vara bungas: Tikko kāds sāk runāt par ES armiju, vispirms jājautā kas notiek ar Baltijas valstu militāro integrāciju? Ja ir grūtības vienoties trīm brālīgām valstīm, ko tad gaidīt no pārējām ne tuvu tik brālīgām? Līdz šim 3B militārās integrācijas stāvoklis bija aprakstāms ar vārdu “nekāda”. Dažas kopīgas mācības un poligonu izmantošana neskaitās, tik pat labi šāda sadarbība notiek ar jebkuru citu NATO valsti. Par ieroču iepirkšanu “kopā lētāk” vispār jāklusē. Tādēļ 3B reģionālās integrācijas nozīmē cerīgi izskatās Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” izveidošana (LV+DK+EE) ar tā priekšējā komandpunkta izvietošanu Latvijā un štāba elementiem DK. Faktiski veidojas tāds NATO “Baltijas kara apgabala” štābs, kas koordinēs militāro darbību savā AoR, kas vienos visu NATO valstu Baltijas telpu. Nedaudz izbrīna LT neatrašanās memoranda parakstītāju pirmajās rindās, jo nodomu protokolu 2018.gada jūlijā viņi tomēr parakstīja. Tiek deklarēts, ka pasākumam var pievienoties jebkura NATO valsts, bet skaidrs, ka bez PL un LT “Baltijas kara apgabals” būtu pagalam nepilnīgs. Iespējams LT atturās jo viņiem pašiem BS tuvojas divīzijas līemnim. Redzēsim 8.martā A`dažos, kad tiks atklāts Div North HQ (telpas, operacionāla gatavība plānota pēc dažiem gadiem), vai blakus EE un LV plīvos arī LT karogs.
[..] It is hardly a surprise that none of the Baltic States possess conventional military strength to match the Russian Federation in the event of an all-out conflict. Any scenario that includes a major incursion by Russia into the region presumes that follow-on NATO forces would have to fight a “breakthrough” to relieve local military and Enhanced Forward Presence (EFP) forces. Despite this reality, Estonia, Latvia, and Lithuania should continue investing in their defense forces, with an emphasis on regional interoperability. The Baltic nations may be unable to go toe-to-toe with a Russian aggressor, but through combined and coordinated efforts, they can make any desire or attempts to use force in the region too unpalatable for the Kremlin to consider. Like a porcupine’s quills, defensive efforts are mutually dependent and enhanced by uniformity and coordination; a single barb is a nuisance, a combined effort can be deadly.[..]”
Tas taču nozīmē tikai to, ka NATO nav nekādas strādājošas politikas savu dalībvalstu militāro iepirkumu pārraudzībai, nerunājot par kaut kādu vadību, stimulāciju/destimulāciju un optimizēšanu. Galvenais ir nepirkt un nemodernizēt nepareizajās valstīs, bet ja ļoti vajag, tad drīkst.
La nu kam, bet mazām valstīm, kuras pašas maz ko ražo un līdz ar to nav sevišķu objektīvu ekonomisku prioritāšu, tādu stimulējošu politiku varētu radīt vieglāk par vieglu. NATO pati organizē iepirkumu GRUPAI valstu un izsludina konkursu. Pašu NATO valstu ražotājiem tas būtu interesanti.
3B varētu būt pilotprojekts ES armijai (jā tādu kāds vispār plānos). Pamēģināsim savienot trīs komandvadības un loģistikas ķēdes, redzēsim kas būs. Neatkārtojama pieredze. Bet tad arī suverēniem lēmumiem būs gals.
Nav pārliecība, ka esošā Graubes / Kalniņa suverēnā ēra būtu izrādījusies diži efektīva..
Graube dreifēja bezvējā, Kalniņu nes traka straume 🙂 tomēr ir atsķirība
Piekrītu. Graubem imitēt darbību bija krietni vieglāk.
Te taču tagad tūkstošiem acis, kas šraibo ziņojumus par visām nebūšanām saviem štābiem, ko atspēkot ir neiespējami. Med.apakšvienību legalizācija vien ir ko vērta, jo citādi ko var skaidrot šajā jomā? Maģiskais Zelta pendelis darbībā.
Precīzi. Tāpēc jau izteicu Leonīdam līdzjūtību 🙂