vara bungas: Mazliet pasapņojot gara acīm redzu LV kaut ko līdzīgu DOSAAF tipa kinoloģiskai kustībai, kur valsts daļēji finansē privāto suņu un to saimnieku apmācību visaptverošai aizsardzībai nepieciešamās specialiātēs, dzīvu cilvēku meklēšanai ēku nogruvumos piemēram.
– 168 kinoloģiskās apakšvienības
– 69 sanitārie vadi
– 29 kinologu – sapieru rotas un 19 kinologu – sapieru bataljoni
– 13 speciālās diversiju veikšanas vienības
– 2 atsevišķie kinoloģiskie pulki
– 7 kinoloģisko apmācību bataljonu
.
– 300 uzspridzinātu un iznīcinātu tanku
– vairāk nekā 200 000 nogādātu ziņu
– 5860 tonnu uz priekšējām pozīcijām nogādātas munīcijas
– 680 000 izglābto ievainoto karavīru un virsnieku
– 15 000 sanitārā dienesta pajūgu
– 15 150 atmīnētu kvadrātkilometru
– atrastas vairāk nekā 4 000 000 mīnu[..]
Šajā gadījumā pozitīvais ir tas, ka suņi reāli glābj un darba cilvēkiem labu, nevis tiek lietoti kā ieroči. Kinoloģija būtu vērtīga, jo tas ir tieši izmantojams miera laikā.
Turklāt visnotaļ “visaptveroši”.
Zviedri savulaik Latvijai piedāvāja suņu-partizānu/diversantu pavadoņu programmu. Būtība tāda, ka suns iet grupai līdzi un laicīgi klusi brīdina, ja saož/sadzird cilvēkus no attāluma. Piem. kad grupa atpūšas un suns kaut ko pamana, tad viņš saimniekam baksta ar purnu sejā un norāda virzienu no kura nāk briesmas.
Ideāli.