vara bungas: Jo vairāk antenu, jo mazāk seju jākrāso. Tomēr pudeles kakliņš detected, nepietiek iegūt daudz svarīgu kaujas datu, tos ir jāspēj savlaicīgi pārstrādāt izlūkošanas informācijā, attiecīgi nepieciešama analītiķu darba un izplatīšanas automatizācija, citādi investīcijas sensoros neatmaksāsies. Un otrādi, seksīgie skati no pustumšiem situation rūmiem ar monitoriem pie griestiem nebūs neko vērti, ja datus tiem piegādās pusapmācīti jankas pipari, kas prot šaut pa visu, kas kustās, bet neprot atšķirt pretinieka bruņutehnikas modeļus. Negribās mācīties, nav laika mācīt? Lai janka pilda staigājoša statīva (ok, platformas) lomu – sensors “nobildēs”, AI identificēs signatūru un izveidos profilu, data link nodos analītiķiem, tie pārbaudīs (x3) un iebūvēs kopējā bildē, kas nekavējoties kļūs pieejama plānotājiem, lēmējiem un jankām pipariem. Profits.
“Each generation of military sensor picks up more detail and each individual on the battlefield has become a potential source of critical information. It is a truism that “every man is a sensor” and the trend is clear: more data, more opportunity. But only if the Armed Forces can harness it.”
vara bungas 
Precīzs apzīmējums ”staigājošs statīvs” vēl viena nianse, ka šis statīvs ir resursus patērējošs, dārgs un lēns 🙂 proti , viens fotoaparāts ir japārnēsā vismaz 4 kakliem uzreiz diez vai izdosies bildes nosūtīt, attiecīgi vēl jāsagaida, kamēr grupa izfiltrēsies un neuzrausies vēl uz pretinieka. Teiksim šādas specifiskas informācijas ieguve/ kur liela nozīme ir interpretācijai/iztēlei nedrīkstētu būt pamatuzdevums. Ja esiet tur tuvumā varbūt paskatieties kas tur notiek.
Ja šī informācija ir būtiska, tad tās ieguvei ir jāsagatavojas laicīgi. aģentūrai jāsagādā videoreģistratori, fotoobjektīvi priekš mobilajiem telefoniem, droni. Ja šāda informācija ir prioritāte, tad tai attiecīgi ir jābūt arī ar nodrošinājumu.
Par tehnikas atpazīšanu uz aci vēl varētu piebilst – kurš no mums ar vismaz 80 % ticamību apgalvos, ka uz 300 metriem spēs atpazīt AUDI A6 C4 no AUDI A6 c5 – tad kad mašīnas būs noputējušas, brauks pa graņtirovku pirmā būs redzamam pārējās aizklās putekļi, vai lietus /sniegs. Tāpēc uz precīzu marku nevajag spiest 😉 pietiek ka pateiks universālis un izskatījās, ka bija auģiks, cik bija un kur aizbrauca un vai redzēja, kādu īpašu pazīmi/detaļu Secinājumus/papildu info jāprot tālāk izdarīt pašiem.
Nav jau tā ka es neticētu, ka izlūks noteiks nepareizi marku- parasti izlūkvadā ir 1-3 cilvēki , kuri labi pazīst tehniku, tikai ir pietiekami liela iespēja, ka šie pāris kikeri tajā laikā būs citā uzdevumā/lazaretē un kur tik vēl nē un vienkārši nebūs pieejams. vidējā temperatūra slimnīcā uz tehnikas atpazīšanu sacensībās ir 25% no 50 kādus 12- 15 atpazīst. Pieņemot, ka no šiem 12-15 atpazītajām tehnikām pusi atpazīst viens kikers (6 -10 minējumi no 10 ir pareizi) tad, sanāk, ka pārējie komandas dalībnieki atpazīst 1-2 no 10 vienībām. Tāpēc zinot vidējo slimnīcas temperatūru- nesteigtos akli ticēt lauka apstākļos uz aci uzstādītajām ekspresdiagnozēm un izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Zinot vietu, laiku, skaitu virzienu, varu iedarbināt nākošās metodes informācijas precizēšanai.
un apmācību dienas pa gadu priekš Janka Pipara parasti ir 20-30. Tā ka vienmēr viss sākas ar prioritāšu noteikšanu un resursu izdalīšanu tām.
neviens arī uzreiz netic kikeru ziņojumiem (izlūkošanas ciklam ir vairāki soļi: ievirze-ieguve-apstrāde-analīze-izplatīšana un atkal ievirze) S2/G2 līmenī ziņojumu apstrādā (SOP) salīdzina ar ziņām no vismaz 3 dažādu disciplīnu avotiem (praktiski dzīvē vismaz ar vēl vienu) piemēramm SIGINT + HUMINT + reece vai IMINT + SIGINT Tikai pēc tam datus liek lietā. Avotiem piešķir dažādas ticamības klases cilvēkiem būs zemāka, SIGINT uc tehniskajiem augstāka. tas tiek darīts, lai nodalītu dezu, ko viegli piesviest, ja avots ir tikai viens, lai cik advancēts tas būtu. SIGINT var piemānīt ar radiospēli, IMINT ar decoy, HUMINT ar baumām, recce patruļu, kas nolasīta no nespecializētiem karavīriem ar visu ko un vēl viņi var sameloties. Tā kā recce maksimāli godīgi jāziņo par to ko viņi redz kā kvalificēti speciālisti, analītiķis no dažādiem ziņojumiem izvilks maksimumu ( ja vajag uzdos veikt ziņas pārbaudi) un izdarīs ticamus pieņemumus, jo tā nav matemātika, bet māksla.
Beidzot nonākam līdz secinājuma, ka cilvēka redzētais/dzirdētais ir pārsvarā mēdz būt zemākas ticamības avots, līdz ar to no viņa nav jāgaida/jāprasa precīza marka. Atpazīsti tehnikas tipu un par katru pamanīto papildus niansi SIRSNĪGS PALDIES 😉
Modernās sakaru iekārtas dod iespēju nosūtīt labas kvalitātes attēlu.
Atliek tikai tādas iepirkt vairumā un apmācīt masveidā lietot visus iesaistītos un pietuvinātos.
Nosūtīt var jau šobrīd arī ar Harrisu. Tik vajag salāgojumu ar foto/video iekārtu.
Pagaidām esmu laimīgs, ka “Janka” Harisu vispār spēj piešķilt.
Arī sakarnieki tīrās sakaru mācības gadā izvingro nepiedodami maz.
Un cik nav bijis, kad lielajās mācībās nav sakaru starp divām draudzīgajām vienībām, kas miera laikos ganās vienas ZS brigādes ietvaros.
Vēl daudz daramā..
Tā arī ir pusbēda. Ar visu harisu, ko zs vidējais noziņotu ieraugot savā binoklī šādu bildi (skaitlim uz borta nav nozīmes)?
Vai viņš ziņotu, ka “novēroju militāru kravas a/m ar brezenta kulbu” vai tomēr
“novēroju 120 mm mīnmetēja kompleksa “Sani” apkalpes automašīnu.”
Un tad saliekam abas pusbēdas kopā.
ZS tak ir jāsargā objekti aizmugurē – ja viņi kaut ko vērtīgu redz, tad tas jau ir game over
ņemot vērā mūsu skaisto, neapdzīvoto un ļoti garo jūrmalu – nekāda aizmugure nebūs.
To mēs tā domājam, ka ZS vieta aizmugurē (savā vai pretinieka), jo ZS spēks burtiski nāk no viņa zemes. Tomēr ģenerāļi grib ar ZS manevrēt pa visu kaujas lauku tā kā viss ir iespējams. Un game over ZS nebūtu jāiestājas līdz ar teritorijas okupāciju.
”ZS tak ir jāsargā objekti aizmugurē” – pienācīgā armijā ar normāli gatavotu regulāro karaspēku tā būtu jābūt (regulārās vienības sitās frontē ar pretinieku, kamēr nacionālās gvardes vienības sargā aizmuguri un pieskata civilos objektus no bandītiem un diversantiem)……..mums Latvijā ar to regulāro karaspēku ir tā kā ir. Ar to 1 PD brigādi neko īsti izdarīt nevarēs.
Tāpēc mums ir 4 ZS brigādes!
/uz papīra
Pie tam brigāde ir nepilna.
Tas, ka daudz ko šodien “var”, nenozīmē, ka var.
cik ilgi tiks aizņemts harisa ēters cenšoties nosūtīt vienu 5 mb bildi? Nosūtīt noteikti var- tikai kādi ir blakusefekti? Vai tā bildes nosūtīšana ir tik vērtīga, lai riskētu ar visu pārējo?
Ja kolonna brauc, tad nosūti balss ziņu un lēnām sūti bildi. Tāpēc biju izteicies, ka labi, ja protam izmantot civilo sakaru sistēmu, ja tā vēl darbojas. Tad var sūtīt ātrāk.
Ja ātrums ir 16kbps, tad 5Mb sūtīs piecas ar pus minūtes.
5MB sūtīs 43 minūtes, jo 16kbps ir biti, nevis baiti. Plus vēl visādi signāla zudumi un pārsūtīšana, zem stundas nesanāks nekādi
Nah 5Mb/MB bildi sūtīt? Tur ko, plikus pupus un vāvers šķirbu jāparāda tai bildē hz cik miljonu toņos?
Nē, tehnika var būt tālu, dūmos, maskējumā utt. Līdz ar to ļoti būtiskas būs detaļas, lai saprastu kas tā ir.
Attiecīgai optikai jābūt, lai tālumā esošu verķi nobildētu pietiekami kvalitatīvi un nebūtu jāpieķēza sakaru kanāls ar lieku datu apjomu.
A vēl labāk kvalificēts karavīrs, kurš pats uz vietas identificē petinieka tehniku, ja jau to var saskatīt objektīvā un nobildēt. Tad neko nav jāpārsūta.
Jap, ar šo arī viss pateikts, ja vien nav spec pasūtījums X stundā, Y vietā nobildēt N tehnikas vienību un nosūtīt pašam galvenajam augšā.
Parastajam ZS līdzi tāda ekipējuma nebūs, izņemot varbūt nojātu vecu binokli un personīgo tālruni, savukārt izlūkiem un citiem nažiem tāds vajadzīgs tikai pirmajā rindkopā aprakstītajā scenārijā, jo pašiem no galvas jāzin/pirms uzdevuma jāatsvaidzina/jāpapildina zināšanas.
Joprojām ”nepielec” ? 😉 Nu vispār es jau arī par karavīriem, kuri visu var un spēj un zin. Bet realitātē šie “kapteiņi Amerikas” var diez cik daudz nebūt un uzdevumi priekš viņiem būs daudz, fonā vēl iepriekšējo dienu kaujas stress, zaudētie biedri, miega trūkums 😉 tā ka op var gadīties, ka nebūs viņu prioritāte. Laiks lietains, sniegains, te saule spīd sejā , tehnika dubļaina , apmaskēta visādi zari visur sabāzti. UN VĒL TĀDS NEVIENKĀRŠS UZDEVUMS NOĶERT BINOKLĪ BRAUCOŠO TEHNIKU 😉
Nelielam eksperimentam pamēģini atpazīt braucošas mašīnas marku uz šosejas. Nevis stāvot ceļa malā, bet ar tādu aprēķinu, ka šī mašīna var Tevi nošaut 😉 un attiecīgi ir pietiekami droši jāpaslēpjas(klajs lauks nederēs). Pēc tam sev godīgi atzīsties ar kādu ticamību Tu noteici pirmo 20 mašīnu marku un modeli. šeit vēl būsi svaigs gurķītis 😉 un tad iztēlojies sevi stresainu, nogurušu un miegainu.
Daudz burtu. Kājnieka pamatapmācības saturā jābūt n-stundām pretinieka tehnikas atpazīšanas apmācībai ar vai bez palīgierīcēm. Ja nav cita laika, tad uz ierindas apmācības rēķina.
PS ko nekad neesmu sapratis kā tie putnu vērotāji, kaut ko spēj saskatīt un atpazīt.
Uz atsevišķi strādājošo ZS grupu būtu jābūt vismaz vienam spēcīgam tēmēklim ar iespēju pie tā piestiprināt foto.
ir tak arī zs vienības, kam viņu tiešajos pienākumos ietilpst atpazīt un saskaitīt. ne jau kājniekam jāatpazīst modifikācijas. ja kājinieks atpazīst tanku, tad viņš jau vairs īsti neziņo, bet bliež pa sānu ar dubulto kumulatīvo, ja bruņmašīnu, tad var iztikt ar parasto kumulatīvo…
par foto pārsūtīšanu nebija sensitīvais info?! 😀
Ja tavā izpratnē izlūkošanu veic tikai speciāli apmācīti specialisti, tad varbūt. Kājnieks izbliež pa to ko redz un iet dzert šņabi.
alternatīva militāristiem ir civilisti, kuri nofočē tuvplānā un nosūta whatsappā… bet tas, iespējams, strādās uz abām pusēm diemžēl…
Optika neglābj no maskējuma, dubļiem, dūmiem, krūmiem u.c. aizsegu utt.
Nesapratu domu? Ja būs labi nomaskēts, tad taču tāpat neredzēs, ko vajag, ar optiku var pievilkt tuvāk bildi un saprast, uz ko skaties, ja vajag. Sūtīt palagus ēterā ar nav jēgas, kā jau VB minēja, spečukam jābūt uzdevumā, kurš zinās, ko medī un kā tas zvērs izskatās.
Amatieri, kurš neatšķir tehniku, nesūtīs novērot apkarinātu ar tehnoloģijām, jo tāpat viņš tās nepratīs izmantot.
Loģiskāk būtu drons.
Protams, labāk ja karavīrs prot atšķirt, bet visiem ZS to pagaidām nedabūsi iekšā, tāpēc foto ar labu optiku un rāciju ar datu pārraides iespējām. Principā rāciju ar datu pārraidi jebkurā gadījumā vajag, optiku – jebkurā gadījumā. Pat ja karavīrs lieliski ienaidnieka tehniku pārzina. Foto iekārtas pietiekami kvalitatīvas ir arī maza izmēra. Jā, labāk drons, ja tāds ir un ja ir noteiktā vietā.
Es domāju mums lielākā problēma būs atšķirt krievu tehniku no bijušā Austrumbloka sabiedroto tehnikas.
Kad Latvijai pirms burbuļa un krīzes (kalvīša laiks) bija nauda “nezinu kur likt”, viena milstruktūra nopirka mašīnu mašīnu atpazīšanas platformu ( atpazīst dažādu mašīnu standartbāzi), atpazīst jebkuras izmaiņas standarbāzē, piem. pie automašīnas apakšas ar skoču vai magnētu pievienotu gludekli. Tikai viena problēma – platformas “zināšanas” nepārtraukti jāatjauno un jāpapildina. Tam ir vajadzīgs aitišņiks un VĒLME to darīt.
Tagad tā platforma pūst vienā pagrabā… .
Kāda ir mana stāsta morāle par lapsu un vīnogām… – jebkurām tehnoloģijām ir vajadzīga attiecīga apkope, ja tās nav un nav vēlme ar to nodarboties, tad vienkāršāk ir pateikt, ka vīnogas ir skābas. Un izmantot veco metodi – pri pomošči kirki, loma i kakoj to matjeri (ar lauzni, kirku un piesaucot māti) … .