vara bungas: Diskusija komentāros uzvedināja izcelt nepelnīti nepamanītu interviju ar bijušo UA BS komandieri ģenerālleitnantu Vladimiru Zamanu, kurš kopš 2013.gada paspējis gan atteikties izmantot BS pret Eiromaidanu, gan atdot krieviem Krimu, gan iekļūt RU personīgo sankciju sarakstā, gan izpelnīties krimināllietu UA par valsts nodevību. UA valsts bifurkācijas spilgtākais un nožēlojamākais piemērs.
vara bungas 
apvainojumu saraksts no visām pusēm iespaidīgs, iespējams godavīrs
izmetis formu – gandrīz tas pats, kas nošauties ar dienesta ieroci?
7:00 UA BS nebija korupcijas???
kāpēc nebija politiskais lēmums par karastāvokli un pretošanos Krimā – jāgaida politiķu memuāri, minu par Rietumu spiedienu + bailes par Janukoviča kontrrevolūciju.
Par formu es saprotu citādi, tagadējā atšķiras no iepriekšējās, bet tagadējo “smagos noziegumos apsūdzētajam” nepiešķir.
Politiķi protams vienmēr vainīgi, bet jābūt robežai aiz kuras augstākā komandiera paklausība beidzas. To robežu drīkst neredzēt taktiskais vai pat operatīvais līmenis, bet ne jau stratēģiskais. Tāds ukraiņu Berķis.
Politiskais lēmums pamatā nebija tāpēc, ka šāda tipa politiķi principā nespēj tādu pieņemt. Viņu domāšana absolūti nesaprot vārdu “cīņā”. Viņi prot sarunāt, nevis cīnīties.
Bija zināms Rietumu spiediens, bet pamatā bailes zaudēt mantu, jo karadarbība to iznīcina, bailes zaudēt dzīvību.
1h26′ ukraiņu vienības donbasā aplasīja kā zvirbuļus ar artilēriju, jo bez karastāvokļa viņi nevarēja izvērsties??? tiešām UA likumi paķēr, ka visam bataljonam jābūt nometnē sauciena attālumā vienam no otra?
Debaļcevas katlā krieviem atstāta ASV dotā tehnika, kas uz vairākiem gadiem apstādināja palīdzību
“Uzbāzīgi” iesaku šajā sakara no “A” līdz “Ž” noskatīties un noklausīties ” šo interviju:
Var tajā minēto droši “spoguļot” uz LV. Esamība vai neeesamība NATO dalībvalstu rindās neko būtiski nemaina., jo ataino iekšējo virtuvi un kadru uzticamību.
Ir līdzības, ir atšķirības. Vidējam letiņam krievs nav nekāds brālis. Par daļas krievvalodīgās sabiedrības lojalitāti ir jautājumi, un IeM struktūrā ir acīmredzami riski.
Par brālību piekrītu- daļēji. Bet pārējie apstākļi mums ir praktiski identiski. Dalību NATO neņemot vērā, kura pati par sevi nepasargā no “kažoku mešanas”. Piemēri tālu nav jāmeklē: ja 1991. gadā virsroku būtu guvusi pretējā puse, daudzus mūsu šodienas “neatkarības” darboņus mēs redzētu vadošos un menedžējošos amatos šajā pretējā pusē.