Uz zaļās takas


vara bungas: RU specnazeru ikgadējās sacensības “Zaļā taka” (tautas valodā “skAčki”) nav elites apakšvienību čempionāts, bet parastā armijas specnaza vienību delegāciju (+ kādi balkrievi vai uzbeki+ VDV kursanti) gada atskaite. Tieši ar to šīs sacensības ir interesantas, jo parāda pretinieka izlūkdiversiju grupu vidējo-labāko līmeni masu klasē. Tālāk paši varat spriest, bet labāk mēģiniet sasniegt līmeni, kas nav zemāks par redzēto. Tas ir iespējams. VB nebūtu jūs traucējis ar TV dežūrsižetiem, kas pēc struktūras un satura nemainās gadiem, bet šoreiz parādījās viens jauninājums, kas agrāk netika manīts. Proti, PK mīnu lauka pārvarēšanas vingrinājums (01:30). Ievērtējiet tās mokas un kavēkli, ko stacionārs mīnu lauks sagādā pretiniekam… Labā ziņa, ka PK mīnu lauka pārvarēšanu trenējas ne jau par godu NATO (eiropiešiem), kas PK mīnas neražo, neiepērk, neglabā un nelieto, tas, drīzāk veltījums UA, turklāt kaut kur izpalika skrējiens AMII tērpos…

cits rakurss

P.S. jāatzīmē, ka izņemot Pirmo kanālu nekur tv sižetos dejas uz mīnu lauka neparādās . Nav tik seksīga bilde kā saprierlāpstiņas triekšana mērķī?

16 domas par “Uz zaļās takas

  1. Īsti neizprotu aizraušanos ar nažu mešanu mērķī.
    Cik saprotu, metamie naži ir speciāls instruments, kuru neviens nekur nestieps līdzi, kurš trāpa ar aso galu tikai, metot no noteikta attāluma, un kura iespējamā efektivitāte arī ir visai zema.
    Kāpēc?

  2. Man tēvs stāstīja, kā kara laikā nažus esot metuši krievu diversanti. Īsumā – nekā nav metuši. Kā viņš teica – nažus met tikai cirkā. Kara apstākļos vācu sargkareivim var būt metāla plāksnes bruņas zem apģērba, vai kabatā mazformāta Bībele, vai blašķe. Un var gadīties, ka trāpa tieši tur. Un ja aiz muguras ir bataljons vaņku, tad, ja posteni nenoņemsi klusām, pēc tam pašu pēc ilgas sišanas noliks pie sienas.
    Izņēmums esot bijis, ja galīgi netiek klāt. Tad vācu durkli esot sējuši iešķeltā, apm. pusotru metru garā eglītē ar aprubītiem zariem, atstājot galotni kā stabilizatoru. Mešanas tehnika gan atširās no šķēpmešanas. Tā “šķēpa” kātu tur nevis plaukstā, bet starp rādītāj un vidējo pirkstu.

    • Kādas plāksnes? Es zinu ka PKKA izmantoja tādas jau 2. P. K. laikā inženieru triecienvienībām. Tāpat 1.P.K. laikā tādas izmantoja Ķeizariskās Vācijas armijā, kopā ar bruņu plāksni, kuru lika pie bruņucepures. Vienkārši būtu interesanti zināt, vai bija kāds standarta modelis, jo pats par vēsturi interesējos.

      • Dažādas improvizētas, pašu taisītas. Gan individuāli, gan kādai apakšvienībai, kuras vilktas ejot uz posteni. Tādas pie izdevības esot izmantojuši gan krievinieki, gan vācieši. Nav bijušas plaši izplatītas, tos drīzāk var uzskatīt par izņēmumiem, ne par masveida izplatītu parādību.
        Vienīgi kas esot bijis plašāk izplatīts, ka krievinieki ejot uzbrukumā sapieru lāpstu (kātu) bāzuši no priekšpuses aiz jostas, lai metāls ir krūšu rajonā. Bet to jau visi zina, nestāstu nekādu sensāciju.

      • Ranger course – one of the most serious challenges. Who is ready?

        The Defense League may have a unique opportunity to send one volunteer to the U.S. Army Ranger Course next year (and perhaps in the future).

        Fighters who have earned the right to wear this little curved emblem on their left shoulder have a special status in the U.S. Army, like a kind of elite club. The ‘Ranger tab’ gives you a career advantage; without it, you can’t jokingly get a leader in an infantry unit at any level. However, this course is completely voluntary and is conducted by a special training unit at the Ranger School on the east coast of the United States in Georgia, North Carolina and Florida.

        The Ranger course is a small infantry unit management course. It focuses entirely on section and group patrols in the ‘opponent’s’ controlled area – sledges, ambushes and raids. However, in reality, this course does not focus on methodical teaching, but is a two-month self-study. Course participants should be familiar with tactics and management principles beforehand.

        ‘Not for the weak and the nervous’ is the slogan of the Ranger school and must be taken seriously by the students. The course completion rate is less than 50. The whole structure is designed to simulate a battle situation where different fighter tasks have to be performed in a constant sleep and food deficit, wet and cold, and surrounded by companions whose stress is also on the ceiling. In ‘Cherry Cake’, the level of stress is further increased by the instructors, who make a loud voice and trigger group arm bends for every slight mistake.

        The idea of ​​the course is ultimately to reward only those who do not break with this small emblem; who have the psychological strength to be able to lead a unit in severely difficult circumstances and to exercise physically more than they would have believed. This course mainly tests strength, self-confidence and leadership skills. If you are unsure of your qualities, this course is not for you.

        In connection with the possible place on the course, the Defense League organizes a series of tests and trainings for the lovers on weekends through September-October.

        All members of the Defense League, regardless of rank, who can:

        has completed at least SOK or conscription (NAK benefits)
        English language skills are very good in speech and writing
        the health meets the health requirements of the active staff member (a volunteer will be recruited for active service during the course).

        To apply, you must send your application to the address: rangerkaitseliit.ee no later than 22.08.21. Candidates will receive confirmation and further instructions by the first test day in early September.
        When you come to the first test, be ready to do the following exercises:

        Hand curves in 2 minutes – 49 repetitions,
        Ascents within 2 minutes – 59 repetitions,
        Jaw pull – at least 6 repetitions,
        8 km run with sports shoes – 40 min
        Swimming with uniform, boots, harness and weapon – 25 m
        Speed ​​trip with combat equipment and 25 kg backpack – 10 km

        With regard to the time schedule, it should be borne in mind that it is not yet known at what time the place of the course may appear during the year – it may not become clear until late autumn. Although the Ranger course itself is 62 days or two months, a total period of at least 4 months must be taken into account. Before entering the main course, the candidate must also complete a preparatory course conducted by the National Card.

        If you have a serious desire and desire, you will find enough information about the course itself on the Internet, for example, using the search terms ranger course and ranger school. See you at the tests, successful preparation so far!

        • Kas ir domāts ar “Ascents within 2 minutes – 59 repetitions”? Kas tā par darbību?
          “Jaw pull” kā noprotu ir pievilkšanās.

  3. Vispār tāds mazs jautājums, ko izlūks vispār dara dienas laikā pļavas vidū? 😉 un arī pa nakti viņam nav pļavā ko darīt.

    savukārt ko motorizētie kājnieki darītu pļavas vidū?, viņi mīl ceļus.

      • Par 15% – es Besarābiju esmu izlēkājis, izskraidījis, izložņājis un izstaigājis. Tur mežu nav. Lielàkais, kas tur ir, tās ir ļesoposadkas – apm trīs metru plati akàciju (akācijas ir ar dzelkšņiem) stādījumi, kur lecot, izpletnis ieķeràs akàciju dzelkšņos, pēc tam jàčakarējas, lai izpletni atbrīvotu.
        Es kādas divas nedēļas atpakaļum, vara bungas, tavā saitā rakstīju (Tu biji kurls uz to), ka Latvijā milmācības vajag difirencēt – kas ir labs Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, tas neder Zemgalē!
        Tieši Zemgales līdzenumā, taktiskā nepieciešamības gadījumā ir jākoncentrē kaujas tehnika (nav cita aizsega, kāds ir Vidzemē un Latgalē), jo Zemgalē kaujas situācija var būt tāda – strauja pārvietošanās, max dūmu aizsegs. Labi, Izmuldējos, it kā es būtu štāba operatīvajā plānošanas daļā.
        Vara bungas, vienmēr domā par to, ka Tevi ar Tavu vienību no Viedzemes “mežonīgajiem kalniem” var pārmest karot uz Zemgales līdzenumiem, kur sāk runāt (kā jau tas līdzenumos pieņemts) Viņa Augstlabdzimtība Artilērija…

    • Tu primitivizē vārdu izlūks. Viņš, ja vajag, var būt gan pilsētā, gan gulēt pļavā (ne tikai snaiperis), pat nedēļu. Kāpēc tu vispār par to gribi diskutēt, jau pats zinādams atbildi?

      • Ir bijis gadījums no dzīves, kur akvalangists, apstrīdot visus fizioloģiskās izdzīvošanas likumus (ir tabulas, pēc kā skaitļo iespējamo izdzīvošanas ilgumu), ūdenī pabija daudz ilgāk un iznāca uz augšu bez problēmām.
        Bet visu cieņu jūras pretdiverantiem un atmīnētājiem!

Atbildēt uz varabungas Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.