely across Baghdad.[..]
[..] The entire environment establishes a military dilemma. The advantages that occupying a city gives to a defender will drive them to withdraw into cities. Likewise, the disadvantages for an attacker encourages most modern military forces to adopt an approach used historically, avoiding or bypassing cities whenever possible.[..]
UPD1 Piemēru skatīties šeit
vairāk bilžu guglējot “БПЖ-3525”
vara bungas 
Mūsējie paši pēc licenzes varētu uz vietas ražot HESCO bastionus. Žogu fabrika kas atrodas piņķos ( vai kāds cirts vietējais žogu ražotājs) varētu ražot rāmi, bet par maisiem nezinu.
ka tik tur nav patentēta tehnoloģija, bet, jā, par HESCO jau minējām Nedaudz par maisiem arī.
Tādēļ jau tikai pēc licenzes ar atļauju no orģinālā ražotāja, jo mūs kā ES biedrus tiesas prāvās noēstu bez sāls par patentu likumu pārkāpumu. Nevaram atļauties kā ķīna ražot acīm redzamas rietumu kopijas tēlojot ka mūsējam rietumumu analoga neesot.
Ja betona kluči stāvēs bataljona bāzē, tad varētu būt problēmas ar loģistiku, ja būs vajadzīga steidzama uzstādīšana. Bez tam 1m3 gatavās betona konstrukcijas sver ~2400 kg. Vajadzēs daudz jaudīga transporta. Cita starpā man patika Sisu mašīna, jo viņiem vienam modelim bija aizmugurē ceļamkrāns.
Mazpilsētās tos betona elementus jau laicīgi vajadzētu nokraut kaut kur pie ugunsdzēsēju depo un tad ar ugunsdzēsēju tehniku uzstādīt nepieciešamajās vietās. Sliktākajā gadījumā jāizlīdzas ar lauksaimniecības tehniku. Tādi nopietni ceļamkrāni gandrīz nevienā mazpilsētā nav sastopami. Bet tas viss situācijā, ja vajag ātru rīcību.
Izskatās, ka AM, vismaz projektu līmenī, sāk domā par kaujas inženieru spēju attīstību – “Kaujas inženieru projekta ietvaros ir plānots attīstīt NBS militāro inženieru vienību spējas sekmēt savu un sabiedroto spēku aizsardzības pasākumus ar dažādu fortifikāciju būvniecību (..)”:
https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-aizsardziba/militaro-speju-attistiba/kaujas-inzenieru-spejas
Man kā būvnieku lobijam vairāk patīk šis no Vieglo kājnieku spēju Zemessardzē attīstības projekta – “Aizsardzības ministrijā turpinās darbs pie Vieglo kājnieku spējas paaugstinātās gatavības vienību attīstības, tai skaitā būvniecības programmas un centralizēto iepirkumu plāna realizēšanas.”
Kur noglabāt tas ir sekundāra problēma. Primāri Bn līmenī jābūt plānam, kas paredz blokposteņu veidošanu, no tā izriet to skaits. Tālāk ņemot vērā siltajās zemēs iegūto pieredzi tiek izstrādāta blokposteņa shēma, kurai būvnieku lobijs uzzīmē nocietinājumu metu ar domu par ātru izvietošanu/pārvietošanu. Pasūta un izgatavo vienu komplektu, rīko mācības un kinētiskos testus, iegūtos rezultātus iekļauj iepirkuma specifikācijā. Iepērk. Vienu komplelktu izvieto pie attiecīgā Bn vārtiem… to es saprotu, “turpinās darbs pie Vieglo kājnieku spējas paaugstinātās gatavības vienību attīstības” nesaprotu.
Pamatā jāorientējas uz sistēmām, ko var pārvietot uz uzstādīt cilvēki bez speciālās sagatavotības un tehnikas. HESCO jau parādīts.
Nelielam ceļamkrānam (evakuācijas mašīnai) jābūt jau bataljona līmenī, jo ar kaut ko bojātos MRAP būs jāvelk.
Un tad jābūt plānam kā mobilizēt tehniku.
Par tehnikas mobilizāciju igauņi jau domā
Tūkstošiem Igaunijas iedzīvotāju saņems brīdinājumu: krīzes gadījumā privātpersonu auto nonāks karavīru rokās https://www.apollo.lv/6520472/tukstosiem-igaunijas-iedzivotaju-sanems-bridinajumu-krizes-gadijuma-privatpersonu-auto-nonaks-karaviru-rokas
Nu mums nevajag jaunu riteni izgudrot tiko jau bija raksts par to ka Igauņi atsūta pavēstes cilvēkiem kuriem kara gadījumā ja trūkst armijai noteikts transports tas noteiktā punktā jānogādā ar pilnu bāku armijas vajadzībam, lai armijai nevajadzētu lieki turēt rezerves kuras varbut nevajadzēs izmantot.
Mums jau labi sen ir normatīvie akti kas regulē privātās mantas mobilizāciju aizsardības vajadzībām. Būtu vēl īpašnieku izpratne, būtu pavisam labi.
Normatīvie akti ir, igauņi audzē īpašnieku saprašanu un izpratni. Viena lieta, ka es zinu, ka man teorētiski var paņemt, cita lieta, kad es zinu kurā vietā un cik ātri tā mašīna jānogādā.
Šājās betona kastēs (skatīt no 1.54) – https://youtu.be/QMFxFjK2hbc var salikt ne tikai apaksstaciju, bet arī tehniskās un dzīvojamas telpas. Ražots Latvijā.
Nez kāds tur sienu biezums un no kāda betona, bet jābūt ne sliktāk kā pamatiem
Te ukraiņu pieredze. Betona “bunkurs” ar sienu biezumu 350mm. Tas netur RPG-7 šāvienu. Ukraiņi piedāvā problēmu risināt bunkuru apšūjot ar metāla loksnēm un uzliekot akumulējošo sietu/režģi.
Par augšējo bildīti. Betona standarta pamatu bloks ir 600mm biezs. Izskatās, ka bloks ļoti slikti nostiegrots. Ukraiņi eksperimentā šāva ar zenītložmetēju – izskatās, ka bunkura 350mm biezā dzelzsbetona siena 12,7mm lodes neizlaida cauri.
http://photofact.in.ua/content/%D0%B2-%D0%B7%D0%B0%D0%BF%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%8C%D0%B5-%D0%B1%D0%BB%D0%BE%D0%BA%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82-%D0%BE%D0%B1%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D1%8F%D0%BB%D0%B8-%D0%B8%D0%B7-%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BC%D0%B5%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D1%84%D0%BE%D1%82%D0%BE
Nevajag krist arī otrā galejībā cenšoties padarīt blokposteņus par nez kādiem cietokšņiem, kas sadārdzina un padara smagāku visu konstrukciju. UA pieredze vērā ņemama līdz brīdim, kad šie pārgāja pie pozicionāla kara. Normālos counterinsurgency apstākļos galvenais pasargāt blokposteņa personālu no snaipera vai triecienšautenes lodēm (ceru VBIED mums nebūs aktuāli) un retu reizi no RPG, bet kad vaļā ies smagie ložmetēji, mīnmetēji un termobāriskie lādiņi blokposteņi vairs nebūs vajadzīgi.
Vienīgi tur nav 12.7mm – apšāva ar ZPU-1, kurā tiek lietots KPVT ložmetējs, tas pats, kas lielākājā daļā BTR…
Pret prettanku granātmetēju bezceris, betona caursišanas spēja bruņusitējai munīcijai ir ap trīskāršota pa bruņu tēraudu. Tātad tur redzamajai granātai pg-7d vairāk par metru. Bet jā, var izmantot griezošo ekrānu (“būri”) vai pat “tīklu” kā uz vieglās bruņutehnikas – neilona tīkls ar metāla skrūvēm mezglos – masveidīgajām krievu granātām pg-7 un pg-9 tas saslēdz īsslēgumā spridzināšanas ķēdi.
piemērs
https://www.brd24.com/news/a-7561.html
Un klasiskā rezultāta bilde: https://cs8.pikabu.ru/images/big_size_comm/2016-04_6/1461835197271971175.jpg
Tas, ka parastajos pamatu blokos nav nekāds baigais stiegrojums, tas skaidrs, tur nav nepieciešamība, daudzstāvenēm tādus nelieto.
Bet paneļu izturībai risinājumu drīzāk vienkāršāk būtu meklēt taisot dzelzbetona sendvičpaneļus, tikai pa vidu putuplatsa vietā liekot ko citu – kaut ko akumulējošu. To lai speciālisti domā. Vienkārši krāmēt 30cm biezus blokus tas būtu diezgan tupa. Ja jau izstrādā no paneļiem saliekamu blokpostu, tad var piedomāt pie attiecīga sendvičpaneļa veida.
iekšpuse jāizliek ar smilšu maisiem, kas betona šķembas uztver- tā vismaz ēkās dara…
Iespējams jātaisa kāda kombinācija: ir gatavās betona konstrukcijas, kas tiek izmantotas kā karkass, kuru iekšpusē ir nodalījumi piepildīšanai ar smiltīm/ūdeni, savukārt ārpusē ir stiprinājumi bruņuplāksnēm un pretkumulatīvajiem sietiem.
Piem. Ukrainā 2014. gadā brīvprātīgo vienības vairākas reizes izmantoja standarta jūras konteinerus, ko sastuķēja kopā, piebēra ar zemi, arī no augšās lika konteineru. Šaujamlūkas bija pa vidu starp konteineriem, stiprinātas ar smilšu maisiem, metāla loksnēm un bruņuplāksnēm. Tai skaitā bija tāds variants kā divas bruņuplāksnes ar betonu pa vidu (līdzīgus risinājumus lika uz bruņutehnikas).
Atsevišķi jāuztaisa gatavie betona konteineri, ko ierakt zemē.
Jauda jau pati netaisa. Viņi tās kastes izmantojot cenu aptauju pasūta – kurš lētāk uztaisīs pie tā taisa. Paši viņi liek tām kastēm iekšas un uzstāda.
Dzelzsbetona vietā var izmantot šķiedru betonu (FRC). Tās ir vieglāks un elastīgāks. Izgatavot lētāk, jo nav tērauda stiegrojums jāsien/jāmetina. RTU BF ir vesela virkne pētījumu. Ir izgatavoti paraugi un izstrādājumi ar šķiedru betonu. https://en.wikipedia.org/wiki/Fiber-reinforced_concrete
Teikšu kā ir – nezinu. Visam pamatā eksperimenti vai kaujas pieredze. Katrā gadījumā ražotāji varētu padomāt šajā virzienā, kaut vai materiālu izturības testēšanas veidā.
Lūdzu piemērus no UK, UAS, IL spēku aktīvajām zonām.
Te piemērs no britu karavīru dienesta (Ziemeļīrija, Afganistāna):
https://www.thinkdefence.co.uk/2012/12/the-expeditionary-elevated-sangar/
Man izskatās, ka tie HESCO smilšu/zemes grozi ir optimāls risinājums. Salīdzinoši viegla uzstādīšana un večiem tikai atliek grozus piebērt vai nu labākajā gadījumā izmantojot ekskavatoru vai sliktākajā gadījumā lietot lāpstas un savu muskuļu spēku.
Dzelzsbetona elementi ir nežēlīgi smagi – ar rokām tos nepakustināsi un X stundā varētu būs problēmas ar transportēšanu un ceļamkrāniem.
X stundai gatavojas savlaicīgi.
Tā X stunda, kurai nepieciešami blokposteņi turpināsies ilgāku laiku, tur nav steigas.
ZS rīcībā likumīgi ir katra civilās tehnikas vienība, kas pagadīsies pa rokai.
Gabionu piebēršana iespējams būtu ātrāks process, bet to vnk nav,
Permanentas konstrukcijas salikšana no sagatavotiem betona elementiem vai blokiem pēc izmēģināta plāna un zināmā vietā varētu izbrīvēt HESCO bastionus (ja tie būtu) pagaidu blokposteņu vajadzībām.
Nebūs šķiedrbetons lētāks. Bet ja gribēs to vieglāku, tad nebūs pietiekama izturība. Nav tik vienkārši ar to šķiedrbetonu. Bet tad gari jāstāsta.
Re kur večiem var pajautāt
https://www.khersonline.net/novosti/obschestvo/45782-ustanovlennye-vozle-genicheska-blokposty-izgotovili-v-novoy-kahovke.html
Pie mums pašiem uz vietas ir pietiekami dzelzbetona speciālistu.
Ir gan. Zinu vienu čali, kas tagad dien PD, bet pirms tam studēja fizmatos savu bakalaura darbu rakstīja tieši par dzelzsbetonu. Kaut kas par betona un tērauda stiegrojuma savstarpējām attiecībām. Šitādus kadrus vajadzētu likt lietā tieši pa savu profesionālo līniju nevis dzenāt pa poligonu.
Lai no ko, bet betona teorētiķi un praktiķi LV ir ar kaudzīti.
Kas trūkst.. zvaigžņoto vīru izpratne un attiecīgi pasūtījums.
Ja NBS definētu šo vajadzību, nešaubos, ka LV atradīsies firmas, kas šo spēj realizēt labā līmenī.
Būvnieku lobijs, ja neslinkotu, pats varētu uzmeistarot paraugu un piedāvāt. Lobēšana var būt pozitīva.
Bagdādes Zaļajai zonai apkārt bija dzelzsbetona segmentu siena. https://goo.gl/images/v1hqZQ Tādus var saražot un nolikt nebaltām dienām. Ziemas mēnešos dzelzsbetona rūpnīcām brīvākas rokas.
100mm dzelzsbetona siena ir līdzvērtīga 50mm šķiedru betonu sienai. Mazāks tilpums betona, nav armatūras, bet pats betons dārgāks. Ir pētījumi un reāli paraugi kur 160mm jumta plāksne aizstāta ar metāla konstrukcijas rāmi kas aizpildīts ar 50mm šķiedru betonu. Svars vairākas reizes mazāks, izturība līdzvērtīga.
Augstas veikstspējas šķiedru betonam kā armējums ir dažādu sintētisko materiālu sieti.
Šķiedru betona kompozīts būs izsturīgāks nekā dzelzsbetona bluķis ar pāris stiegrojuma stieņiem.
Ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Tiesa gan tad jānoaka tehnoloģiskajam procesam, dokumentācijai ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Uzņēmuma jābūt uzticamam.