vara bungas: Raksts par UA, bet pielaikojams LV situācijai.
” Война, как сложное социально-политическое явление и вид человеческой деятельности, подвержена эволюции. Эволюционируют средства поражения, обнаружения и связи, с течением времени, кардинально меняются как средства так и способы вооруженной борьбы. Следует принять как аксиому утверждение, что армия, даже тщательно готовящаяся к войне прошлого, не будет в состоянии оказать серьезное сопротивление армии будущего, какой бы качественной ни была бы подготовка личного состава, каким бы высоким ни был бы уровень мотивации и насколько бы совершенна не была бы применяемая техника.”
Jautājums pašpārbaudei: cik lielā mērā NBS atbilst apgalvojumam: ” katrs kaujas elements, ieskaitot atsevišķus karavīrus, ir kaujas sensors, kas kliedējot “kara miglu” veido vienotu informatīvo sistēmu. Izlūkošanas, atklāšanas un atpazīšanas, iznīcināšanas, komandvadības, loģistikas spēki un līdzekļi ir augsti adaptīvas tīklveida struktūras, kas sastāv no vairākiem savstarpēji aizvietojamiem elementiem, tādēļ ir izturīgas pret ārējo iedarbību kā arī spēj atbalstīt operācijas, kas tiek kompleksi plānotas un notiek VIENLAICĪGI uz sauszemes, jūrā, gaisā, kosmosā, kibertelpā, elektromagnētisko izstarojumu spektrā, informatīvajā, diplomātiskajā un politiskajā vidē“?
Atbilde šobrīd šķiet viennozīmīga, bet tā nenozīmē, ka LV armijas attīstība drīkst apstāties sasniedzot XX gs vidus līmeni.Ticamākais un tuvākais izaicinājums ar ko mums būs jāspēj tikt galā ir traks mikslis no XX un XXI gs kara tehnoloģijām un paņēmieniem …
“В рамках классификации поколений войн, конфликт на Востоке можно назвать ограниченным конфликтом в рамках войны 3-го поколения, с применением оружия 4-го поколения с вкраплениями технологий и вооружений 3-го и 6-го поколений. В этом смысле, появление новых инструментов обучения солдат — например графических роликов с инструкциями по постройке блиндажей – никак не является признаком «современной войны и внедрения новых технологий».”
vara bungas 
Vismaz Zeļenska/Kolomoiska valdīšanas laikā intervence diez vai būs nepieciešama.
Bet avotā minētais par UA aviācijas izvietošanu Polijā liek apšaubīt autora kompetenci. Tikpat labi varētu UA gaisa spēkus novietot uz Mēness – arī krievu raķetēm nesasniedzami, un tik pat reālistiski. Ar NATO tāpat kā ar grūtniecību – vai nu ir, vai nav, to jau somiem nesen paskaidroja. Kur nu vēl UA, kam ir karsts konflikts ar Krieviju.
NATO nav mūžīgs un tā 5.panta garantiju varbūtība pamazām kūst, kā Artikas ledi. A-Eiropas politiķiem ir jāveido alternatīvas. Varbūt ir vērts paskatīties arī griezienā NATO un ASV ne tikai kā kaut ko nedalāmu. Man šī 2015.gada Frīdmana analīze uzrunāja https://www.youtube.com/watch?annotation_id=annotation_1913313099&feature=iv&src_vid=TSqQNtXlP4M&v=1A0VC9A0eIg&fbclid=IwAR1EzzG86G_-lmQUwV780ZWL2SMGX76NbJwzFusDK8LYkIWKvluAjL7Q5r4
neizliekas tik fantastiski, ņemot vērā, ka ASV kaujas aviācija jau nosēžas “karstā konflikta” Ukrainā. Nav jau runa par kaujas operācijām no Polijas, bet par saglabāšanu. Kā Huseina aviācija pārlidoja uz nupat vēl naidīgo Irānu. “Hibrīdkara” apstākļos taču nestrādā arī tradicionālie “neitralitātes” kritēriji, jo “kara taču nav”.
Vispār teksts ir gan reālistisks, gan optimistisks.
Kāds sakars ar NATO. Polija vienpusēji var ļaut aviāciju pie sevis izvietot.
NATO pret talibiem karoja tā kā autors aprakstīja Krievijas iebrukuma scenāriju, bet jau pagājuši krietni vairāk kā desmit gadi, bet talibi joprojām pretojas un neizskatās, ka tos būs iespējams sakaut neskatoties ne uz to ka talibiem no teorijas viedokļa nav izredžu uz uzvaru. Tāpēc pievienoju pāris ģenerāļa Radziņa citātus, par lietām, kas caur gadsimtiem un tehnoloģijām paliek nemainīgas.
“Pēc tagadējiem lielajiem sasniegumiem kara un kaujas vešanas līdzekļos, bieži vien ne tikai sabiedrībā, bet karavīru starpā ir dzirdami izteicieni, ka tagadējā karā galvenā loma piekrīt tehniskiem līdzekļiem, bet cilvēkam – karavīram piekrīt tikai otrās šķiras loma; uzvarēšot tas, kam labāki vai lielāki daudzuma tehniskie kara vešanas līdzekļi. Tāds ieskats ir pilnīgi nepareizs: kā agrāki, tā arī tagad cilvēks ir galvenais kara un kaujas elements. Ne ieroči (tehniskie līdzekļi) izšķir kaujas, bet gan šo ieroču lietotājs – cilvēks.”
“Ko līdzēs vislabākais ložmetējs, lidmašīna, lielgabals, tanks un ķīmiskie līdzekļi, ja tam cilvēkam, kas ar viņiem darbojās, pietrūks kareiviskas drošsirdības un grūtā kaujas brīdī viņš pametīs savus ieročus un lūkos paslēpties vai izvairīties no sastapšanās ar pretinieku.”
“Ikkatrs jauns karš atnes jaunus pārsteigumus. Šos pārsteigumus nav iespējams pārvarēt ar formām, vai sastingušiem taktiskiem paņēmieniem; karaspēks būs tikai tad spējīgs pārvarēt šos pārsteigumus, ja viņš ir apmācīts īstai kara mākslai, bet nevis pēc sastingušiem paņēmieniem un šabloniem. Šī īstā kara māksla ir jāmācās no kara vēstures, bet ne tikai no savas vien, jo tie kara apstākļi, kuri reiz bija, vairs otrreiz neatkārtosies: nākošo reiz nāks priekšā kaut kas pavisam citāds.”
Talibi ir etniska puštunu organizācija un te jau arī parādās, ka 2. paaudzes kari ar 6. paudzes kariem neeksistē vienā dimensijā. Puštuni pārlaida sev pāri visas paaudzes.
Radziņam ir taisnība, ja runājam par cilvēka bruņotu cīņu pret citu cilvēku. Pašreizējo tehnoloģiju attīstība ved uz to, ka mašīna karos pret cilvēku vai mašīna pret mašīnu. Tad būs citi kara likumi un aksiomas. Kādi tieši, to vēl neviens nezina.
Talibi palika neuzvarēti, jo US nebija mērķa tos iznīcināt, US vēlējās ” vinnet sirdis”, nostiprināt valdības spēkus un pārvērst iebrukumu par intervenci vai militāro palīdzību draudzīgai valdībai, kas cīnās ar nemierniekiem. Tas, ka afgāņi nav lojāli šai savai valdībai ir cita lieta, turklāt nav teikts, ka viņi vispār spēj izveidot valdību kurai vairākums iedzīvotāju būs lojāls. Mūžīgs pilsoņu karš un beigās sabrukums pēc Somālijas parauga, tā ir Afganistānas nākotne. Juridiski US nav kara stāvokļa ar Afganistānu un atkārtojas Vjetnamas scenārijs, kur arī nebija kara stāvokļa un attiecīgi nebija visu valsts resursu mobilizācijas uzvarai. Pareizi Tramps saka, butu mērķis iznīcināt pretinieku Afganistānā par katru cenu – iznīcinātu.
Tieši tāpat kā Vjetnamā!!! Lai kā mašīnas karotu tāpat atdursies pret cilvēku, jo aiz mašīnām stāvēs cilvēki, ja nu vienīgi Švarcnegers neizkāps no Holivudas filmas.
A ko Vietnamā? Tas pat nebija karš no US puses. Karš tas skaitās tikai tautas valodās. Tā tomēr bija cilvēku cīņa un US motivācija izrādījās vājāka. Uzspēlē šahu ar datoru bruņukastē (kas zaudē tas pašiznīcinās) un pamēģini to kaitināt, pūst dūmus “acīs”, blefot, kratīt galdu utml un tad papēti kā tas ietekmē šamējā spēles kvalitāti. Nekā. Varētu izraut vadus bet to nav, var iedarboties uz procesoru el elmagnetisko lauku, bet to ir jāprot darīt, var uzspridzināt visu kasti, bet tas nenonodarīs pretiniekam cilvēkzaudējumus (WIA, KIA = 0). Vislpareizāk būtu sūtīt pretī savu datoru. Ja zaudēs skāde būs samērā neliela.
Un, jā, tieši to es arī paredzu, ka 90-to gadu Holivudas filmu sižeti jau drīzumā nobālēs vai piepildīsies.
Kaut kur tai ķēdē tik un tā ir jābūt cilvēkam. Varbūt tās mašīnas karos, bet tās vajag apkopt, pabarot, programmēt. To darīs cilvēki, kas tāpat ēd, čurā, drāžas, utt. Kamēr sistēma nav pilnībā noslēgta un nespēj sevi aizsargāt 100%, tikmēr būtu jābūt iespējai to ievainot. Tas tā teorētiski, lai bilde nerādītos pavisam melna.