Vingrinājums semantikā


vara bungas: FOI (Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūra) ziņojuma nosaukums, ko AM rupors atrefrējot slejās kautrīgi nenosauc, ir Western Military Capability in Northern Europe 2020 un tam ir otrā daļa, kas saucās Part II: National Capabilities. Interesanti, vai ne? 2.daļā tiek aplūkotas Rietumu (t.sk. Ziemelvalstu un visu trīs Baltijas valstu) militārās spējas, maksimāli akadēmiski politkorekti un pēc vienādiem kritērijiem. Vērts lasīt un salīdzināt. LV keiss tiek apskatīts 2.daļas 63.-73.lpp. Attiecībā uz SzS Kājnieku brigādi tiek lietots termins “lightly mechanised”, kuram grūti atrast skaidrojumu vai analogu gan vēsturē, gan tagadnē. Vislielākā mehanizācija mums stāv vienību nosaukumos nevis boksos.

Tomēr dotajā brīdi LV NBS virzās ar zināmu “jaunās” bruņotas tehnikas spēju handikapu salīdzinot ar kaimiņiem, kas tiks pazaudēts ilgtermiņā, kad viņi pilnībā realizēs savus mehanizācijas projektus. Pagaidām mūs glābj zemās bāzes fenomens – jebkāda jauna spēja, kuras agrāk nebija pavisam ir vērā ņemams pieaugums.

“All the Baltic states have procured artillery and armoured vehicles since 2014. Latvia has arguably opted for the least capable variations, but has on the other hand already received most of its equipment, which introduces firepower and ranges formerly unavailable.”

avots

30 domas par “Vingrinājums semantikā

  1. diemžēl arī mūsu Z un D kaimiņi ir viegli mehanizēti… 😦
    un viņiem pilnībā realizēt savus mehanizācijas plānus arī kkā neizdodas dēļ visādām problēmām.
    Z kaimiņu nākamais lielais projekts ir K9 iepirkums un savu Patriu restaurēšana. D kaimiņiem visi līdzekļi aiziet boxeru projektā, kur lielas problēmas torņa integrēšana platformā. mēs ļoti cerējamies uz Patriām, kas arī īsti neskaitās mehanizācija…

  2. ”lightly mechanised ” lol…..tas liekas kā sava veida politkorekts uzbrauciens. Bet nu ir saprotams, jo īsti arī nav citu piemēru kad kāds būtu mēģinājis ”mehanizēt’ vienību ar tehniku, kura jau principā nav nekad bijusi paredzēta ”mehanizēt” jebko un pēc teorijas tātad uzdevumam nevar atbilst. Nabaga teorētiķiem speciāli mums jāplāno jauni termini 😀

    Uz igauņiem var teikt, ka viņiem ir ”daļēji mehanizēta brigāde”, jo tikai 1 bataljonam no 3 ir CV90, tātad tas 1. bataljons ir ”mehanizēts” pilnā vārda nozīmē, pārējie 2 bataljoni ir uz Patria riteņu APC tātad tikai ”motorizēti”.

      • Anti-tank is carried by the crew. Same as in other countries, which use this or similar platforms. There are benefits and drawbacks to both – mounted and dismounted AT – and it really depends on how the forces intend to fight.

        • Latvians transport their anti-tank missiles (spike) by the crew of cvrt. many people deny that it is a mechanization …

          • I don’t see that as an issue. The main problem with your current mechanization project is lack of room for infantry and their equipment. Those APC’s were meant for recconnaissance units, which are much lighter and smaller.

            • Umm, this will bring us to wery beginning of discussion 🙂 in year 2015. approx. And what is most important, among all our cvrt models only scimitar has considerable organic armament.

              • Well, our 6×6 Patrias don’t have heavy organic armament either, but they are still useful for infantry based maneuvers. Problems arise when you don’t have organic armament, nor the room for infantry and their weapons. I mean, the vehicles are better than nothing, but hardly optimal for their intended use. You definitely could’ve done better, I think.

      • pret-tanku raķete , vismaz pēc formalitātēm, neko nenozīmē. ”Infantry fighting vehicle” pats var būt arī bez raķetēm (https://en.wikipedia.org/wiki/Infantry_fighting_vehicle). Pašas raķetes kā tādas jau igauņiem brigādē ir, vienkārši viņas nav uz CV90 bet gan uz citām mašīnām (G-wagen džipiem man liekas). Līdz ar to ”mehanizācijas” definīcijai atbilst. Ja raķešu vispār nekur brigādē/bataljonā nebūtu nemaz, tad jā.

        Britu mehanizētajās vienībās arī piemēram IFV ar raķetēm un 30mm kopā nav, viņu Warrior IFV ir tikai 30mm puška un ložmetejs. Spānu Pizzaro arī tā pat. Kā iepriekš bildē VB demonstrēja, arī spāņiem Spike raķetes brauc atsevišķi uz bruņu džipiem bet tik un tā bataljona ietveros skaitās. Galvenais lai desants un puška brauc kopā ar IFV, pārējo var modificēt.

        • izskatās, ka esi iedevis atpakaļējo… mūsējiem arī kkur brigādē/bataljonā ir raķetes! tad jau tikpat skaitās mehanizētā brigāde!.. 🙂
          iepriekš bļāvām, ja nav uz platformas uzstādītas prettanku raķetes , tad automātiski esam nolemti bojāejai.

          • nu vot i nē…….raķetes nav tas kas nosaka ir ”mehanizēts” vai nav. Nosaka IFV klases mašīnas esamība. IFV Latvijai nav (CVRT ne zviedri ne citi neuzskata par IFV), līdz ar to nevar nosaukt to vienību par ”mehanizētu”.

            uz Skanijas jau ar var uzlikt raķetes. Tik un tā tikai ”motorizēta vienība” skaitīsies.

          • Ja Rietumos prettanku raķete uz IFV nav pirmā prioritāte, jo dvieļu galvām tehnikas nav vai arī lūžņi, tad mums tas ir must have. Jo krieviem tādi ir gan uz IFV, gan uz APC.

    • Well, old-school militarists don’t even consider that one battalion as true mechanization because there are no tanks to support. But that is another debate.
      Anyway, mechanization doesn’t really mean that you are using this or that platform, but rather how the forces themselves are structured and used. If they fight with or alongside armor, then they can technically be considered mechanized.

    • bet Z kaimiņiem jau pensijā atvaļinās karavīri, kas dienestu uzsākuši motorizētos spēkos uz patrijām, kamēr mēs tikai mācamies.

      • ….laiks un pieredze ir tikpat vērtīga štelle, kā plika cilvēku massa un dzelži (maybe pat vairāk). Latvija savos nabadzības gados neko kara tehnikas dārziņa neiestādija, tagad arī redzam rūgtos rezultātus (nekas arī tur nav izaudzis). It īpaši ja paskatāmies uz kaimiņu dārziņiem. Problēma nopietna ,un tā problēma kodīs pakaļa ilgi , un diemžēl tur baigi neko izdarīt un fiksi salabot arī nevar.

        Ar artilēriju ar tā pati sāpe…….haubici no Austrijas nopirkt var. Apmācītu artilēristu/uguns vadības centru/apgādes ķēdi gan nopirkt nevar (tas ir ilgu gadu darbs bez kompromisiem)……..leišiem un igauņiem tikmēr jau bija pus-gatavs viss, jo jau iepriekš bija vismaz kaut kāda bet funkcionāla artilērijas sistēma radīta (velkamie D-30 un vecie M101 visu laiku strādā un dzīvo). Mums Latvijā tikmēr izārdīts pliks lauks, uz kura kādreiz sen atpakaļ bija uzrakts ”NBS Artilērijas divizions 1996-2004 RIP” , un tagad atkal no 0 tiek ripinātas virsū haubices un celts viss no jauna.

  3. I saw that report and immediately noticed that they had considered the Latvian brigade understrength. Then again, they didn’t really count the Estonian 2nd brigade (and Lithuanian 3rd) and territorial defence either, so I guess they were fairly strict.
    I was surprised by the number of mechanized battalions, but then realised that they also counted motorised battalions under that.

    • ceļinieki vienmēr stāsta, ka LV ir ļoti garš ceļu tīkls. man gan liekas, ka triks ir statistikā, kur eiropā lauku ceļus, kas lielākoties ir asfaltēti, neuzskaita.
      Frāze nav par klājuma kvalitāti, bet ceļu pārklājumu

Atbildēt uz pipars Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.