Betonoloģija


 

[..]Many in the military are thinking about future warfare in complex urban terrain, to include operations in megacities with populations over 10 million. The US Army spent eight years fighting in the complex terrain of Baghdad. Concrete contributed to reducing the complexity of the urban environment, served as a major tool in establishing stability, and functioned as a powerful weapon against enemies using safe havens within the city.[..]

avots

vara bungas: iedvesmojies no iepriekšējās ziņas vēršu uzmanību uz šo rakstu.  Pieņemot, ka LV betona ražošanas uzņēmumi spēj saražot nepieciešamās pārvietojamās betona konstrukcijas vajadzīgā skaitā un laikā, NBS ir jāņem tās vērā operāciju plānošanas apsvērumos, kā priekšrocību, ko pretinieks pagaidām vēl nav pilnībā nonivelējis.  Pielietojums visplašākais, gan ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai, gan svarīgu civilo objektu aizsardzībai, gan stabilizācijas operācijām.

26 domas par “Betonoloģija

  1. kārtējais būvnieku lobisms! 😀
    man šķiet, ka ierakties būtu drošāk un neprasa no inženiertehniskām spējām neko vairāk par lāpstu un zāģi. ok, transportam var iegādāties mazo eskavatoriņu. tāds betona dzots, man šķiet, ir labi pamanāms, tātad viegli iznīcināms mērķis. arī viena prettanku mīna būtu efektīvāka un vieglāk pārvadājama un uzstādāma kā betona siena.
    kaut, ja jaudas atļauj, var jau betonēt un kkur glabāt…

    • Kārtējais spriedelējums neizlasot rakstu. Būvnieki te nav vajadzīgi, konstrukcijas pārvieto inženieri. Rakstā cita starpā tiek stāstīts par pārvietojamu betona konstrukciju reālo kaujas pielietojumu APDZĪVOTAJĀS vietās. Gribu redzēt kā tu raksies asfaltā, turklāt LV jebkura tranšeja, kur nu vēl pilna profila, ātri pārvēršas par grāvi ar gruntsūdeņiem.

      • protams, ka manas domas ir tikai spriedelējumi, jo neesmu beidzis nekādas augstās skolas un rakstījis nekādas disertācijas.
        tikai rakstā rakstīts par US karavīriem, kuri iekarojuši teritoriju un cenšas to noturēt, sargājot savas dzīvības no vietējo partizāņu sīkajām preteklībām. tikai tas betons viņiem izmaksā miljardu, kas nav maza summa. tāpēc es saredzu ļoti mazas līdzības ar LV situāciju. LV teritorijā visdrīzāk sliktie neraks IED, bet laidīs darbā tanku, kam šāda betona fortifikācija būs kā saldais ēdiens.
        kā reiz visu šo nedēļu daudz par to domāju, kas ir labāk, ierīkot pozīciju pagrabā/1.stāvā, vai tomēr ierakties blakus ēkai zemes līmenī un izveidojot blindāžu. visa šī taktika apdzīvotās vietās mums ir pagaidām bērnu autiņos un ceru, ka Tavs draugs mūsu batiņam krietni pacels kvalifikāciju.
        bet… kad pāris gadus atpakaļ lasīju par UA kaujas gaitām Donbasā, tad piefiksēju- UA izveidoja posteņus/fortifikācijas pa frontes perimetru, bet separi lietā lika smago tehniku. finālā kā likts postenis tika nolikvidēts, daudzi UA karavīri ievainoti, bet dzīvi, jo separi blieza pa betona posteni, bet ukraiņi bija jau laicīgi notinušies jau uz ne tik redzamām rezerves blindāžām netālu. par to tad arī daudz domāju.
        p.s. Tu kā rīdzenieks aizej palūri, cik tad augsti ir tie Rīgas gruntsūdeņi, izstāsti un būšu ļoti pateicīgs 🙂
        p.s.s. un ja gribās dzīvot, tad daudz kur var ierakties. būtu Tu saņēmies iestāties ZS, varētu uz mani lūrēt, kā tikai ar cirvi un lauzni var nepilnas pusstundas laikā apmestā (ar stipru cementa javu) ķieģeļu sienā var izbliezt caurumu, kur bez pūlēm ložmetējnieks tiek cauri!

        • No ZS esmu saņēmis 5 un 10 gadu izdienas zīmes, no tās nāku un valstiskās vajadzības gadījumā kā rez.karavīrs tur atgriezīšos. Līdz ar to mani un ZS savstarpējie rēķini ir nosegti, man vairs nekur nav jāstājas. Neesmu rīdzinieks, manā apvidū gruntsūdeņi lielāko gada daļu stāv puspipeles dziļumā, Rīgā ap metru. Nav strīda, ka Irākā US veica COIN operāciju, bet arī mūsu plānos un apsvērumos pretnemiernieku operācija ir otrā lielākā opcija pēc konvencionāla kara. Par to UA pieredzi nekomentēšu, bet uzsvēršu, ka betona blindāžas var arī ierakt panākot gan aizsardzību pret applūšanu, gan pārsegumu noturību.

          • tas skan lepni- Neesmu rīdzinieks! 😀
            tik nestāsti, ka rīgā neiegriezies. gan jau šovasar rīgu atkal pārraks, a Tu vienkārši pieej tuvāk un palūri 😉
            un ja Tu gribi redzēt, kā es rokos asfaltā vai cērtos betonā un negribi stāties ZS, tad atliek iespēja mani noalgot kādu brīvdienu par atsevišķu samaksu 😀 uzreiz brīdinu, ka cenas būs divreiz augstākas, kā es saņemu ZS dui 😀

            • Lūrot galvenais neiekrist. Par adatfiltru sistēmām gruntsūdeņu līmeņa pazemināšnai esi dzirdējis? Nezinu cik mājas tu esi uzbūvējis, es uzbūvēju vienu un zinu par ko runāju. Ja man sienā vajadzēs caurumu ložmetējniekam saukšu tevi, bet brīdinu man ir dzelzbetona sienas, nevis ķieģeļi pie kuriem tu esi pieradis.

              • negribas te mērīties un lielīties, bet diez vai noturēšos… padsmit! 😀
                Tavas mājas ir konkrētā piejūras zemienē. arī Mārupē ūdeņi jau sākas pēc ~+-0,5m atkarībā no gadalaika. toties baltezerā vai valdlaučos var 1,5-2m droši rakt. protams, katra vieta ir individuāla.
                un dzelzbetona sienas nav nekas traks- ar vidēja smaguma perferatoru ložmetējam caurumu 30-40cm biezā sienā varētu sagatavot 30-60 min. ja nav elektrība, tad var izmantot pārnēsājamos 2-3kw ģeneratorus. bet visbiežāk visām mājām (īpaši daudzstāvu) ir logi, kuri paredzēti vēdināšanai.

                • Nu tad ko tu mani sūti tranšejās lūkoties? Es to arī saku, ka pilna profila ejas/tranšejas/ierakumi ne visur un ne katrā laikā būs izbrienamas nerunājot ka apdzīvojamas, savukārt seklas nepasargās. Daļējs risinājums betona bloki uc konstrukcijas.

                  • mani varētu likt šādā inženiervienībā par vismaz nodaļnieku, jo daļā pierīgas betonlējēju kantoros, kur pamata bloki, pārseguma paneļi un aku grodi stāv čupām, esmu bijis. ir arī tel.nr dažiem kranovšķikiem. arī pieredze šādu konstrukciju stutēšanā ir. tā ka latiņa konkurentiem ir pacelta 😀

                    • Slavjansku separi dažu mēnešu laikā bija nobetonējuši kā maz neliekas: pazemes ejas no mājas uz māju, stiprināti pagrabi, stacionāri ugunspunkti krustojumos. Par laimi viņi to visu pameta, jo draudēja aplenkums. Es uzskatu, ka mums Rīgai arī jābūt gatavam šādam nocietināšanas plānam, jo Rīga ir vieta, kur mēs diezgan ilgi varētu noturēties arī pret manāmi pārāku pretinieku.

                    • ar 4 ZS “bataljoniem”+policiju ilgi nenoturēsies, lai kā arī viņu nobetonētu… arī superplāns maz ko palīdzētu. tas gan man šķiet pipec, ja uz miljonu cilvēku (rīga+pierīga), nevar pat savākt 3k brīvprātīgo, kuri būtu gatavi pilsētu aizstāvēt.

                    • gatavi būtu, vai kvalificēti – cits jautajums. Mosulu (salidzināma ar Rīgu) Daeesh turēja 8 mēnešus ar 3k pusprofesionāļiem pret 100K+ profesionāļu pārspēku.

                    • dod dievs, ka arī mums te sabrauktu no puspasaules trūkstošais 1,5k, lai sargātu Rīgu. kaut 3k priekš Rīgas varētu būt par maz. 3k vajadzētu vienai pusei, otrus 3k otrai pusei. tātad rezultātā pietrūkst 4,5k.

      • un trešais p.s. tas ir tieši saistīts ar būvniekiem, kuri šīs konstrukcijas izgatavo! piedevām, vēl nepieciešams veidot papildus militāros inženierus (vai pat vienības), kuri māk apieties ar šiem betona bluķiem- vadāt, cilāt, montēt. arī glabāt. kaut ja nemaldos, kkur jau tādus redzēju un tā bija cita valsts kā Albānija…

          • Vācu ģenerālis Rauss savās atmiņās par aizsardzības kaujām Austrumprūsijā aprakstīja betona cauruļu izmantošanu individūālo uguns pozīciju veidošanā, esot bijusi superefektīva metode. Ņēma divas caurules un ieraka zemē. Viena bija horizontāli, kur strēlnieks slēpās padomju artilērijas viesuļuguns laikā, otra klāt vertikāli, pa kuru varēja izlīst līdz virszemei un atklāt uguni.

        • Labāk būtu ēdis. Militāro inženieru vienības ir katras normālas kājnieku brigādes sastāvā. Nezinu ko tu saproti ar būvniekiem, bet manuprāt būvnieks ir tas, kurš iemūrē ķieģeli sienā, nevis tas, kurš ražo ķieģeļus.

          • cerēsim, ka tāda vienība ir katrā brigādē un viņu kapacitāte ir pietiekoša, jo viņiem tak vēl jāmīnē, jātaisa tilti utt. ja var pavilkt arī šo, vēlu veiksmi. bet kā Tu teici, tas kas nenogalina n-tos pretinieka indivīdus, tas prioritāšu sarakstā ir krietni lejasgalā.
            mans redzējums ir tāds, ka pirmkārt jāiemāca katram karavīram ierīkot sava pozīcija visās vidēs (pilsēta, mežs utt) ar sapierlāpstu un zāģi un tikai tad atvēlēt lielākus līdzekļus betona sienām un dzotiem. ar gatavajiem betoniem iegūst laiku, kas ir daudz, bet vai to pašu nevar iegūt nomīnējot ceļus un pašam ierīkot pozīciju mājas pagrabā?

          • un varbūt Tev ir kāda tabuliņa saglabājusies, ko varētu te iemest, lai visi VB lasītāji ielāgo, cik lielam (dziļam) jābūt brustvēram, lai pasargātos no visa veida lodēm un šāviņiem. a to no pieredzes redzēts, ka visi pieraduši pielikt priekšā izlauztās durvis vai labākajā gadījumā smilšu maisu (~40cm) un domā, ka ir droši pasargāts. tas sāk biedēt!- ka nepierod!..

              • ļoti labs teorētiskais materiāls, kuram vajadzētu veltīt pusdienu-dienu klasē un 2-3 dienas aktīvi rokot.
                minimums, ko vajadzētu zināt visiem:
                vēlamais brustvērs ~1m no grunts un ~o.5m no mūra (vieglās bloka sienas (gāzbetons, keramzīts…) var neskaitīt). koka baļķi ~kā grunts, bet vēlams tos sasiet kopā ar stiepli un apbērt ar smilti.
                dziļumi, kuri jāierokas (bez brustvēra): guļus- 30-40cm, no ceļa- 60-70cm, stāvus- ~110cm. klāt nāk vēl ~30cm brustvēra augstums. izmērus +- katrs indivīts var pielāgot sev, ņemot vērā savu resnumu un garumu.
                mums mācīja, ka platumam jābūt ~50cm, lai izsargātos no tanka ķēdēm, bet arī nezinu, cik tas reāli, ja visādi pouči sakarināti pie mūsu uzkabēm.
                priekšējais balsta plaukts starp ierakumu un brustvēru strēlniekam jāatstāj ~30-40cm.
                šaušanas sektors ir ~30grādi, kuru visticamāk ierādīs nodaļnieks.
                un laiki! tātad nomaskēti ierakumi:
                guļus- ~25min, no ceļa- ~35 min, stāvus- ~55min. no pieredzes- huj, man neizdevās iekļauties 😀 īpaši, ja to dara rokot guļus stāvoklī…
                ir vēl tāda lieta kā granātu uztvērēji gan ierakumam priekšā, gan ierakumā +ierakuma slīpums, lai granāta pati varētu ieripot (nezinu gan, cik tas reāli).
                šie brustvēri varētu labi pasargāt no lodēm un varbūt arī šķembām, bet ne no šāviņiem. šeit rakstīts, ka pret vieglajiem mīnmetējiem vajag 2-3m grunts. tāpēc gribētu dabūt arī uzskates materiālus kaujām apdzīvotās vietās, kur parādītu pozīciju izmērus un izvietojumus ēkās, kad virsū šaus ar 30-120mm, nemaz nerunājot par Buratino…

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.