Rēgs klīst pa Eiropu


vara bungas: … un tas ir Aizsardzības Budžetu Apgraizīšanas Rēgs, kas reiz jau iedzina NBS komas stāvoklī. Šoreiz agrais brīdinājums nāk no DE valdībai pietuvinātas domnīcas Deutsche Gesellschaft für Auswärtige Politik/ German Council on Foreign Relations (DGAP). Tuvāk valdībai vairs nevar būt DE valdība finansē šo pasākumu.

Īsumā brīdinājums (bet ne spriedums) ir  šāds  – Eiropas Savienības aizsardzības un atturēšanas sistēmā draud atkārtoties 2008.gads – spēju, finansējuma, sadarbības vakuums,  ko nekavēsies aizpildīt citi globālie spēlētaji, kā tas jau ir noticis GE un UA.

Ieskatam atgādinājums par Dižķibeles ietekmi uz aizsardības budžetiem, LV čempions ar mīnuss zīmi – GDP krita visvairāk un aizsardzības budžetu grieza visdziļāk, NBS personālu tas skāra kā pirmo (ļoti ceru, ka šoreiz tas neatkārtosies).

Kopumā vācieši  norāda uz 4 iespējamiem scenārijiem no kuriem viens ir patstāvīgs džokeris (amerikāņi spiesti aiziet no Eiropas), kas kombinējams ar jebkuru no pārējiem. Vēl trīs scenāriji neko rožainu nesola, jo tikai viens no tiem ir nosacīti labvēlīgs.  1.scenārijs – viss pagalam; 2.scenārijs – 2008.gada kļūdu atkārtošana; 3.scenārijs – dažas īpašās ES valstis un UK uzņemas lielāku/līdera lomu un velk līdzi pārējos. Par EfP likteni nekas nav teikts, bet viss nojaušāms no konteksta.

“[..] EU and NATO should immediately convene for emergency meetings. They should try to preempt developments and present several alternative scenarios and possible joint reactions. They should also show where national reactions can be useful and where they do harm. The objective at this early stage is to enable allies to understand their roles and responsibilities and to allow for a collective search for solutions. [..] It would be a strong sign of transatlantic solidarity if European countries that have been less touched by the virus could quickly send medical personnel to the US. Helping the United States get through this health crisis now may prevent a defense crisis in Europe later. ”

avots

Realitāte domāju nogruntēsies kaut kur pa vidu starp 2. un 3. scenāriju vienmēr paturot prātā 4.scenārija (US out) iespējamību. Kārtējā iespēja 3B apvienot savus bruņotos spēkus un aizsardzības sistēmas, LV no tā tikai iegūs .

64 domas par “Rēgs klīst pa Eiropu

  1. “Remaining forces are barely sufficient to maintain defense and deterrence” ir status quo ante uz 2019. beigām. Veicot griezienus to saglabāt nav iespējams (ok, var orķestrus un deju kopas nogriezt)

    • priekš mums draudu ziņa tas neko daudz nemainītu, pat ja Rus militaros tērinus samazinātu coronas un naftas cenu deļ. Jau tas kas mums pretī stāv šobrīd ir pārspēkā pret to kas ir mums , vienīgais pozitīvais varbūt ka tas pārspēks nepalielinātos

  2. Es domāju, ka aizsardzības finansējumu mazinās proporcionāli kopējam budžeta samazinājumam. Var būt nedaudz vairāk. Prioritizēs ekonomikas sildīšanas aktivitātes: būvniecību un vietējo ražošanu.

  3. Es domāju, ka atbilde ir jāmeklē nevis cik griezīs, negriezīs, bet gan cik katra valsts aizņemas (tagad), lai stimulētu ekonomiku. Tuvākos mēnešus būs skaidrs līdz cik miljardiem aizies katra valsts. Cik zinu tad LV tagad ( labojiet) ir aizņemusies 3 miljardus un laikam vēl aizņemsies.
    2008 Y gads nespīd, jo tad mums baigi negribēja aizdot un mēs nebijām eurozonā.

    • Manā skatījuma jāaizņemas tik daudz, lai amortizētu IKP kritumu. Starptautiskais valūtas fonds mums prognozē 8% kritumu, tie ir aptuveni 2,4 miljrd. Mums procentu likme šobrīd ir 0,25%. Tā ir ļoti zema un var dzīvot no inflācijas. Tad jāatgriež ekonomikā mūsu 2. pensiju līmenis. Tur 4 miljardi.

          • Dīkstāvi jau maksā tur kur bizness beidzies. Īstermiņā pareizi, max jāsēž mājās. Bet viesnīcas un resto jau ne pēc mēneša, ne pēc 6 nesāks ar pilnu noslodzi strādāt

  4. Un atkal viss no gala 😀 Nepaspēja orķestri, sargs.lv, zemessargi, būvnieki ieskrieties, ka atkal jāgriež. Un tā uz riņķi. Bāleliņš Pabriks nemācās no kļūdām.

          • domāju, ka būs. kopējais grieziens šogad varētu būt bik virs 50milj eirām aizsardzības budžetā, ja mēģinās pielīdzināties 2%. domāju, ka ar pāris mēnešu dīkstāvi Zs, dažām nenotikušām mācībām, kko arī ieekonomē. turklāt, projektu var nenodelītēt, bet samazināt uz doto brīdi. kamēr nav grāmatveži sarēķinājuši un politiķi izlēmuši, tikmēr nav jēga bārstīties ar apokalipstiskiem secinājumiem.

            • Pirmkārt IKP būs krietni mazāks par plānoto, pat saglabājoties 2% naudas izteiksmē AM attīstības plāni cietīs. Otrkārt vēsturiski V un tās filiāles šādās situācijās griež. Treškārt tagad to būs vieglāk pamatot, jo visi tā darīs. 2021. sāksies CA zīmē. Cik uz to ietaupīja 30 gadu laikā? Jāsāk atdot parādus. Disproporcijas un mētēšanās no viena grāvja otrā ir dēļ seklas analīzes un netālredzīgas plānošanas. Kurš vēl atcerās stratēģiju Latvija 2030 un to kas tur rakstīts?

              • Es atgādināšu tur rakstīts “pārskata periodā liela nozīme bija
                nacionālās drošības stiprināšanas pasākumiem, kas vērsti gan uz valsts
                militāro aizsardzības spēju attīstīšanu un paplašināšanu, gan sabiedrības
                drošības garantēšanu, stiprinot tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāti cīņā
                pret noziedzību un pilnveidojot valsts civilās aizsardzības sistēmu.”

                Kur nu vēl vairāk? Viss ir pilnveidots jau 2015.gadā. Atliek kā Leonīds Iļjičs bieži teica “padziļināt un paplašināt”, bet tas prasa “milzīgus līdzēkļus minimālā līmenī” kā varētu teikt cits Leonīds.

              • Pirmkārt, es jau rēķināju, ka pēc dažu ekonomistu prognozēm var nākties griezt no AM budžeta griezt ~50milj.
                Otrkārt, man šķiet, ka V izvēlas visoptimālāko un labāko variantu katrai situācijai. Situācija un apstākļi tagad un pirms ~11gadiem ir atšķirīgi. Ceru, ka arī kko griezīs, jo pliki dāļāt naudu arī nav variants.
                CA jābūt IeM budžetā.

                • Vēl viens “veiksmes stāsts”? Kur paliek/uz ko gulstās politiskā atbildība par iekļūšanu Situācijā? Paskaties 1.grafiku,, nebūtu pendeļu nozare tā arī veģetētu ap 1% robežās.

                  • varētu padomāt, ka V bija vainīga, ka ikp pēc treknajiem gadiem nokrita par 20+% un bija jāgriež visu pēc kārtas, jo aizdot neviens negribēja, bet dabūtie aizdevumi bija ar prāviem procentiem. mūsu izpratne par saimniekošanu atšķiras, jo es uzskatu, ka māja (aizsardzība) jābūvē uz stingriem pamatiem (ekonomiku). ja nebūtu savesta kārtība ekonomika un budžets, tad vēl šodien diez vai būtu 2% no ikp aizsardzībai.
                    šīsdienas situācija ir kā diena pret nakti. ja šī krīze tiks novadīta godam, tad V savā politiskajā atbildībā dabūs tikai vēlvienu plusu no manas puses.

                    • Nav attiecībā uz Aizsardzību tāda pirmkārt vai otrkārt. Armiju sagraut var pāris mēnešos, bet lai to atjaunotu vajadzīgi daudzi gadi, ko kāds vienmēr var izmantot. Ukraina tam ir labs piemērs. Ko līdzēs ekonomika, ja tev nebūs kas to aizsargā. Armija nav domāta karam, bet mieram. Krimā un A-Ukrainā nebūtu nekādu iebrukumu, ja Ukrainas armija būtu līmenī. Ukraiņi pēc Maidana varētu mierīgi attīstīties un droši virzīties ES un NATO virzienā, bet tagad atpakaļ Krievijā.

                    • V pienākas sava (liela) daļa atbildības. Man diezgan venalga kā un ko viņi dara vai nedara, bet tāda bilde kā 1.grafikā nav pieņemama. “Militārā drošība first” 3B apstākļos ir jābūt aksiomai. Man ir kauns, ka LV izskatās šādi pat uz LT fona, kas ilgu laiku bija tādi paši lohi.

                    • Nē, V nav vainīga pie krīzes, bet V arī nav tā, dēļ kuras kaut kas sāka uzlaboties. Uzlabojumi sekoja pēc ārējo apstākļu maiņas.

                    • katram no mums ir liela daļa atbīldības, ka esam tur, kur esam!
                      bet zemeņu sarga teorija par LV ekonomikas uzlabošanos izraisa tikai žēlumu… labs piemērs tam bija Grieķija, kura tādos pašos apstākļos vēl ilgi agonēja, bet ārējie apstākļi tai kkā nepalīdzēja.

                • Ja nebūtu Krievijas-Ukrainas kara un pendeļu, AM budžets 2015.-2016. gados būtu nokrities līdz 0,7% no IKP un Pabriks stāstītu, ka viss čotka (jo viņš neprotestēja, kad Dombrovska laikā tādi plāni bija). Neesmu manījis, ka V elektorātam šī tēma kaut cik interesētu. Ja elektorātam neinteresē, tad nav ko iespringt.

                  • Pilnīgs bulšits no Tevis rakstītā…
                    “Lai paaugstinātu valsts aizsardzības nodrošināšanas efektivitāti, izpildītu Latvijas saistības NATO militāro spēju attīstībā, kā arī radītu pamatu ilgtermiņa attīstības projektu uzsākšanai, ir nepieciešams nodrošināt pieejamā finansējuma apmēra stabilitāti un pieaugumu ilgākā laika periodā. Ievērojot ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, valsts aizsardzības finansējumu ik gadu pakāpeniski būtu nepieciešams palielināt, lai nākotnē tiktu nodrošināts, ka valsts aizsardzības finansējums sasniedz 2 % no iekšzemes kopprodukta. Šo mērķi būtu nepieciešams sasniegt līdz 2020.gadam, un tas ir saistīts ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem un balstās uz nozares finanšu līdzekļu efektīvu apgūšanu, mērķtiecīgi sekmējot NBS izaugsmi un modernizāciju.” Šādi plāni bija jau 2012.gada sākumā, kad ekonomika un valsts budžets tika sakārtots pēc “treknajiem” gadiem.
                    Un kā Tu vari apgalvot, ka V elektorātam neinteresē valsts aizsardzība?? Tikpat labi es varu apgalvot, ka NA politiskā prioritāte ir prievītes…

                    • Publiskie plāni par 2% Latvijai ir no 90-to beigām, kad uzsākts ceļš uz NATO. Un katru reizi rakstīja gudrus rakstus par 2% un rakstītu tādus joprojām 🙂 Es tai brīdī biju pietiekoši tuvu lemšanas vietai un zinu, ka reālais cipars būtu 0,7%. T.i. absolūtos skaitļos aizsardzības finansējums paliktu krīzes laiku, bet pret IKP kristos, jo bija citas prioritātes kur papildus naudu guldīt.
                      “Un kā Tu vari apgalvot, ka V elektorātam neinteresē valsts aizsardzība?? Tikpat labi es varu apgalvot, ka NA politiskā prioritāte ir prievītes…”
                      NA elektorātam tā tēma interese nedaudz vairāk kā pārējiem. Bet arī ne prioritāšu augšgalā. Sabiedriskās aptaujas dati. Par prievītēm jautājumu nebija, tāpēc komentēt nevaru 🙂

                    • Zemeņu Sarga rakstītais ir svarīgi – lielākajai daļai elektorāta par aizsardzību ir pajāt – intervālā no pohui līdz pilnīgi pohuj. Tas ir 4. maija repulikas vairāku paaudžu elites(politiķi, mediji u.c. sabiedriskie darbinieki) atbildība – vienu no valsts primārajām funkcijām nonivelēt līdz saraksta apakšai, kaut kur aiz klimata pārmaiņām.
                      Cik ļoti aizsardzība neinteresē V vai NA vidējam vēlētājam – nav svarīgi, principā neinteresē ne vienam, ne otram.

                    • “Tas ir 4. maija repulikas vairāku paaudžu elites(politiķi, mediji u.c. sabiedriskie darbinieki) atbildība – vienu no valsts primārajām funkcijām nonivelēt līdz saraksta apakšai, kaut kur aiz klimata pārmaiņām.”
                      Aizsardzība nebija prioritāte arī 1990. gada 4. maijā. Neko nevajadzēja nivelēt, tas līmenis tāpat bija zems. 1990./1991. gadā viena liela daļa tautas priekšstāvju vispār uzskatīja, ka mums armiju nevajag. Un ne tā, ka viņi to izdomāja, tāds bija viņu vēlētāju noskaņojums. Gan toreiz, gan līdz 2014. gadam, ka piecepa pakaļu un ienāca pendeļi.
                      “Cik ļoti aizsardzība neinteresē V vai NA vidējam vēlētājam – nav svarīgi, principā neinteresē ne vienam, ne otram.”
                      NA vēlētājam nedaudz virs vidējā, bet nenozīmīgi. Arī ne pirmajā pieciniekā.

                    • T.i. par NA balso apmēram 1,5% vēlētāju, kuriem šiem jautājums ir nozīmīgs un viņiem tas ir būtisks kritērijs politiskajai izvēlei.

                • Partijas izvēlās optimālāko variantu kā palikt pie varas. Tās, kuras izvēlās citu stratēģiju, pie varas neatrodas. Ilgtermiņa lietas atrašanos pie varas neietekmē.

                  • Kopš no šejienes ar visu mūsu kopējiem centieniem pazuda un tika izskausts kremļa tibla “zaļais gurķis/gurķis/vītols” mums latviešu puikām nav par ko strīdēties, ir tikai veselīga diskusija, par ko man prieks, prieks, ka ir pazudusi tā “darvas karote medus mucā”.

              • Pieļauju, ka CA būs tāds vienpusējs, uz epidēmijām tendēts. Būs maskas, aizsargtērpi, plaušu ventilācija, bet ģeneratori, sakaru sistēmas, ūdens filtri, civilās aizsardzības formējumi un bumbu patversmes nebūs.

                • Ģenerātori arī varētu būt, plūdi un vētras tomēr arī ik pa brīdim mēdz gadīties…

                  Un par civīlās aizsardzības formējumiem, manā uzskatā normāls variants varētu būt:
                  ZS sadala 2 daļās – organizācija ka tāda, un kādi 4-5 kaujas bataljoni. Kaujas bataljoni paliek zem NBS, taču tiek pilnībā izrevidēti, lai tie būtu normāli bataljoni pēc personāla un TOE…
                  Pārējā ZS daļa darbojās ka CA un citādāk sabiedriskā organizācija…
                  Sapņi, sapņi…

                  • ģeneratorus mūsējie sapirka biezā slānī pēc 2005.gada vētras. tā visiem bija laba mācība.
                    ceru, ka Zs nekādās daļās nedalīs, bet turpinās stiprināt nbs struktūrā. ar CA jānodarbojas iekšlietu struktūrām.

                  • Man ir pieredze, ka ekstremālās situācijās (neklāstīšu detalizēti kad un kur) arī NBSam ir problēmas ar ģeneratoru skaitu un arī ar to iedarbināšanu/pieslēgšanu valstiski svarīgu objektu nodrošināšanai ar elektroenerģiju. Un ja jānodrošina valsts drošībai svarīgi citi stratēģiskie un taktiskie objekti…? Cik zinu, no kļūdām nemācās… .
                    Te jau kaut kad rakstīja optimistiskas lietas, ka nu pēc kroņa vīrusa būs sapratuši civilās aizsardzības jomas svarīgumu un nu tik būs, nu tik rīkosies!
                    Jā, jums ir pilnīga taisnība, tikai – ne būs sapratuši, ne svarīgumu un ne rīkosies!
                    Kā paudu – klerkiem kā prusakiem ir kolektīvā apziņa un kolektīvais saprāts. Un ja pat kāds klerks gribētu starp kafijas dzešanu un kūku ēšanu ko darīt, viņš baidās “izlekt no kolektīva”, baidās būt par apsmiekla objektu un baidās būt par balto zvirbuli.
                    Kā jau paudu – beigsies kroņa vīrusa pandēmija (?), visi klerki to divu nedēļu laikā aizmirsīs, jo viņu dzīves modelis sastāv no miesas, dvēseles, kafijas dzeršanas un kūku ēšanas. Un šie faktori nekādi nav atdalāmi viens no otra, jo tad zūd viņu esības jēga un īpašais judaškinveidīgais, glamūrīgais stils. Un spefiskas klerku uzvedības un domāšanas veida izkopšanas līdz pilnīgi noslīpētam, kā mirdzošs dimants.

                • Tu gadījumā nezini, kāpēc es visas šīs pandēmijas (?) laikā neesmu dzirdējis un nemaz nezinu, ka Latvijā ir tāds CA, kuram no valsts (mūsu naudas) tiek iedalīti līdzekļi?
                  Zini to sakāmo no krievinieku filmas – ti susļika viģel? No on jestķ!
                  Tu esi kaut ko dzirdējis par CA? Bet viņa ir!
                  Bet ja ir un pandēmijas (?) laikā par viņiem nekas nav dzirdēts, kāpēc nekur presē nav info, ka pie viņiem ir atbraukusi Alfa un viņi jau neguļ ar purnu pret zemi, saslēgti rokudzelžos un kāpēc prokuratūra viņiem jau nav uzrādījusi apsūdzību!?

                  • Nesaprotu, kāpēc kādam jāguļ ar purnu pret zemi?!
                    https://www.google.com/url?sa=t&source=web&rct=j&url=https://vugd.gov.lv/lat/par_vugd/darbibas_sferas/civila_aizsardziba&ved=2ahUKEwi14Mb2-_PoAhVj-SoKHcs1BKkQFjAAegQIAhAB&usg=AOvVaw0j2WOUSil5R3h-N9QFXqv6&cshid=1587281618602 šo visu kūrē vugd. arī tagad, ja nemaldos, vadību pandēmijas laikā kūrē vugd.
                    Par krājumiem atbild valsts materiālās rezerves un medijos var atrast, cik maz naudas tam piešķirts. Kas nopirkts, tas gan noslepenots…
                    Tas, ka CA plānam beidzies termiņš, nenozīmē, ka nav citas normas un likumi, kas regulē rīcību…

                    • Tas ka CA plāniem beidzies termiņš un tie nav pārjaunoti, tas ka ka Valsts rezervēs no valsts rezervēm ir tikai nosaukums, tas ka mat.reusrsi tiek pirkti post factum pa singapūras kaktiem, raksturo Sistēmu, kuras ilgtspēja šobrīd tiek pārbaudīta. Viss ļoti atgādina černobiļas avārijas periodu, komjaunieši citi, bet stils tas pats. Vecumam ir zināmas priekšrocības, tu konstatē, ka viss jau reiz bija.

                    • CA plāns un citi plāni ir jāpārskata regulāri, citādi plānā atbildīgās institūcijas ir likvidētas / apvienotas, bet rezervēs iepirkti tikai telegrāfa aparāti atbilstoši 1914. gada plānam.
                      Un plāniem bez regulārām mācībām ir papīra vērtība.

                      Smadzenes esam outsourcējuši uz briseli, un daram tikai to, ko brisele un vašingtona liek. Kā izrādās, ir jomas, ko brisele neregulē, tur ir pilnīgs pipec.

                    • 2015. gads:
                      “Epidemioloģiskā drošība ir neatņemama nacionālās drošības sastāvdaļa. Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules un ES valstīs, tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos (piemēram, Ebolas vīrusslimības uzliesmojums 2014.–2015.gadā). Tai pašā laikā joprojām pastāv epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās pasaulē izplatās satraucoši ātri, neievērojot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. Infekcijas slimību izplatību veicina sociāli ekonomiskie faktori, nepietiekamas zināšanas un iemaņas profilakses jautājumos, narkotiku lietošana, dzīvesveids (tai skaitāprostitūcija), migrācija, klimata izmaiņas u.c.

                      Identificēto risku mazināšanai un ierobežošanai plānota rīcība Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam ietvaros, tai skaitāsabiedrības izpratnes veicināšana par vakcinācijas nozīmi infekciju slimību profilaksei, starpinstitūciju sadarbības stiprināšana, infekcijas slimību profilakses jomā aktīvāk iesaistot NVO.”

                      Click to access PKC_MP_parskats_Nacionala_drosiba.pdf


                      http://polsis.mk.gov.lv/documents/4965

                    • premisa kopumā pareiza “epidēmijām nav robežu”, bet secinājumi – jācīnās ar prostitūciju, par vakcināciju, iesaistot NVO, atbilst tā laika modei. Varbūtība ka epidēmija var iziet no izplatības kontroles un nav kūrējama ar vakcīnu, netiek izskatīta.

                    • Premisa pareiza, darba versijā gan jau ka bija arī vajadzīgi punkti, ko izņēma ārā, jo tie kaut ko maksā. Atstāja stiprināšanu caur NVO. Tāpat kā aizsardzības resorā.
                      Iedomājieties, cik mēs būtu IETAUPĪJUŠI, ja slimnīcās glabātos mēneša rezerve, bet valsts mat. rezervēs glabātos gada krājums maskām un dezinf. līdzekļiem. Rezerves strādātu kā centrālais vairumnieks ar monopolu, visi pērk no viņa pagājušā gada maskas, jo viņām termiņš garš, nav jau svaigs piens.
                      Tagad pērk visādus sūdus par 10x cenu ar priekšapmaksu, un pa daļai nopērk no nigērijas prinčiem neeksistējošas maskas, kā vācijā.

                    • +
                      Atceros kā pašvaldība runāja “raksti ko gribi, bet naudas nav, tāpēc neraksti to, kas prasa naudu”.

                    • VB, a kāpēc domā, ka no valsts rezervēm ir tikai nosaukums? esi par to informēts, kas viņiem ir uzkrājumos?
                      un lai veidotu lielākus krājumus, atkal jābūvē piemērotas noliktavas, ko kāds var uztvert par būvnieku lobiju…
                      par maskām noteikti var pārmest atbildīgajiem, bet uzskatu, ka patiesība ir kkur pa vidu.
                      https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/iekslietu-ministrija-valsts-materialas-rezerves-ilgstosi-atstatas-novarta.a326044/ domājams, ka šī krīze būs labs grūdiens, lai politiķi sāktu ātrāk domāt.

                    • Ja, esmu pietiekami informēts.
                      https://lvportals.lv/skaidrojumi/300934-jauna-valsts-materialo-rezervju-veidosanas-un-parvaldisanas-sistema-2018
                      Reorganizācijas rezultātā rezerves ir katras ministrijas ziņā
                      https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-materialo-rezervju-uzturesanu-veiks-nozaru-ministrijas

                      Tas nozīmē ka pirms diviem gadiem visu sāka no sākuma

                      MK rīkojums nr. 103
                      “4.15. atbildīgajām ministrijām atjaunot valsts materiālās rezerves un organizēt papildu preču iegādi valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, ja nepieciešams, pārsniedzot valsts materiālo rezervju nomenklatūrā noteiktos apjomus. Ministrijām veikt uzskaiti par minēto iegāžu apmaksai nepieciešamajiem papildus finanšu līdzekļiem un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;”

                      Cilvēku valodā tas nozīmē “tas kas ir neder, to ko vajag jāpērk”.

                    • CA iedalīta nabadzīgajai iestādei valstī VUGD.
                      Vai nu centralizēts budžets, vai likumā noteikts % no pašvaldības budžeta priekš CA. Tas gan nerisinātu ļaunprātību – CA sportazāles utml labākajās aizsardzības resora tradīcijās.

                    • “CA iedalīta nabadzīgajai iestādei valstī VUGD.”
                      VUGD pēc būtības tas jādara.
                      “Vai nu centralizēts budžets, vai likumā noteikts % no pašvaldības budžeta priekš CA.”
                      Pašvaldībām arī sava loma CA, tikai tā loma pildīta ķeksīša pēc un neviens to īsti nekontrolēja.

                  • Pateikšu, ka nelielās pašvaldībās CA vajadzībām tika izdarītas sekojošās lietas:
                    1. Uzrakstīts plāns, apzināts kuriem uzņēmumiem ir pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču rezerves, kam ir kravas transports un traktori.
                    2. Sastādīts CA komandas saraksts no komunālās pārvaldes darbiniekiem.
                    T.i. tika teorētiski aprakstīs kas un kam krīzes situācijā jādara. Resursi darīšanai nebija piešķirti un treniņi nav novadīti. Viss. Naudas nav un nav ko tautu biedēt.

                    • Tu sajauci, to ģeneg ņetu, no vi dežiķes, teica moskovijas kaganāta pārstāvis par savu rašu. Pie mums LATVIJĀ ir savādāk.

                    • Ir problēma, ka skolās CA vairs nemāca. Un no augstskolām CA var apgūt laikam kādās 3. Nezinu vai CA māca NAA. Ugunsdzēsējiem par laimi māca. Cerms, ka CA būs VAM programmā, citādi miera laikā mirs veči, kas kāpj tīrīt aku bez maskas vai laukstrādnieki, kas par sarūgušo govs sūdu gāžu nāvīgo iedarbību tikai ņirdz.

                    • Cik sanāca saskarties ar ugunsdzēsējiem, viņiem CA māca tikai esošo pieredzi, nu var būt nedaudz sliktāk. Piem. drusku lielāka vētra, drusku lielāki ugunsgrēki, drusku vairāk sniega nekā līdz šim pieredzēts. Piem. viņiem nebija zināšanu kā var attīstīties situācija kara gadījumā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.