Spoguļdomāšana


vara bungas: Mašīntulkojums no raksta  SE valodā, ne ko piebilst, ne ko atņemt. Lai gan runa rakstā  ir par zibenskaru, visu to pašu var attiecināt uz civilo krīzi par kuru sabiedrībai ir jāsaņem brīdiniājumu no saviem politiķiem un to kontrolē esošiem specdienestiem. Kas traucē?

1) uzmanības nepievēršana ilgtermiņa izmaiņām oponenta dispozīcijā.

2) sevis mānīšana, savu vērtību piedēvēšana oponentam.

3) pašierobežojumi bailēs ļauties provokācijai.

4) palaušanās uz pašu plāniem, kas maz saistīti ar reālo stāvokli, neatbilst situācijai.

[..] Another important factor to consider is the amount of time the intelligence service has to act, which is usually limited. Although a decision can be made by an attacker regarding an attack a long time before it occurs, the indicators will be at its highest for the last 24 hours (runa ir par zibenskaru/zibensuzbrukumu – VB) before the attack begins. In order for a defender to act adequately, very short lead times between the intelligence service are required. and the decisive level, military or  political. But it also requires that all the nation’s armed forces have a high level of readiness,  in order to act quickly on the threat that arises. This also requires that the highest military and political leadership is cohabited, but also that the highest political leadership has an understanding of certain military issues  otherwise precious time can be wasted in explaining these basic factors.

Another important factor that is likely to affect , is partly psychological but also cultural. There is a risk that a reflective thinking will arise where the attacker’s actions try to be explained on the basis of their own motives and what the soon-to-be attacked thinks is rational action because what he sees as rational action is based entirely on his norms.

 

Within this framework, there is also a governing assumption that a nation only uses an armed attack as the absolute last resort, which need not be the case, but the military means can be a natural part of resorting to a nation’s security policy.

What should be particularly taken into account is that no surprising attack has come as a “flash from clear sky”. Without various forms of security policy crises and / or tensions have existed before it came to pass. Here, what can be categorized / termed as “side crises” should also be taken into account. On a number of occasions, intelligence agencies have been involved in analyzing other crises that affect either the soon-to-be-attacked nation or the general security situation and thus missed signals of an imminent surprise attack. Of course, a large number of crises also seem destabilizing in themselves,  which could means that a party chooses to act when a window is revealed that allows a surprising attack.

Retired Colonel Bo Hugemark has deservedly over the years touched on the notion of surprising attack in the Swedish defense and security policy debate. According to him, four factors can affect a defender against a surprising attack.

The first is that the defender does not notice long-term changes in an event. antagonist’s peacetime point of departure but also its practice pattern.

The second is that the defender engages in wishful thinking and / or self-deception, i.e. an inability to penetrate into the imaginary world of the attacker.

The third is that the defender falls into self-deprecation, i.e. that the defender wants to avoid provocation

The fourth is that the defender himself makes his own preparedness increase, i.e. depart from the previously drawn up plans.

Based on the previously reported text, it is interesting to note how three of the four factors Hugemark touches on can mainly be considered to have psychological aspects and the first factor mainly relates to clear military facts. Which could prove the thesis of surprising attacks and possibly in the long run, strategic assault is in many ways based on psychological factors, something that Hugemark also advocates. In this context, it is also interesting to note how big a problem it seems for different nations’ intelligence services to identify a surprising attack, since a large part of our emergency response system was based that our intelligence service would provide an early warning to be able to take adequate contingency raises and utmost mobilization to meet an armed attack.

avots

4 domas par “Spoguļdomāšana

  1. kur šajā kontekstā ierakstās ģenerālleitnanta daudzvektoru apdraudējumu doktrīna/RU nav vienīgais drauds?
    Ja plānu atbilstība realitātei un politiskā lēmumupieņemšana ir tādā kvalitātē kā COVID parādīja, tad ne 48h, ne 480h brīdinājums LV nepalīdzēs. Pieliekam klāt, ka 24h brīdinājums var iestāties vetras laikā pa jāņiem, kad puse valdības slēpo un otra saķērusi caureju

  2. “Leonid The Great” filozofēšana par daudz-dimensiju draudiem LV (cik sapratu, runa gāja par militāra rakstura draudiem) vedina domāt, ka viņš saņem tādu vai citādu atalgojumu vēl kur nebijis citur, jo kādi gan vēl militāri draudi mums var nākt no vēl cita virziena, izņemot Austrumu? Vismaz uz doto brīdi citi militāri draudi mums pie horizontal nav manāmi. Citi, ar valsts drošību saistīti draudi- ļoti iespējams, bet tie ir ārpus Leonīda impo….atvainojiet- kompetences.

    Manuprāt, atvaļinātā pulkveža pieminētie 4 faktori sevī ietver pārsvarā izlūkinformācijas saņēmēju reakciju uz šo informāciju, respektīvi- KO viņi izlemj darīt ar šo informāciju. Savukārt tas, ko viņi darīs ar šo informāciju, būs atkarīgs no lēmuma pieņēmēju motivācijas, kompetences, “pautiem” un nojēgas par pieejamo iespēju/ resursu izmantošanu/neizmantošanu lēmumu pieņemšanai un to īstenošanai.

    Patiesas informācijas pieejamībai maksimāli īsā laikā ir kritiska nozīme tādu lēmumu pieņemšanai, kas veicina/ nodrošona vajadzīgā mērķa sasniegšanu. Informācijas patiesumu- tās atbilstības realitātei apstiprināšanu vai apgāšanu.

    Vienkāršojot pasākumu shēmu jebkura mēŗķa sasniegšanai, jo sevišķi valsts aizsardzības nodrošināšanu, ir jānotiek sekojošajam:

    1. Savlaicīgas un patiesas informācijas nodrošināšana: vākšana+ analīze + apkopošana (galaprodukta sagatavošana lietošanai) +nodošana adresātam realizācijai (šīs in formācijas-galaprodukta izmantošana lēmumu pieņemšanas procesā) –šis process saucas IPB (Intelligence Preparation of Batttlefield)- “Kaujas Lauka Sagatavošana ar Izlūkošanu ” vai “Kaujas Darbības Nodrosināšana/Analīze caur Izlūkošanu ”. Šī procesa galaprodukts ir ne tikai ievāktā informācija par pretinieku, bet arī viņa 3 potenciālo rīcības virzienu/ veidu (COA-Course of Action) modelēšana, balstoties uz pretinieka spēku un taktikas, apvidus, laika apstākļu ietekmes analīzi: 1) bīstamākais pretinieka rīcības veids priekš mums; 2) ticamākais pretinieka rīcības veids dotajā situācijā; 3) mazāk iespējamais pretinieka rīcības veids dotajā situtācijā (jāapsver kā iespēja gadījumos, kad ir iespējama pretinieka neloģiska/netradicionāla rīcība savu mēŗku sasniegšanā. Piemēram, atceraties VB publicēto video par kurdu uzbrukumu turku armijas postenim, tuvojoties tam no vismazāk gaidāmās puses- stāvas klints un turku apšaušanu un nomētāšanu ar rokas granātām?). Sīkāk par to (IPB) – šeit:

    https://www.globalsecurity.org/military/library/report/call/call_96-12_sec1.htm
    https://www.globalsecurity.org/intell/library/policy/army/fm/34-130/ch1.htm#s5

    2. Lēmumu pieņēmēji veic mērķa sasniegšanai (valsts aizsardzības nodrošināšanai) veicamo pasākumu plānošanu, izmantojot Militāro Lēmumu Pieņemšanas Procesu (MDMP-Military Decision Making process), kura gaitā tiek pieņemts lēmums par to, kā rīkoties un ko darīt, ņemot vērā esošo situāciju: teritorijas un apvidus analīzi, savā rīcībā esošo resursu analīzi un informāciju par pretinieku.
    Manā uztverē, jebkura pasākuma pamatā ir precīza un svaiga informācija- diemžēl, tā pieder “ātri bojājošos produktu kategorijai”, tā teikt. Tieši tāpēc izlūkošana pie normāli nostādītām lietām tiek veikta NEPĀRTRAUKTI, VISOS LĪMEŅOS: Nacionālajā, Stratēģiskajā, Operatīvajā un Taktiskajā. Ar vienu vienīgu nolūku: piegādāt to jo ātrāk- drīzāk, jo labāk lēmumu pieņēmējiem SAVLAICĪGU lēmumu izstrādāšanai to īstenošanai dzīvē ar mēŗķi nodrošināt vaksts aizsardzību.

    Tāpēc piekrītu vecajam, nedaudz banālajam, bet tāpēc ne mazāk patiesajam apgalvojumam par to, ka visdārgākā prece pasaulē ir patiesa informācija: par jebko, kas dotajam subjektam uz doto brīdi ir aktuāls. Pēc šis informācijas (vērtības/dārguma izpratnē), ar mainīgām sekmēm ierindojas dārgmetāli/ vērtslietas, narkotikas, ieroči, sievietes un pat bērni. Ciniski, bet realitātei šāda īpašība diemžēl piemīt.
    Un te nu, grozi kā gribi, viss atduras pret diviem faktoriem: a) izlūkošanas veicēju spējas nodrošināt šādu informāciju savlaicīgi un b) informācijas saņēmēju motivācijas, resursiem ( iepsējām) un spējām šo informāciju izmantot lēmuma pieņemšanai un tā īstenošanu.
    Un te nu ir tā problēma: pat ja izlūki savu izdara, nav garantijas, ka politiķi šo informāciju ne-izvēlēsies “paslaucīt zem paklāja” tādu vai citādu iemeslu dēļ: pautu un kompetences trūkuma, savas mazsspējas/ neizdarības apzināšanās, cita veide personiska ieinteresētības/ neieinteresētības dēļ.

    Vai politiķiem var vai nevar uzticēties- to var vērtēt nevis pēc viņu “gaisa tricināšanas”, bet pec darbiem un galvenais- to rezultātiem. Es, personīgi, pret ilūzijām par šo tēmu esmu vakcinēts jau sen.

    Vērojot vingrojumus ar COVID-19 ( tiesa gan, ierobežotākā apmērā, salīdzinot ar vajadzīgo reakciju militāro draudu/ konflikta gadījumā), bet vēl lielākā mērā atbildīgo amatpersonu darību attiecībā uz valsts aizsardzību, jāsecina, ka 24h informatīvais nodrošinājums- brīdinājums nekādā gadījumā nevar būt “agrais” pēc savas būtības, sevisķi pašreizējos LV apstākļos, jo 24h stundu laikā pirms potnciālajiem SHTF notikumiem vajadzīgajiem resursiem ir jābūt jau mobilizētiem un jātradoas jau tjasās vietās, kur tie var sekmīgi darboties- vismaz “First Responder” kapacitātē- atkal jau pilnīgi visos līmeņos, sākot ar CC2 (komandvadības sastāvu)- nacionālajā, stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā. To apgalvoju kā bijušais bataljona S-3 nieks ar pieredzi mobilizācijas plāna un apmācību plānu izstrādē un aprobēšanā dzīvē savā laikā, kad Lv vēl bija RU karaspēks. Tikai tad ir iespējama saskaņota un efektīva darbība/ rīcība savu mēŗķu sasniegšanā, izvairoties no haosa un neziņas+ skraidīšanas kā vistai ar nocirstu galvu.

    Un, nedaudz ilustrējot šeit augstāk minēto (informācijas nepieciešamību par “svaigākajām” vēsmām), piedāvāju ieskatu taktikas un vienību organizācijas, bruņojuma un taktikas jauninājumam RU BS, ņemot vērā SY pieredzi ( lai gan tā ir tēmēta uz darbību atklātā un tuksnešainā apvidū, ar nelielu modificēšanu viņi to var pielietot/izmantot arī pret mjums, latvijas apvidus un klimatiskajos pastākļos):


    .

    • Tev vienkārši horizonts par tuvu. Leonīds domā 100gadu perspektīvā, kad Francija un Vācija būs musulmaņu valstis, bet stokholmā plīvos ISIS melnais karogs

      • Tiesa kas tiesa: kuru nu manam horizontam ar Leonīda tālēm mērīties. Ir tikai viena būtiska atšķirība: manam horizontam neļauj izplesties man pieejamā indormācija (un arī tikai tā, kas atklātajos avotos pieejama). Gribētos ticēt, ka Leonīdam viņējais neļauj izplesties Tevis aprakstītajos mērogos tas informācijas apjoms, kas savukārt pieejams viņam- cerams, ka. Tikai viena problēma: kaut kā nesaskatu viņa darbībā neko tādu, kas nosegtu vismaz manu zemo un pliekano horizontu, kur nu vēl to, kas nosedz viņējo- respektīvi- informācijas realizāziju šo daudzdimensiju draudu neitralizēšanas sagatavošanai.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.