vara bungas: A es domāju no kurienes mums tā tieksme ražot, bet nepildīt piecgades plānus … zviedri vainīgi, baciļus ar vējiem atpūta! Virsniekiem var būt noderīgi iemest visu rakstu tulkošanas mašīnā.
“[..] Germans excelled in short and unambiguous orders, well aware that the more details an order contains, the sooner it becomes out of date [..] the Swedish culture is characterized by careful long-term planning, belief in predictability and the controlled implementation of plans. [..]The Swedish mission tactic of today is not even a pale copy of the original. It stands in several respects for the opposite of this. It obviously doesn’t deliver the same effects either. It lacks claws and bites. It’s a paper tiger. [..]”
vara bungas 
Eureka!
Daudz ko izskaidroja no dienesta laikiem.
Politkorektais SE BS likvidācijas nosaukums “strategic time out”.
he he… bet kā viņi nokļūdījās 90-s ar visu savu stratēģisko forekastingu.
Cik laika zaudēja, bet tagad https://www.defenseworld.net/news/27368/Swedish_MoD_Okays_Future_Combat_Aviation_Capability__Artillery_Regiment
Sen nekarojušai armijai PMBook neizbēgami ierāpo arī kaujas reglamentos. No menedžmenta viedokla, piespiest pakļautos precīzi izpildīt kaut visprimitīvākās instrukcijas būtībā arī ir vadības meistarības kalngals, bet iniciatīva ir vienkārši slikts piemērs pārējiem (kura, ka minimums, demonstrē arī nepareizu kadru dispozīciju). Galvenais kļūst nepārtērēt, nesakropļoties, nepazaudēt, nesalauzt, precīzi plānot un atskaitīties.
Bet vēl padlaikā ZVO analizēja Marder lietošanas taktiku vācu literatūrā – prasība komandierim bija burtiski “bezrassudnaja smelosķ”. Tās bija vēl Vērmahta tradīcijas – no Guderiana “uzbrukt, kāmēr nebeigsies degviela”.
“nepārtērēt, nesakropļoties, nepazaudēt, nesalauzt, precīzi plānot un atskaitīties” lūk visa NBS būtība, jo komandierus drāz par katra šī punkta neizpildi, lai gan uzvaru caur to ievērošanu gūt nav iespējams pēc definīcijas.
Nāk atmiņā, kā Rezuns apraksta savas karjeras sākumu – mācībās izgāza parka žogu, apbraukdams noslāpušu tanku, caur ko tapa ievērots. Tātad “salauza”.
Svarīgi, kas ir virsmērķis – atrast līderi kaujai vai perfektu uzskaitvedi valsts kontroles revīzijas pārvarēšanai. Ilgus gadus NBS nebīja domāti karošanai, komandieru selekcija notika grāmatvediskās izcilības virzienā.
Ja armija nekaro, komandierus selekcionē pēc mācību rezultātiem. Ja viss, ko mācībās mēra un vērtē, ir salauzto sapiera lāpstiņu skaits, tad saprātīgā pavēle ir nerakt.
Atļaušos tuč tuč nepiekrist par vadības principiem – lai arī vide, kur iniciatīvai nav vietas, protams ir sliktākais variants, parasti jau tas izriet akurāt no jēgpilnas sistēmas neesamības + viduvējību paaugstināšanas.
Attiecīgi pirmkārt – katra vienība tik laba, cik labs komandieris – kas vismaz ZS ir tā par 100%, jo sistēma turpina īsti nebūt. Ja ir sistēma, tad tas garantē kaut kādu minimumu – tas acīmredzami tā nav.
Un otrkārt – vājš un nepārliecināts komandieris rezultējas mikromenedžmentā & hroniskā neuzticībā padotajiem, kā rezultātiem valda pasīva baiļu atmosfēra, iniciatīva mirst, un struktūru pamet tie, kam tas ir piegriezies.
Un abi šie principi attiecas uz jebkuru hierarhisku struktūru, ne tikai militāro.
Par pēdējo teikumu… ja iniciatīva mirst un struktūru pamet tie, no kuriem atkarīga tās izaugsme, tad šāda struktūra ātri vien zaudēs konkurences cīņā. Srtuktūra, kas katru dienu “iet kaujā” pret oponentu vai konkurentu nevar atļauties šādu greznību, to var atļauties struktūra , kas ne ar vienu nekaro vai nekonkurē un netaisās konkurēt. Atstrādā numuru kā agrāk teica, ticamāk tā būs budžeta iestāde nevis privāts uzņēmums dinamiskā vidē.
Gandrīz visā exPSRS, ja struktūrai nav aktīvās darbības, tā paliek par birokrātisko struktūru, kas pati sevi atražo (skat. Krieviju un Ukrainu). Mentalitāte tāda. Tāpēc es uzskatu, ka NBS visi virsnieki un potenciālie seržanti jāsūta cauri ārvalstu kaujas misijām. T.i. pirmais amats pēc NAA ir vada komandieris, kas 1-1.5 gada laikā brauc uz pusgadu misijā vada komandiera statusā. Bez izņēmumiem. Kaprāļi, kas nokārtojuši seržanta kursu, pie seržanta pakāpes netiek bez karadarbības pieredzes.
hmmm. Ar ko rutīna Ādažos atšķiras no rutīnas kādā lielā USA bāzē ?
misijas no misijas ļoti atšķiras. Mēdz būt tā, ka notiek dirnēšana mēnešiem kempā, kamēr marīņi kaut kur netālu kaujās uz vella paraušanu..
Mēdz būt tā, ka konkrēta valsts savam kontingentam nedod mandātu kaujas operācijām bīstamības dēļ. Proti, atrodas misijā ķeksīša pēc.
LV arī vairākums nodarbojas ir vietējo spēku pedagoģiju.
Jāsūta tur, kur notiek kaujas un darbība. Daudz un dikti. Būs asinis. Bet labāk mazās asinis mācību laikā, nedaudz lielākas misiju laikā, nekā lielas asinis un nācijas pastāvēšana reāla kara gadījumā Latvijā.
😀 un šo realizēs politiķi, kam diena sākas un beidzas ar reitingu pētīšanu :):)
Nē 🙂
Par to vēl var padiskutēt. Putina karjera pierāda, ka mazs uzvarošs karš ir labs veids, kā pacelt reitingus. Vajag vienkārši pareizo maindsetu.
Padiskutēt var.
1. Mentālas atšķirības. Krievu tautai patīk varenība un kas no viņiem visi baidās. Viņi tādēļ gatavi ciest. Latvietim nav impērisko ambīciju un viņam riebjas upurēties mistisko mērķu vārdā.
2. Putins kontrolē Krievijas informatīvo telpu. Kad informatīvā telpa bija brīva, vairākums neatbalstīja kara Čečenijā.
Kā diez šinī maindsetā ierakstās kapi bez uzvārdiem, paraksti par klusēšanu utt, utjp.
Uzvarošais karš ir labi, bet līķu nav.
Ja par kapiem bez uzvārdiem par TV nestāsta, tad tādu nav. Toties “kā mēs hoholiem sadevām un no mums visa Amerika un gejropa baidās”.
Tāpēc vajag atlasi – mākslīgo (realistiskas mācības) vai dabīgo (kaujas operācijas). Līderu vienības izcelsies, lupatu vadītās – sakautas
Atradu atšķirību no zviedrijas – and the controlled implementation of plans.
Ņemot vērā publiskos ZS skaita plānus un rezultātus, ZS kom ir jābūt karjeras dead end.