vara bungas: “Būvnieku lobijs” LT izpildījumā 🙂 meklē vietu jaunam poligonam valsts Rietumos, modernizē esošo Pbradē līdz state-of- art līmenim (automatizētā mērķu sistēma) un būvē kazaramas (B/OMD tātad sokas!) izmantojot PPP finansēšanas modeli, kas būtu ceļš, ko iet LV AM infrastruktūras projektos ar to taupot naudu, ko nepieciešamāk tērēt bruņojumam. Proti, PPP ir privāti publiskā partnerība, publiskā (sabiedriskā) un privātā sektora sadarbība tādu sabiedrībai svarīgu projektu realizācijai, kas publiskā sektora ierobežoto resursu dēļ citādi nav īstenojami vai kuru īstenošana būtu apgrūtināta. Piemēram (hipotētiski), valsts ļauj uz savas zemes komersantam būvēt kazarmas (apbūves tiesība) par komersanta naudu un uz 30+ gadiem atdod tās viņam apkalpošanā, pa šo laiku komersants atgūst ieguldīto un nopelna, bet valsts tiek pie ēkām uz savas zemes vai termiņam beidzoties liek tās nojaukt paliekot zemes īpašniece. Sarežģīti? Jā. Izdevīgi sabiedrībai? Jā. Droši uzņēmējam? Jā. Nepmatoti augsta peļņa? Nē.
Lithuania’s army needs a new training area to ensure proper training conditions for Lithuanian and NATO allied troops. A feasibility study was carried out earlier this year in search of a territory for that purpose in Western Lithuania. Under the selection criteria, around 20,000 ha would be necessary for a new training area for battalion-size battlegroup to be able to maneuver in this area and for tactical shooting training to be held.
The greenfield concept-based project will result in building completely new infrastructure from the ground up for three battalion-sized units of the Lithuanian Armed Forces until 2023. Duke Margiris Infantry Battalion of the Motorised Infantry Brigade Griffin will be based in the town of Šiauliai; Pajūris town of Šilalė region will host Brigadier General Motiejus Pečiulionis Artillery Battalion of the MIB Griffin; and Duke Vaidotas Mechanised Infantry Battalion of the Mechanised Infantry Brigade Iron Wolf will be based in Rokantiškės village in Vilnius region. All the three military bases will have barracks, canteens, welfare, sports, medical, equipment maintenance facilities, and other services a military infrastructure requires. [..]
Property obligations of the state amount to approximately EUR 164 million. The partnership contracts will be signed for the period of 15 years, until 2035; roughly two years and a half will be allowed for developing infrastructure, and the investors will have it under their supervision for the remaining roughly 12.5 years. Private entities will be investing their own financial resources as part of the PPP projects into the infrastructure generated for the state for military functions and will take on the risks arising from construction works and operation of the new infrastructure.
The delivered Stationary Infantry Target (SIT), Stationary Armour Targets (SAT), heavy Moving Armour Targets (MAT), low weight targets, and control systems will be installed in the multifunctional firing range and newly set up light infantry arms and infantry fighting vehicle firing ranges in the Gen Silvestras Žukauskas Training Area. The new target lifters will be used for training by Lithuanian soldiers, countries contributing to the NATO enhanced Forward Presence Battalion Battle Group, and other allies training in Lithuania.
vara bungas 
Latvijā par gandrīz visiem PPP projektiem pēc to uzsākšanas tika uzsākti kriminālprocesi 🙂 Līdz ar to jau kādu laiku par tiem baidās runāt.
Būtu kriminālprocesi par esošiem ne-PPP projektiem varbūt tad “sāktu runāt”. Nav nekāda rocket science kā atgūt 20-30 gadu laikā sākotnējās investīcijas un nopelnīt. Varbūt uzņēmēji netic, ka LV pastāvēs pēc 30 gadiem?
Vairāki iemesli:
1. Uzņēmējiem un valsts pārvaldei ir maza pieredze šādu projektu īstenošanā.
2. Valsts pārvaldē baidās, ka būs vēl viens OIK no kura nevarēs tikt vaļā. Privātais baidās, ka valsts pa vidu mainīs nosacījumus un būs bankrots.
3. Politiskajā līmenī baidās no kritikas. Politiķim ir būtiskas vēlēšanās pēc 4, nevis 30 gadiem.
4. Problēma ar atbildību. Kurš atbildēs, ja visi ierēdņi, kuri dokumentus gatavojuši, vairs nestrādās?
5. Uzņēmumiem pie mums parasti nav tādas finansiālas kapacitātes, lai veiktu pašiem sākotnējos ieguldījumus. 6. Pēdējais un droši vien galvenais iemesls. Bankas kritni labprātāk aizdod naudu valstij pa tiešo projekta realizācijai, nevis kreditē uzņēmumu projekta realizācijai.
+++
ir tikai viens moments – efektivitāte. Privātais objektu uzceps ātrāk, labāk un lētāk.
Man asiņo acis, kad redzu, kā VAMOIC plosās pa mil. objektiem. Tur viss ir nenormāli dārgs un 1/2 gadu par vēlu. Un nav kriminālprocesu. Viss saskaņā ar MK noteikumiem, grafiku un allāhu.
Pašlaik skaļākais un apjomīgākais PPP projekts Latvijā ir Ķekavas apvedceļa izbūve. Tikko startējis un redzēs kā veiksies. Ja viss būs labi un nebūs kriminālprocesu, tad būs pamats attīstīt šādu risinājumu plašāk.
Lūk, kad tas būs uzbūvēts un kādu brīdi darbosies, tad var būt sāks kas mainīties.
Es mēģināju savulaik pašvaldībā vienu tādu projektu realizēt. Deputāti bļāva, ka es vēloties izmahinēt pašvaldības īpašumu 🙂
PPP tomēr mazāks korupcijas risks, jo uzņēmējam samaksā nākotnē. Diez vai politiķis gribēs gaidīt 12 gadus uz kukuli, un pēc 12 gadiem vairs nav vērts maksāt – ietekmes vairs nav utt
Arī viens no iemesliem kāpēc politiķiem PPP var nepatikt. Viņi vēlās saņemt šeit un tagad, jo rītdienu neplāno. Rītdien citi var būt pie varas.
Latvian way of doing business. Maksāt ragā atlasītiem būvniekiem ir saprotamāk un patīkamāk nekā iepirkt ieročus un karavīrus.
PPP visa lieta slēpjas pirms projekta veiktajos aprēķinos (Public Sector Comparator), kas nosaka, vai, piemēram, 30 gadu laikā projekta tīrā tagadnes vērtība ir labāka, izmantojot PPP alternatīvu vai parastā iepirkuma alternatīvu (šos aprēķinus savulaik UK Valsts kases vadītāja vietnieks nosauca par “Mumbo-Jumbo calculations”), tā atspoguļojot to, ka viss ir atkarīgs no pieņēmumiem, kādus ietver aprēķinos. Jebkurā gadījumā, pēc teorijas, nauda vienmēr publiskajam sektoram ir lētāka, PPP nes ieguvumus tikai tad, ja uz privāto partneri tiek pārnesti riski, kuru pārvaldīšana tam izmaksā lētāk nekā privātajam sektoram. Tieši šī iemesla dēļ PPP būs reālāks “sarežģītākos” projektos, kur ir daudz risku, bet celt uz PPP pamata vienkāršu infrastruktūru, piemēram, kultūras namu, bibliotēku vai barakas, ir neprāts. Piemēram, Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris ne vien būvē bet arī apsaimnieko ceļu visā projekta dzīves ciklā, nodrošinot normālu ceļa kvalitāti (ja tādas nebūs, sekos atvilkumi no ikmēneša maksājumiem).
No otras puses, PPP pluss ir, ka situācijā, kad publiskajam partnerim pašam nav naudas, projektu tomēr var uzsākt, tā ātrāk iegūstot no tā izrietošos bonusus (piemēram, Ķekavas apvedceļa gadījumā – mazākus sastrēgumus, laika ietaupījumu, mazāku piesārņojumu). Tāpat projektu var strukturēt tā, lai tas nav valdības bilancē, tādējādi iegūstot “brivu telpu” vēl kāda projekta paralēlai realizācijai.
Kāds ir pamats ar PPP modeli būvēt/uzlabot militāro infrastruktūru, grūti spriest. Ja būvē tikai tādēļ, ka nav naudas, tad PPP līguma darbības laikā noteikti pārmaksās, taču ātrāk iegūs sakārtotu infrastruktūru. Varbūt ir kādi būtiski riski, kuru pārvadību nodos kontraktoram, par to grūti spriest.
PPP bieži vien ir izdevīgāk, ja objektam ir kāda blakus peļņa bez publiskās funkcijas. Piemēram, savā pašvaldībā es vēlējos pabeigt ar PPP kultūras nama piebūvi, vienojoties ar privāto, ka pašvaldība var 20-30 gadu nomāt noteiktas platības savām vajadzībām, un ar pārējām telpām privātais var pelnīt. Peļņas daļa privātajam parasti labāk padodas.
Grozies kā gribi, PPP pēc būtības ir tas pats ilgtermiņa aizņēmums – ļauj tērēt./ ieguldīt uzreiz naudu, kas valstij vai pašvaldībai ienāks tikai nākotnē un kas tiks samaksāta privātajam partnerim. Nepārzinu pats, bet iespējams, ka PPP ļauj apiet ierobežojumus, kas attiecas uz valsts un pašvaldību parādiem. Pieļauju, ka pie mums ar pienēmumiem, kas var būtiski mainīt reālo (nevis uz papīra) izdevīgumu privātajam partnerim, varētu būt līdzīgi kā ar sarunātiem iepirkumiem. Kā Kalējs Balians labi aprakstīja – ja netiek pārnesti kaut kādi riski uz privāto, tad jēgu īsti neredzu.
IMHO galvenais ir grāmatvediskie iemesli, lai valsts parāds/budžeta deficīts neskrien pāri Briseles limitam. Varbūt lai izvairītos no apstrīdēšanām.
LT gadījumā ir runa par mil.pilsētiņu ar visiem morale, wellfare and recreation pribambasiem (+tuvums galvaspilsētai), ko atdod apsaimniekošanai. Tur nauda apgrozīsies un iespējami visādi varianti. Kā izskatās ļaunākais murgs tilta vai maksas ceļa gadījumā par to šeit var palasīt 😉 https://novayagazeta.ru/articles/2020/11/24/88105-ya-chto-gosudarstvu-v-karty-proigral
Es jau minēju apbūves tiesību, kas ir laba opcija pagaidu būvēm uz svešas/valsts zemes, a kas ir kazarma vai boksi, ja ne pagaidu būve, ko pēc tiem gadiem zemes īpašnieks/valsts var arī izpirkt par atlikušo vērtību.
Nu LT gadījumā tā ir US Standarta mil pilsētiņa, ja saliek kopā ar viņu MoD teikto. 110v US rozetes, collīgie izmēri un US karogs dāvanā
Labi, sūds ar PPP vs TTT, bet leišiem būs smalkāks poligons kā NBS? Obidno. Toties mums ir skrunda – ķengaragu priekš mācībām neviens jaunu necels, bet mums jau gatavs. Ar labiem mērķiem gan viss jāaprīko
Nu jau LT vēl vienam poligonam vietu meklē uz 20 000 ha, ja labi pacentīsies būs ar paplašināšanas opciju. Pbarade ir 8 000 ha ar iespēju to dubultot https://www.baltictimes.com/lithuanian_govt_greenlights_plans_to_expand_pabrade_training_area/
Ādaži ir 13 000 ha un tas ir max. jo apkārt baltie cilvēki blīvi dzīvo.
Ādažu poligonu var un vajag paplašināt uz Dienvrietumiem un Dienvidiem līdz Gaujai, atpērkot no privātajiem īpašumus, Rietumos līdz Dūņezeram un Lilastes ezeram. Tad militāro zonu varēs veidot kā slēgto zonu, kas arī ir vajadzīgs, jo ir daudz vieskaravīru. https://www.balticmaps.eu/ var poligona robežas apskatīt.
Neracionāli. No visām pusēm. Reiz Kadaga bija pasaules mala, bet ne tagad. Tagad ir citas malas.
Kāpēc? Es uzskatu, ka Kadaga jāveido par slēgto militāro pilsētiņu, kur pāri Gaujas tiltam tikai ar caurlaidēm.
Caurlaides lūdzu, bet poligona paplašināšanas iespējas izsmeltas jau sen. Civilie blīvi visapkārt un kopumā neapmierināti ar jau esošo stāvokli.
Bet kur blīvi? Tur ir kādi trīs privātmāju kvartāli un vairākas viensētas. Tie ir jāatpērk, dažos varētu iekārtot pilsētas treniņu vietu, daži varētu būt dienesta mājokļi.
Kad viņi tur ievācās, viņi nezināja, ka kaimiņos ir poligons?
Zināja, bet kad būvējās (25 gadus) poligonā šāva reizi gadā vai retāk. Neko ne izpirks, ne paplašinās, drīzāk poligonu pārcels ar visiem pupuķiem.
Piekrītu, tāda izmēra un noslodzes poligons blīvi apdzīvotā pierīgā ir ļoti aprūtinošs visām pusēm. Tur taču saceltas privātmājas tikai pārsimts metru no Ādažu bāzes žoga. Pirms 15 gadiem tika reklamēta kā klusa vieta meža vidū, bet tagad ir teju 24/7 frontes sajūtas. Ādažu novads ekonomiski ļoti spēcīgs un iedzīvotāju tur kļūs tikai vairāk.
OK, tad tas ir globāls projekts – poligona pārcelšana. Šobrīd papildus izpirktās zemes priekš poligona, būvētās kazarmas, garāžas utt. nebija vērts?
Zvārde, pie Skrundas otrpus Ventas, starp Jaunjelgavu un Neretu?
Ādažos atstāja tikai ZS treniņu laukumu?
Vnk Ādažiem beidzies paplašināšanas resurss, cik ir tik būs. Nez kādēļ neviens nemin bijušo tanku poligonu Irbenē.
https://www.celotajs.lv/lv/e/mikeltornispoligons?0
Irbenē tā tukšā vieta gar jūru ir gara, bet šaura.
Zvārdē vai pie Jaunjelgavas gabali lielāki.
“prezidents” andris bērziņš Zvārdes ideju noraka jau saknē. http://www.nozare.info/zvardenieki-pateicigi-berzinam-par-kurviti-pabrikam/ ļoti iespējams, ka līdzīgi būtu ar citām teritorijām, ja vien tur nav LVM īpašums, kas neskar privātīpašnieku intereses.
Tur spēcīgs vietējo antipoligona lobijs.
Zvārdē var drusku saprast vietējos. Pēc kara viņu senčus brutāli padzina no mājām, pagastu likvidēja, baznīcas un kapsētas sabombardēja, diezgan bagātu Zemgales pagastu noslaucīja no zemes. Pēc padomju armijas aizvākšanās un zemes atmīnēšanas zvārdenieku pēcteči ir atguvuši senču īpašumus un cerēja, ka varēs ar laiku atkal atjaunot dzīvi Zvārdē. Viņiem galīgi nepatīk doma, ka valsts vara jau otro reizi plāno sagraut viņu smagā darba pūliņus. Zeme lauku cilvēkam joprojām ir ļoti emocionāli dārga.
Pēc padomju armijas aizvākšanās vajadzēja tās atstātās bāzes saglabāt, ja ne infrastruktūras tad tīri zemes dēļ, kuru nākotnē izmantot NBS attīstībā. Bet 90. gadu nabadzībā visu vajadzēja pēc iespējas ātrāk pārdot un denacionalizēt, jo saglabāt un uzturēt nebija ne vēlmes ne iespēju.
Bet vienalga kaut ko atsavināt Zvārdē ir krietni lētāk nekā citur, jo tur to vietējo ir ļoti maz. Es piedāvātu 2x lielāku valsts zemi citā vietā.
90. stulbums, nevis nabadzība.
Zemes valstij dakuja, varēja mierīgi atdot gabalus citur, zem daudzdzīvokļu mājām, potenciāliem poligoniem, infrastruktūras plānotajiem maršrutiem u.tml.
par to arī stāsts, ka sava zeme dārga ir gan Zvārdē, gan Ugālē, gan Pabažos, gan Beļavā, gan dajebkur. un mums jāsamierinās, ka diezvai Ādažu poligonam kkas līdzīgs taps. būs vien jāsamierinās ar Ādažiem, Mežaini, Meža Mackevičiem, Lācsilu. pārējie labākajā gadījumā būs pieguļošās zemes bāzes teritorijai nepilnus simts ha apmērā, kur novadīt ZS bataljona treniņus.
Vēl mums Zvārdē ir diezgan liela teritorija mazapdzīvota. Bet vai mums to vajag?
Diemžēl nekur neesmu atradis info, kādas ir izmēru prasības dažāda lieluma vienību poligoniem. Teoretizēju – rotas fronte ir 500 m + 500m attālums starp rotām. Bataljons attiecīgi 3-4 km un brigāde 10-15 km. Tā katrā jaunveidojamā administratīvajā novadā vajadzētu vienu ~500 šautuvi un 1×1 km kur ZS rotai trenēties. Katram bataljonam 5×5 km, bet ZS bataljoni vienlaicīgi netrenējas, tāpēc var būt viena treniņu vieta uz vairākiem, kas apvienota ar brigādes treniņu vietu. Brigādei attiecīgi 15×15 km.
Latvijas bataljoniem varētu būt Zvaigznīte Kurzemes ziemeļos, Skrunda – dienvidos. Vēl jau sen bija ideja veidot kaut ko pie Liepājas Gaviezes un Bārtas pagastos, kur bija PSRS bunkuri.
Ādaži priekš PD brigādei un sabiedrotajiem, jau tiek jau noslogoti. Pierīgā vajadzīgs vēl viens poligons. Orientējoši vieta varētu būt Olaines pagastā uz rietumiem no Uzvaras līduma vai starp Baldoni un Birzgali.
Latgales Dienvidos – Meža Mackeviči.
Es nezinu kā šobrīd ir Latgales ziemeļos un Vidzemē. Tik zinu, ka nedz Alūksnē, nedz Valmierā normāla lieluma poligona nebija. Kaut gan vieta no Salacas upes uz Ziemeļiem vai starp Vījciemu un Gauju būtu.
Vēl es Alūksnes mācību centru pārceltu uz Skrundu. Nevar mācību daļu turēt tik tuvu pierobežā.
Lasi VBierakstu: “around 20,000 ha would be necessary for a new training area for battalion-size battlegroup”
OK, leiši tā sev nolēma/aprēķināja vai tā vidēji ir?
Skrunda savu šarmu sāk zaudēt.
Ja sākumā tur varēja kaut šausmu filmu uzņemt, tagad visu “bīstamo” ir nojaukuši un ir palikusi rindiņa ar piecstāvenēm.. nekas elpu aizraujošs vairs nav..
Nezinu, kas tālāk plānots, bet nav ok, ka telpas tīrot, trennējas ēku grupā, praktiski bez durvīm un logiem. Dzīvē tas būs krietni savādāk un lēnāk.
Daļā ēku pirms mācībām būtu jāsaliek durvis, logi, mēbeles, jāuztaisa “alas”, lai ir reālāk.
+ turpat jāuzbūvē daži vienstāvu/rindu māju kvartāli, lauku ciemats (veikals, skola, pagasta pārvalde, baznīca, spēļu zāle:) ) un dažas tipiskās viensētas.
https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/nodrosinajums-un-infrastruktura/militaras-infrastrukturas-attistiba šeit par NBS būvēšanās plāniem.
kkad nesen VB iemeta ziņu, ka EE ir visu jau sabūvējuši. sliktākais, ja EE savus poligonus nepaplašinās, tad mūsējie vismaz reizi gadā veselu mēnesi no vietas Ādažu poligonā nav gaidīti…
Bausku aizmirsa pieminēt
https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/bauska-atver-53-kajnieku-bataljona-bazi-188433
https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-06-26/piparinu-baze-cesis-atklaj-jauno-zemessardzes-27-kajnieku-bataljona-staba-eku Cēsu bataljonu arī.
par visiem nezinu, bet Gulbenē un Aizkrauklē ZS bataljoni atrodas pašā pilsētas centrā. Jaunos apmācīt tur toč nav vietas. arī auto apkopēm nepiemēroti apstākļi…
Dobeli grib pārcelt uz Apguldi, kur krietni jāieguldās, lai būtu piemēroti apstākļi kaut minimālajām militārām prasībām.
lai VK vērtē, vai ir jēga attīstīt šos ZS bataljonus, tos pārceļot, jo tur pilsētas centros es nekādu attīstību tiem nesaredzu.
Man šķiet “bāze” nav gluži “poligons”. ZS bataljonam jābūt pietiekami tuvu vietai, kur liela daļa zemessargu dzīvo. Savukārt poligons varētu būt atsevišķi.
Fabrikā ģērbtuvi netaisa 20km attālumā no ceha. Bēdīgi, ja pakaļ sliktai naudai sūtam labu naudu, ieguldot objektos ar neskaidru lietderību. Tad, kad ZS batiņi kļūs par BOMD batiņiem, arī visu laiku vizināsim OMD uz attālu poligonu?
BOMD ir cita lieta, bez ZS vienai no vietām vajadzētu būt tuvu dzīves vietai, lai varētu aiziet dokumentus kārtot, uz teorētisko nodarbību, saņemt/mainīt ekipējumu utt. PD un OMD skaidrs, ka bāzei jābūt kopā ar poligonu. Ja parādās BOMD, tad BOMD varētu bāzēties pie poligona, bet priekš ZS jābūt kādām telpām pilsētā.
bataljonam būt tuvu dzīvesvietai ir neiespējami, ja viena bataljona atbildības rajons ir vairākas pašvaldības. dalīsi pa rotām un nodaļām? apmācībām jābūt prioritātei un nevis ekipējuma samainīšanai.
Jāskatās kur visvairāk zemessargu dzīvo. Liepājas rajonā skaidrs, ka lielākā daļa dzīvo Liepājā, tātad bataljonam jābūt Liepājā. Loģistikas ziņā jābūt centrā. Sabiedriskais transports bieži nekursē radiāli, bet uz centru un atpakaļ. Pie tam kursē reti. Piemēram, iedomājies, ka Liepājas bataljonam ir bāze tikai Gaviezes pagastā. Tātad tiem, kuri dzīvo Salacgrīvā vai Nidā, un kuriem nav sava auto, būs ar pārsēšanos jābrauc Bārtas virzienā, kur autobuss ir divreiz dienā.
Neredzu kā tas traucē apmācībai. Ja ir apmācība poligonā, tad tik un tā brauks uz poligonu, kas arī šobrīd notiek. Kāds labums būs, ja piem. tava bataljona bāze būtu Ādažos?
tad ir jautājums, kāda vispār ir jēga no bāzes?! tikai grāmatvedībai?
nodrošināt loģistiku no Liepājas uz Gaviezi ir daudz vieglāk kā nodrošināt visas prasības munīcijas glabāšanai pilsētas centrā. savus sapņus, ka mīnmetēja lādiņus var glabāt savas mājas pagrabā, vari uzreiz aizmirst!
nevar jau tā publiski stāstīt, kāds labums būtu, ja mūsu batam būtu tādas pašas iespējas kā Kadagā… 😀 toties daudzi varbūt sapņo, kaut viņiem būtu tādas iespējas kā mums 😉
Jēga no bāzes pilsētā ir visas administratīvās darbības ar zemessargiem, kuras nevar izdarīt neklātienē. Ekipējums, grāmatvedība, teorētiskās apmācības utt. Var to nesaukt par bāzi, var būt filiāle, pamatbāze var būt citur.
Munīcija jāglabā tā, lai tā maksimāli ātri ir pieejama zemessargiem. Kamēr no Liepājas aizskriesi līdz Gaviezei, tikmēr Liepāja jau būs ieņemta. Jā, es joprojām esmu par to, ka ZS bāzē jāglabā minimums. Pārējais pie zemessargiem vai centralizētajās nomaskētajās noliktavās.
Pasaki man lūdzu, kā Tu plāno paglābt jebkādas zināmas glabātus no iznīcināšanas pirmajās kara minūtēs? Pieņemsim, ka izlūkošana nav nostrādājusi. PD tas ir savādāk, tie pēc trauksmes krietni ātrāk paceļami. Bet arī viņiem jābūt slepenajām tikšanas vietām un noliktavām uz kurieni skriet, ja pa Ādažiem Iskanderi, Točkas un Tu-22M būs nostrādājuši. Ja arī no Ādažiem paliek gruvešu kaudze, tad rezerves vietā ir rezerves vismaz strēlnieku ieroči un transports.
Es nesaku, ka pilsētas centrā būtu jātaisa milzīga sprāgstvielu noliktava. Pilsētā pagrabā var glabāt vienu komplektu ar ko atšaudīties, kamēr apgāde pagūs organizēties. Lielākā daļa varētu būt piepilsētā noliktavā, kas nomaskēta kā piem. ferma.
adminstratīvās darbības ar ZS var veikt pirms/pēc mācībām pk, se, sv, lai nav no lieka jābraukā.
munīcija maksimāli tuvu zemessargiem ir tuvu bāzei, kur zemessargi saņem ieročus, jo lielākā daļa zemessargu ieročus neglabā mājās.
kā saglābt ieročus un munīciju trenē katrs batiņš atsevišķi un to nevajadzētu publiski apspriest 😀
pilsētā būtu daudz grūtāk glabāt munīciju, jo platība ir ierobežota. turpretim, ja bāze ir pārdesmit ha platībā ārpus pilsētas, tad munīcijas glabātuves/bunkurus var izkaisīt lielākās platībās, ko ar iskanderiem būtu ļoti grūti iznīcināt.
bet munīciju triecienšautenēm var glābāt visās pilsētās policijas kambaros.
Izlūkošana nevar nenostrādāt – sūdu tuvošanos var detektēt pat no publiskiem avotiem, precīzu vietu un laiku jau vajag labākus datus.
Jautājums-kādus lēmumus pieņem atbildīgie.
Katrus 4 gadus zapad laikā būtu tikai normāli ZS un PD instrumentus turēt mājās
+100
>Pipars
Administratīvās darbības bieži jāveic ārpus mācību laika, jo pirms un pēc tam laika bieži nav.
Kā ar teorētiskām apmācībām? Domāju labāk, ja tās ir tuvāk mājām, lai pa darbadienu vakariem varētu mācīties.
>ERDO
Tur tā lieta, ka atbildīgie baidīsies pieņemt lēmumu, jo var tikt sodīti pa nepareizu lēmumu. Tāpēc labāk sistēmu taisīt muļķu, bailīgo un nodevēju drošo.
Lēmumus jāpieņem LV politiķiem, citādi tu piedāvā militāro huntu(armija dara, ko grib), vai tiešo okupācijas pārvaldi ar kanādiešu, itāļu un albāņu zonām, checkpointiem utt.
Jā, būs viltus traksmes, tas ir normāli. Es jau nepiedāvāju uzreiz tiltus spridzināt.
>ERDO Es piedāvāju sistēmu, ka, ja iebrukums notiek, tad politiķiem vairs nevajag pieņemt lēmumu. Darbība sākās no trigera, nevis no lēmuma.
Pzdc.
Kas par vērienu zemenei?!
Liepāja, Gavieze, Nida un SALACGRĪVA?!
Sajaucu ar Pāvilostu 🙂
Bataljoni ir ērtās vietās administrācijai, bet nederīgi no militārā/apmācību viedokļa?
Vēsturiskās zs bataljonu dieslokācijas vietas radušās no tā kāds PSRS BS objekts pagadījās un iepatikās konkrētam tā brīža ZS batiņa komandierim batiņa teritorijā, kas sakrita ar administratīvām robežām. Nekādi ZS specifiskie aprēķini un apsvērumi netika veikti, tagad šis mantojums velkās līdzi. Kaut kur Bn HQ izvietojums atbilst ofisam, kaut kur teritorija puslīdz Ok terniņiem. Līdz šim atbilstība ofisa vajadzībām bija svarīgākais apsvērums.
un tā arī paliks.
“Līdz šim atbilstība ofisa vajadzībām bija svarīgākais apsvērums.”- pēc kā to spried?
es drīzāk teiktu, ka situācijas katrā batiņā ir atšķirīgas. kad atnācu uz savu batu, tad man šķita pašsaprotami, ka iekšpusē ir klase mācībām, ir vieta soļošanai un turpat aiz žoga var dzenāt U&K ar mācību munīciju. ļoti labvēlīgi apstākļi bija munīcijas glabāšanai un autotransporta apkopei. diemžēl izrādījās, ka tā nav visur, tāpēc man šķiet loģiski, ka tiek uzlabota infrastruktūra vietās, kur ir atkāpes no normas.
lielākā problēma vienīgi ir tā, ka bataljonam varētu pietrūkt cilvēki, kas to lietotu. brīvprātības princips vai omd- visi līdzekļi ir labi, ja spēs garantēt rezultātu.
Izklaisās labi, tā vajadzētu būt visur – batiņš ar pamatkomplektu.
Pilsētās ZS bieži būtiski, lai kādas telpas būtu netālu no mājām. Katru reizi braukāt lielu gabalu tikai tāpēc, lai 5 min laikā nokārtotu kādu sīkumu vai vakarā pēc darba pagūtu uz teorētisko nodarbību, nav prātīgi.
https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-11-25/specialo-operaciju-pavelnieciba-atklata-jauna-infrastruktura
Mūsējie būvnieki neatpaliek, sadzirdēja VB klaviatūru un devās uzbrukumā. Bagijiem ar angārs kā tankam…..viss kā mums patīk.
“Jaunas infrastruktūras izbūve ir liels sasniegums speciālo operāciju spēju stiprināšanā.”
Nopirku jaunas hanteles, noliku plauktā, skatos un jau jūtu, kā aug manas muskuļu spējas
😀
Ja precīzi – tā ir US speciālo spēku bāze, aborigēniem ļauts izmantot, kamēr saimnieki nav mājās. Pie skrejceļa, ērti iekraut, izkraut, apkopt utt. Tas ir labi, zīme, ka stratēģiskais partneris gatavojas boots on the ground – piezīme mēdijiem: pie ļaunā Trampa, nevis labā Obamas
Tagad tanku jāgādā nekur neliksies.
speciālo operāciju tanki??? vispār izskatās smieklīgi, angāra durvis maksā vairāk nekā tie mopēdi, kas iekšā
“vispār izskatās smieklīgi, angāra durvis maksā vairāk nekā tie mopēdi, kas iekšā”- pliks .uz.irsiens, bez seguma. 1 durvis maksā ~2k un viens “mopēds”- ~30k.
Ja tā, tad labi. Ja tur viss pēc US SoF standarta, tad vārti ir tik lieli, cik vajag.
Svarīgāko avotā biju palaidis garām, ASV vēstnieka teksts, vairāk RU nekā mums:
“Mēs esam ne tikai labi draugi, bet arī ļoti vērtīgi sabierotie. Mēs izprotam Latvijas vēsturi un tos upurus, ko prasījusi brīvība. Mēs ar jums dalām kopīgo vēsturi un tās ciešās attiecības, kas ir izveidojušās Aizsardzības nozarē. Neatkarīgi no tā kāda administrācija vai prezidents būs pie varas ASV, mūsu valstu attiecbas ir nesatricināmas un ar ļoti dziļām saknēm,”
Jā kāds uzskata, ka Kadaga un apkārtne ir blīvi apdzīvota, paskatieties kur atrodas Nīderlandes armijas poligons.
https://www.google.com/maps/place/52%C2%B008'54.1%22N+5%C2%B046'28.6%22E/@52.1499582,5.7095818,11.25z/data=!4m5!3m4!1s0x0:0x0!8m2!3d52.148348!4d5.7745993
gan jau tas NL poligons tur ir kopš aizlaikiem, tāpat kā Ādaži. Jautājums ir par poligona paplašināšanu, jo tankiem līdzīgās haubices jau šauj tālāk nekā poligona izmēri
Haubices var šaut arī ārpus poligona pa pa poligona teritoriju. Haubices var šaut pa jūrā izvietotām platformām-mērķiem.
Man kļūdaini spriedumi, citādi kad dabūsim HIMARS, būtu puslatvija par poligonu jāpārvērš
Jūrā nevar, tur pupuķu nārsts.
teorētiski ar haubici var šaut arī pa Mēnesi!.. šogad mūsējie priecājās, ka sarunājuši privātās teritorijas, lai varētu atļauties šaušanas attālumam pielikt klāt vienu kilometru- kopā gandrīz 8km. gan jau atkal ierobežo drošības noteikumi šaušanas laikā, kas aizliedz nejaušības pēc iznīcināt civilos mērķus.
šaut jūrā būtu drošāk, ja tiešām spētu trāpīt pa mērķi un lādiņš 100% detonētu. pretējā gadījumā piesārņotu jūru ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.
Priekš kam jūrā šaut ar kaujas lādiņu? Pilnīgi pietiek šaut ar tukšo lādiņu, gadījumā, ja netrāpa, tad jūras dibenā būs viens nekaitīgs bleķis vairāk.
Var tak šaut ar mulāžu lādiņa vietā – plunkšķa attālumu no mērķa jau redzēs
Mulāžas jau ir arī ar GPS raidītājiem, lai precīzi zinātu kur nokrita.