Viss, kas zemāks par slieksni

vara bungas: Lasu šo anotāciju grozījumiem Nacionālās drošības likumā un brīnos KĀ mēs ne mazāk kā sešus gadus (!) dzīvojām bez “militāro darbību rezultātā valsti apdraudošas situācijas” (kas nav konvencionāls karš) definīcijas ? Sešus gadus  pēc Krimas okupācijas AM beidzot izdarīja secinājumus, kurus vajadzēja izdarīt pēc RU iebrukuma GE 2008.gadā.  VB tolaik diezgan tika rakstīts un runāts par iespējamajām situācijām, kas gluži nepaiet zem  NATO līguma 5.panta tvēruma. Un nu beidzot  parādās regulējums, kas paģērē NBS pašiem lietot spēku pret “zaļajiem cilvēciņiem”  neko neminot ne par kādiem sabiedrotajiem – “Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā nekavējoties veic pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu“. Pozitīvi. Kas atturēja AM no šādu  grozījumu izdarīšanas 12 gadu garumā var nojaust, bet skaidrs, ka to izstrādāšanu galu galā veicināja svētie “zelta pendeļi” bez kuriem mūsu vezums no vietas nekust.

NB visi izcēlumi zemāk mani -VB

” [..] Krievijas Federācijas militārā spēka pielietošana Ukrainā 2014. gadā un Krimas anektēšana likusi  pārskatīt pastāvošo drošības situāciju reģionā un Eiropā, kā arī veicinājusi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) reaģēšanas mehānismu pilnveidošanu attiecībā uz iespējamo spēka pielietošanu pret Baltijas valstīm. Šo notikumu kontekstā Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts drošību.

Kā viens no galvenajiem secinājumiem pēc Ukrainas krīzes jāmin piemērs, kad valstī tiek iesūtīti ārvalstu specvienību, izlūkdienestu un drošības dienestu pārstāvji, kuru rīcībā ir speciāli militāri līdzekļi un kuri, slēpjoties zem civiliedzīvotāju statusa, vēršas pret tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts varas institūcijām.

Tāpat pēdējos gados ir notikusi Krievijas Federācijas militāro spēju un militārās infrastruktūras pilnveidošana pie Latvijas robežām un Baltijas jūras reģionā kopumā, kā arī novērota dažādu maskētu Krievijas Federācijas militāro līdzekļu izmantošana jūras, gaisa, sauszemes, elektromagnētiskajā (elektroniskā karadarbība) un interneta vidē.

Tādējādi, lai risinātu aprakstīto hibrīdās karadarbības situāciju (paredzētu ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanas kārtību), likums tiek papildināts ar speciālu regulējumu valsti apdraudošām situācijām. Pašlaik spēkā esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, bet likumprojektā aprakstītajās valsts apdraudējuma situācijās jābūt juridiski precīzām atbildīgo dienestu amatpersonu tiesībām, lai tās varētu attiecīgi rīkoties.

 

Jāatzīmē, ka viens no mūsdienu hibrīdkara instrumentiem, ir ļaunprātīga neskaidru tiesību normu tiesību aktos izmantošana (t. s. legal warfare[1]). Krīzes situācijā, kad nepieciešams steidzami pieņemt lēmumus, ir maz laika tiesību normu interpretācijai, bet jebkāda vilcināšanās vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var tikt izmantota, lai veiktu valsts drošību apdraudošas darbības.

 

Lai reaģētu uz hibrīdo karadarbību, valsts rīcībā jābūt  pieejamiem visplašākā spektra līdzekļiem – pasākumiem, kā praksē rīkoties, kad ir iestājusies valsti apdraudoša situācija, atkarībā no pieejamajiem resursiem, izlūkinformācijas un juridiskā regulējuma. Tas dod valsts institūcijām iespējas izmantot dažādus rīcības variantus, kas paredz konkrētu limitētu rīcību bez tālākas darbību eskalācijas. (kolosāla un zīmīga atruna – VB)

Likumprojekta mērķis ir definēt valsti apdraudošas situācijas (hostile act), tādējādi nosakot par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo institūciju veicamās darbības, lai novērstu apdraudējuma valsts neatkarībai un teritoriālajai integritātei progresēšanu līdz tieša militāra apdraudējuma statusam. Likumprojekta normām ir preventīvs raksturs – tās paredz novērst valsti apdraudošu situāciju veidošanos.

[1] Eiropas Hibrīddraudu analīzes izcilības centra pētījums “Laws in the era of hybrid threats” (https://www.hybridcoe.fi/wp-content/uploads/2018/01/HybridCoE_SA_2017_Dec_Ferm.pdf)

iespējas. Minētais rezultāts ir sasniedzams, gan tulkojot tiesību normas atbilstoši aktuālajai situācijai, gan veicot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un pilnveidojot šīs jomas normatīvo aktu bāzi.

Šādas normatīvās bāzes savlaicīga sagatavošana un skaidra dalībnieku funkciju un statusa noteikšana ir priekšnoteikums gan veiksmīgai preventīvā signāla nosūtīšanai, gan sniedz plaša spektra līdzekļus atbildīgajām institūcijām par valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā reaģēt uz dažādām jaunākās paaudzes hibrīdās karadarbības situācijām [..]

Tādējādi likumprojekts definē vispārīgas situācijas, kad pret Latviju vai Latvijā īstenota pretlikumīga ārvalsts militāra darbība, kas nesasniedz militāra uzbrukuma “slieksni“, savukārt 23.6 panta pirmās daļas 2., 3.. punkts nosaka konkrētas, specifiskas valsti apdraudošas situācijas. Vienlaikus jāuzsver, ka šādas valsti apdraudošas darbības var būt gan atsevišķi (ne)gadījumi, gan notikumi, kas ir sākums plašākai militārai darbībai [..] Tā likumprojekta 23.6 pants raksturo situāciju, kad pret Latviju vai Latvijā tiek īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militāras darbības, kas apdraud valsts drošību, taču ne tik lielā mērā, lai apdraudētu Latvijas valsts neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo nedalāmību.[..]

23.6 pants. Militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju novēršana

(1) Militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija ir pret Latvijas Republiku īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, tajā skaitā:

1) militārās aviācijas gaisa kuģa, militārā bezpilota gaisa kuģa vai cita veida lidaparāta, karakuģa, militārās zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijas Republikas teritorijā;

2) izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās Latvijas Republikas nacionālajai drošībai svarīgu objektu, nozīmīgu komercsabiedrību vai valsts īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu objektu darbībā un militārās aviācijas gaisa kuģu un karakuģu darbībā un citas nekinētiskas militārās darbības;

3) pretlikumīga militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai atrašanās Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju uzskata arī šā panta pirmajā daļā minētās darbības, kuras, izmantojot Latvijas Republikas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsti.

(3) Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā nekavējoties veic pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu. “

avots

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.