Loks ap Rēzekni

vara bungas: Par bruņuvilcienu “Lenins” , ķīniešiem, stirnas ādas apaviem, zemessardzēm raksturīgiem uzbrukumu virzieniem, P.Radziņa lomu Latgales atbrīvošanā u.c.  zināmiem nezināmiem faktiem Judītes Čunkas filmā “Latgales atbrīvošana. Neatkarības karš”

“[..] .. Mūsu karaspēkam bija jākaro ar ļoti lielu ienaidnieku – veselu lielvalsti – ienaidnieku, kurš bija uzvarējis visas baltās krievu armijas. Tikai ar šo uzvaru mēs pierādījām visai pasaulei, ka mums ir pilnīgi noteikta nacionāli valstiskā apziņa, kura nepadodas nekādiem vilinājumiem ne uz labo, ne uz kreiso pusi. Tikai ar šo uzvaru mēs ieguvām Latvijas austrumu robežu. Ja mēs nebūtu karojuši un uzvarējuši Padomju Krievijas karaspēku, tad mēs ne tikai nekad nepievienotu Latgali pie Latvijas, bet mēs nekad nebūtu ieguvuši arī mieru un drošību no Krievijas puses. Latvijas armija 1920. gadā izkaroja galīgo Latvijas apvienošanu un neatkarību [..]».

ģenerālis P.Radziņš

7 domas par “Loks ap Rēzekni

  1. Izskatās, ka vēstures attēlojumā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kur filma “Rīgas sargi” kalpos, kā piemineklis iepriekšējo gadu oficiālajai nostājai.
    Spilgtākās notikušās izmaiņas:
    1. Bez paskaidrojumiem tika atcelts pasākums pie Kalpaka pieminekļa. Redzēs, ko darīs ar uzrakstu uz pieminekļa, bet retorikā izvairās dēvēt viņu par pirmo armijas komandieri.
    2. Neatkarības karš nebeidzas ar Rīgas zvaniem 11.novembrī.
    3. Izrādās mums bija nopietnas cīņas par Latgali. Iepriekšējos gados bija lokāli pasākumi Daugavpili un Rēzeknē. Vēl es un varbūt vēl kāds kaut ko mēģināju savā FB burbulī par to stāstīt, bet lielajos mēdijos nekas neparādījās.
    4. Izrādās, ka neatkarības karā kopā ar mums karojuši poļi. Tas gan daudziem, iespējams pat vēstures skolotājiem bija liels pārsteigums.
    5. Ģenerāļa Pētera Radziņa vārds tika plaši pieminēts. Pat Zemessardzes 3.brigādes seržants radio raidījumā droši pieminēja viņu saistībā ar Latgales atbrīvošanu. Takā Radziņa biedrība var sev uzsist uz pleca un iegrimt dziļās pārdomās ko darīt tālāk, jo pamatmērķis “veidot sabiedrības cieņpilnu attieksmi”

    • Jā, par poļu divām divīzijām, nez kāpēc vēsturnieki klusē. Man ir aizdomas, ka tā ir pašcezūra un bailes atzīt (kremliski domājošie “vēsturnieki”), ka kas sāktos, poļi atkal nāktu palīgā karot pret tiblu sērgu. Un tur pat nebija un nebūtu nekāds altruisms, poļi labi saprata toreiz un labi saprot tagad, ko VIŅIEM nozīmētu Latvijas (es apzināti nepieminu Lietuvu un Igauniju) iespējamā okupācija!

      • Nezinu kādus padomju vēsturnieku darbus jūs lasāt, bet ikvienā pieklājīgā Latvijas vēstures izdevumā, Latgales atbrīvošanas kontekstā ir pieminēti poļi. Līdz pēdējam laikam Atbrīvošanas kara publiskajam stāstam bija citi uzsvari (Cēsu Kaujas, Bermontiāde), bet šos uzsvarus veido ne tik daudz vēsturnieki, cik politikas veidotāji. Arī Cēsu kauju sakarā parasti tiek uzsvērts, ka igauņi tikai palīdzēja latviešiem. Patiesībā jau bija otrādi.

    • Es par tām divām, nosacīti divām poļu divīzijām un viņu ietekmi uz Latvijas Brīvības Karu jau sen (atkal nosacīti) esmu rakstījis dažādos saitos.

      • Nu vēsturnieki gan neklusē. Profesors Ē.Jēkabsons jau 2007. gadā izdeva grāmatu ar nosaukumu “Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā”. Šajā gramatā analizēta arī poļu karaspēka loma Latgales atbrīvošanā. Drīzāk jau sabiedrība neinteresējās par šo tēmu (vai drīzāk nebija kas ieinteresē), tāpat kā neinteresēja arī nacionālo partizānu cīņas. Tikai pēc 2014. gada Ukrainas notikumiem visi sāka pamosties.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.