6 pa 6 (papildināts)

[..] “In Latvia the plans are to do the same that we are doing in Estonia already — all sort of maintenance, repair and conversion of hardware of the defense forces, which is the core field of business of Milrem LCM. In Estonia things have started off well, now the plan is to start doing a similar thing in Latvia too,” Milrem LCM Managing Director Ingvar Parnamae told BNS. [..]

Ugis Romanovs, 42, has been appointed as managing director of Milrem SIA to develop defense sector services for the Latvian market. He will start in the position in the beginning of September 2018, Milrem said in a press release.

Milrem LCM OU is a subsidiary of Patria and a part of its International Support Partnerships business unit. Patria owns 60 percent of Milrem LCM and 40 percent is owned by Mootor Grupp of Estonia. Milrem LCM provides services for the defense and security sector offering life cycle support services for heavy and armored vehicles, weapon systems and other military equipment in Estonia. The company provides maintenance and repair works for the Estonian defense forces’ XA-180, XA-188 and CV90 as well as other military vehicles in Tallinn and in Voru. [..]

avots

vara bungas: Patria 6×6 projekta īstenotāja Milrem LCM pārstāvis LV U.Romanovs sešos gados  citēts  VB slejās kopš 2014.gada vismaz 6 reizes. Tā kā prieki seškāršojas.

 

UPD1 Testa brauciens

un peldējums

103 domas par “6 pa 6 (papildināts)

  1. Interesanti, ka neviens līgums vēl nemaz nav parakstīts, ir tikai “nodomu protokols” par sadarbību izstrādē, bet pirmo piegādi jau plāno nākamgad. Bet lai jau veicas citādi Scaniju brezents jau pamazām sāk dilt un no lodēm vairs tik labi nepasargā 😀

    • hwz, kas tur tam apakšā. reāli jau mašīnas ir gatavas.
      Man domāt zem “izstrādes” ir pabāzuši sēdekļu apšuvumu un apdares dizainu.. un iespēju bezgalīgi vilkt procesu, ja kādam k-gam olas tiks / tiek draudzīgi iespiestas ciešāk.

    • “ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, kas izveidojās pēc pagājušā gadā notikušās Krimas aneksijas, šobrīd prioritātes ir cita veida spēju attīstīšana, piemēram, pretgaisa aizsardzība, sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana un Zemessardzes attīstīšana. «Ņemot vērā iepriekšminēto, riteņu bruņumašīnu projekts šobrīd nav galveno prioritāšu sarakstā,» uzsvēra ministrijā.”
      https://www.tvnet.lv/5110763/aizsardzibas-ministrija-nav-atmetusi-planu-par-ritenu-brunumasinu-iegadi

      Tātad galvenās prioritātes nu ir sasniegtas, var ķerties pie sekundārām.

      • Sarakstīta kaudzīte ar nodomu protokoliem Top prioritātēm, var rakstīt arī mazāk svarīgajiem virzieniem 🙂

  2. Kas notiek, ja šādiem aparātiem kaujā tiek deformētas durvis un bojāta ūdensizolācija un kaut kāds daudzums ūdens sāk plūst iekšā peldot?

  3. Kādi papildus riski ir šādām peldošām bruņmašīnām, kad viņas pārvietojas peldus? Vai ir torpēdas, kuras var palaist viena persona?

    • Neesmu dzirdējis, ka kaut kur būtu pretbruņutehnikas torpēdas. Parasti ir pretdesanta mīnas ūdenī.

  4. šim verķim vajadzētu aizmugurē izdomāt stabilāku kāpslīti un otrs, kā to dabūt no dubļiem ārā. visi zin, ka nevajad tur braukt iekšā, bet simts punktu, ka vajadzēs to pārbaudīt…
    gribētu zināt apgriešanās radiusu, bet šķiet, ka mazāks kā protolab.

    • Nav ne vainas ar to iekāpšanu un izkāpšanu. Protams, pēdu jāspēj pacelt ~90cm augstumā, bet ja augumā īsajiem nesanāk, tad tiem palīdzēs troses veida kāpslītis. Vinča gan noderētu.

      • 90cm ir daudz, kad mugurā ir bruņuveste un uzkabe ar 4-8aptverēm… lecot, reāli ceļus čakarē. iekšā kāpt trosīte palīdz, a cik ergonomiska tā ir ārā kāpjot? patria amv ir saprātīgāks risinājums aizmugurējām durvīm, bet tas jau atkal sadārdzina pasākumu…

        • No 90cm jāspēj izlēkt ārā un to visai nodaļai jāizdara ātri. Ja ticis slazdā 3-4 sekundēs nebūsi pametis mašīnu, tad dabūsi sānos ar RPG. Taja pašā laikā Scanijas piekabes grīda ~1,5m augstumā, no veco Volvo sānu bortiem var iemācīties nošļūkt ar ļoti saudzīgu lēcienu. Bandvāgeniem durvju apakša apmēram 80cm augstumā, un Hammeriem līdz durvju apakšai gandrīz 70cm.

      • Kāpēc sēdekļi ir ar seju uz iekšu? Manā skatījumā jābūt uz āru un ar šaušanas lūkām.

          • Tomēr, ja kontaktā nonāk un šauj ar vieglajiem strēlnieku ieročiem + artilērijas apšaude un jākustas, tad labāk, ja ir tāda opcija.
            Kas traucē krēslus piestiprināt pie griestiem trieciena absorbēšanai?

        • Pie nu obligātā ķīļveida dibena jau būtībā tā nemaz nevar. Bez tam desanta telpas gareniska sadalīšana pārgriež telpu un pastiprina kumulatīvo lādiņu iedarbību, apgŗūtina iekāpšanu, izkāpšanu, garu ieroču lietošanu un savstarpējo palīdzību. Sēdēt bmp-1 desanta nodalījumā, sevišķi priekšā ir vairāk kā neomulīgi. Ja mašīna ir ātri jāatstāj, bet pie durvīm sēdošie ir ievanoti, visiem būs grūti.
          Ambrazūtām nav praktiskas jēgas un no tām ir tendence atteikties. Nē ūda tur redzēt tāpat nevar.

          • Ja pie durvīm sēdošie ir ievainoti, tad tik un tā būs grūti. Es tomēr ambrazūras pieliktu. Ja arī neizmantos, tad kaitējuma nebūs. Savukārt krēslus taisītu salokamus, lai varētu sasēsties ar mugurām kaut vai uz somām.

            • T.i. iekšējais iekārtojums ir modulējams, lai varētu ātri izņemt krēslus, lai izmantotu kā apgādes transportu vai salikt gultas, kur likt ievainotos.

            • Ambrazūrām uzreiz vajag veselu saimniecību – aiztaisīšanas kontroli pirms peldēšanas, čaulu uztvērējus ieročiem, kaut kā tīrīt stiklus. Kad sākas šaušana noslēgtā mašīnā, reāli vienalga uzreiz vajag gāzmasku. Vāciešiem ambrazūrām pat bija atsevišķas iebūvētas mašīnpistoles.
              Daudz vienkāršāk ir augšējo lūku “kaujas režīms” – atsviežot 45 grādu leņķī uz āru, lūkās skatāmais lodziņš, šaušana starp lūkām. Lūkas nevis taisni uz sāniem, bet puslokā atveramas.

                • Ložmetējs jāliek, bet tas ir viens. Labāk, ja ambrazūras ir. Augšēja lūka arī labi, bet šādā veidā cilvēks paliek krietni atklātāks pret šķembām.

        • In reality, shooting hatches rarely – if ever – get used. A remotely operated (heavy) machine gun is much more preferable option. Also, mounting the seats on the walls, instead of the center, is much better in terms of space. It is already quite cramped in most armoured vehicles, so, being able to enter and exit fast is a bigger priority.

          • A remote-controlled weapon is good, but it cannot shoot in all directions and it is one barrel anyway. Then it would be good for the chairs to be modulated so that they can be attached on both sides to the wall or the middle of the ceiling.

  5. Tas protams nav MRAP, ar ko būs jārēķinās “misijās”. Kabīne virs priekšējās ass ar drūmām perspektīvām tajā sēdošajiem, arī visumā korpuss zemāk par PMPV. Bet citādi beidzot nopietni, loģiski un galvenais – peldoši. Latvija ir pati upīgākā no 3B.

    • Estonians have had plenty of experience with these vehicles on foreign operations. They can endure undercarriage explosions quite well. You might lose an axle, but the occupants will generally be safe.

      • As for standard AT mines up to 8 kg explosive (STANAG 4569 lev 3) – sure. But there is Soviet BTR-70 in Afghanistan, estimated “50-70 kg” IED – one man survived, the cabin was torn apart.

        Happily, we cannot expect such IED-s there in Latvia.

        • Well, firstly, the BTR is lower, has weaker armor and doesn’t have shock-absorbing seats. So this isn’t an apples to apples comparison. Secondly, those massive IED’s that started appearing later in the war, were so big that even MRAP’s couldn’t really handle them. That is why militaries started using special EOD vehicles and remotely operated equipment. Considering that Latvia needs armored vehciles mainly to face potential threat from Russia, withstanding a massive IED blast is probably fairly low on the list of requirements. Also, a MRAP would sacrifice a lot of its mobility for that type of protection, which is quite significant in the forests and bogs of Latvia.

            • But how about forcing steep banks of the rivers, there are plenty of rivers with on bank beeing quite steep due to errosion? It can address around 55 degrees and 0.6m. So even with an errosed bank of 1.5m and 70 degree will be impossible to get out off the water. For example river Gauja in the summer is quite shallow and it has quite sandy ground. Won’t it stuck in that case as well?

              • protams, ka neviena upe nav forsējama jebkurā vietā. Jāveic izlūkošana un kur vajag – krastu sagatavošana. Jebkurā gadījumā pati upe ir neiznīcināma in nesabojājama maģistrāle un nav pareizi, ja to spēj izmantot tikai pretinieks.

        • Mani ietekmēja šī bilde. Man mājās arhīvā ir viena fočene, kur frontāli saskrienas divas krievinieku BMD. Leņķi un vektori satrāpījās, ka viena BMD pa sānu šuvi atvērās kā konservbundža, visi, izņemot aizmugurē pie desanta lūkas sēdošos – granatmetējistu un viņa palīgu nahrenizējoties divās daļās. Personīgi pazinu visus, kā vienā, tā otrā BMD sēdošos.
          Ir vērts te komentos parunāt arī par kaujas tehnikas bruņas izturību…

          • būtu interesanti palasīt, ja kāds uztaisītu kaut mazu aprakstiņu par bruņām. cik nojaušu, lai paslēptos no standarta triecienšautenes lodēm, vajag ~10-12mm dzelža…

            • Galvenais – dzelža biezumā bruņu vairs nemēra.
              Очень часто можно слышать как броню сравнивают в соответствии с толщиной стальных пластин 1000, 800мм. Или, например, что определённый снаряд может пробить какое-то «n»-количество мм брони. Факт в том, что сейчас данные расчёты не объективны. Современная броня не может быть описана как эквивалент какой-либо толщины гомогенной стали.

              Подробнее: http://warinform.ru/news-view-146.html

              • Mums kā “lielu noslēpumu” stāstīja, ka BMD bruņas ir taisītas no magnija un vēl kaut kā tur sastāva un ka trāpot kumulitīvajam šāviņam, degot kā brīnumsvece. Tam neticu (par bruņas sastāvā esošo magniju ticu, bet, ka deg kā brīnumsvece, neticu, jo esmu bijis BMD un NONU “nāves laukā” (vieta, kur savākti vienuviet šie “zārki” un tur esmu redzējis BMDeškas un NONAS ar smuku, apkūpušu caurumiņu sānos (kumulitīvais) un nekas tur nebija nodedzis kā brīnumsvece.
                Esmu strādājis pie švartovkām, tas nozīmē – gaisa desanta tehnikas sagatavošanu desantēšanai no debešīnas. Ďesantē tikai no IL-76 (gabarīti atbilst), AN-12 izņēmumi, piem. bobiki. Anteji cita lieta, bet tos praktiski neizmanto, pārāk viegla mērķis.
                Nu tad lūk, krievinieki tehnikas desantēšanai no gaisa izmantoja divas sistēmas (tagad ir pāris jaunas, viena no tām nedaudz atšķirīga), nu tad lūk – bija divas sistēmas – MKS – mnoga kupoļnaja sistema un PRS – parašutno reakķivnaja sistema.
                No MKS, kad mums nebija ko darīt, no platformas riteņu diskiem, kuri bija no magnija sakausējuma, ar vīli novīlējām skaidas, tās jaucām kopā ar kālija permanganātu, pievienojām pūdercukuru (parasts cukurs neder, jo nespēj kvalitatīvi piesaistīt skābekli no gaisa), (es visas nianses neuzrakstīju) ar to mēdzām uzlaist gaisā konfekšu fabrikas, vai cigarešu rūpnīcas durvis un iedzīvoties sev vajadzīgajā.
                Vara bungas, varbūt, ja publicēsi manukomentu, izdzēs no tā, ko ar ko jauc, lai gan es jau pats ne visu līdz galam pateicu… . Bet tā saucamos “ziepju gabalus”, vai sprāgtstieņus, ar kuriem gruzījām PRS kollonas (cisternas, kuras rada reaktīvo plūsmu, lai BMD uz platformas piezemētos bez bojājumiem), tos tola (nedaudz cits sastāvs), tos stieņus gan savtīgos nolūkos nekad neizmtojām.

                • Pārlasīju savu komentu, izrādās, ka rakstot par tehnijas desantēšanu, esmu sajaucis (sen nebiju to vispàr atcerējis) un nepareizi uzrakstījis vienu ļoti būtisku lietu. Tiek kuriem nav slinkums, pameklējiet paši.

  6. Kļūdījos,
    “Šobrīd piedāvātais prototips atbilst abu valstu vajadzībām, bet mēs kopīgi sadarbosimies tālākajā izstrādes procesā. Ceram to pabeigt šī gada beigās. Ja viss norisināsies kā plānots, pirmās mobilitātes platformas ceram iegūt jau nākamgad”
    Tātad R&D sadarbība reāli ir izvēlēties krāsu un riepas, neko citu gada laikā nevar paspēt.
    Ja tiešam būs bruņa beidzot, būs ļoti laba ziņa

    • Ko tik pesimistiski 😀 ? Mož skatās kko no elektronikas, ko varbūt cer ielikt iekšā vietējo tīri paša auto vadībā, bet nu, tas skaidrs, ka 7.riteni klāt nepieliks pēc mūsu vēlmēm 😀

        • maz ticams, ka NBS gribēs/varēs tērēt naudu jebkam dargākam par prastu čomu ar 50.cal ložberi uz jumta (kā tas ir igauņu Patriām). Varbūt dažiem uzliks 40mm GMG, bet tas arī viss

                • Pēc idejas piekrītu, idēali tādam CROWS būtu jābūt uz katras kaujas mašīnas, kuru nopietni plānojam sūtīt karot 21. gadsimtā (visiem CVRT un Patrijām un Hammeriem arī varētu uzlikt, pa sliktu nenāks). Bet šobrīdējā dzīves realitāte, kur mums pat normālām bruņuvestēm un med-komplektiem priekš ZS kājniekiem nebija naudas līdz pēdējiem gadiem (un basic nakts redzamība un terminvizori vēl šobrīd nav lidz galam sagādāti) , cerēt un plānot ka tiksim pie 190k Euro vērta aparāta uz 400k Euro vērtas mašīnas liekas diezgan naivi.

                  Tas gandrīz 2x sadārdzinātu piemēram CVRT projektu.

                • Pēc aptuveniem aprēķiniem viena jauna cilvēka zaudēšana valsts ekonomikai ilgtermiņā izmaksā aptuveni vienu miljonu.

              • Nav jau vienkāršs bleķis. Tikai tas viss par godu vienam ložmetējam. Tad jau uzreiz vajag Crows-J ar Javelin.
                “it’s a big hunk of steel mounted to the top of a vehicle, equipped with daytime and thermal cameras, capable of rotating 360 degrees and seeing up to 1,500 meters away.
                Equipped with a laser rangefinder that measures the distance of a target, the CROWS is estimated to have a 95 percent accuracy rate. It absorbs about 80 percent of the recoil, allowing the gunner to bring the weapon back on target faster after each burst of fire.
                Gunners can aim and control the CROWS manually, but the system is also equipped with a tracking capability that allows gunners to stay with a target traveling up to 25 miles per hour, even if the target moves behind objects. “

              • Gan jau ka ir pieejamas arī nedaudz, nedaudz lētākas sistēmas. Bet, kā jau VB minēja, parēķini, cik maksā viena darba spējīga cilvēka zaudējums, īpaši armijā .

                  • Igauņiem kaut kas tāds ir uz viņu Patria Pasi (var šaut 50.cal nelienot ārā no lūkas, tikai nezinu cik precīzi un jēdzīgi). Šur tur mācību video ir redzēts, bet tagad slinkums meklēt

                  • Var, protams, ka tik personāls zem bruņām, nevis atklāts, bet nu, ar šādu CROWS tuvumā netiksi, attālums un iespējas tomēr atšķiras.

                    • Gurķi, labāk paanalizē bruņas sastāvu. Tu ļoti labi zini, par ko es runāju. Paanalizē no kā sastāv krievinieku BMD bruņa un kāda nosacītā bruņa ir, ņemšu kaut vai hammer military… .Kurš iekšā jūtās drošāk – tavs krievinieku desantnieks BMDeškā, vai NATO karavīrs parastā hammer…? Gurķi, kreemļa gurķi, ko teiksi?
                      Un vara bungas jau naivi teiks/teica, ka viņš tevi esot nobanojis…

                    • Ok, Liktor, pieslēdz analītisko domāšanu, esmu šeit teju no bloga pirmajiem gadiem, ar gurķi man nav nekā kopīga, vajadzētu tā kā ieraut 100gr un nomierināties, ja negribi noraut banu tāpat kā gurķis, mmkay?

                    • Hmm ir ļoti tolerants pret vecāka gadagājuma cilvēkiem… 😀 😀 😀

                    • Jā, gribu atvainoties un personīgi atvainojos komentētājam HMM. Vairāku faktoru iespaidā, neiznalizējot detaļas, sajaucu un NEPAREIZI domāju, ka Tu esi gurķis.Kremļa poļitruks Gurķis pēc tam, kad tika bloķēts, vēl pāris reizes rakstīja savus komentus no cita datora, ar citu niku. Tas neesi Tu. Vairāku faktoru iespaidā sajaucu. Vēlreiz atvainojos! Un aicinu kopējā cīņā informatīvajā karā pret kremļa poļitrukiem! Vēlreiz atvainojos!

          • Limpid armor pašizmaksa ir aptuveni 30 tūkst. uz vienu tehnikas vienību. Bet, viņi vēl neražo sērijveida.

  7. Sekot līdzi un pārzināt dažādas miltehnikas vienības var tikai baigākie fanātiķi (pozitīvā nozīmē). Es tādus zinu Latvijā tikai kādus trīs, viens no tiem dienēja SUV (milpensionārs, turpina pie kaujas tehnikas strādāt kā civilais).
    Vidusmēra ļaužam nav iespējams sev galvā iedzīt visu kaujas tehniku un tās parametrus (es te jau esmu paudis, kādas man bija grūtības Aizsardzības Akadēmijā, specializētajā fakultātē, apgūt un zināt visas pasaules miltehnikas parametrus, ieskaitot bāzes garumu un bāzes platumu, par bruņām, gaitas attālumu, un bruņojumu un citu nerunājot).
    Dienot piespiedu kārtā sovjetu armijā, šādas problēmas nebija. Mums bija katalogi ar visu iespējamo “pūstošo kapitālistu” kaujas tehnikas fotogrāfijām, to tehniskajiem paramatriem un pats galvenais – ar to atpazīšanas zīmēm/simboliem, pēc kā varēja noteikt potenciālā ienaidnieka PĀRVIETOŠANĀS PIEŅEMTO TAKTIKU (APM. CIK IR IZLŪKGRUPA, KĀDI ATTĀLUMI, CIK KOMANDGRUPA, CIK PAMATSPĒKI, KAUJAS TEHNIKAS IZVIETOJUMU MARŠA LAIKĀ UN TAKTISKO RĪCĪBU FRONTĀLĀ KUSTĪBĀ VAI SADURSMĒ AR PRETINIEKU).
    Neesmu šādus katalogus saticis NATO bloka iekšpusē, lai gan man bija pielaide ierobežotai informācijai.
    Katru karavīru un katru komandieri nav iespējams apmācīt, lai viņš pēc “katoku” skaita, pēc kaujas torņa formas noteiktu “was ist das”, tāpēc mūsdienu informācijas iespējamību laikā, šādi katalogi ir vitāli nepieciešami. Zivju un sēņu katalogus taču var izdot…!? Kāpēc nav šādu par miltehniku!!!??.
    Lūk kur manis nemīlētajām vara bungām ir plašs darbības lauks, izmantojot sociālo inženieriju pusgada laikā panākt šāda kataloga izdošanu un tā masveida izplatīšanu sākot no Vašingtonas un beidzot ar Zilupi (no Veistpointas līdz Ādažiem un Alūksnei)!

      • Vara bungas, katalogs varbūt ir, bet tas nav tas katalogs (analītisks, nevis žurnāls “za ruļom”) par kuru es stāstu.

    • ir tak vienības, kuriem kko jau māca par militārās tehnikas atpazīšanu… nedomāju, ka civilajiem tas interesētu.

      • Kaut kādas mistiskas militārās vienības kurām “kaut ko” māca par pretinieka miltehnikas atpazīšanu, neder. Vajag nevis “kaut kādām”, bet visām kaujas apstākļos nešaubīgi atpazīt pretinieku.
        Un es ne velti pieminēju savā komentā par uz pretinieka kaujas tehnikas uzkrāsotajiem simboliem, kuri ir domāti, lai savējie atpazīst savējos. Šie simboli sovjetu un citās armijās ir standartizēti un pēc tiem var konstatēt, vai tā ir konkrēta bataljona izlūkgrupa, komandgrupa, vai kaujasspēki. Ja tiek ieraudzīta kaujas tehnika kurai uz sāniem ir piem. Izlūkgrupas atpazīšanas zīme, pēc tās, zinot konkrētās kaujas grupas taktiktu pēc kataloga, var prognozēt, cik tālu no viņas ir komandgrupa un kaujas pamatgrupa un var zināt/prognozēt šīs kaujas grupas izvēršanās taktiku kaujai un pārvietošanās taktiku kolonnā.
        Es nerunāju par katalogiem tādā nozīmē kā Tu par tiem stāsti, es RUNĀJU PAR KATALOGIEM kur ir īsi, kodolīgi aprakstīta info par konkrētu pretinieka armijas daļu, pat līdz bataljona un rotas sastāvu ieskaitot un par viņu prognozējamo kaujas taktiku.
        Nevajag manis teikto pārvērst par “kaut ko sarežģītu” un ņehuj dumaķ, tresķi nada.
        Ne es to izdomāju, to izdomāja sovjetu ģenštābs un tas dzīvē ļoti labi darbojās.
        Tev taču nebūs nekas pretī, ja tu ieraugot trīs miltehnikas vienības no 500 m attāluma, izlasot simbolus uz tehnikas sāniem, zināsi, kas tie un prognozējot miltehnikas pārvietošanās ātrumu konkrētā apvidū, zināsi, cik apm. laiks ir palicis līdz pamatspēku pienākšanai!?
        Atkārtoju – tam visam var labi palīdzēt katalogi, kur ir norādīts aptuvenais konkrētā pretinieka skaits, viņu kaujas tehnika un tās iespējas.

        • Tādu katalogu zinu, to sauc “S-divnieks”. Viņa tiešais pienākums ir informēt apakšvienību komandierus par “par konkrētu pretinieka armijas daļu, pat līdz bataljona un rotas sastāvu ieskaitot un par viņu prognozējamo kaujas taktiku.” t.sk. sinmboliem uz tehnikas. Kā viņš pats to uzzina ir cits stāsts, bet ideālā gadījumā visi jautājumi par pretinieku adresējami divniekam. Atbildes būs izsmeļošas, precīzas un aktuālas.

          • Ja ir tāds katalogs katra NATO apakšvienību rīcībā, tad tas ir labi un pareizi. Bet man ir aizdomas, ka nav.

            • Ļoti laba vieta visaptverošais pieejai. Ru tehnikas atpazīšanas video rīgas sab.transportā, skolas uzdevumos(sameklē 5 atšķirības) utt.
              Tas gan neaizstāj militārpersonu apmācību.

              • Bļeģ, davaj košeļok! Bet man Maskavas forštatē, pateicoties tam, ka es ļoti labi pārzinu “feņu” un “poņaķijas”, sanāca tā, ka mani tā bidla (kādi pieci cileki) aizveda uz savu dzertuvi un tur man visu nakti izrādīja cieņu, kā nu viņi to māk. Tur viņi dzīvo savā mazajā padomju savienībā.

                • Piebildīšu – nav vairs veco zagļu, kuri man iemācīja izvilkt cilvēkam no kabatas (ir noderējis, lai sirmam zemessargam no maksts izvilktu revolveri un pēc tam atdot, lai nodrošinātu citu drošību, esmu nedaudz apguvis armijā, pirms armijas un “šniferu lietu” – atslēgu mūķēšanu.
                  Iesaku katram karavīram un karavīru brāļiem zemessargiem.
                  Lai gan mūsdienās visur ir dzelzs durvis un labāk der “čečenu durvis” un “čečenu lifts” – caurumi sienās un grīdās kur var ātri pārvietoties gan horizontāli, gan vertikāli, tomēr es uzskatu, ka katram karavīram (zemessargus ieskaitot), ir jābūt, afigennajam speciālistam daudzās jomās.

        • VB diezgan precīzi nosauca vienību 😀
          Protams, būtu jauki, ja katrs karavīrs/zemessargs spētu atpazīt pretinieka tehniku, bet tas ir jautājums par apmācības līmeņa standartiem.

          • Katrs zemessargs ir karavīrs. Bet ne katrs karavīrs ir zemessargs. Es to rakstu tāpēc, ka es zinu, ka Tu gribi kontaktēties un parunāties. Ko Tu domā par militārajiem psihologiem?

            • Par militārajiem psihologiem neko nedomāju. Katra karavīra psihologs ir viņa tuvākais tiešais priekšnieks…

              • Bet ja Tu ej mājās un ieraugi, ka kaimiņš ar bisi rokās, tērpts tikai apakšbisēs, no savas divstobrenes izšauj abus šāviņus griestos un turpina turēt sievu aiz rīkles?
                Kā rīkosies konkrētajā situācijā?
                1. Uzsāksi agresīvu, iebaidošu diologu
                2. Uzbruksi
                3. Aicināsi viņa sievu izrauties un bēgt
                4. Uzsāksi nomierinošu diologu, analizēsi situāciju
                5. Slēpsies, izsauksi policiju
                6. Cits
                P.S. citu apraksti

                • Saukšu policiju- es esmu karavīrs/zemessargs un nevis specvienības kaujinieks. Savas spējas nepārvērtēju…
                  Ja es izlaidīšu no redzeslauka kaut uz brīdi, viņš to bisi var pārlādēt. Turklāt es tak nezinu, ko viņš sapīpējies. Līdzīgs gadījums man armijā bija- bikses nepietaisīju, bet cilvēks jūtas diezgan bezpalīdzīgs, jo otra galvā neielīdīsi, kad tur krāsaini rūķi skraida…

                • Ja sieva smuka un attālums atļauj, iedošu kaimiņam bietē, izsaukšu mentus, būšu varonis. Ja nu tomēr būšu sajaucis un būs bijis arī 3.stobrs, nu, nu tad jau viss atkarīgs no distances un veiksmes, bet ja nopietni, šādas krīzes jārisina mentiem, ja ar kaimiņu nesanāk sarunāt mutiski normāli, tad lai Omega risina problēmu.

    • Politika. Vari iedomāties virsrakstu jaunsargā “LV AM nepamierina somu piedāvājums. Tiks meklēti atbilstošāki modeļi”? No pasākuma būs jēga ja ar šo bruņu autobusu (vai citu, pasaulē daudz tādas mantas) aizstās puscivilos kraveniekus personāla pārvadāšanā. Tikai, lai nesauc par “tanku medniekiem”.

          • gan jau TRNC raujas melnu muti 😀 , bet…
            “Nacionālo bruņoto spēku reģionālajām darbnīcām nav kapacitātes, lai veiktu pilnīgi visas tehnikas remontu, tādēļ nepieciešams veikt ārpakalpojumus,” atklāja Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze. NBS kaujas grupas transportlīdzekļu remonts 2018. gadā uzticēts trīs kompānijām – SIA “Zemgales remonta centrs”, SIA “Buss Tehnika” un SIA “Ripo serviss”, transportlīdzekļu remontu armijas vajadzībām veic arī SIA “MB Bus” u. c. komersanti, kopumā tērējot šim nolūkam vismaz 0,5 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzē.
            https://www.la.lv/kas-remontes-brunumasinas
            paskatīsimies, kas kap. remontēs nākošās 80…

  8. https://news.err.ee/1033905/estonia-latvia-and-finland-hoping-to-reach-defense-cooperation-in-4-years

    raksts pa tēmu no igauņu puses (11. februāris)……dažas lietas ko viņi piemin : 1) FIN, LAT un ESTI gribot izveidot militāro sadarbību 4 gadu laikā (kas un kā , vēl īsti nav skaidrs). Acīmredzot mūsu plānotās 6×6 bruņumašīnas nav izolēts gadījums. Maybe 4 x 4 lobēšana somu Sisu virzienā arī nav sakritība?

    2) Igauņu plānos arī ir ar laiku mainīt savus vecos Patria Pasi modeļus, jo tiem laikam beidzas resurss : ”The current ones are about to expire and about a hundred new machines will be needed in a decade”. Pēc raksta liekas , ka Eesti mums varētu sekot Patria 6×6 pirkumā, jo piemin argumentu ka mašīnas līdzīgas tam ko viņi jau lieto un tas atvieglotu loģistiku un apmācību (bet tas viss tikai nākotnē).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.