vara bungas: Raiti un informatīvi. Zināšanai.
interesantākais par mums 🙂
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas: Raiti un informatīvi. Zināšanai.
interesantākais par mums 🙂
vara bungas 
Es esmu daudz strādājis ar igauņiem. Būtībā, atšķirība starp mums un viņiem ir tikai valodā, es teiktu, ka mēs ar leišiem esam atšķirīgāki, nekā mēs ar igauņiem. Mentalitāte, izglītība, saprātīgums utt. viņiem ir tieši tāds pats, kā mums. Kaut kā ir sanācis, ka viņiem valsts vairāk dara to, ko vajag. Domāju, tas daudzējādi varētu būt tāpēc, ka viņus neatkarības atjaunošanas pirmsākumos somi paņēma paspārnē + viņiem tomēr ir monolītāks nacionālais sastāvs.
+1 Leiši ir latviski runājoši poļi, igauņi ir somiski runājoši latvieši
ģenētiski laikam tā ir. Ar EE LV saista somugri lībieši, ar LT cilšu vēsture.
Man liekas, ka mūs ar igauņiem vairāk saista tieši Livonijas vēsture, un tas arī ir kopīgais. Latvieši, kas dodas mācīties uz Tērbatu, kopīgie vācu kaklakungi, Latveeshu beedrihba palīdzībai badā nonākušiem igauņiem, utt. Gēni šmēni – tas viss ir zinātnieku izgudrojums, bez praktiska pielietojuma.
Biežāk jūtos igaunis, nekā leitis. Gēni-šmēni laikam.
Kā jau te minēja ar igauņiem mūs saista kopīga vēsture un teju 800 gadu garumā un lielā mērā arī kultūra. Livonijas periods un arī pēc tam vairākus gadsimtus Rīga un Tērbata bija vienas guberņas sastāvā.
Ar leišiem mūs saista valoda un 50 okupācijas gadu vēsture. Kultūra un it sevišķi mentalitāte ir krietni atšķirīga. To ietekmējusi katoļu baznīca un gadsimtiem ilgā ”kopdzīve” ar poļiem. Turklāt leišiem vēl ir dzīvas atmiņas par Lietuvas lielvalsti no jūras līdz jūrai un tas dod viņiem pamatīgu psiholoģisko pamatu visai nācijai.
Pēdējo gadu ģenētiskie pētījumu to apstiprina, ka esam tuvāki igauņiem nekā leišiem.
A pirms 800 gadiem vēsture neskaitās?
Skaitās, protams. Bet jo nesenāka vēsture (protams, ilglaicīgi posmi), jo vairāk ietekmējusi. Ja 50 okupācijas gadi spēja mentalitāti kapitāli iedragāt un pamainīt, tad mentalitāti nevar būt neietekmējuši mums un igauņiem kopīgi līdzīgi 700 gadi kopā ar baltvāciešiem.
To pat var redzēt ar Latgales piemēru. Tā ir tik krasi atšķirīga no pārējās Latvijas ne jau tādēļ, ka latgaļu (letgaļu, letu vai kā nu kurš dēvē) cilts tur būtu pamatā. Latgaļu cilts ir pamatā arī pusei Vidzemes – no Madonas līdz Gulbenei un Alūksnei, un daļēji Cēsu-Valmieras rajoni (kur ir jau zināma lībiešu ietekme), bet no latgaļiem cēlušies vidzemnieki ir atšķirīgi no latgaliešiem, kas arī cēlušies no latgaļiem. Latgales problēma ir atrašanās pēdējos gadsimtos daudz būtiskākā Krievijas un poļu, kā arī katolicisma ietekmē.
Līdz ar to mums ar leišiem ir kopīgas baltu saknes, kopīgas valodas saknes, bet šodienas dzīves uztverē un mentalitātē mēs esam daudz līdzīgāki ar igauņiem – gan Livonijas un vēlākās kopīgās vēstures dēļ, gan arī tādēļ, ka latvieši ir veidojušies ne tikai tīri no baltiem, bet arī etnoģenēzes rezultātā latviešos integrējoties lībiešiem (kas ir somugri tāpat kā igauņi).
Kā reiz tieši pirms 800 gadiem Latvijas un Lietuvas vēsture sāka iet katra savu cełu. Vēl senāk bija radniecīgu baltu cilšu apdzīvota teritorija līdz pat mūsdienu Maskavai, bet tā jau mēs varam kāpties atpakał līdz pirmajiem ziemełbriežu medniekiem.
Mūsu un igauņu mentalitāti veidoja elite, kas bija pārsvarā vāciska. Lietuviešiem elite bija vietējā vai poļu.
elite bija vietējā, bet pārvāciskojusies. Tāpat kā 18/19 g.s. krievu muižniecība franciskojās
Daļa bija vietējā vāciskojusies, daļa vāciska.
es pat dabūju padzīvot Igaunijā mazu laiciņu…..un jāsaka, viņi ir tādi paši kā mēs tikai ar izteikti lielāku pozitīvo nacionlālismu (”mēs mazi bet kruti” un tā tālāk). Latviešiem kaut kā jūtams vairāk ir negatīvais nacionālisms, kopības sajūta un savas valsts/tautiešu atzīšana ir bet balstās uz tādas kā žēlošnās un bēdu pamata.
Ja godīgi , man kā latvietim bija ļoti nepierasti no sākuma pie ši pierast. Pārējās lietās gan tādi paši kā mēs, pat humors tāds pats. Ā, un vēl viņi krievus ienīst vēl vairāk kā mēs, to ar varēja labi sajust 😀
100% sakrīt ar manu novērojumu. Diezgan bieži esmu EE un ir paziņas tur. Ar krieviem vispār tur ir ļoti dažādi.
No vienas puses EE ir izdevies izvairīties no izteiktu prokrievisko politisko spēku konsolidācijas, bet no otras puses sabiedrībā igauņi un krievi tiešām ir daudz vairāk nodalījušies viens no otra (mazāk jaukto laulību, kopīgu biznesu utt) nekā mēs LV.
No vienas puses sarunās tiešām lielāka nepatika pret RUS un ļoti izteikts prorietumniecisks noskaņojums, no otras puses, škiet arī mazākas bailes Krievijas un krievu valodas utt.
Piemēram, šovasar biju uz lielkoncertu Tallin un stāvot rindā uz ieeju, dzirdēju, kā visu info no skaļruņiem paziņo ne tikai igauņu un angļu, bet arī krievu valodā. Nemaz nerunājot par krievu TV kanālu Igaunijas sabiedriskajā TV un pat speciālu raidījumu par EE armiju krievu valodā.
Vai tas liecina par pragmatismu, vai pašapziņu grūti teikt.
Pragmatisms ir loģiska pieeja problēmai. Loģiski ir ņemt vērā pašapziņu. Ja pašapziņa stipra, tad vairāk vari atļauties.
Tam Arturam pašapziņas pārpārēm, kurš zina kādu līdzīgu videoblogu LV ?
Man igauņu kolēģis reiz teica, ka latviešiem ir lietuviešu māte, bet esam uzauguši ar igauņu patēvu.
[({EE + FIN} + {LV + LT}) + (PL+UA)] + [(SWE + NOR) + DE]
[({EE + FIN} + {LV + LT}) + (PL+UA)] + [({SWE + DK} + {NOR}) + (DE)]
Ko jūs varat gvelzt niekus.
tikko apraudājos, vērojot, kā vesels ministrs kopā ar kaujas virsnieku atklāja portālu sargs.lv
cik sapratu, šī ir grandioza spēja, kas atrisinās praktiski visas problēmas.
Un, kā ministra k-gs vairākkārt uzsvēra, esam labāki Baltijā.
https://www.sargs.lv/lv/latvija/2019-11-06/skaties-ka-notika-portala-sargslv-atklasana
burtu skaita ziņā noteikti pirmrindnieki 🙂
Man domāt, NBS varl laist mājās 😀
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsver: “Mēs ar Sargs.lv atklāšanu kļūstam drošāka un spēcīgāka valsts!”
Mums katram ir kas dārgs, ko sargāt. Tāpēc Sargs.lv ir ieguvums katram Latvijas iedzīvotājam, jo tas vēsta ne tikai par būtisko un svarīgo, palīdzot saprast lietas būtību operatīvā brīdī, kā arī preventīvi sagatavoties un izvairīties no dažādiem apdraudējuma riskiem. Dažas minūtes sargs.lv spēj aiztaupīt ilgas stundas, informāciju meklējot citur.
Ja vēlies zināt, nevis satraukties par to, kas nav pateikts – dodies uz sargs.lv.
Droši ir zināt!
Šito pacilātību galīgi nesaprotu. Sargs.lv pastāv jau gadiem un dažreiz pat patīkami pārsteidza. Kas mainījies? Turklāt VB netika uzaicināts uz furšetu… tā bija rupja kļūda.
Kara gadījumā zemessargu mobilizācija valsts aizsardzībai prasītu vien dažas stundas iepretim pāris dienām, kas būtu vajadzīgas, iesaucot, apgādājot un apbruņojot rezerves karavīrus. Šādi cilvēkus valsts aizsardzībā var iesaistīt ātrāk, tāpēc arī turpmāk valsts aizsardzības mugurkauls būs Zemessardze. Šādu viedokli intervijā militāro ziņu portālam “Sargs.lv” pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
https://www.sargs.lv/lv/latvija/2019-11-07/nbs-komandieris-ari-turpmak-valsts-aizsardzibas-mugurkauls-bus-zemessardze
ZS mobilizācija dažās stundās? Rezerves karavīri dažās dienās? Ir mēģināts? Vai rezerves karavīrs nevar iestāties zemessardzē? Lietas būtība vidusmēra pilsonim nesaprotama, persona autoritatīva (NBS uzticas), tāpēc sapratīs, ka viss čotka.
Tak igauņi uzskatāmi demonstrē cik laika nepieciešams, lai ļoooooti leeeeeeenām saskrietu 77% apmērā no izsauktajiem.
https://news.err.ee/994163/gallery-snap-exercise-okas-ended-on-sunday
Turklāt kā var tā maldināt… ierašanās ir process – daži zs vai rez karavīri ierodas stundu laikā daži dienu laikā. Tā ir viļņveida grafika līkne, kamēr sasniedz cienījamu % un šis procents nedrīkst būt mazāks par 70% no saraksta sastāva. Atšķirība tikai tajā, ka zs iespējams mazāk laika aizņems saņemt ekipējumu. Bet tā ir tehniski risināma problēma, ja rez. karavīru forma un ekipējums tiek noglabāti beidzot dienestu un viņš ir piesaistīt konkrētai apakšvienībai.
Rez.karavīram formu varētu iedot arī glabāšanai mājās, atliek tikai ekipējums, kas ir mazāk/nav auguma specifisks
Tas par traku (uzskaite, sieva, vieta), drīzāk modernizēt/optimizēt noliktavu darbu.
1) komandiera novērtējums mūsu (un sabiedroto) MI spējām – pirmais brīdinājums par gaidāmo RU uzbrukumu būs dažas stundas pirms. Gaidu ziņu, ka Krēķis ir nošāvies kabinetā – tādu pazemojumu dienestā nevar pieņemt.
2) ” trīs gadu laikā zemessargi var iegūt visas vajadzīgās zināšanas, kādas ir profesionāliem karavīriem”. Pieņemsim, ka pamatapmācība ir 6mēn – t.i. mēnesis atvaļinājuma + katra otrā nedēļas nogale (neņemot vērā, ka 6 mēneši nonstop ir daudz efektīvāk). Terētiski var. Tagad faktus studijā – cik % no ZS to pirmajos 3 dienesta gados ir iespējuši? 0.1%, 0.001%, vai vēl mazāk
netalantīgs melis
Skaitļus un skaitīt viņi nemīl.
atbilde varētu būt: “milzīgs skaits”
🙂
Tikmēr front… atvainojiet- robežas pretējā pusē – speci arī studē savu pretinieku, bet ne tas galvenais. Galvenais – pievērš uzmanību kaujas sagatavošanai, Šajā konkrētajā gadījumā taktikās un lauka kaujas iemaņu attiecības. ļoti iesaku noskatītis. Diemžēl runātājs to dara tikai krieviski, bet pirmzienkieks viņs nav- tas nu ir konkrēti. Sekoju nu jau kādu laiciņu viņa blogiem. Cilvēkiem, kuru ausis ir pārāk jūtīgaas pret neniormatīvo leksiku krieviski- sorry, vienkārši neklausīties un neskatities.
Te nu būs: